2005. gada 19. maija stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 19.maija sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no šā gada 19.maija Saeimas sēdes darba kārtības 11.punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Grīnblata, Tabūna, Pētersona, Strazdiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut 19.maija plenārsēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Kā arī Prezidijs ir saņēmis deputātu Grīnblata, Tabūna, Pētersona, Strazdiņa, Bērziņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut 19.maija plenārsēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus šā gada 19.maija Saeimas sēdes izsludinātajā darba kārtībā un izslēgt no tās no 12. līdz 14.darba kārtības punktam – likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā”, likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” – izskatīšanu otrajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu no nodokli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Ārlietu komisija lūdz arī izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”. Deputātiem iebildumu nav? Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un kā pirmo darba kārtības jautājumu iekļaut tajā likumprojekta “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Paula, Ābiķa, Rugātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šā gada 19.maija sēdes darba kārtībā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Minētie deputāti ir iesnieguši arī lūgumu mainīt sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Mihaila Pietkeviča atsaukšanu no Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Minētie deputāti lūdz mainīt sēdes darba kārtību un iekļaut 19.maija sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Kā arī deputāti Lagzdiņš, Pauls, Ābiķis, Rugāte, Briedis un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 19.maija Saeimas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Mihaila Pietkeviča ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.maija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Vijas Kančas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”. Vai par darba kārtības izmaiņām ir pieteicies runāt deputāts Andrejs Radzevičs? Tātad darba kārtība ir mainīta bez iebildumiem.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 19.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 15.punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Zvejniecības likums””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt darba kārtību.

Tātad pirmais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Republikas iedzīvotāji! Ir pienācis laiks patiesi mazliet vēlā un mainīgā pavasarī, laiks stiprināt Latvijas līdzdalību brīvo, demokrātisko valstu saimē – Eiropas Savienībā, kuras uzmanību, rūpes un reālo atbalstu saņemam jau krietnu laiku.
Šodien izskatīsim Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”. Lietuvas Republikas Seims to ir ratificējis jau novembrī, referendumā Spānijā teica pārliecinošu “jā”, daudzas Rietumvalstis, vecās, arī Eiropas Savienības dalībvalstis, gatavojas šā līguma ratifikācijai.
Atcerēsimies 90.gadu nogali! Atcerēsimies XXI gadsimta sākumu! Tad saņēmām ievērojamu atbalstu no dažādiem Eiropas Savienības fondiem. Tie bija... ir miljoniem eiru mūsu lauku saimniecībām, tās ir tūkstošiem jaunas darbavietas. Ir sakārtotas atbilstoši Eiropas prasībām pārtikas ražotnes, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, aptiekas, farmaceitiskie uzņēmumi, ūdensapgāde un attīrīšanas iekārtas. Ir būvēti tilti, šoseju posmi, sakārtota daudzviet atkritumu savākšana un otrreizējās pārstrādes gaita, un ļoti daudz dažādas citas pozitīvas, mums tīkamas izmaiņas ir notikušas, pateicoties Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstam. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nelasi no papīra!”)
Dažādas daudzveidīgas atbalsta programmas Latvijai turpinās ar pieaugošu un pozitīvu bilanci. Jaunākie atbalsti ir mazajām lauku saimniecībām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, atbalsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, jaunu uzņēmumu celtniecībai, iekārtu iegādei, kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanai, cīņai ar noziedzību, un daudzās, daudzās jomās šis atbalsts turpinās un pieaug.
Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības dalībvalstis ar izpratni izturas arī nepilsoņu problēmas risināšanā, kas kā smags slogs spiež tautas dvēseli.
Eiropas Parlaments 13.maijā, vienlaikus ar mums, nosodīja totalitārā komunisma režīma noziegumus Austrumeiropā, tātad arī Latvijā. Ir cerības drīzai okupācijas seku izvērtēšanai un to pārvarēšanas sākumam.
Eiropas Savienība nodrošina arī finanšu izlietošanas kontroli. Nevar atkārtoties G–24 kredīta liktenis. Šodien, atbalstot likumprojektu, mēs nostiprināsim un apliecināsim savu patieso vēlmi būt Eiropas Savienībā.
Mazliet atgādināšu šā likumprojekta tapšanu. 2001.gada decembrī Lākenā Eiropadomē Eiropas Savienības dalībvalstu un valdību vadītāji pieņēma deklarāciju “Par Eiropas Savienības nākotni”, apņemoties panākt demokrātisku, caurskatāmāku un efektīvāku savienību. Eiropas Savienības reformu priekšlikumu sagatavošanai Eiropadome pieņēma lēmumu par Eiropas konventa izveidošanu.
Man jāatgādina jums tas milzu darbs, kas ir padarīts no 2001.gada līdz šim laikam, lai mēs izprastu šodienas nozīmību un mūsu balsojuma svarīgumu. Par konventa uzdevumu tika noteikts plašās un atklātās debatēs diskutēt par Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem, lai nākamajai starpvalstu konferencei sagatavotu priekšlikumus par nepieciešamajām Eiropas Savienības reformām un grozījumiem pamatlīgumos. Konvents tā prezidenta Valerī Žiskāra d’ Estēna vadībā par sava darba uzdevumu izvirzīja jauna Eiropas Savienības līguma jeb Konstitucionālā līguma izstrādāšanu, kas ietvertu gan Eiropas konventa izstrādātos priekšlikumus Eiropas Savienības reformai, gan vienkāršotu vairākos gadu desmitos radīto un par pārāk komplicētu atzīto Eiropas Savienības tiesību sistēmu. Konventa darbā piedalījās 105 Eiropas Savienībā esošo un topošo dalībvalstu valdību pārstāvji, nacionālo parlamentu pārstāvji, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pārstāvji. Eiropas konvents darbu sāka 2002.gada 28.februārī. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nelasi no papīra!”)

Tūlīt minēšu arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nopelnus, neuztraucieties!
Mūsu darbs pie Līguma par Konstitūciju Eiropai ilga 13 mēnešus, un tas norisinājās regulāru plenārsēžu un darba grupu formā. Saskaņā ar 2002.gada 14.februara un 24.decembra Ministru kabineta rīkojumiem norīkoti valdības pārstāvji un viņu vietnieki dalībai Eiropas konventā.
Pirmais valdības pārstāvis bija īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām Roberts Zīle un viņa vietnieks – Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Guntars Krasts.
Dobeļa kungs, es ceru, ka jūs apmierinās šis teksts.
Pēc jauna Ministru kabineta izveidošanas Repšes vadībā par Latvijas Republikas valdības pārstāvi konventā tika apstiprināta ārlietu ministre Sandra Kalniete un par viņas vietnieku satiksmes ministrs Roberts Zīle.
Ar 2002.gada 28.decembra Saeimas paziņojumu Eiropas konventa darbā iesaistījās arī četri Saeimas pārstāvji. Divi pastāvīgie pārstāvji – Rihards Pīks un Liene Liepiņa. Arī divi pastāvīgo pārstāvju aizvietotāji – atkal Guntars Krasts (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) un Arturs Krišjānis Kariņš (JL).
2003.gada 20.jūnijā Salonikos, Grieķijā, konventa prezidents iesniedza Eiropadomei konventa sagatavoto Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma projekta pirmo un otro daļu. Eiropadome pagarināja Eiropas konventa mandātu, lai tas pilnībā pabeigtu Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma projekta trešās daļas sagatavošanu. Un 2003.gada 18.jūlijā konvents iesniedza visu Konstitucionālā līguma projektu Eiropadomes prezidentam Silvio Berluskoni. Konventa sagatavotais Konstitūcijas teksts ir pamats starpvaldību konferences darbam, kas sākās 2003.gada oktobrī un tika pabeigts 2004.gada jūnijā ar 25 Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos visos Konstitūcijas jautājumos, jo īpaši uzsverot panākto vienošanos institucionālo reformu jautājumos. Latvijas ieguldījums bija ievērojams šī likumprojekta izstrādē. Un, lai izvērtētu Līguma par Konstitūciju Eiropai projektu un sagatavotu Latvijas nacionālo pozīciju starpvalstu konferencei, Ārlietu ministrija izveidoja starpinstitūciju darba grupu. Ņemot vērā kompetento institūciju sniegtos atzinumus, Eiropas Savienības institūciju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu viedokļus, darba grupa sagatavoja Latvijas nacionālās pozīcijas ieteikumus starpvaldību konferencei. Latvijas nacionālās pozīcijas tika pamatotas uz diviem principiem, kuru ievērošana ir Eiropas Savienības reformas svarīgākais mērķis.
Pirmkārt – efektīva Eiropas Savienības darbība.
Otrkārt – dalībvalstu vienlīdzība.
Par īpaši būtiskiem jautājumiem Latvijas valdība izvirzīja, pirmkārt, Eiropas Komisijas sastāva noteikšanu – komisijā no katras dalībvalsts ir viens komisārs. Katram komisāram ir balsstiesības un atbildības joma, un mēs zinām, ka to mēs arī panācām. (Starpsauciens no zāles: “Nelasi!”)
Un otrais – aizsardzības politika. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jābūt tiesībām uz vienādiem nosacījumiem piedalīties lēmumu pieņemšanā par Eiropas Savienības kopējo aizsardzības politiku, un tās īstenošanā strukturētās sadarbības ietvaros.
Pārstāvniecības Eiropas Parlamentā. Eiropas Parlamentā jāsaglabā Nicas līguma noteiktā dalībvalstu pārstāvniecība. Tātad mazākā valsts pārstāvniecība Eiropas Parlamentā ir piecas vietas. Kā zināt, mums šo vietu ir vairāk.
Līguma projektā ietvertie principi un normas atbilst tā izstrādāšanas galvenajiem uzdevumiem un Latvijas Republikas nacionālajai nostājai. Līgums neparedz būtiskus grozījumus Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. Līdz ar līguma stāšanos spēkā tiks paplašinātas Latvijas iespējas piedalīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā.
Konstitucionālais līgums aizstās līdz šim spēkā esošos Eiropas Savienības pamatlīgumus un noteiks turpmākos Eiropas Savienības darbības pamatprincipus. Konstitucionālo līgumu veido preambula, četras daļas, vispārējie noteikumi, Pamattiesību harta, Eiropas Savienības politiku nosacījumi un nobeiguma noteikumi, kā arī 36 protokoli, divi pielikumi un 50 deklarācijas, kas ir neatņemama Konstitucionālā līguma sastāvdaļa.
Pirmā daļa ir konstitucionālā daļa. 60 pantos tiek definēta Eiropas Savienība, tiek noteiktas tās vērtības, mērķi un kompetences. Šajā daļā tiek noteiktas arī institūcijas, darbības instrumenti, finansiālais ietvars, kā arī nosacījumi dalībai Eiropas Savienībā.
Otrajā daļā ir ietverti Pamattiesību hartas nosacījumi. Pamattiesību harta kļūst par Konstitucionālā līguma sastāvdaļu un tādējādi iegūst juridisku statusu. Eiropas Savienības pilsoņiem ir dotas visplašākās definētās tiesības un brīvības pasaulē.

Trešā daļa nosaka Eiropas Savienības politiku nosacījumus.
Ceturtajā daļā ir apkopoti visi nobeiguma nosacījumi.
Līguma 36 protokolos pievienotas tās tiesību normas, kas ir juridiski saistošas arī pēc līguma stāšanās spēkā. Tāpat Konstitucionālajam līgumam ir pievienoti arī protokoli, kas veido neatņemamu Konstitucionālā līguma sastāvdaļu.
Eiropas Savienības institūciju sagatavotie teksti visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, izņemot angļu un franču, kurās līguma teksts tika izstrādāts laika posmā no 2004.gada jūlija līdz septembrim, tika nodoti dalībvalstu priekšlikumiem, tai skaitā arī Latvijai, lai to sagatavotu līguma parakstīšanai Romā 2004.gada 19.oktobrī. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nelasi no papīra!”)
Šeit vajadzētu uzmanīgi iedziļināties, jo presē, masu medijos daudz ir diskutēts par to, ka Eiropas Konstitucionālajā līgumā ir gan gramatiskas kļūdas, gan atsevišķas neprecizitātes teksta tulkojumā.
Latvijas institūcijas veica aktīvu darbu, kā rezultātā tika sagatavoti priekšlikumi teksta izmaiņām. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāra tulkošanas dienests, sagatavojot līguma latviešu teksta variantu parakstīšanai, nebija ņēmis vērā lielāko daļu šo priekšlikumu. Diemžēl. Kādi argumenti?
Pirmkārt. Eiropas Savienībā nav prakses Eiropas Savienības pamatlīgumos jau ieviestu terminu tulkojumos.
Otrkārt. Ierobežots laiks teksta stila uzlabojumiem. Neraugoties uz minēto, ģenerālsekretārs un ģenerālsekretariāts izteica pateicību Latvijas pusei par aktīvo un ieinteresēto sadarbību.
Kopš 16.februāra, kad Ārlietu ministrija nosūtīja vēstuli Solanam ar pievienotajiem priekšlikumiem, kas iepriekš nebija tikuši ņemti vērā, Ārlietu ministrija uztur aktīvu dialogu ar Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariātu. Pašreiz Eiropas Savienības Padomes Juridiskais dienests ir sniedzis atzinumu par Latvijas puses ierosinājumiem. Par tādiem, kas varētu radīt juridiska rakstura sekas, atzīti desmit. Par tiem ir izteikts piedāvājums izplatīt tos saskaņošanai visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ir līgumslēdzējas puses, kā to paredz Eiropas Savienības prakse. Un sagatavot attiecīgu kļūdu labojumu, kas turpmāk tiks pievienots tekstam. Dialogs turpinās.
Padomes institūciju atzinums joprojām tiek pamatots uz iepriekš minētajiem argumentiem. Tajā pašā laikā līguma apspriešana dalībvalstu nacionālajos parlamentos rit pilnā sparā.
Lūgtu uzmanīgi ieklausīties šajā daļā, par ko jums mēģinu pašreiz pastāstīt, lai jūs varētu vēlāk skaidrot arī saviem vēlētājiem. Līgumu jau ir ratificējušas piecas valstis. Arī citās valstīs tiek konstatēti trūkumi, tomēr tas nav kavējis līguma izskatīšanu pēc būtības. Atkārtoju. Par cik Dobeļa kungs nobļaustījās, man jāatkārto, ka tomēr tas nav kavējis līguma izskatīšanu pēc būtības. Šie procesi noris vienlaikus un arī pēc ratifikācijas, kā to paredz starptautiskās tiesības. Uzskatu, ka šis teksts ir ļoti svarīgs. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Ozoliņ, kāp lejā!”)
2005.gada 10.maijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Ārlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par pasākumiem Līguma par Konstitūciju Eiropai teksta redakcionālai precizēšanai. Ārlietu ministrija turpina darbu pie teksta kvalitātes nodrošināšanas.
Līdz ar to līguma latviešu valodas teksts tiek iesniegts negrozītā veidā.
Un tagad dažas juridiskās nianses, kuras arī ir ļoti svarīgi zināt ne tikai deputātiem, bet arī Latvijas iedzīvotājiem, īpaši eiroskeptiķiem, lai izprastu to nozīmību, kāda būs un ir jau Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij.
Eiropas Konstitūcijā nostiprināts, ka Eiropas Savienības tiesību aktiem, ko tā pieņem savas kompetences ietvaros, ir augstāks spēks nekā dalībvalstu tiesību aktiem, tomēr Konstitūcija precizē kompetences robežas Eiropas Savienībā, proti, skaidri nosaka jomas, kurās lēmumi un tiesību akti tiek pieņemti vienīgi Eiropas Savienības līmenī, bet kurās kompetence tiek dalīta. Jomas, kuras nav uzskaitītas līgumā, ietilpst dalībvalstu kompetencē. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nemocies taču!”)
Tā dēvētā ekskluzīvā kompetence Eiropas Savienībai ir attiecībā uz muitas savienību, konkurences noteikumiem iekšējā tirgū, monetāro politiku, attiecas uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir eira, uz Latviju pagaidām tātad tas neattiecas, kopējo tirdzniecības politiku, kā arī jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

Un šeit man kā zaļajam jāsaka, ka tas ir ļoti pozitīvi vērtējams, ka izdala bioloģisko daudzveidību, bioloģisko resursu saglabāšanu kā Eiropas Savienības prioritāti.
Dalītā kompetence nozīmē, ka dalībvalstis rīkojas tik tālu, cik tālu netiek pārkāptas Eiropas Savienības pilnvaras. Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, lēmumu pieņemšana jomās, kas skar iekšējo tirgu, vidi, lauksaimniecību un enerģētiku.
Kompetences tiek īstenotas, ievērojot proporcionalitātes un subsidiaritātes principu. Šis termins ir ļoti interesants. Subsidiaritātes princips. Jā.. nejauciet, tas ir jauns termins, kas mums visiem bija jau jāapgūst un ko mums vajadzēja zināt, bet es tomēr gribu atgādināt, ka subsidiaritāte nozīmē, ka ikreiz, kad jāveic kāds pasākums, identificē līmeni, kurā šī pasākuma veikšana un lēmuma pieņemšana ļautu darboties visefektīvāk.

Tātad to fiksēja protokolā, kas pievienots 1997.gada Amsterdamas līgumam. Konstitūcijas projekts subsidiaritāti nostiprināja vēl vairāk – 9.pantā to svinīgi pasludinot par pamatprincipu. Savukārt Konstitūcijas projekts paver iespēju pilsoņu iniciatīvai. Ja viens miljons eiropiešu no vairākām dalībvalstīm uzskata, ka ir nepieciešams kāds Eiropas Savienības tiesību akts, tie var uzņemties iniciatīvu un prasīt, lai Eiropas Komisija iesniedz attiecīgu priekšlikumu. Tātad pilsoņu iniciatīvai ir pilnīgas iespējas.
Subsidiaritātes principa respektēšanu kontrolēs dalībvalstu nacionālie parlamenti, kuriem Konstitūcija paredz daudz aktīvāku iesaistīšanos Eiropas politikas veidošanā. Saskaņā ar (vēlreiz atkārtoju!) subsidiaritātes principu jomās, kur Eiropas Savienība un dalībvalstis dala kompetenci, Eiropas Savienība rīkojas tikai tad, ja nacionālajā līmenī darbība nav pietiekami efektīva. Valstu parlamenti, tai skaitā Saeima, būs tiesīgi noraidīt vai nosūtīt atpakaļ uz Briseli likumprojektu, ja viena trešdaļa parlamenta uzskatīs, ka netiek ievērots subsidiaritātes princips. Eiropas Savienības institūcijām likumprojekts būs jāpārstrādā.
Nu tātad aicinu jūs, ņemot vērā iepriekš izklāstīto un iedziļinoties gan vēsturē, gan Konstitūcijā jeb šajā Konstitucionālajā līgumā, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies par uzmanību! Es to nesaku Dobeļa kungam!
Paldies par uzmanību, kolēģi, tiešām, par sapratni! Ļoti smaga diena šodien, pirmā diena, kad es redzēju uzziedam ievas, tās jau smaržo Rīgas centrā.
Es domāju, ka mūsu balsojums būs atbilstošs skaistajai, siltajai dienai un ka mums būs lielāka drošība, Dobeļa kungs. (Starpsauciens: “Ej mājās!”) Par ko jūs cīnījāties savā laikā, par iestāšanos Eiropas Savienībā.
Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam debates un pirms balsojuma pieņemšanas pirmajā lasījumā likumprojektam “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”, saskaņā ar Satversmes 68.panta otro daļu, pieņemot starptautiskus līgumus, kuros starptautiskajām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima tos var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums. Tādēļ lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu zvanu! Es atgādinu, ka jums iedegsies lampiņa ar uzrakstu “Reģistrācija”. Kartes nav jāņem ārā. Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Tad ir reģistrējušies 77 deputāti. Tātad, jā, kvorums ir, un mēs varam turpināt izskatīt likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” pirmajā lasījumā.
Atklājam debates. Deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Eiropas Savienības Konstitucionālais līgums ir pirmā šāda līmeņa vienošanās, kuras izstrādāšanā Latvijas puses pārstāvji ir piedalījušies kā līdzīgs ar līdzīgu ar citu Eiropas valstu parlamentāriešiem un valdību pārstāvjiem. Līdzīgi kā daudzas citas lietas mūsu joprojām jaunajai valstij, arī šis līgums ir jauns sasniegums mūsu demokrātijai, mūsu Saeimai, mūsu tautai. Kā daudzas lietas Eiropas politiskajā vēsturē, arī šis līgums ir tapis pretrunās, strīdos un diskusijās. Šo līgumu starptautiskā prese ir dēvējusi gan par Briseles federālistu puču, gan par milzīgu civilizācijas sasniegumu. Eiropas kopība daudzus gadu simtus ir bijusi raksturojama kā kopēju kara laiku un milzīgu konfliktu laiks. Mūsdienās ir savādāk. Eiropa ir spējusi vienoties. Mēs esam spējuši vienoties. Un Eiropas Konstitucionālais līgums ir labs apliecinājums šai vēsturiskajai saskaņai.
Piedaloties līguma sagatavošanas procesā, Latvijas nacionālās pozīcijas tika pamatotas uz diviem principiem: efektīva Eiropas Savienības darbība un dalībvalstu vienlīdzība.
Līguma projektā ietvertie principi un normas atbilst tā izstrādāšanas uzdevumiem un Latvijas Republikas nacionālajām interesēm un nostājai. Līgums neparedz būtiskus grozījumus Latvijas dalībā Eiropas Savienībā. Līdz ar līguma stāšanos spēkā tiks paplašinātas Latvijas iespējas piedalīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā.
Cienījamie kolēģi! Es vēlos uzsvērt, ka Konstitucionālais līgums sastāv no 90% vecos līgumos iekļautām normām un tikai 10% jaunām normām.
Ļaujiet īsumā raksturot svarīgākos šā līguma plusus un mīnusus. Kā optimiste es sākušu ar plusiem. Konstitucionālais līgums vienkāršo Eiropas Savienību un veido to daudz saprotamāku tās pilsoņiem. Ir tikai viens līgums, līdz ar Konstitucionālā līguma spēkā stāšanos iepriekšējie līgumi tiek atcelti. Parādās uzskatāms kompetenču sadalījums starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm. Katrs zina, par ko ir atbildīgs. Pastāv viena likumdošanas pieņemšanas procedūra – kopīgi sadarbojoties Eiropas Parlamentam un Ministru padomei. Līgums, protams, arī palielina Eiropas Savienības darbības efektivitāti, pirmkārt, institucionālo reformu ziņā.
Būtiskos jautājumos tomēr tiek saglabāta vienprātība nodokļu politikā, finanšu un budžeta jautājumos, pilsonībā, atsevišķos iekšlietu un tieslietu jautājumos.
Bet vissvarīgākais, kas arī mums ir ļoti svarīgi, līgums stiprina demokrātiju Eiropas Savienībā. Ir iekļauta juridiski saistoša Pamattiesību harta, kas paredz stiprināt indivīda cilvēktiesību un brīvību ievērošanu ne tikai dalībvalstu, bet arī Eiropas Savienības institūciju darbībai.
Ir palielināta nacionālo parlamentu loma Eiropas Savienībā, jo saskaņā ar šo līgumu nacionālie parlamenti varēs bloķēt Eiropas Savienības likumdošanas aktus, ja uzskatīs, ka tie neatbilst nacionālas valsts interesēm.
Ir iekļauts pants par brīvprātīgas izstāšanās iespējām no Eiropas Savienības, un tiek piešķirtas likumdošanas iniciatīvas tiesības Eiropas Savienības pilsoņiem.
Protams, līgumam ir arī savi negatīvie aspekti. Konstitucionālais līgums ir pārāk garš. Eiropas Parlaments ar 750 deputātiem droši vien ir pārāk liels. Eiropadomes un Padomes darba kārtības veidošanā ir iesaistīts daudz spēlētāju, bet nav izstrādāts mehānisms, kā nodrošināt savstarpējo koordināciju.
Taču mēs varam konstatēt, ka plusi ar uzviju atsver mīnusus. Es pat teiktu, ka šis līgums ir mazo valstu politiska uzvara pār lielajām tā saucamās vecās Eiropas valstīm, jo šis līgums dod daudzas priekšrocības mazajām valstīm lēmumu pieņemšanā un liek lielajām valstīm katrā jautājumā rēķināties ar mazo valstu pozīciju.
Tieši ar šo faktu ir izskaidrojama lielo valstu vilcināšanās apstiprināt šo līgumu. Mēs redzam, cik aktīvas debates par šo Konstitūciju notiek Francijā un Lielbritānijā. Mums Latvijā ir iespēja pieņemt lēmumu savās nacionālajās interesēs, dodot pienesumu Eiropas vienotībai un vērtībām, kuras mums visiem ir tik svarīgas.
Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs balsot par Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Eiropas līgums ir jaunais Konstitucionālais līgums jeb tā dēvētā Eiropas Konstitūcija saīsinātā versijā, ir tapis ilgi, grūti konventā, kā jau mūs plaši informēja Ozoliņa kungs, piedaloties arī Latvijas pārstāvjiem. Darbs ir bijis ilgs un grūts. Un, ja šo līgumu jānodēvē vienā vārdā, tad jāsaka, ka tas ir kompromiss. Kompromiss starp lielajām valstīm un mazajām dalībvalstīm starp bagātajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un ne tik bagātajām.
Taču šis te līgums ir arī nesis dažus pārsteigumus. Kā jau agrāk presē rakstīts, tad līgumā šobrīd ir diezgan daudz kļūdu. Tulkojumos ir radušās apmēram 140 būtiskas kļūdas. Un tās visas ir apkopotas mūsu Ārlietu ministrijas tādā apkopotā tabulā, kur, piemēram, mēs redzam, ka tā dēvētie transeiropas tīkli, tā dēvētie TEN, angliski – Transeuropean Network, ir kļuvuši par Eiropas komunikāciju tīkliem. Un visi, kas kaut cik pārzina transporta jautājumus, sapratīs, ka tās ir divas pilnīgi dažādas lietas un ka, ratificējot šo te Konstitūciju ar 140 kļūdām, mēs uzņemamies milzīgu atbildību. Un tāpēc, runājot par Konstitūciju, es gribētu aicināt nesasteigt šo jautājumu. Jo galu galā, Konstitūcija visās faktiski... nu ne visās, bet lielā daļā valstu, piemēram, tajā pašā Francijā, tas diemžēl ir kļuvis par iekšpolitisku jautājumu, kas ir sašķēlis gan sociālistus, gan Širaka partiju. Bet, piemēram, frančiem nav bijušas tādas problēmas ar tulkojumiem. Un es nevaru iedomāties, ja Francija ratificētu šo te Konstitūciju ar 140 kļūdām franču valodā. Tur nākamajā dienā atkāptos visa valdība. Kas notiek pie mums? Es domāju, ka šobrīd mums ir steiga nevietā. Un es gribētu norādīt, ka šādas kļūdas kā mūsu tulkojumā ir arī citām valstīm – tai pašai Polijai, Slovēnijai, Slovākijai. Vārdu sakot, tā ir, kļūdas ir kļuvušas par lielu daļu no jauno dalībvalstu problēmu nastas. Un, piemēram, kā te ziņo avoti no Polijas mūsu eiroziņās, tad poļiem... poļi sadalīja visas kļūdas trīs daļās. Tātad tās, kuras var labot… kuras ir jālabo, kuras var atstāt un kuras ir pilnīgi nenozīmīgas. Un panāca vairāk nekā 40 kļūdu izlabošanu. Tā ka, es domāju, tas ir labs piemērs, kā arī mēs varētu rīkoties. Un, ja galu galā mēs arī necienīsim paši sevi un tos līgumus, kurus mēs pieņemam, tad arī šaubos, vai mūs Eiropā kāds cienīs.

Tā ka faktiski es aicinu balsot par līguma ratifikāciju pirmajā lasījumā, taču bez liekas steigas. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Naglis.
A.Naglis (LPP).
Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Man šodien ir jārunā par Eiropas Savienības Konstitūciju. Tad rodas daudzas problēmas un neizpratne – kāpēc šajā dokumentā nav nekas teikts par to, kas man kā ticīgam cilvēkam, katolim, Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātam, vienkārši sakot, kristīgās tautas kalpam, nav tur atrodams, tas, ko mēs, Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāti, rosinājām un iesniedzām Eiropas Savienības Konstitūcijas tapšanā, priekšlikumus, par ko arī iestājas Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju vadītāji, lai tiktu Konstitūcijā ierakstīts par kristietību, pieminot Dieva vārdu.
Šajā Eiropas Savienības svarīgajā, apjomīgajā dokumentā neko tamlīdzīgu neatrodu.
Tāpēc jau iepriekš par to “jāpateicas”, pēdiņās, bijušajai Latvijas Eiroparlamenta komisārei Sandrai Kalnietei par vienaldzību šajā jautājumā, kad tika aicināts frakcijā personīgi no manas puses iestāties Konstitūcijas tapšanas laikā par kristietības pieminēšanu, atzīšanu un ierakstīšanu Konstitūcijā. Kā redzams no dokumenta, tas nav izdarīts. Lai gan viņa apliecināja, ka šajā jautājumā ieturēs neitralitātes principu.
Bet es gribu apliecināt savu pārliecību, ka kristietība ir viens no Eiropas civilizācijas avotiem. Un tam ticu.
Pirmais. Ka, balstoties uz kristīgo pasaules uzskatu, iespējams likt stipru pamatu dzīvei.
Otrais. Ja cilvēks brīvprātīgi izvēlas par savas rīcības atskaites punktu Dievu, tas motivē viņa rīcību, palīdz atšķirt būtisko no parādībām, patieso no meliem, ļauno no labā un izvēlēties labo.
Trešais. Tas ir visas sabiedrības ieguvums – brīva personība un atbildīgs pilsonis, kuram nav vajadzīgas sankcijas un regulējošā sistēma no ārpuses. Viņu disciplinē kristīgo vērtību sistēma viņā pašā, ko veido Dieva Svētais Gars un dod spēku tā īstenošanai dzīvē.
Kristus mācības dotais sabiedrības modelis ir ar Dievu centrā un cilvēku kā augstāko vērtību tajā.
Vai Eirosavienības Konstitūcija ir veidota tā un tajā atzīts likumu likums – 10 Dieva baušļi, kas ir īss un izcils cilvēka dzīves likumu kodekss, kas ņemts no Svētajiem rakstiem? Nē! To Eiropas Savienības Konstitūcijā nevarēja ierakstīt, jo pret to iestājās tādas valstis kā Francija, Vācija, kuras ir pārpludinātas ar musulmaņiem, un tiem Kristus mācība un kristietība nav pieņemama. Lai gan pirmie trīs

baušļi liek mums mīlēt Dievu un septiņi pārējie liek mums mīlēt cilvēkus.
Kolēģi deputāti! Vakar, 18.maijā, bija pāvesta Jāņa Pāvila II dzimšanas diena. Bija mums pāvests, kuru es atzīstu reizē par vispazemīgāko un visdižāko cilvēku pasaulē. Viņš lūdza Dievu, lai Dievs uzklausa viņa balsi un ļauj visā pasaulē valdīt Dieva mieram. Pāvests Jānis Pāvils II 2003.gada 2.septembrī Latvijas katoļticīgajai saimei, atzīmējot apustuliskās vizītes 10.gadadienu, ir izteicis, citēju: “Dzīvā atmiņā palikušas pie šīs izcilās nācijas ļaudīm pavadītās dienas, kur pēc daudziem ciešanu un apspiešanas gadiem, ko varētu apzīmēt par šķietami zaudētu laiku, Latvija ir stingri nostājusies uz demokrātijas un brīvības ceļa, kas ar iedzīvotāju piekrišanu dos iespēju ieiet lielajā Eiropas tautu saimē. Šis solis atmaksāsies tādā mērā, cik tauta būs stipra labās tradīcijās, savā kultūrā, mākslā, izglītībā un reliģiozitātē, kas balstās Evaņģēlijā. Tagadējā periodā kristīgie tiek aicināti būt stipri ticībā, droši cerībā un darbīgi mīlestībā. Šī nozīmīgā atceres diena lai dod jums jaunu impulsu personiskai vienotībai ar Kristu, kurš apgaismo un iepriecina katru ticīgo.” Viņš saka: “Es lūdzu Dievu, lai viņš latviešu nācijai ļauj sasniegt ilgotos mērķus, pacelt dzīves līmeni maksimālā un morālā ziņā, augstu vērtējot cieņu pret cilvēka personību.
Ar mīļu prātu novēlu Latvijas tautu Dievmātes gādībā, kas īpaši tiek godināta Aglonas svētnīcā un ko man bija prieks apmeklēt pirms desmit gadiem. No visas sirds dodu apustulisko svētību ticīgajiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai Dievs jums piešķir savas bagātīgās žēlastības!” Citāta beigas.
Kolēģi deputāti! Jā, Dievs ir sadzirdējis pāvesta lūgšanu, par ko esmu pārliecināts un par ko man ir prieks. Bet mēs, Eiropas Savienības trīspadsmit valstis, nesadzirdējām pāvesta Jāņa Pāvila II lūgumu, ko vajadzēja ierakstīt Eiropas Savienības Konstitūcijā, par ko man ir ļoti, ļoti dziļš sarūgtinājums, ka mūsu valstī un divpadsmit Eiropas Savienības valstīs daudzi baidās dzirdēt Dieva vārdu. Man kā ticīgam cilvēkam jālūdzas: “Kungs Dievs! Piedod tiem, kas nezina, ko dara!”
Un tomēr es aicinu balsot par ticību, cerību, mīlestību un mūsu tautai – Dieva žēlastību. Un mans lūgums Saeimai nedēļas laikā izstrādāt deklarāciju pie Eiropas Savienības Konstitūcijas, kurā tiktu iestrādāts jautājums par kristietību.
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Man šķiet, ka mēs nerunājam par lietas būtību. Kāpēc šodien tauta nevar spriest par Eiropas Konstitūciju? Kādēļ Latvijā nav referenduma par Eiropas Konstitūciju? Tikai tāpēc, ka tautas kalpi jeb Saeima nenobalso par to, lai dotu tautai iespēju teikt savu vārdu. Jo jūs visi zināt, kā nobalsos Latvijas tauta gadījumā, ja būs referendums. Viņa nobalsos pret Eiropas Konstitūciju! Tāpēc ka gada laikā visi cilvēki Latvijā redz, ko nes Eiropa Latvijai. Tā nes inflāciju, tā nes cenu pieaugumu, dzīve kļūst dārgāka, bet mūsu cilvēki Rietumos kļūst par “skinhedu” upuriem, viņi nevar saņemt normālu darbu, Latvijas firmas tiek apmānītas mūsu tā saucamo “sabiedroto” valstīs.
Ko dara Latvijas deputāti? Viņi nodarbojas ar demagoģiju. Viņi runā par subsidiaritātes principu tai laikā, kad neviens – es domāju, ka neviens! – cilvēks šajā augstajā namā nenolasīja līdz beigām tā saucamo Eiropas Konstitūciju. Eiropas Konstitūcija ir Eiropas birokrātu meistartriks, tas ir dokuments, kurš ir izgudrots, lai aizēnotu to, ka vara Eiropas Savienībā pieder nevis tautai, bet birokrātiem un lielajām korporācijām, kuri sava labuma dēļ paaugstina cenas, izraisa inflāciju un bezdarbu.
Man šķiet, ka mums tagad nevajag balsot par šo likumprojektu. Mums vajag to atgriezt atpakaļ komisijai un vēlreiz spriest, vai Latvijai ir vajadzīga šī Konstitūcija vai ne.
Aicinu jūs nebalsot par šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Kabanova kungs! Es aicinu jūs runāt tikai savu vēlētāju vārdā, nevis tautas vārdā! Un, ja mēs runājam par referendumu... Referendums, kā jūs atceraties, bija par iestāšanos Eiropas Savienībā, un vairāk nekā 60 procenti balsstiesīgo vēlētāju piedalījās šajā referendumā, izsakot savu pārliecinošo “jā”. Un saskaņā ar Satversmes 68.panta otro daļu mēs izdarījām visas nepieciešamās darbības, lai Saeimai būtu tiesības lemt par starptautisku līgumu pieņemšanu Saeimā.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Galvenais jautājums, uz ko mums jāatbild: “Kāpēc šī Konstitūcija ir vajadzīga?” Patiešām, tā problēma, ko minēja Kabanova kungs, ir ļoti būtiska: “Vai Latvijas pilsoņi, vai Latvijas iedzīvotāji saprot, kas ir Konstitūcija un kāpēc tā ir vajadzīga?”

Man nepatīk, ka šādi aizspriedumi un neinformētība tiek lietota tīri populistiski, lai vāktu politiskos punktus. Es domāju, ka tomēr mums jābūt atbildīgiem, mums vismaz sākumā pašiem jāapzinās, kāpēc mēs darām tā, kā mēs rīkojamies un kāpēc mēs apspriežam šo Konstitūciju.
Manā skatījumā, tas ir objektīvs process. Eiropas integrācija, tāpat kā globalizācija, vispār ir objektīvs process. To neizgudroja kaut kādi tur Eiropas birokrāti vai kaut kāda starptautiska sazvērestība. Tā ir pasaules ekonomiskā un sociālā attīstība. Un Eiropas integrācija un šīs integrācijas attīstība ir faktiski atbilde uz objektīviem procesiem. Un tas ir, kas mums ir jāapzinās pirmām kārtām, jo tikai šīs integrācijas apstākļos Eiropa var konkurēt ar citiem pasaules reģioniem. Tas ir tā objektīvi. Un, protams, tas ir ļoti sāpīgs process, jo līdz šim šī Eiropas Savienības sistēma, kas joprojām pastāv, tā ir zināmā mērā optimālā kompromisa meklēšana starp, no vienas puses, suverēnu valstu tiesībām un, no otras puses, – kopīgā tirgus pārvaldes efektivitāte.
Šī sistēma nav pārāk efektīva, bet acīmredzot tas ir kompromiss, ko varēja panākt līdz šim. Bet galvenā problēma ir, kāpēc pēc Eiropas Savienības paplašināšanās tā vecā, uz līguma balstītā sistēma vairs nevar darboties efektīvi. Un tieši tāpēc radās šī Konstitūcijas ideja, kas atspoguļo šo optimālo kompromisu jau jaunajā līmenī.
Var atzīt daudzus pārmetumus, kas arī šeit izskanēja no tribīnes par pamatotiem, bet līdz šim nekādu labāku variantu neviens nav piedāvājis, jo galvenais Eiropas Savienības, tātad arī Latvijas, uzdevums ir īstenot tā saucamo Lisabonas stratēģiju. Tātad panākt, lai Eiropas ekonomika kļūtu par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē. Bez Konstitūcijas pieņemšanas tas absolūti nav iespējams. Tas ir kā braukšana ar divriteni – jābrauc uz priekšu, jo nevar apstāties, ja apstāsies, tad divritenis vienkārši nenoturēsies vertikāli. Un tāda ir objektīvā attīstība, un tieši par to arī jārunā ar cilvēkiem, tas jāizskaidro, kas notiks, ja Konstitūcija tiks noraidīta. Ja, teiksim, mēs pakļausimies te dažu kolēģu aicinājumiem, kas pauž zināmas bažas, ka, redz, tur kristīgās vērtības nav atspoguļotas vai tur ir vēl citas kaut kādas problēmas, un apturēsim Konstitūcijas izskatīšanu, tas faktiski nozīmē, ka mēs apturēsim Eiropas Savienības attīstību. Un vai tas ir izdevīgi Latvijai? Diez vai.
Tāpēc es aicinu jūs iet uz priekšu! Protams, ir problēmas, ir problēmas gan ar tulkojumu, gan visas pārējās. Es piekrītu Kastēna kungam, ka varbūt pirms otrā lasījuma vajadzētu visu latviešu tekstu izskatīt vēlreiz, bet tas ir tomēr tehniskas dabas jautājums. Ir principiāli jautājumi – vai mēs apzināmies Eiropas attīstības pamattendences, vai mēs apzināmies Latvijas vietu šajā attīstībā?
Un tāpēc es aicinu jūs tomēr iet uz priekšu un atbalstīt šo likumprojektu, un balsot “par”. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Latvija, protams, ir izvēlējusies staigāt pa kopīgu ceļu ar ietekmīgākajām Eiropas valstīm. Tas ir noticis. Par to vairs neviens nestrīdas. Un šī izvēle nebija nemaz tik vienkārša un viegla. Un viens otrs, kas nonāca pie šīs izvēles, ļoti rūpīgi rēķināja, kas viņam no tā būs. Nu tāda cilvēciska vājība, kas pati par sevi ir saprotama, tā ir zināmā mērā nožēlojama, bet tā ir saprotama.
Labi! Tagad šis ceļš ir iestaigāts, un tagad pa šo ceļu ir jāprot nostaigāt. Lūk, viens gads ir pagājis, darbojoties Eiropas Savienībā. Acīmredzot, tā vai citādi, tie, kas ir tuvāk šai darbībai, centīsies to novērtēt – vai nu valstiski, vai personīgi, kā nu kurš, bet tieši tāpēc es atgriezīšos pie vārda, kas latviešu valodā būtu jāatceras diezgan bieži. Un tā ir attieksme. Un varētu arī pieminēt vēl vienu vārdu – atbildība. Ir jau skaisti te nodziedāt kaut kādus sarakstītus tekstus, ieurbties tanī penterī te, neatraut acis no tā pentera un kaut ko nolasīt. Tur liela gudrība nav vajadzīga.
Cienītie kolēģi deputāti, iemācīsimies runāt tomēr to, kas pašam ir galviņā, nevis nolasīt kāda cita sarakstītus penterus šeit!
Un tāpēc, ja jau mēs izvēlamies, tāpat kā mēs izvēlējāmies atbalstīt ceļu uz Eiropas Savienību, ja mēs tagad izvēlamies atbalstīt Līgumu par Konstitūciju Eiropai, tad arī šeit atgriezīsimies pie vārda “attieksme” un pie tā, kā mēs to izprotam. Kurš ir lasījis, kurš nav lasījis Konstitūciju no deputātiem, lai tas paliek uz katra sirdsapziņas. Es domāju, ka ne katrs ir spējīgs izlasīt. Nu nekā nevar darīt! Ar to ir jāsamierinās.
Taču, ja mēs runājam par dokumentu, par kuru mēs šodien spriežam. 3.pantā ir teikts: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms līgums latviešu valodā.” Jūs, kas te slavinājāt to Konstitūciju un kas te lasījāt tos lieliskos gara ražojumus, vai jūs varat apliecināt, ka šobrīd ir šī latviešu valoda? Vai mēs varam šādu dokumentu apstiprināt galīgajā variantā? Vai par to kāds domā? Cik ir tādu, kas par to domā? Jūs dzirdējāt Kastēna kunga minētās krietni pāri par 100 kļūdām. Vai mēs nekļūsim nožēlojami, ja mēs ātri par katru cenu gribēsim šādu dokumentu apstiprināt galīgajā lasījumā? Neaizmirstiet, kolēģi, ka mēs tomēr esam vēstures liecinieki ne tikai kā skatītāji, bet arī kā aktieri uz šīs vēsturiskās skatuves. Mūsu runas tiek ierakstītas, tās paliek visām paaudzēm novērtēšanai, mūsu balsojumi tiek novērtēti. Vienīgais, stenogrammās tie īkšķi, tos neviens neieraksta iekšā. Kaut gan vajadzētu pie katra balsojuma fotogrāfiju ar īkšķiem pielikt klāt. Lūk!
Tad pasakiet, lūdzu, šodien labi, šodien ir konceptuāls balsojums, kā jau tas ir parasts pirmajā lasījumā. Par to nevarētu būt runa. Tie, kas ir savā laikā nostājušies uz šī ceļa, uz Eiropas Savienības ceļa, tie, protams, nu nevar nebalsot par Konstitūciju. Tas ir skaidrs. Tikai es vēl vienu reizi gribētu atgādināt – par kādu tekstu?
Cienītie kolēģi, pasakiet man, kas ir atbildīgs par šo kļūdu birumu? Vai viens normāls, saprātīgs cilvēks drīkst strādāt tādā amatā ar šādu kvalitāti? Nu kurš man uz to var atbildēt, uz šo jautājumu? Mēs te šausmīgi nopietni speram tādu nopietnu soli, tādus garus referātus jāklausās, bet par to tikai viens cilvēks izteicās. Bet tieši par to ir jārunā! (Starpsauciens.)
Viena runa ir par skaistām idejām, otra runa ir par reālu darbu. Un tāpēc, nenoliedzot šī dokumenta svarīgumu… lai gan, protams, mēs nezinām, ko teiks francūži, mēs nezinām, ko teiks nīderlandieši. Nu labi, mēs esam acīmredzot tādi progresīvāki, vairāk attīstīti nekā Francija, nekā Nīderlande, nekā daudzas citas valstis. Mēs varam uzreiz. Vai ne? Lūk! Labi, pieņemsim, ka varbūt kādreiz jāparāda sava labā griba ir priekšlaicīgāk. Arī par to varētu nestrīdēties. Taču vismaz tad noteiksim pietiekami ilgu laiku līdz šī dokumenta nākamajai izskatīšanai. Nekļūsim taču smieklīgi! Necerēsim pieņemt dokumentu ar milzīgu skaitu kļūdu tikai tāpēc, lai kādam mēs izliktos labi.
Tas nu būtu tas galvenais, ko es gribētu šodien pateikt. Nav ne pirmā reize, kad mums te ir jāmocās ar kļūdainiem dokumentiem, diemžēl uzskatu, ka tā nav pēdējā reize, gan jau vēl nāks visādi zili brīnumi priekšā. Un ja mums būs šādi biroji un šādi tulkotāji ar tādu darba kvalitāti... Nu, pasakiet man, lūdzu, kā viņiem var uzticēt nopietnu dokumentu tulkošanu!? Man bija tā iespēja, strādājot vienu gadu kā novērotājam Eiropas Parlamentā, man bija iespēja klausīties tos pirmos tulkus, ko iesūtīja no Latvijas tad, kad pirmo reizi atskanēja latviešu valoda Eiropas Parlamentā. Ziniet, ir milzīga starpība starp tulku, kas ir kaut ko apguvis teorētiski, un pēc tam, kad šim tulkam ir jāpiedalās praktiskajā darbā. Un politiskās sarunas ir pavisam interesanta lieta. Un viena lieta ir politiska uzstāšanās, un otra lieta ir politiska satura dokuments. Un ir jābūt augsta līmeņa profesionālim, lai mēs savu valsti šeit varētu cienīgi pārstāvēt. Vai mums ir daudz tādu profesionāļu Latvijā? Vai mēs nopietni domājam par šādu cilvēku sagatavošanu? Cik mums ir šādu tulku, kas var godam pārstāvēt Latvijas valsti un piedalīties procesos? Cik mums tādu ir?
Un tāpēc es nezinu, kurš ir atbildīgs par to. Nu, varu iedomāties, protams. Bet vajag taču ar šiem cilvēkiem strādāt. Ja šādi gara ražojumi parādīsies viens pēc otra un ja te būs tādi, kas tos slavinās... mūsu darba kvalitāte cietīs ļoti pamatīgi.
Tāpēc es jau tagad runājot piedāvāju: cienītie kolēģi, noteiksim vismaz pietiekami ilgu izskatīšanas, studēšanas laiku līdz nākamajai apskatei šeit, Saeimā, mūsu šodien pieņemamajam dokumentam. Es piedāvāju vienu mēnesi. Tad, kad būs runa par priekšlikumiem, pēc cik ilga laika no jauna to izskatīt, es tā ceru, ka vismaz liela daļa Saeimas deputātu atbalstīs šo priekšlikumu un šo apskates laika noteikšanu vismaz uz vienu mēnesi, ne mazāku, jo mums ir šis dokuments vismaz daļēji jāuzlabo. Šādu atstāt un nosaukt, ka tas būs līgums latviešu valodā, mēs nedrīkstam. Jo tā nebūs latviešu valoda. Tā būs parodija par latviešu valodu, un nekas cits vairāk.

Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (JL).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es tikai šodien gribētu atgādināt, cik tālu ceļu mēs esam gājuši no Atmodas laikiem. Atcerēsimies, kādas bija mūsu domas toreiz Atmodas laikos. Toreiz mūsu vēlme, ko mēs izteicām daudzās runās, bija atgriezties Eiropā. Atgriezties Eiropā!
Šodien, kolēģi, mēs apsveram svarīgāko dokumentu, ko Eiropas Savienība pieņems daudzos, daudzos gados, – Eiropas Savienības Konstitucionālo līgumu.
Un es gribētu uzsvērt, ka šodien, runājot par šā līguma pieņemšanu, mēs runājam kā līdzvērtīga valsts ar līdzvērtīgu. Šo dokumentu vajag pieņemt visās Eiropas Savienības valstīs. Un arī mūsu balss šajā ziņā būs vitāli svarīga. Mēs esam līdzvērtīgi kā līdzvērtīga valsts.
Otra lieta, ko es gribētu pieminēt. Šodien mēs nerunājam par to, vai iestāties Eiropas Savienībā vai ne. Šodien debates ir par to, vai Eiropas Savienība ies uz priekšu, balstoties uz šo Konstitucionālo līgumu, vai tā ies uz priekšu, balstoties uz agrākiem līgumiem. Referendums, ja mēs atceramies, referendumā jau mēs runājām par to, kāda būs Eiropa, zinot jau apmēram, kas ir šajā līgumā. Tas, ko mēs stāstījām vēlētājiem, tas, ko mēs stāstījām tautai, jau visumā atspoguļoja to, kas parādās šajā līgumā, jo toreiz jau šis līgums bija gandrīz pabeigts.
Tā ka es domāju – tieši no tā viedokļa, uz kāda pamata Latvija ir balsojusi par iestāšanos Eiropas Savienībā, faktiski varētu teikt, ka Latvijas tauta ir balsojusi visumā par tām vērtībām, par to, kas ir ietverts šajā dokumentā. Bet tajā pašā laikā es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka šodien runa jau ir par to, vai mēs, Eiropas Savienība un arī Latvija, iesim uz priekšu, balstoties uz šo dokumentu, vai iesim uz priekšu, balstoties uz agrākiem Eiropas Savienības līgumiem.
Manā uztverē un partijas “Jaunais laiks” uztverē, šis dokuments ir labāks pamats Eiropas Savienībai, labāks pamats mūsu interesēm Eiropas Savienībā.
Un tādēļ es aicinu jūs atbalstīt šo dokumentu un balsot “par” pirmajā lasījumā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Jā, labdien, cienījamie kolēģi! Es kā viens no tiem cilvēkiem, kas piestrādāja pie šīs Konstitūcijas, arī jūtos aicināta teikt pāris vārdus.
Ļoti īsi es gribu teikt, tiešām jautājums ir: “Kāpēc mums šī Konstitūcija ir vajadzīga?” Un tas arī ir ļoti vienkārši atbildams, kā jau daļēji Guntis Bērziņš, mans kolēģis, tajos teica. Šis dokuments ir ļoti saprotamā veidā uzrakstīts cilvēkiem. Tas daudz neko nemaina līgumos, kas mums jau ir, kā Paegles kundze norādīja. Bet tas bija viens no konventa mērķiem, rakstot šo Konstitūciju, lai Konstitūcija būtu uzrakstīta tā, ka cilvēks var to lasīt un var saprast. Es gribētu teikt, ka visnotaļ tā ir noticis.
Otrs iemesls ir tas, ka šī Konstitūcija ir labāka nekā tie līgumi, kas līdz šim bija, par tik, cik tā ir vienkāršota. Un mūsu, tieši mazo valstu, stāvoklis lielajā Eiropas Savienībā, lielo valstu vidū ir labāks, nekā tas būtu bez šīs Konstitūcijas.
Trešais, bet varbūt man vajadzēja minēt to kā pirmo iemeslu, ir tas, ka šajā Konstitūcijā pirmajā sadaļā ir nostiprinātas Eiropas Savienības pamatvērtības. Tas, es domāju, ir pats galvenais un svarīgākais jautājums, jo tas ir tas, no kā rodas viss pārējais, no kā rodas mūsu valsts iekārta, mūsu demokrātija un viss pārējais. Tā ir pirmām kārtām cieņa pret cilvēku kā būtni, kas, es domāju, tieši Latvijai un visām bijušajām komunistiskajām valstīm varētu būt it sevišķi svarīgs un jūtīgs jautājums, jo tie agrākie režīmi bija tādi, kur cilvēka dzīvība kā tāda faktiski neko nenozīmēja. Nu tālāk tur ir runa par brīvību, par vienlīdzību un tā tālāk – visas tās mūsu pamatvērtības. Un šis nu ir tiešām ļoti nopietns iemesls, kāpēc mums šī Konstitūcija ir vajadzīga.
Iebildumi, kas attiecas uz valodu. Protams, tie ir nopietni iebildumi. Bet es domāju, ka arī tie nav tik traģiski par tik, cik nebūs nekādu domstarpību uz šīs Konstitūcijas pamata, uz mūsu tulkojuma pamata. Es domāju, ka nebūs, ka neradīsies konflikti tāpēc, ka šī Konstitūcija ir pamatā rakstīta un diskusijas notika lielajās valodās – franču, angļu, vācu, citās lielajās valodās. Un tā ka, ja mums tur būtu jautājums par kaut kādu jēdzienu, kā tas ir saprotams, mēs varam to salīdzināt ar 12 citām valodām un diezgan labi to faktisko jēgu saprast. Tāpēc, es domāju, tas nav tik traģiski.
Un, visbeidzot, es gribētu teikt. Man žēl, ka tiešām es nevarēju vairāk dalīties ar sabiedrību un ar saviem kolēģiem šā darba laikā, pie Konstitūcijas strādājot, jo tikai tad, kad sēž šādā lielā grupā, kur ir pārstāvētas 27 valstis, jo tur bija pārstāvētas arī Rumānija, Bulgārija un pat Turcija, tātad 28 valstis. Un ir cilvēki, tātad pāri par 200 cilvēkiem, kuri mēģina savus viedokļus saskaņot. Tas ir ārkārtīgi grūts darbs. Mums ir ne tikai pilnīgi dažāda dzīves pieredze un pamatnostāja daudzos jautājumos, bet mums ir vispār cits ļoti atšķirīgs skatiens bieži vien uz pasauli un ko mēs tad īstenībā gribētu.
Tā ka, manuprāt, šo Konstitūciju, ja 25 valstis varēja vienoties par šādu vienu pamattekstu, kas ir labs teksts pamatā, tad to nevajadzētu vilcināties un pieņemt! Tā ka es ļoti atbalstu visu šo Konstitūciju pieņemt, ratificēt!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Nav šaubu, ka šis dokuments ir jāpieņem. Un mēs to pieņemsim. Un mēs nerīkosim referendumu. Nerīkosim! Tas izmaksās dārgi, un diez vai to vajag. Un pareizi esam izlēmuši. Bet man patiešām nepatīk šī steiga. Un ļoti interesanta ir motivācija. To, kuri mēģina šo lietu steidzināt, motivācija ir sekojoša: sak, mēs, Latvija, mēs latvieši, parādīsim, mudināsim neprašas francūžus, ka jābalso referendumā par Konstitūciju, jo viņi šaubās. Tā, it kā paši francūži nezinātu, kā rīkoties.
Un te mani satrauc šī tendence, kura jau pārvērtusies par slimību Latvijā un arī parlamentā, un valdībā. Tūdaļ Saeimā parādīsies Minoritāšu konvencija. Arī tā ir jāforsē. Jāforsē par katru cenu! Un tā tiks darīts. To es jau paredzu, un to mēs jūtam. Vai arī te mēs gribam Franciju pamācīt? Francija pateikusi kategorisku “nē” šai Konvencijai. Es atkārtoju vēlreiz: kategorisku “nē”, un neielaižas nekādos disputos, nekādās diskusijās. Nē, un punkts.
Mums demogrāfiskā situācija, ja gribat, nacionālā situācija – latviešu īpatsvars Latvijā ir visai kritisks. Knapi esam sasnieguši 50% (drusciņ pāri) kopējā iedzīvotāju skaitā. Un, lūk, vajadzīga steiga.
Pilsētās šis pārsvars ir vienkārši katastrofāls. Latvieši no pilsētām ir izspiesti. Un mēs tātad tagad, lūk, šo dokumentu gribam atkal ar steigu pieņemt, neskatoties uz to, ka tur ir 150 kļūdas, kas normālos dokumentos nav pieļaujams. Neviena kļūda nav pieļaujama! Nemaz nerunājot par 150 kļūdām. Bet, re! Mums jāsteidzas, jo mums ir jāpamāca francūži, jo viņi nemāk un nezina, kā rīkoties.

Mēs jau daudzreiz esam aplami rīkojušies, tēlodami demokrātus, briesmīgi steidzīgus cilvēkus. Atcerieties Eiroparlamenta vēlēšanu likuma veidošanu! Tagad mūsu astoņi deputāti Eiropas Parlamentā cīnās ar vienu Ždanoku un velta tam ārkārtīgi daudz laika, pamatlaika, lai Eiropas Parlamentā skaidrotu, kāda ir situācija Latvijā. Vai vajadzēja tēlot šos superdemokrātus? Kas to tēloja, to jūs ļoti labi zināt. Es nenosaukšu. Bet kāpēc jūs gribat atkal un atkal kļūdīties? Kāpēc ir vajadzīga šī steiga? Vai patiešām mēs nevaram beidzot, cienījamie kolēģi deputāti, nostāties taisni, ar taisnu mugurkaulu, un domāt, vēl un vēlreiz domāt, paskatīties, ko dara citas Eiropas valstis? Kā viņi rīkojas? Nevis otrādi – pamācīt viņus ar savu steigu, ar rikšošanu pa priekšu. Man šāda steiga un šāda rikšošana pa priekšu citām Eiropas valstīm, šī kaut kāda pakalpība, sak’, redziet, mēs uzreiz esam ar mieru izpildīt visu, ko tur ... tur tikko vēl sāk domāt, bet mēs jau sakām: jā, mēs piekrītam.
Kolēģi, tā rīkoties nevajag ne šajā reizē, ne arī citās reizēs.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Man ļoti žēl, ka man jāatvainojas jums, jo jūs kaut ko neesat sapratis no mana ziņojuma. Un bija runa gan par šīm kļūdām, kas ir šajā Konstitūcijā jeb līgumā, bija runa par to, ka Konstitūcija galvenokārt ir precīza angļu un franču valodā. Jūs droši vien nedzirdējāt. Es atvainojos, vai bija neskaidra dikcija vai es par klusu runāju. Bet es domāju, ka diskusiju kultūra ir viena no Eiropas Savienības arī varbūt tādām raksturīgām pazīmēm. Ja Eiropas Savienība mūs daudzus iemācīja, teiksim, nekāpt ar kājām uz poda, es ceru, ka viņi iemācīs arī diskusiju kultūru. (No zāles deputāts Dobelis: “Vai tad tu kāp ar kājām?”)
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tie aicinātāji atbalstīt un steigties, un ātri, un visu! Jūs taču galīgi neklausāties argumentos. Nav te runa par kāpšanu ar kājām kaut kur vai par kaut ko citu. Un nav runa par līguma pamattekstu. Klausieties, lūdzu, ko jums saka! Nāk te gudri runāt, cik jauks līgums, un ilgi un dikti bija jāstrīdas. Es ne par to runāju.
Es nerunāju par pamattekstu angļu vai franču valodā. Es runāju par tekstu latviešu valodā. Vai tiešām jūs to nesaprotat? Es runāju par nekvalitatīvo darbu, kas ir veikts, šo līgumu tulkojot latviešu valodā. Par to ir jārunā. Es nerunāju par pamatnostādnēm. Bet, ja mēs varam pieļaut to, ka latviešu valodas tekstā ir kaut kur 140, es pat precīzi vairs nesaskaitīju, kļūdas, tad par ko ir runa? Tie nav dažādi uzskati. Tā ir latviešu valodas kropļošana. Un kā jūs domājat – dažādu profesionālo jomu pārstāvji, lasot šo līgumu ar pretrunīgu tulkojumu, ar pretrunīgu tulkojumu, kā viņi pret to izturēsies un kā viņi izpratīs šo līgumu. Par to ir runa.
Un tāpēc es aicinu vismaz daļēji latviešu tekstu sakārtot. Lai mums te nav jābalso par šādu tekstu. Lai mēs to sakārtotu kaut cik pieņemamāku. Es vairs neticu, ka visas kļūdas būs iespējams izlabot. Jūs te nākat tribīnē un pārliecināt, ka vajag balsot “par”. It kā tas tāpat nebūtu skaidrs. Ja frakcija ir balsojusi par iestāšanos Eiropas Savienībā, tā taču atbalstīs šo līgumu. Ne par to ir runa.
Bet ja jūs, iezīdušies ar acīm kaut kādā penterī negribat saprast, ka jāciena ir arī latviešu valoda, nu, tad man ir ļoti žēl. (No zāles deputāts J.Pliners: “Neciena, neciena!”)
Tāpēc es atkārtoju: nesteigsimies ar pieņemšanu nākamajā lasījumā! Dosim tomēr kaut kādu laiku mūsu speciālistiem palabot šo dokumentu! Vairāk neko citu es jums šeit nepiedāvāju.
Bet te man nāk viens, kas nav klausījies, otrs, kas nav klausījies... un kārtējo reizi stāsta, cik laba ir Konstitūcija un ka mums par to ir jānobalso. Ko tad jūs te pārliecināt? Tad vēl pastāstiet man, ka tur, redziet, ir rozā krāsa un zaļa krāsa.
Runa ir par šī līguma tekstu latviešu valodā! Un, nedod Dievs, tie jūsu... kas grib šādu tekstu pieņemt nemainīgu ar visām kļūdām, tad jūs esat nožēlojami vienkārši. Tas pirmkārt parāda, ka jūs necienāt latviešu valodu. Un, ja jūs necienāt latviešu valodu, tad jūs necienāt latviešu tautu un Latviju! Un tad jums Latvija te ir vienkārši slauktuve un nevis dzimtene.
Un tāpēc es atkārtoju vēl vienu reizi: es piedāvāju sakārtot līguma tekstu latviešu valodā, dodot pietiekami ilgu laiku otrreizējai izskatīšanai. 14.jūniju! Lūdzu, nofiksējiet 14.jūniju. Un, ja mēs operatīvi strādāsim, tad mēs 16.jūnijā varam šo dokumentu pieņemt. Lūdzu,

ņemiet to vērā!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa. Otro reizi.
L.Liepiņa (JL).
Godājamie kolēģi! Man patiešām ir jāatbild. Pirmkārt, es gribētu gandrīz vai apvainoties, godājamie kolēģi, ka Dobeļa kungs mūs nosauca par tādiem, kas neciena Latviju un latviešu valodu. Tā nu absolūti nav! To jūs ļoti labi zināt.
Mums ir problēmas ar tulkotājiem Briselē, mums nav tikai problēmas tāpēc, ka mūsu vārdu krājums ir par mazu, bet mums ir problēmas arī, jo mums nav pietiekami daudz izglītotu cilvēku tajā ziņā, un lielas problēmas mums ir. Un par to nevajag brīnīties, par to vajadzēja varbūt domāt pat ātrāk, ja nu tas kaut ko būtu līdzējis.
Tad es gribētu vēl pateikt, ka mēs ļoti cienām latviešu valodu, un es personīgi ļoti priecājos par to, piemēram, ka mums būs “eira” un mums nebūs “eiro”. Tas nav nekāds liels bagātinājums latviešu valodai, bet mazliet.
Un tādā veidā mēs tomēr centīsimies šo valodu saglabāt, bet, kas attiecas konkrēti uz Konstitūciju, diemžēl šis teksts, pēc manām zināšanām, kā es esmu ar juristiem runājusi, nav vairs labojams. Nav! Tādu, kā prezidente to ir parakstījusi, tāds tas ir. Un vai nu mēs to pieņemam, vai mēs to noraidām.
Un tā kā, manuprāt, tas nebūs pamats kaut kādām tiesvedībām, kaut kādiem konfliktiem vai nesaskaņām vai kaut kam, jo vienmēr to īsteno jēgu šim tekstam mēs varēsim atrast bez problēmām, tāpēc, es domāju, par šo punktu te nebūtu tik daudz ko diskutēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš,
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Un godājamais Dobeļa kungs! Es arī biju to pašu laiku tur kā novērotājs, mēs abi iepazināmies ar Eiropas Savienības parlamenta darbu, un tas ir ļoti labi.

Es vienu lietu tikai gribēju teikt. Neko jaunu, bet papildināt to, kas netika vēl šodien šeit teikts. Pavisam īsi tādā veidā, ka, redzat, visa Eiropas Savienība ir pasaules politiskajā vēsturē ūnikums. Tā kaut kas nekur nekad nav vēl radies. Un to vajadzētu mums tiešām nopietni ņemt vērā, ka Eiropas Savienībai nav nekāda parauga jeb priekšteču. Un visvairāk maldās cilvēki, kas mēģina to salīdzināt ar jebkuru savienību. Un, ja, piemēram, piesauc Padomju Savienību, kas jau arī bija zināma republiku it kā savienība, bet īstenībā viena impērija, tad nu diametrāli pretējāku paraugu vairs nevar atrast kā Padomju Savienību un Eiropas Savienību.

Bet galvenais, kas. Eiropas Savienība, kolēģi, nav pabeigts projekts. Eiropas Savienība veidoties, kā jūs zināt, vēsturiski ir sākusi no sīkumiem, no dažām idejām pēc Otrā pasaules kara: “kas jādara, lai nenotiktu trešais pasaules karš? Un tad bija daži ļoti atbildīgi politiķi, kas saprata: lai novērstu jaunu konfliktu šinī kontinentā, kur ir tik daudz karu bijis, mums ir jādzīvo tā, ka mēs ne tik vien savas intereses kopjam uz varbūt pat citu un kaimiņvalstu rēķina, bet mums ir politika jāveido tā, ka tā nāk par labu arī mūsu kaimiņiem. Tik vienkārša doma! Tātad atbildība ne tikai par sevi, bet arī par citiem, kas mums dzīvo blakus.
No šīs vienkāršās pamatdomas sāka veidoties Eiropas kopējais tirgus, paplašinājās un pamazām, jūs zināt, daudzu gadu gaitā Eiropas Savienība ir augusi, veidojusies nemitīgi līdz šai dienai, līdz šim stāvoklim, kāds tagad ir. Un, es gribu teikt, nav sasniegusi beidzamo attīstības pakāpi un mērķi – tādu, ka varētu teikt: “Nu būs tagad līdz ar šo Konstitucionālā līguma pieņemšanu viss skaidrs, pabeigts, un tagad atliek tikai dzīvot.” Nē! Mēs par šo Eiropas Savienību, ja ne mēs, tad mūsu bērni, vēl daudzreiz par šo Konvenciju runāsim un varbūt labosim. Vispārīgi laikmets ir tāds, kuru daudzi cilvēki šodien nesaprot, ka šinī laikmetā, globalizācijas laikmetā, arī valstīm to patstāvība un darbība, sadarbība starptautiski ir uz citiem pamatiem, nekā tas bija pirms 100 gadiem. Mums ir jābūt gataviem likumus mainīt savā zemē un arī internacionālā līmenī, jābūt aizvien gataviem redzēt, kas notiek, un attiecīgi mainīt likumus. Ar to sastapsies Eiropas Savienība, nav šaubu. Nekas nav pilnīgs. Un Eiropas Savienība, kā tā ir attīstījusies līdz šai pakāpei, par to es varu tikai priecāties, tas ir brīnišķīgs sasniegums, par ko mūsu senči pat sapņot nevarēja, ka mums būs tik stipra pozīcija kādreiz – mazai valstij lielo valstu starpā starp Austrumiem un Rietumiem.
Es varētu tikai novēlēt saviem kolēģiem un visiem, kas ir politiskajā darbā, vairāk izkopt savu pašapziņu un neuzlūkot sevi atkarīgus ne no Rietumiem, ne no Austrumiem. Mēs tiešām negribam skatīties, ko domās Rietumos, ko domās Austrumos par to, ko mēs lemjam un kā mēs darām. Par to mēs varam būt tik patstāvīgi, kā nekad vēl neesam bijuši.
Un to es novēlu mums visiem – stipru pašapziņu. Stipru nacionālu pašapziņu! Un varam mierīgi arī tiem francūžiem iet pa priekšu, lai viņiem ir vieglāk izšķirties par Eiropas Konstitucionālo līgumu. Nav nekāda vaina, ka mēs to darām! Katrā ziņā mums nav jāgaida, ko viņi darīs, lai tad mēs varbūt tāpat kā tie lielie. Nē, nē! Tas laiks ir cits. Un to ņemsim vērā. Apstiprināsim tagad... Balsosim par šo iesniegumu, un viss, kas ir labojams, tiks labots, ko nevar labot, ar to jādzīvo, Labosim vēlāk kaut kad varbūt.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātam Aleksandram Golubovam pietiks ar vienu minūti? Pietiks? (No zāles deputāts A.Golubovs: “Pietiks!”) Lūdzu!
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ko mēs šodien apspriedām? Mēs apspriedām līgumu ar trim pantiem, bet zem šī līguma stāv Eiropas Konstitūcija. Es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa no mūsu Saeimas vispār šo Konstitūciju neredzēja. Un šeit, šodien, kad mēs saņēmām šo dokumentu, mums Konstitūcija nebija pielikta līdzi. Tur ir dažas kļūdas. Vairāk nekā 140! Kāpēc mums vajag pieņemt to tik steidzīgi šodien, rīt, parīt, lai pamācītu francūžus? Kam pamācīt? Viņi rīko referendumu.
Un vēl gribu pateikt tikai vienu: šī Konstitūcija aprobežo mūsu suverenitāti. Padomājiet par mūsu Satversmi! Kas balsos “par” šo likumprojektu, balsos pret Satversmi!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Golubova kungs! Konstitūcijas teksts bija pieejams absolūti visiem deputātiem elektroniskā veidā. Un, ja kāds vēlējās dokumenta veidā, arī to jūs varējāt iegūt.
Cienījamie kolēģi! Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, Ozoliņa kungs? Nē. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, (Aplausi.), pret – 1, atturas – 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leopoldam Ozoliņam!
L.Ozoliņš.
23.maijs.
Sēdes vadītāja.
Tātad ir divi priekšlikumi: deputāta Dobeļa priekšlikums – 14.jūnijs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un Ārlietu komisijas priekšlikums – 23.maijs. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Ir tikai 4 dienas!”) Tātad ir piecas dienas. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.maijs. Tātad vispirms balsojam par tālāko priekšlikumu. Tātad 14.jūnijs – priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 55, atturas – 11. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noraidīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 23.maijs. Citu priekšlikumu vairs nav. Paldies. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Ir tikai 4 dienas!”) Mēs nofiksējām jūsu priekšlikumu, bet jūs neskaitāt šodienu kā vienu dienu, tas ir līdzīgi : es, viens, divi, trīs, četri. Tātad šodien ir 19., 20., 21., 22. un 23. (Zālē smiekli.)
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (TP).

Labrīt, godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti! Tūlīt pēc sēdes beigām, tas ir tagad, 10.35 Pilsonības likuma izpildes komisijā sēde. Lūdzu ierasties visus! Ir lēmuma pieņemšana.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Lauksaimniecības apakškomisijas sēde tūlīt, pēc piecām minūtēm, šeit, blakus zālē.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi no Juridiskās komisijas! Atgādinu, ka ir Juridiskās komisijas sēde.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Kalniņš, Māra Ceriņa... ir, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Sarmīte Ķikuste.
Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, es aicinu deputātus ieņemt vietas plenārsēžu zālē, jo ir jāturpina sēdē izskatāmā darba kārtība!
Kamēr deputāti ieņem vietas plenārsēžu zālē, es gribētu informēt deputātus, ka Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova, Tolmačova, Aleksejeva un Buzajeva deputātu jautājumu satiksmes ministram Šlesera kungam sakarā ar to, ka Tunisijas firmai Karcho Airlines netika dota atļauja čarterreisiem uz Latviju. Šo jautājumu mēs nododam Šlesera kungam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Cileviča, Vidavska un Ribakova jautājumu deputātam... es atvainojos, Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam par Latvijas Republikas likumu un tiesas spriedumu ievērošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Arī šis jautājums tiek nodots ministra kungam.
Cienījamie kolēģi, turpinām izskatīt sēdes darba kārtību! Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”... Es atvainojos.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Bartaševiča, Ribakova, Vidavska ierosināto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es ceru, ka jūs visus jau iepazīstināja ar mūsu likumprojektu, bet tomēr gribētu dažos vārdos pateikt par likumprojekta būtību.
Likums piedāvā atļaut personām, kuras kopj bērnu līdz viena gada vecumam, vienlaicīgi ar bērna kopšanas pabalsta saņemšanu strādāt nepilna darba laika dienu.
Atcerieties, mēs jau 11.novembrī pagājušā gadā pieņēmām grozījumu Valsts sociālo pabalstu likumā, ar ko noteica, ka bērna kopšanas pabalstu personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam, piešķir tikai tādā gadījumā, ja šī persona nav nodarbināta.
Pēc pēdējiem datiem... pēc 2003.gada datiem, ar darba samaksu līdz 100 latiem mēnesī bija 33 % darbinieku. Pabalsts tādā gadījumā būs 70 lati. Bet ar darba samaksu līdz 80 latiem mēnesī – 22% darbinieku, un iespējamais pabalsts būs tikai 56 lati.
Tādējādi pabalsta apmērs šīm ģimenēm ir tikai apmēram puse no iztikas minimuma, kurš tagad ir ap 110 latiem.
Ja šis likums “ja mūsu priekšlikums tiks pieņemts, tas dos iespēju paaugstināt trūcīgajām ģimenēm dzīves līmeni un ļaus saņemt bērna kopšanas pabalstu, neriskējot ar nelegālu nodarbinātību.
Aicinu atbalstīt no frakcijas “Jaunais laiks” Bendrātes kundzi, kura aktīvi darbojas Sociālo un darba lietu komisijā un ir lietas kursā, un aicinu mācītājus, tos, kuri domā par mūsu nākotni, par bērniem, aicinu apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, un, ja gadījumā šis priekšlikums būs noraidīts, tad jums būs iespēja atkal to pārstrādāt un iedot kā savējo.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 15, atturas – 34. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Pirms mēs turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 19.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par Daigas Iļjanovas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Turpinām izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 4, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Muzeju likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna, Imanta Kalniņa, Annas Seiles un Dzintara Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt “par”.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Lieki jautāt: “Vai valstij jārūpējas par saviem pilsoņiem?” Protams, jā! Vēl vairāk lieki jautāt: “Vai valstij jārūpējas par veciem cilvēkiem – par pensionāriem?” Protams, jā, un īpaši jārūpējas.

Un tādēļ mēs iesniedzām priekšlikumu, lai izdarītu grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, šoreiz par priekšlaicīgu pensionēšanos, jo 1.jūlijā beigsies termiņš, kad var pieteikties uz priekšlaicīgu pensionēšanos. Tātad izbeidzas iespēja pensionēties ātrāk. Un, ziniet, ne man jums jāpierāda vēl un vēlreiz, jūs to ļoti labi zināt, jo tiekaties ar cilvēkiem un vēstules nāk no malu malām arī šā priekšlikuma sakarā. Un ieskatieties jums izsniegtajos cilvēku iesūtītajos priekšlikumos Saeimas Iesniegumu birojā, kuru ir simtiem, par pensijām! Tur ir gan Pensionāru federācijas vadītājas Verzes kundzes, gan daudzu, daudzu no dažādām Latvijas malu malām cilvēku vēstules, kurās cilvēki lūdz pievērsties šai problēmai.
Cienījamie kolēģi! Būsim reālisti, ka tā ir šī likuma atvēršana, un es nešaubos, ka deputāti droši vien iesniegs arī citus priekšlikumus, jo situācija šobrīd Pensiju likuma sakarā ir ļoti nopietni nobriedusi. Par to ir domājusi arī Labklājības ministrija, ne velti valdībai bija iesniegusi attiecīgos priekšlikumus. Es sīkāk par to nestāstīšu. Diemžēl šie priekšlikumi apstājās komitejas līmenī valdībā. Bet skaidrs ir viens, ka beidzot šai lietai ir jāķeras klāt. Tā ir mūsu atbildība par veciem cilvēkiem, kuri strādājuši ļoti smagu mūžu. Un koalīcijas deputātiem es gribētu ieteikt nebaidīties atvērt šo likumu, jo koalīcijas partiju deputātu skaits ir pietiekami liels, lai jūs varētu noteikt šī likuma turpmāko gaitu un skatīties, tā sakot, ko atbalstīt un ko neatbalstīt. Bet es domāju, ka diskusiju rezultātā mums ir jānonāk, cienījamie kolēģi, pie šīs problēmas, kas patiešām ir samilzusi. Pensionāri badojas. Patiešām badojas!
Nu, iedomājieties vien, pensionāri, kuri, tiekoties Latgalē, man teica tā pensionāru sanāksmē: “Es saņemu 50 latus. Es nokļūstu slimnīcā uz desmit dienām, un man par to jāsamaksā 50 lati. Bet vēl atlikušas 20 dienas dzīvot šajā mēnesī līdz nākamajai pensijai.

Nemaz nerunājot par pārējo. Tātad par pārtiku, lai izdzīvotu. Tātad priekšlaicīga pensionēšanās šobrīd, ņemot vērā to, ka nodrošinājums ar darbu ir ārkārtīgi zems. Ārkārtīgi zems! Iespēju strādāt nav. Tā cilvēkam ir vienkārši izdzīvošanas iespēja, jo viņu jau nepieņem darbā pāris gadus pirms pensijas vecuma. Ko tad viņam darīt? Kur tad viņam sameklēt?
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.
P.Tabūns.
Es lūdzu, cienījamie kolēģi, padomājiet vēlreiz par šo ļoti, ļoti nopietno lietu un atbalstiet mūsu priekšlikumu!
Paldies jums!
Sēdes vadītāja.
“Pret” neviens pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – neviens, atturas – 57. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Elitas Krūmiņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Elitas Krūmiņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu “Par Elitas Krūmiņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Daces Nulles apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Daces Nulles apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu “Par Daces Nulles apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Vijas Kančas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie deputāti! Lūdzu pieņemt šo lēmuma projektu, kuru ir sagatavojusi Juridiskā komisija!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Vijas Kančas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”!.Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Valda Ģīļa atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Mihaila Pietkeviča atsaukšanu no Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Valda Ģīļa ievēlēšanu Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Mihaila Pietkeviča ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Daigas Iļjanovas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja lēmuma projektu “Par Daigas Iļjanovas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli” un nolēma iecelt Daigu Iļjanovu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli un noteikt, ka viņa stājas amatā un sāk pildīt savus pienākumus ar 2005.gada 2.jūniju.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1 deputāts. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Personu speciālās aizsardzības likums”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Izskatām priekšlikumus trešajam lasījumam!
1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
7.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
9.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
13.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
14.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
15.priekšlikums – atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
17.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
18.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums “Personu speciālās aizsardzības likums” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Atbalstīja likumprojekta skatīšanu un atbalstīšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 5, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Kolēģi! 1.priekšlikums – tieslietu ministres priekšlikums, kas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.2.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
3.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
4. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
5. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
6. – arī ir tieslietu ministres priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
11. – tieslietu ministres priekšlikums. Iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.12.
Sēdes vadītāja.
Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
Līdz ar to mēs visus priekšlikumus esam izskatījuši. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt galējā, trešajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Godātie deputāti! Tātad Ārlietu komisijā nav iesniegts neviens priekšlikums. Es aicinu komisijas vārdā atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Cienījamie kolēģi! Neskan zvans! Tādēļ lūdzu uzmanīgi klausāmies... Tātad, ja zvana nav, tad balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu” ir pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums”. Otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr.4164! Lūdzu izskatīt pa priekšlikumiem.
1. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
2. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
5. – deputāta Ābiķa priekšlikums, un 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīti un iekļauti 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
8. – deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
9. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
12. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
14. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
18. un 19. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikumi. Atbalstīti un iekļauti 23. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un arī iekļauts 23.priekšlikumā.
Līdzīgi atbalstīts arī 21. – deputāta Estas priekšlikums. Tāpat iekļauts 23. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
22. – deputāta Estas priekšlikums, un 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
24. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
25. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
26. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
27. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
Atbalstīts ir arī 29. – deputāta Ābiķa priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
30. – deputāta Estas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Dz.Ābiķis.
Vai Dobeļa kungs vēlējās piebilst ko?
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! No zāles ir atļauti izsaucieni, bet ziņotājs nedrīkst sarunāties ar zālē sēdošajiem deputātiem!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jums ļoti pateicas par vienprātīgo atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 27.maijam.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2609. Likumprojekts ir izskatīts Sociālo un darba lietu komisijā, un ir secināts, ka ar šiem grozījumiem tiek svītrota norma, kas paredz, ka Veselības ministrija izstrādā atsevišķu slimību profilakses, diagnostikas un ārstēšanas programmu, jo Veselības ministrijas kompetencē neietilpst norādīt un noteikt ārstniecības personām, kādas profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes būtu piemērojamas ārstniecības procesā. Tāpat šis likumprojekts izdara grozījumus, kas ļaus sievietēm realizēt tiesības uz brīvu izvēli dzemdību vietai. Un šajā likumprojektā ir pārējie grozījumi, kas nosaka, ko dara Veselības ministrija un kāda kompetence ir Ministru kabinetam seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.
Pēc grozījumu stāšanās spēkā dzemdībpalīdzības kārtību noteiks nevis veselības ministrs, bet Ministru kabinets. Veselības ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu par dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtību, kurā ir paredzēti arī noteikumi, kas jāievēro, pieņemot dzemdības ārpus stacionāra. Un, izpētot un iepazīstoties ar šiem noteikumiem, Sociālo un darba lietu komisija atzina, ka likumprojekts ir pieņemams pirmajā lasījumā.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 6. neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.maijs.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Brieža, Rugātes, Porieša, Pietkeviča, Paula un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies.
Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”. Otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģu! Aicinu paņemt dokumentu nr.4169 “Grozījumi Sporta likumā” otrajam lasījumam. Gribu jūs informēt, ka nav saņemts neviens priekšlikums, un tāpēc aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es pateicos par vienprātīgu atbalstu un aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 27.maijam.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” un pieņēma lēmumu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Dz.Zaķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 31.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 31.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Otrais lasījums.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Jūsu priekšā ir dokuments ar reģistrācijas nr.962 – likumprojekts “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Tas ir sagatavots otrajam lasījumam. Pirmajā lasījumā šo likumprojektu Saeima pieņēma pērnā gada 21.oktobrī, un mūsu vienošanās ar pretendentu Latvijas pilsonībai bija tāda, ka ir jābūt viņa aktīvām darbībām, pildot savu solījumu un apņemšanos atteikties no Krievijas Federācijas pilsonības, kura viņam šobrīd ir. To Maksims Jakovļevs ir darījis, un viņš ir saņēmis no Krievijas Federācijas attiecīgajām iestādēm atbildi uz savu iesniegumu, kurā ir paskaidrots, ka saskaņā ar Krievijas Federācijas likumdošanu personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, var pārtraukt pilsonību tikai kopīgi ar vienu no vecākiem, kas arī vienlaikus pārtrauc savu Krievijas Federācijas pilsonību.
Šobrīd Maksimam Jakovļevam šāda situācija nav iespējama. Tādēļ par Maksimu Jakovļevu ir vēlreiz izteikts lūgums gan Pilsonības likuma izpildes komisijai, gan arī Kultūras, izglītības un zinātnes komisijai, Sporta apakškomisijai, kura bija rosinātāja šim jauneklim piešķirt Latvijas pilsonību sakarā ar to, ka viņa sportiskie panākumi vieš cerības un ļauj domāt, ka Latvijas jaunatnes hokeja izlasei top labs sportists, kas turpmāk varētu vairot Latvijas slavu un Latvijas panākumus šajā sporta veidā. Ir tātad saņemts vēl vienu reizi atkārtots iesniegums Latvijas Saeimā izskatīt jautājumu par atzīšanas likumprojekta virzību, neskatoties uz radušamies sarežģījumiem sakarā ar atteikšanās iespējām, pareizāk sakot, neiespējām no Krievijas Federācijas pilsonības.
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija savā sēdē ir lēmusi, ka šāda virzība otrajā lasījumā ir nepieciešama, jo pretējā gadījumā veidojas pretruna ar to brīdi, kad Maksims Jakovļevs sasniegs 18 gadu vecumu, un tas viņam radīs vēl lielākus šķēršļus, jo viņam iestāsies pilsoniskā atbildība gan par dienestu armijā, gan arī citas no tā izrietošās saistības, kuras vēl vairāk apgrūtinās viņa brīvlaišanu no Krievijas Federācijas pilsonības. Un vienlaikus arī Latvijas sporta profesionāļi hokeja nozarē uzskata, ka viņa aktīva līdzdalība šībrīža jaunatnes hokeja izlases treniņos ir nepieciešama, lai sekmētu gatavošanos nākošā, 2006.gada pasaules hokeja čempionātam un šīs meistarības veidošanu.
Tādēļ Pilsonības likuma izpildes komisija ir lēmusi un jūsu priekšā ir dokuments par šī likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā, ko es lūdzu arī atbalstīt.
Neviens priekšlikums otrajam lasījumam noteiktajā termiņā nav iesniegts. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
 

A.Rugāte.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 20.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 20.maijs. Viena diena?
A.Rugāte.
Tā ir rītdiena. Jā. Un trešajā lasījumā izskatīšana 26.maijā.
Sēdes vadītāja.
Tas nav steidzams likumprojekts. Piecas dienas būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.maijs būtu vistuvākais.
A.Rugāte.
23.maijs.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 23.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Vienošanos starp Tērksu un Kaikosu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Būtība ir pašā nosaukumā. Tātad vairāk neko nevaru pateikt šeit. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
I.Solovjovs.
Godātie kolēģi! Ja jums nav iebildumu, Ārlietu komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā tūlīt.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas nav. Likums “Par Vienošanos starp Tērksu un Kaikosu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemts.
Paldies.
I.Solovjovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatām dokumentu nr.4186. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi frakcijas

“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, nolēma minēto likumprojektu atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret– 18, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
P.Ontužāns.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 24.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 24.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Izskatāmā dokumenta nr.4187. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Tautas partijas frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu un nolēma minēto likumprojektu atbalstīt un virzīt Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 14, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
P.Ontužāns.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, kuru Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam. Saeimā reģistrācijas nr.822.
1.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Pietkevičs.
2.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Pietkevičs.
3.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Pietkevičs.
4.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Pietkevičs.
Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Pietkevičs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 23.maijs. Un lūdzu izskatīt trešajā lasījumā – 2.jūnija plenārsēdē.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 23.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Žanete Vasaraudze.
Ž.Vasaraudze (TP).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4190 – likumprojektu “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””.
Priekšlikumi otrajam lasījumam netika saņemti. Ir redakcionāls precizējums 3.pantā. Komisija pieņēma šo likumprojektu otrajā lasījumā un lūdz arī jums to izdarīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Ž.Vasaraudze.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 23.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 23.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu nr.4191. Gribu atgādināt, ka visus priekšlikumus ir iesniedzis viens autors – tā ir atbildīgā – Budžeta un finanšu (nodokļu) – komisija. Tāpēc es tikai atļaušos nosaukt iesniegto priekšlikumu numurus.
1.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
V.E.Bresis.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
V.E.Bresis.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
V.E.Bresis.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
V.E.Bresis.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.E.Bresis.
14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
17.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
18.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.E.Bresis.
19.priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Arī deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
21.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.E.Bresis.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
24.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
25.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
26.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.E.Bresis.
27.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
28.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis.
29.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
Arī 30.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
31.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
32.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis.
33.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis.
34.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
35.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.E.Bresis.
36.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
37.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis.
38.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
39.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
40.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
41.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
42.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.E.Bresis.
43.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
44.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
45.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
46.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
47.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
48.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
49.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.E.Bresis.
50.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
51.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
52.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
53.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
54.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
55.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
56.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
57.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
V.E.Bresis.
58.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
59.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
60.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
61.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
62.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
63.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
64.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
65.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
V.E.Bresis.
66.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
67.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
68.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
69.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
70.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
71.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.E.Bresis.
72.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
73.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
74.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
75.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
76.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
77.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
78.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta priekšlikumu.
V.E.Bresis.
79.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
80.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis.
81.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis.
82.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
83.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
84.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
85.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis.
86.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis.
87.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
V.E.Bresis.
88.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
89.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
90.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas vie-
doklim.
V.E.Bresis.
91.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
92.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
93.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
94.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
95.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
96.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
97.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
98.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
99.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
100.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
V.E.Bresis.
101.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.E.Bresis.
102.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
103.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
104.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
105.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
106.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
107.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.E.Bresis.
108.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
109.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Arī 109.priekšlikumu deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
110.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
111.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
112.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
113.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
V.E.Bresis.
114.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.E.Bresis.
115.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
116.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
117.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
118.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
119.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
V.E.Bresis.
120.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
V.E.Bresis.
121.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
122.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.E.Bresis.
Un pēdējais – 123.priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
V.E.Bresis.
Tātad lūdzam komisijas vārdā akceptēt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, neviens nav atturējies. Paldies. Likums otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas laiku!
V.E.Bresis.
Komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 24.maiju.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.maijs.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Elita Šņepste. Lūdzu!
E.Šņepste (TP).
Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu nr.4194 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajā lasījumā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēmusi un izskatījusi septiņus priekšlikumus.
1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir iestrādāts komisijas 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
E.Šņepste.
2.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
3.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Šņepste.
4.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Šņepste.
5.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Buzajevs, komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Šņepste.
6.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Buzajevs, komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Debatēs pieteicies deputāts Buzajevs. Atklājam debates. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Esmu pārsteigts par komisijas lēmumu – neatbalstīt manu 6.priekšlikumu. Šeit ir runa par Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem – apkopējām, elektriķiem, kurjeriem un citiem. Saskaņā ar likumā esošo redakciju par Valsts ieņēmuma dienesta darbiniekiem var strādāt gan Latvijas pilsoņi, gan ārzemnieki ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Es gribētu papildināt šo sarakstu arī ar Latvijas nepilsoņiem, kuru tiesiskais statuss ir tieši vidus – starp divām minētajām kategorijām.
Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka Latvijas nepilsoņi nepieder ne pirmajai no minētajām kategorijām, ne otrajai. Nu nav viņiem nekādu pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Viņiem ir Latvijas izdota pase. Es saprotu, ka latvieši un krievi Latvijā dzīvo praktiski paralēlās pasaulēs, kas viena otru gandrīz nešķērso. Un es uzskatu, ka jūs, cienījamie kolēģi, kas pieņem lēmumus no latviešu kopienas, jūs nemaz neredzējāt pat nepilsoņu pases. Es lūdzu cienījamo ziņotāju nākt pie manis tuvāk un atrast šajā pasē, kas pieder manai sievai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zīmogu. Tomēr nav tā! Ir Latvijas ģerbonis, pase ir izdota Latvijas Republikā, viņa nav ārzemniece, bet viņa nez kādēļ nevar strādāt Valsts ieņēmumu dienestā pat par apkopēju. Bet jebkurš ārzemnieks tomēr to var darīt.
Likumā, cienījamie kolēģi, ir acīm redzama tehniska kļūda. Mans priekšlikums – izlabot šo tehnisko kļūdu un pielīdzināt nepilsoņu tiesības strādāt Valsts ieņēmumu dienestā ārzemnieku tiesībām. Ne vairāk! Man ir personīgs lūgums cienījamam Atim Slakterim – komisijas vadītājam. Kaut izlasiet iepriekš likuma tekstu pirms jebkura mana priekšlikuma noraidīšanas. Vēl vienu reizi, cienījamais Slaktera kungs, esošā likuma redakcija: “Par Valsts ieņēmuma dienesta darbinieku var būt persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis, vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju.” Mana priekšlikuma pieņemšanas gadījumā persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis, nepilsonis vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Man šķiet, ka katram, kam ir ausis, viss ir skaidrs.
Godātie kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Ja nezin kāpēc man jau ir liegta likumdošanas iniciatīva, tad lūdzu izlasīt šo vienu rindkopu, kaut gan pirms trešā lasījuma, un iesniedziet analoģisku priekšlikumu paši!
Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs runās Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es arī gribētu pievērst jūsu uzmanību šim jautājumam. Par ko tad mēs šeit runājam? Mēs runājam par iestādi, par darbošanos iestādē, par kuras svarīgumu, man liekas, nav ne mazāko šaubu. Un, ja jau kāds grib darboties šajā iestādē un pilnvērtīgi kaut ko izdarīt, nu tad viņam arī vajadzētu drusku nopietnāk padomāt, kas viņš tāds ir! Ja viņš ir tikai nepilsonis un neizrāda ne mazāko interesi par savu turpmāko attīstību, nu kā viņam var uzticēt šeit kaut ko? Kā labā viņš tur darbosies? (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Jā, kas viņš ir?”)
Man bieži vien ir jautājums – kā labā darbojas viens otrs Latvijā tā saucamais nepilsonis un pat arī pilsonis? Nesen man bija tā iespēja klausīties vienu ļoti riebīgu raidījumu, kādu nav mazums Krievijas televīzijā, par Latviju. Un tur skaidrā tekstā vairāki Krievijas pazīstami politiķi pateica: mēs par maz līdz šim esam atbalstījuši tos pret mums labdabīgi noskaņotos darbiniekus, organizācijas Baltijas valstīs, un mums šis atbalsts ir jāpalielina. Skaidrāk jau vairs nevar izteikties. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē vienkārši stimulēt visu ko, lai Latvijā būtu liekas nepatikšanas.
Es nerunāšu par to, ka mēs paši daudz ko savārām. Nekā nevar darīt! Kāds cilvēks ir, tāds viņš ir! Bet speciāli censties mūsu likumos iedabūt iekšā normas, kas nevis palīdzēs iestādei darboties, bet, taisni otrādi, traucēs.... Te bija runa par apkopējām un tamlīdzīgām personām. Ne jau tikai par to ir doma. Jo Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis ir pārāk nopietna persona. Nu nevajag to te salīdzināt un runāt par apkopējām.
Es saprotu, ka šī tēma ir apnicīga, garlaicīga, bet, ja to visu laiku kāds kurina, kaut kādā veidā uzjunda, es domāju, mūsu uzdevums ir skaidrot un atbildēt, jo šie jautājumi nav savu aktualitāti zaudējuši un drīz vien tas nenotiks. Un visu laiku būs šie priekšlikumi. Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija saņem priekšlikumus papildināt, piekabināt, piemetināt vārdu “nepilsonis”. Tādējādi veicinot nestabilitāti Latvijā, dodot kaut kādas cerības tiem, kas nevēlas godīgi atzīt Latviju kā valsti, kas kaut kādā veidā šeit kombinējas, aizsegdamies ar šo nepilsoņu pasi... dod viņiem cerības, ka gan jau kaut kas kaut kad mainīsies.
Līdz ar to ir jābūt izskaidrojošam darbam. Es aicinu kolēģus darīt to pašu. Lai tie, kas vēlas šeit ar visādām nepilsoniskām mahinācijām kaut ko veidot, saņemtu atbildi, korektu atbildi, ar vēsturiskiem pamatojumiem, ar stāvokļa skaidrojumu un ar visu pārējo. Kas tas tāds ir, kāpēc viņš te ir un kādas ir viņa tiesības un kādi ir viņa pienākumi. Jo mēs esam tik cilvēku mīloši, ka tālāk man ir grūti iedomāties, kā var aiziet. Ar savu “mīksto” Pilsonības likumu, ar savu “mīksto” Valsts valodas likumu un tā.... godīgi sakot, “pamīksto” Izglītības likumu.
Līdz ar to, neapšaubāmi, šīs diskusijas mums turpināsies. Būtu vēlams, ka parādītos arī cita veida argumenti, kas pierādītu šādu priekšlikumu bezjēdzību.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs pieteicies Jakovs Pliners. Lūdzu!
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Es domāju, ka, ja tagad paskatīties no Krievijas ekstrēmistu, šovinistu puses, es domāju, ka viņi tagad domā, ka, ja nebūtu... Dobeļa kungs, ja nebūtu jūsu, jūs vajadzētu izdomāt, izgudrot. Bet nu izgudrots jūs jau esat un jūs eksistējat.
Vēlreiz un vēlreiz lūdzu ieklausīties! Iedomājieties! Tātad, pirmkārt, mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Tas ir pirmais.
Otrais. Iedomāsimies mūsu kolēģa Buzajeva kunga priekšlikumu. Tātad ir atļauts strādāt Latvijas pilsoņiem (okei! – tas ir ļoti labi) un personām, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Tātad faktiski Krievijas pilsoņiem, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ir tiesības strādāt šinī dienestā, bet Latvijas nepilsoņiem, kurus jūs vai jūsu priekšnācēji mākslīgi radīja, viņiem nav tiesību. Ar ko Latvijas nepilsonis ir sliktāks? Vai viņš ir necilvēks? Ar ko viņš ir sliktāks par Krievijas pilsoni, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, un viņam ir tiesības tur strādāt? Ar ko?
Tad Buzajeva kungs lūdz atvērt acis un ausis un atļaut arī, ja jūs to atļaujat, piemēram, Krievijas, Ukrainas vai citas valsts pilsonim, atļaut arī jūsu līdzcilvēkiem, kuri šeit, Latvijā... daudzi no viņiem dzīvo vismaz 10, 20, 30, varbūt 50 gadus! Tas ir viss!
Tātad pilsoņiem, nepilsoņiem (viens vārds!) un personām, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
Es ceru, ka jums ir skaidrs!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
S.Šņepste.
Komisija deputāta Buzajeva priekšlikumu ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Godātie deputāti! Mums ir jābalso par 6. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 67, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts. (No zāles deputāts J.Pliners: “Jūs kārtējo reizi parādījāt savu seju!”)
E.Šņepste.
7.priekšlikums, ko sagatavojusi un iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Šņepste.
Ir izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu par priekšlikumu iesniegšanas laiku!
E.Šņepste.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 24.maijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 24.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā”.
Atklājam debates. Debatēs pirmā pieteikusies Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece. Lūdzu!
L.Mūrniece (Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre).
Cienījamie kolēģi! Šis gads demokrātiskas Irākas valsts izveidošanā ir kritiski svarīgs. Pēc Irākā notikušajām vēlēšanām pašlaik tiek izstrādāta valsts konstitūcija, par kuru gada beigās paredzēts referendums, un tālāk arī jaunas valdības veidošana.
Tieši tāpēc Latvijai šajā laikā ir tik svarīgi sniegt atbalstu Irākas centieniem nostāties uz demokrātijas un attīstības ceļa. Latvija izprot, cik svarīgs ir sabiedroto valstu atbalsts demokrātijas stiprināšanā. Šis atbalsts tagad ir nepieciešams Irākas tautai.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku līdzdalībai Irākas operācijā ir nopietna militārā nozīme. Latvijas karavīri ne tikai ir iesaistīti Irākas atjaunošanas darbos, bet arī iegūst vērtīgu pieredzi, kuru citos apstākļos nebūtu iespējams iegūt. Tas ir viens no veidiem, kā sagatavot spējīgus karavīrus un pārbaudīt viņu apmācību programmu efektivitāti.
Mūsu karavīri tiek sagatavoti operācijām, ar kādām NATO valstis nākotnē, iespējams, saskarsies arvien biežāk. Līdzšinējā pieredze starptautiskajās operācijās ir pamats Nacionālo bruņoto spēku turpmākās līdzdalības plānošanai un pilnveidošanai. Šodien mums nepieciešams precizēt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību uzturēšanās termiņu Irākā līdz šā gada beigām.
Lūdzu, kolēģi, atbalstu šim lēmuma projektam!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais runās Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Vispirms mēs varam atgriezties pirms diviem gadiem, kad tika pieņemts lēmums par mūsu Latvijas karavīru nosūtīšanu uz Irāku. Tolaik Ministru prezidents Einars Repše – frakcija “Jaunais laiks” – piedāvāja mums versiju, ka Irākā ir masu iznīcināšanas līdzekļi vai ieroči.
Pēc diviem gadiem amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem vēl neizdevās atrast šos ieročus Irākā. Un Lielbritānijas parlamentā bija ļoti asas debates, kuru laikā Tonijs Blērs gandrīz zaudēja savu amatu.
Pie mums neviens nejautāja Einaram Repšem – kāpēc viņš meloja savai valstij? Kāpēc viņš meloja parlamentam? Tagad aizsardzības ministrs grib saņemt atļauju vēl uz nenoteiktu laiku turēt Latvijas karaspēku Irākā. Kam tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs tikai Amerikai, jo Einars Repše atklāti pateica: “Mēs turēsim savu karaspēku Irākā, cik tas būs vajadzīgs Amerikas Savienotajām Valstīm.” Latvijai nav pašai sava ārpolitika.
Un, teiksim, par ekonomisko aspektu runājot. Kā raksta “Neatkarīgā Rīta Avīze”, Latvijas karaspēka uzturēšana Irākā izmaksā aptuveni 20 miljonu latu. Bez tam ir arī zaudējumi no tiem kontraktiem ar arābiem, kur Latvija zaudēja aptuveni 30 miljonu latu kopumā. Bez tam mums ir arī komandējumi, cik bieži mūsu dažādie aizsardzības ministri, gan tagadējais, gan pirms tam, brauca uz Irāku, lai, teiksim, pēc tam parādītos kaut kādos žurnālos, ka viņi bravūrīgi tur uzturas tuksnesī.
Es domāju, ka tas aptuveni būs 50 miljoni latu. Kāda Latvijai ir ekonomiskā efektivitāte no Irākas? Nekāda. Nevienu kontraktu Latvijas kompānijas nesaņem par Irāku. Mums ir cilvēki, kas krīt Irākā. Leitnants Baumanis zaudēja savu dzīvību. Bez tam mums tagad melo par kaut kādu demokrātiju. Vai Irākas tautai kaut viens paprasīja, vai viņiem vajag šādu demokrātiju – tur uzturēt uz ārzemju durkļiem? Nē. Tagad Mūrnieces kundze teica, ka vēl vairāk un vairāk būs šādu misiju. Tā ir taisnība. Diemžēl Amerika un NATO grib demokrātiju pavairot ar ieročiem rokā. Tagad amerikāņu bāzes ir Vidusāzijā, ir Aizkaukāzā un drīzumā būs arī Latvijā.
Man liekas, ka mums tagad nevajag balsot par karu. Vajag balsot par to, lai šī nauda būtu Latvijas tautsaimniecībai, nabagiem cilvēkiem, mūsu medicīnai un pensionāriem.

Es lūdzu jūs neatbalstīt šo kļūdaino lēmumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatē Vladimirs Buzajevs. (Zālē izsauciens.)
V.Buzajevs (PCTVL).
Ļaujiet man uzsākt savu runu ar kādu īsu anekdoti. Amerikāņu ģeologi nejauši atrada virs lieliem amerikāņu naftas krājumiem kādu nelielu arābu valsti. Atklāti sakot, ar šo anekdoti arī varētu beigt runu.
Tomēr vēl piebildīšu, ka nekādu pazīmju, kas liecinātu par masu iznīcināšanas ieroču esamību, amerikāņu specdienesti Irākā tā arī nebija atraduši.
Sekojot modes tendencēm, nedaudz pakavēšos pie jautājuma par okupāciju. Šeit būtu vietā vēl viena īsa anekdote. Irākā notika brīvas vēlēšanas. Tas nu ir viss. Varat sākt smieties!
Gadījumā, ja amerikāņi organizētu vēlēšanas pirms 65 gadiem, tad vēlētājiem būtu stādīts priekšā viens vienīgais darbaļaužu saraksts. Tomēr kopš tā laika demokrātija strauji progresēja, un tādēļ Irākā vēlēšanās bija daudz sarakstu. Neskatoties uz to, rezultāts izrādījās tāds, kā bija ieplānots. Pie tam vēl sliktāks nekā kādreiz pie mums. Pie varas nāca reliģiskās un nacionālās minoritātes, kurām nav nekā kopēja ar tradicionālajām irākiešu tautas vērtībām. Ģeogrāfiski virzoties uz ziemeļiem, bet vēsturiski uz laika posmu pirms 65 gadiem, es varu sameklēt jums saprotamu analoģiju. Tas līdzinātos tam, ja par LKP CK pirmo sekretāru kļūtu biedrs Ivanovs, par Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju Petrovs, bet par Ministru padomes priekšsēdētāju Sidorovs.Tad gan jūs saprastu, ko nozīmē īsta okupācija.
Cienījamie kolēģi! Mūsu talantīgais novadnieks Mihails Zadornovs kādā uzstāšanās nodēvēja Irāku okupējušos amerikāņus, lietojot tādu grūti tulkojamu medicīnisku terminu, kas oriģinālvalodā skan šādi “raznošķiki ģemokratii”. Latviešu valodā šo terminu varētu pārtulkot divos variantos: Vai nu “demokrātijas nesēji”, vai “demokrātijas izplatītāji”, līdzīgi “infekcijas nesējiem” vai “izplatītājiem”. Tādēļ būtu lietderīgi papildināt valdības piedāvāto lēmuma projektu ar vienu punktu, proti, neierobežotā daudzumā izsniegs mūsu varonīgajiem karavīriem specifiskus gumijas izstrādājumus, lai viņi pēc kontaktiem ar ieroču brāļiem neaplipinātu Latviju ar šāda veida demokrātiju.

Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi, turpinām debates. Nākamais debatēs pieteicies Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Kolēģi, šodien spriest par to, ko darīt turpmāk, es domāju, ir acīmredzami, kā ir jālemj. Bet ir pilnīgi bezjēdzīgi spriest par to, vajadzēja vai nevajadzēja to darīt, šodien. Latvija ir uzņēmusies atbildību. Mūsu karavīri ir uzņēmušies atbildību. Un katram ir saprotams: ja šajā mirklī mēs pēkšņi pateiktu “nē”, tā būtu nodevība pret sabiedrotajiem, tā būtu nodevība tajā skaitā pret Irākas cilvēkiem. Irāka lēnām, grūti, bet virzās uz normālu demokrātisku iekārtu. Kā viņiem veiksies, to mēs nezinām. Bet ir skaidrs, stingrs plāns par laiku, kad varētu doties projām visi koalīcijas spēki. Un tas notiks paralēli tam, kā attīstīsies Irākas valsts.
Līdz ar to aicinu atbalstīt šo termiņa pagarinājumu, jo šajā mirklī, atkārtoju vēlreiz, mūsu “nē” – tā būtu nodevība.
Sēdes vadītāja.
Debates slēgtas. Godātie kolēģi, mums jābalso par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 67, pret – 21, atturas – 3.
Lēmuma projekts pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Tātad mēs šodien jau izskatījām vienu likumprojektu arī tādu pašu... Tas bija par salām un par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumu... trīs būs likumprojekti... tie ir vienādi... Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina atzīt to par steidzamu. Tas ir pirmais.
Sēdes vadītāja.
Godātie deputāti! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Solovjovs.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Godātie deputāti! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
I.Solovjovs.
Ja jums nekas nav iebilstams, atbalstīt tad arī otrajā, galīgajā, lasījumā šodien.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā? Iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums “Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts. Likumprojekts “Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Šeit arī Ārlietu komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Godātie deputāti! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Solovjovs.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Godātie deputāti! Balsojam par likumprojekta “Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumus par izskatīšanu otrajā lasījumā!
I.Solovjovs.
Komisijas vārdā es jūs aicinu arī atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šodien! Tagad.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi par izskatīšanu otrajā lasījumā šajā sēdē? Iebildumu nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums “Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Ārlietu komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu!
Sēdes vadītāja.
Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Vai deputāts Lagzdiņš ir pieteicies debatēs par likumprojektu? (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Solovjovs.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts “Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu!
I.Solovjovs.
Un, ja nav iebildumu, es jūs aicinu likumprojektu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šajā sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
I.Solovjovs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Godātie deputāti! Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Mareka Segliņa ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Deputāts Mareks Segliņš ir ievēlēts Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. (Aplausi.)
Godātie deputāti! Līdz ar to šīsdienas darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Un Prezidijs informē, ka ir saņemts deputātes Lindas Mūrnieces iesniegums, kurā viņa informē, ka balsojumā par likumprojektu ar reģistrācijas numuru 726 deputāte kļūdījusies, ir vēlējusies balsot “par”. (Starpsaucieni: “Ai, ai, ai!”)
Godātie deputāti! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu ziņot par reģistrācijas rezultātiem!
Godātie kolēģi! Reģistrācijas rezultāts uzrāda daudzu deputātu prombūtni. Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies vēlreiz! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies! Sagaidīsim lūdzu reģistrācijas rezultātu, par kuru mūs informēs!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Augusts Brigmanis, Ingrīda Circene, Māris Gulbis... man liekas, ir. Jānis Šmits... (Starpsauciens no zāles.) Pēteris Kalniņš arī droši vien ir klāt. Jā. Māra Ceriņa, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Sarmīte Ķikuste, Dzintars Jaundžeikars, manuprāt, ir. Jānis Straume... Viesturs Šiliņš, Inta Feldmane, Elita Šņepste un Dzintars Zaķis.

Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies Rībenas kundzei. Sēde slēgta.