Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Norvēģijas karaļa Haralda V sniegtajās vakariņās 2000. gada 20. septembrī

Jūsu majestātes

Karali Harald un Karaliene Sonja!

Jūsu ekselences! Dāmas un kungi!

Vakar, 20.septembrī, Karaļa pilī Oslo: Viņas majestāte Norvēģijas karaliene Sonja, Imants Freiberga kungs, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Viņa majestāte Norvēģijas karalis Haralds V              &n Foto: epa/A.F.I.

Man ir patiess gandarījums viesoties draudzīgajā Norvēģijā un īpašs prieks atkal tikties ar jums, Jūsu majestāte. Man joprojām spilgti atmiņā palikusi mūsu tikšanās šogad Davosā Pasaules ekonomikas forumā, kā arī Ņujorkā ANO Tūkstošgades samitā, kad pārrunājām mūsu valstu ciešo un daudzpusējo sadarbību.

Izmantojot šo iespēju, es vēlos jums, Jūsu majestāte, nodot sirsnīgus sveicienus no tiem jūsu draugiem Latvijā, ar kuriem jūs tikāties, viesojoties Rīgā, Valmierā un Ādažos pirms diviem gadiem. Jūsu un karalienes Sonjas vizīte deva spēcīgu impulsu mūsu sadarbības aktivizēšanai un izvēršanai.

Vakar es ieraudzīju jūsu zemes pasakaino skaistumu no putna lidojuma. Norvēģu tauta var būt lepna, ka tā ir radusi harmoniju ar dabu un spējusi saglabāt tās neskarto skaistumu. Manis redzētais gandrīz pilnībā sakrita ar to, kādu pagājušā gadsimta sākumā Norvēģijas dabu bija redzējis un aprakstījis latviešu rakstnieks Kārlis Skalbe. Es varu droši teikt Skalbes vārdiem: "Norvēģija zaigo tikpat spoži kā rasas lāse, ko jūs saņemat uz delnas."

Priecājos, ka esmu Norvēģijā laikā, kad tiek svinēti jūsu galvaspilsētas Oslo tūkstošgades jubilejas pasākumi. Nākošgad Latvijas galvaspilsēta Rīga atzīmēs savu 800.gadadienu. Domāju, ka šie nozīmīgie notikumi vēlreiz atgādinās mūsu tautām par kopīgo kultūras un vēstures mantojumu, ko gadu gaitā esam uzkrājuši un kam nepieciešama rūpīga kopšana.

Jūras ceļiem un kuģniecībai ir bijusi noteicošā loma gan latviešu, gan norvēģu tautu vēsturē. Jūra ir vienojusi mūsu tautas. Līdz ar vikingu laikmetu attīstījās tirdznieciskie sakari Baltijas jūrā un Latvijas tautas iepazina rūnu rakstus. Tādēļ pirmie plašāk rakstītie avoti, kas min Latvijas teritorijā dzīvojošās tautas, ir tieši skandināvu sāgas un hronikas, kas vēsta gan par Olafa Trigvasona braucieniem uz Baltijas jūras austrumu krastu, gan kuršu vēlākiem ceļojumiem Baltijas jūrā. Arī Hanzas laikmeta tirdzniecībai starp Latvijas un Norvēģijas pilsētām ir nozīmīga vieta reģiona kultūrvēsturiskajā attīstībā. Esmu pateicīga par iespēju apmeklēt Bergeni un iepazīties ar Norvēģijas Hanzas laikmeta pērli.

Lai gan mūsu tautām ir nācies pārdzīvot dažādus vēstures pārbaudījumus, latvieši un norvēģi izjūt dziļu mīlestību un lepnumu par savu neatkarību, kas ir bijis vairāku paaudžu lolots sapnis. Latvijas un Norvēģijas tautas vieno savstarpējas simpātijas un solidaritāte, kā arī demokrātijas, cilvēkmīlestības un etniskās iecietības pamatvērtības. Diemžēl mums ne vienmēr nācies būt noteicējiem savās zemēs, taču tas ir stiprinājis neatkarības vērtību. Norvēģijā politisko patvērumu atrada daudzi Latvijas inteliģences pārstāvji pēc 1905.gada revolūcijas apspiešanas. Latvija vienmēr ir jutusi Norvēģijas nelokāmo atbalstu, gan atjaunojot, gan stiprinot mūsu valstiskumu. Norvēģija, kas ir izbaudījusi svešu okupāciju un pati izvēlējusies savu drošības modeli, pilnībā izprot Latvijas rūpes par savu drošību un vēlmi iestāties NATO. Tā ir pārdomāta un mērķtiecīga Latvijas valsts un sabiedrības izvēle. Latvija apzinās savu atbildību šajā procesā un cītīgi gatavojas dalībai Ziemeļatlantijas aliansē. Mēs esam pateicīgi Norvēģijai par tās atbalstu mūsu NATO integrācijas procesā, kā arī par palīdzību divpusējās un reģionālās sadarbības projektiem aizsardzības jomā.

Mūsu centieni kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti tieši sasaucas ar valsts un sabiedrības pamatinteresēm — Latvijas valsts neatkarības garantēšanu, ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanu, kā arī ar nacionālās identitātes nostiprināšanu. Latvija konsekventi turpina reformas, lai būtu pirmo kandidātvalstu vidū, kas pievienosies ES. Mūsu mērķis ir noslēgt iestāšanās sarunas līdz 2003.gada sākumam.

Sabiedrības modernizācija un integrācija ir priekšnoteikums valsts attīstībai un uzplaukumam. Latvija uzskata, ka saliedēta un integrēta sabiedrība sniedz vēsturisku iespēju kopīgi veidot savu valsti, balstoties uz vispārcilvēciskām vērtībām un kopējām interesēm, panākot visu Latvijai piederīgo personu, sociālo grupu un etnisko kopienu interešu saskaņu. Viens no tās pamatiem ir latviešu valodas mācīšanas programma, kuras īstenošanai Norvēģija ir sniegusi nozīmīgu atbalstu.

Pārkāpjot jaunā gadu tūkstoša slieksni, mēs arvien skaidrāk apzināmies priekšrocības, kuras cilvēcei dod globalizācijas un informātikas laikmets. Tiek pavērtas jaunas iespējas ģeogrāfiski attālu reģionu un to valstu sadarbībai. Iekļaujoties šajā procesā, Latvija uzskata Norvēģiju par nozīmīgu partneri un sabiedroto. Apvienoto Nāciju Organizācija un Pasaules tirdzniecības organizācija ir forumi, kuru ietvaros Latvija un Norvēģija sekmīgi var īstenot jaunas divpusējas un daudzpusējas iniciatīvas.

XXI gadsimta Eiropā arvien lielāku stratēģisko nozīmi ieņem Baltijas jūras reģions un tas pamatoti ir uzskatāms par vienu no dinamiskākajiem reģioniem Eiropā. Latvija augstu vērtē ciešo Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, jo savstarpēji saskaņota astoņu reģiona valstu darbība nostiprina mūsu reģiona potenciālu un ietekmi Eiropas un transatlantiskajā telpā. Latvija saredz mūsu reģiona attīstību un uzplaukumu caur pastiprinātu sadarbību ekonomikā, izglītībā, vides aizsardzībā, tieslietās un kultūrā. Nozīmīgās Norvēģijas investīcijas nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, tirdzniecībā un transporta nozarē ir radījušas labus priekšnosacījumus sadarbības paplašināšanai arī citās jomās, kā, piemēram, enerģētikā un modernās informāciju tehnoloģijās. Šī sadarbība ir devusi lielu ieguldījumu mūsu labklājības vairošanā, veicinot nodarbinātības palielināšanos un infrastruktūras attīstību. Latvijas valdības un Norvēģijas uzņēmēju regulārais dialogs sekmē uzņēmējdarbības vides uzlabošanos Latvijā.

Mēs apzināmies daudzpusīgo cilvēku savstarpējo kontaktu, kā arī latviešu un norvēģu valodas speciālistu un entuziastu nenovērtējamo ieguldījumu mūsu tautu tuvināšanā. Varam būt gandarīti, ka mūsu valstis cieši vieno kontakti un sadarbības projekti starp ministrijām un darījumu aprindu pārstāvjiem, reģioniem un pašvaldībām, universitātēm un vidusskolām. Tāpat vairāk uzmanības būtu jāvelta informācijas infrastruktūras attīstīšanai, jaunatnes apmaiņas programmu veicināšanai, kā arī kopējās izglītības telpas izveidei.

Latviju un Norvēģiju vieno kopīga vēsture tūkstoš gadu garumā. Es esmu pārliecināta par to, ka nākamajā gadu tūkstotī Latvijas un Norvēģijas tautu sadarbība turpinās attīstīties un mēs spēsim likt lietā iepriekš uzkrāto bagātīgo pieredzi un kultūrvēsturisko mantojumu vēl jaunu un neizmantotu iespēju realizācijai.

Atļaujiet man paust savu atzinību un pateicību Norvēģijas karalim un Norvēģijas tautai par viesmīlību. Raugoties nākamajā gadu tūkstotī, vēlos apliecināt savu ticību un pārliecību par vēl ciešāku Latvijas un Norvēģijas tautu sadarbību un uzsaukt šo tostu jums, Jūsu majestāte, un Norvēģijas tautai.

Latvijas Republikas Valsts prezidentes valsts vizītes sākums vakar, 20. septembrī, Oslo: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Viņa majestāte Norvēģijas karalis Haralds V, Viņas majestāte karaliene Sonja, Imants Freiberga kungs un Oslo lordmērs Pers Ditlevs–Simonsens       Foto: epa/A.F.I

Maksimāli piesātināta un svinīga bija Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizītes pirmā diena Norvēģijas Karalistē.

Tā sākās ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju Norvēģijas Karaļa pils laukumā, kur Latvijas Republikas Valsts prezidenti Vairu Vīķe–Freibergu un Imantu Freiberga kungu sagaidīja Viņa majestāte karalis Haralds V un Viņas majestāte karaliene Sonja. Militārais orķestris nospēlēja Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes valsts himnas. Latvijas Valsts prezidente Norvēģijas karaļa pavadībā sveica Viņa majestātes karaļa Gvardes goda sardzi. Pēc tam Valsts prezidente, Imants Freiberga kungs un Viņu majestātes Norvēģijas karalis ar karalieni iepazinās ar klātesošajām Norvēģijas amatpersonām un Latvijas vēstniecības Norvēģijā darbiniekiem. Karaļa pils Putnu istabā notika oficiālā fotografēšanās ceremonija. Pēc tam Viņu majestātes Norvēģijas karalis un karaliene iepazīstināja Latvijas Valsts prezidenti un Imantu Freiberga kungu ar galma pārstāvjiem un Karaļa pils personālu. Savukārt Latvijas Valsts prezidente iepazīstināja Viņu majestātes ar mūsu valsts oficiālo delegāciju. Augstās personas apmainījās ar dāvanām un apbalvojumiem.

Latvijas Valsts prezidente tika apbalvota ar Svētā Olava Lielo krustu — Norvēģijas augstāko apbalvojumu. Savukārt mūsu Valsts prezidente pasniedza augstākās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni kroņprincim Hakonam (Viņa majestāte karalis Haralds V mūsu valsts augstāko apbalvojumu saņēma jau savas vizītes laikā Latvijā 1998. gadā). Vaira Vīķe–Freiberga uzdāvināja Norvēģijas karalim un karalienei Edītes Paulas Vīgneres gobelēnu "Sintētiskā plūsma". Savukārt Viņu majestātes karalis un karaliene Latvijas Valsts prezidentei uzdāvināja Norvēģijas kristāla svečturu pāri.

Vizītes pirmās dienas saulaino rītu jo gaišāku vērta svētku rotā postais Oslo centrs. Galvaspilsētas centrālā Karla Johana iela bija greznota ar Norvēģijas un Latvijas karogiem, un ikviens sarkanbaltsarkanais karogs vēl bija izrotāts ar sarkanbaltsarkanu ziedu buķeti. Gandrīz visā ielas garumā no karaļa pils līdz parlamenta ēkai bija nostādītas karaliskās gvardes, Karalisko jūras spēku matrožu un citu ieroču šķiru karavīru goda sardze.

Latvijas Valsts prezidenti sveica simtiem norvēģu skolēnu ar nacionālajiem karodziņiem.

No Karaļa pils Latvijas Valsts prezidente devās uz netālo Norvēģijas parlamenta ēku, kur tikās ar Stortinga prezidenti Kristi Kolli Grondāli. Sarunā piedalījās arī Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, mūsu valsts vēstnieks Norvēģijā Normunds Popens un vairāki citi mūsu valsts delegācijas locekļi.

Pēc šīs tikšanās Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs sarunā ar "LV" raksturoja Norvēģijas attieksmi pret Latviju kā "draudzīgu un izprotošu".

Dienas vidū Latvijas Valsts prezidente ieradās Valdības kvartālā, kur viņu sagaidīja Norvēģijas premjerministrs Jans Stoltenbergs. Premjerministra birojā notika Vairas Vīķes–Freibergas un Jana Stoltenberga saruna, kurā piedalījās arī Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis un vairāki citi mūsu valsts delegācijas locekļi.

Preses konferencē pēc augsto personu tikšanās Latvijas Valsts prezidente, atbildot uz "LV" jautājumu par vizītes īpaši sirsnīgo norisi, uzsvēra, ka tā izskaidrojama arī ar latviešu un norvēģu tautas radniecīgo mentalitāti. Savukārt Norvēģijas premjerministrs "LV" izteica pārliecību, ka abu valstu jau tagad teicamās divpusējās attiecības joprojām var padziļināties. Šādu iespēju Jans Stoltenbergs redz Norvēģijas atbalstā Latvijas stratēģiskajiem mērķiem — iestāties NATO un Eiropas Savienībā, kā arī abu valstu sadarbībā enerģētikas jomā.

Pēc tam Latvijas Valsts prezidente reizē ar Norvēģijas karaļpāri ieradās vēsturiskajā Akershusas cietoksnī, kur atrodas arī Norvēģijas kara un pretošanās kustības muzeji. Augstos viesus sagaidīja cietokšņa komandants. Pēc komandanta ziņojuma militārais orķestris nospēlēja Latvijas valsts himnu. Vaira Vīķe–Freiberga nolika vainagu pie pieminekļa karā kritušajiem norvēģu patriotiem.

Latvijas Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs Norvēģijas karaļa un karalienes pavadībā ieradās pie Oslo domes ēkas, kur augstos viesus sagaidīja galvaspilsētas mērs Pērs Ditlevs–Simonsens. Pēc pastaigas karaļpāra un Oslo mēra pavadībā pa Oslo vēsturisko centru Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs vēlreiz ieradās Karaļa pilī, kur viņiem notika privātas pusdienas.

Pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidente viesojās arī Norvēģijas Nobela institūtā, kur viņu sagaidīja Norvēģijas Atlantiskās komitejas ģenerālsekretārs Kriss Prebensens, Oslo bīskaps, Norvēģijas Nobela Komitejas loceklis Gunārs Stolsets. Vaira Vīķe–Freiberga tikās arī ar Norvēģijas Nobela komiteju un uzrunāja Nobela institūta klausītājus.

Turpinot ārkārtīgi piesātināto valsts vizītes programmu, prezidente no Nobela institūta kājām devās uz Norvēģijas Tirdzniecības palātu, kur tikās ar tirdzniecības un rūpniecības ministri Grētu Knudsenu un Tirdzniecības palātas direktoru Aroldu Bliksrudu, kā arī ar Norvēģijas Eksporta padomes locekļiem un uzņēmējiem. Sarunā piedalījās arī Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Latvijas vēstnieks Norvēģijā Normunds Popens un Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts. Valsts Prezidente izteica gandarījumu par Norvēģijas uzņēmēju aktīvo darbību Latvijā.

Pēc tam V.Vīķe–Freiberga un I.Freiberga kungs kopā ar karaļpāri apmeklēja norvēģu tēlnieka Vīgelana skulptūru parku un muzeju, kur iepazinās arī ar Latvijas mākslinieku Ilmāra Blumberga un Gļeba Panteļējeva gleznu un skulptūru izstādi.

Vīgelana parkā pie kādas skulptūras, kurā tēvs aizkustinošā žestā sargā bērnu, Valsts prezidente dalījās ar Latvijas žurnālistiem savos jaunības gadu iespaidos par šo pieminekli un uzsvēra, ka mums Latvijā vairāk jādara bērnu aizsardzībai.

Valsts vizītes pirmā diena beidzās ar valsts vakariņām Karaļa pilī. Norvēģijas karalis, Viņa majestāte Haralds V teica runu par godu augstajiem viesiem. Orķestris spēlēja Latvijas valsts himnu.

Pēc tam runu teica Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Orķestris spēlēja Norvēģijas Karalistes himnu.

Gan Norvēģijas diplomāti, gan plašsaziņas līdzekļi uzsver Viņa majestātes karaļa Haralda V un Viņas majestātes karalienes Sonjas īpašo interesi par Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīti. Tiek atzīmēts, ka šī bija pirmā reize Norvēģijas Karalistes vēsturē, kad karaļpāris kādas valsts vadītāju vizītes laikā pēc oficiālās ceremonijas pilī pavada arī pastaigā pa pilsētu un citās ceremonijās.

Sarunā ar "LV" Norvēģijas Ārlietu ministrijas speciālais padomnieks, vēstnieks Kurts Torasens to izskaidroja ar lielisko iespaidu, ko Viņu majestātes guva 1998.gadā savas valsts vizītes laikā Latvijā, kā arī ar Norvēģijas īpaši labvēlīgo attieksmi pret Latviju. "Šī vizīte ir Norvēģijas un Latvijas teicamo attiecību vainagojums," uzsvēra vēstnieks Torasens.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 20.septembrī, Norvēģijā tikās ar Stortinga priekšsēdētāju Kirsti Kolli Grondālu ( Kirsti Kolle Grondahl ). Tikšanās laikā pārrunāti divpusējās sadarbības jautājumi, kā arī turpmākās sadarbības plāni. Norvēģijas parlamenta priekšsēdētāja iepazīstināja Latvijas prezidenti ar Norvēģijas parlamenta aktualitātēm, informējot, ka nākamā gada septembrī gaidāmas nākamās Stortinga vēlēšanas, kā arī raksturoja Norvēģijas parlamentā pārstāvēto partiju daudzveidību.

Sarunā uzsvērts jautājums par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām parlamentā, kādas novērojamas Norvēģijā. Norvēģijas Stortinga priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja arī Latvijas sieviešu parlamentāriešu darbību, un Valsts prezidente sacīja, ka, pēc viņas domām, nākotnē būs arvien vairāk sieviešu parlamentāriešu Latvijas Saeimā.

Vaira Vīķe–Freiberga iepazīstināja Kirsti Kolli Grondālu arī ar Pasaules sieviešu līderu padomes darbību, savukārt Norvēģijas parlamenta priekšsēdētāja darīja zināmu Valsts prezidentei, ka tikko ir noslēgusies sieviešu parlamenta vadītāju tikšanās, kam bijuši auglīgi rezultāti.

Runājot par Norvēģijas un Latvijas divpusējo sadarbību, uzsvērta drošības joma. Valsts prezidente pateicās Norvēģijai par lielo atbalstu ceļā uz NATO un par palīdzību Latvijas Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem apmācībā un citās programmās. Parlamenta priekšsēdētāja augstu novērtēja Latvijas attīstību pēdējos gados. V.Vīķe–Freiberga vēlreiz apliecināja Latvijas vēlmi būt gatavai iestāties NATO līdz nākamai paplašināšanās kārtai un norādīja arī, ka Norvēģijas atbalsts aizsardzības jomā ir ieguldījums visas Eiropas stabilitātē.

Atzinīgi tika novērtēts fakts, ka Latvijā pastāv plašas iespējas iemācīties norvēģu valodu gan universitātes līmenī, gan kursos un vidusskolās. Augstu novērtēts arī tas, ka paplašinās kontakti starp abu valstu iedzīvotājiem, Stortinga priekšsēdētāja izteicās, ka norvēģu valodas zināšanas Latvijā padarīs ciešākus abu valstu sakarus. Atzīmēta arī veiksmīgā sadarbība starp abu valstu pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un kultūras pārstāvjiem.

Turpinot vizīti Norvēģijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar tikās ar Norvēģijas premjerministru Janu Stoltenbergu ( Jan Stoltenberg ). Abas puses novērtēja attiecības starp Latviju un Norvēģiju kā lieliskas, kurām ir plašas sadarbības iespējas nākotnē.

J.Stoltenbergs pauda, ka Norvēģijai ir liela interese par sadarbību ar Baltijas valstīm, tajā skaitā arī ar Latviju, jo, kā zināms, Latvija drīzumā iestāsies Eiropas Savienībā, savukārt Norvēģija ir aktīva Eiropas ekonomiskās telpas dalībniece. Valsts prezidente pateicās Norvēģijai par atbalstu dažādās jomās, it sevišķi aizsardzībā un valsts valodas likuma programmās.

Runājot par ekonomisko iespēju paplašināšanu, Norvēģijas premjerministrs uzsvēra, ka tās ir lieliskas un Norvēģijas investīcijas Latvijā ir devušas labus rezultātus, un tas liecina, ka tās varētu paplašināties Latvijā. Tika runāts arī par sadarbību enerģētikas nozarē un pārrunāta Baltijas jūras vienotā enerģētiskā loka izveidošana. Abas valstis vienojās turpināt aktīvu sadarbību šī enerģētiskā loka īstenošanā.

Attēlā: Norvēģijas Ka-ralistes premjermi-nistrs Jans Stolten-bergs un Latvijas Re-publikas Valsts prezi-dente Vaira Vīķe–Freiberga

Jans Stoltenbergs atzinīgi novērtēja Latvijas valodas likuma un tā noteikumu pieņemšanu Latvijā. Valsts prezidente iepazīstināja Norvēģijas premjeru ar sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā, uzsverot to, ka viņas pastāvīgo rūpju lokā ir harmoniskas sabiedrības izveidošana valstī. Prezidente arī uzsvēra, ka arvien aktīvāk norit naturalizācijas process Latvijā, kā arī informēja par mazākumtautību skolām valstī.

Runājot par sadarbību aizsardzībā, tika uzsvērta aktīvā sadarbība starp Latviju un Norvēģiju jautājumos, kas saistīti ar NATO. Norvēģijas premjerministrs informēja Latvijas prezidenti par nesen notikušo Baltijas jūras valstu padomes premjeru tikšanos, kurā nolemts cīnīties ar dažādām slimībām šajā Baltijas jūras telpā, tajā skaitā ar tuberkulozi. Prezidente uzsvēra, ka arī Latvijai šīs problēmas risinājums ir svarīgs, norādot, ka infrastruktūras attīstība un vispārējā dzīves līmeņa paaugstināšana ir nozīmīgs faktors šīs problēmas risināšanā.

Valsts prezidente pauda, ka Norvēģija kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir bijusi stipra partnere Latvijai gan demokrātisko reformu īstenošanā, gan ekonomiskajā izaugsmē.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar apmeklēja Norvēģijas Tirdzniecības palātu, kur tikās arī ar Norvēģijas tirdzniecības un rūpniecības ministri Grēti Knudsenu ( Grete Knudsen ). Abas puses apmainījās viedokļiem par to, kāds pašlaik ir investīciju klimats un kā norvēģu uzņēmēji jūtas Latvijā.

Tirdzniecības palātas pārstāvji apstiprināja, ka Norvēģija ir ļoti ieinteresēta paplašināt investīciju un tirdzniecības apjomu Latvijā. To apliecina arī fakts, ka Latvija aktīvi kopā ar citām Baltijas valstīm iekļaujas Ziemeļvalstu sabiedrībā un nākamās dalībvalsts statuss Eiropas Savienībā padziļinās iespējas intensificēt ekonomiskās saites starp Norvēģiju un Latviju. Prezidente, uzrunājot Norvēģijas Tirdzniecības palātu, sacīja, ka ir gandarīta redzēt aktīvo Norvēģijas uzņēmēju darbību Latvijā. Jāatzīmē, ka pašlaik Latvijā darbojas 72 norvēģu uzņēmumi. Norvēģijas Tirdzniecības palātas pārstāvji no savas puses apstiprināja, ka Latvija faktiski ir vienīgā valsts, kur tiek pārdots tāds Norvēģijas preču apjoms kā pašlaik.

Prezidente informēja arī par ārvalstu investoru padomi, kurai ir regulāras tikšanās ar Latvijas premjerministru, apspriežoties par jautājumiem, kas būtiski Latvijas investoriem. Izteicās arī dažādu kompāniju pārstāvji, kas darbojas benzīna tirdzniecībā, īpašumu, kuģniecības, pārtikas preču tirdzniecības jomā un citās. Uzņēmēji pauda Latvijas prezidentei gandarījumu par iespējām darboties Latvijā, kā arī atzīmēja, ka iespējas uzņēmējdarbībai ir plašākas, nekā viņi bija paredzējuši iepriekš.

Valsts prezidenta preses dienests, Jānis Ūdris, "LV" speciālkorespondents Valsts prezidentes vizītē Norvēģijā