Ministru kabineta 2005.gada 24.maija sēdē
Pieņemti “Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu atsevišķās ekonomiskās darbības jomās”.
Noteikumi nosaka profesionālās
pieredzes ilgumu un veidu Eiropas Ekonomikas zonas valstu (un
citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem
starptautiskiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības
dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā)
pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā
reglamentētajās profesijās, pamatojoties uz pretendenta
profesionālo pieredzi tajās ekonomiskās darbības jomās, kurās
izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz pretendenta
vispārīgajām, komerciālajām vai profesionālajām zināšanām un
prasmēm.
Par vadības darbu šajos noteikumos minētajās ekonomiskās darbības
jomās uzskatāma personu profesionālā darbība: amatos, kuri ietver
tiesības pārstāvēt komersantu (arī filiālēs); vadītāja amatos,
kuri ietver komerciālus vai tehniskus pienākumus, atbildot vismaz
par vienu komercsabiedrības struktūrvienību.
Profesionālās pieredzes ilgums, kas nepieciešams profesionālās
kvalifikācijas atzīšanai šo noteikumu 1.pielikumā minētajās
ekonomiskās darbības jomās, atbilst vienam no šādiem
nosacījumiem: nepārtraukti seši darba gadi pašnodarbinātas
personas statusā vai vadības darbā; nepārtraukti trīs darba gadi
pašnodarbinātas personas statusā vai vadības darbā, ja
pretendents pierāda, ka apguvis ne mazāk kā trīs gadus ilgu
atbilstošu izglītības programmu, un to apstiprina ar sertifikātu,
kuru par pietiekamu darbam attiecīgajā profesijā atzīst tās
valsts kompetentā institūcija, kurā pretendents veicis
profesionālo darbību, kā arī nepārtraukti trīs darba gadi
pašnodarbinātas personas statusā, ja pretendents pierāda, ka viņš
ne mazāk kā piecus gadus darbojies attiecīgajā profesijā arī kā
algots darbinieks, vai nepārtraukti pieci darba gadi vadības
darbā, to skaitā ne mazāk par trim gadiem tehniskās vadības
darbā, atbildot par vienu vai vairākām komercsabiedrības
struktūrvienībām, ja pretendents pierāda, ka apguvis ne mazāk kā
trīs gadus ilgu atbilstošu izglītības programmu, un to apstiprina
ar sertifikātu, kuru par pietiekamu darbam attiecīgajā profesijā
atzīst tās valsts kompetentā institūcija, kurā pretendents veicis
profesionālo darbību.
Noteikumu pieņemšana nodrošinās Eiropas Savienības direktīvu
1999/42/EK, 74/556/EEK, 74/557/EEK,77/92/EEK pārņemšana, kuras
nosaka, ka persona var iegūt profesionālo kompetenci
profesionālās darbības laikā, piemēram, arī kā uzņēmuma vai tā
struktūrvienības vadītājs vai kā pašnodarbināta persona.
Noteikumu pielikumos ir uzskaitītas tās ekonomiskās darbības
jomas, kurās darbojoties šāda veida kompetenci var iegūt un
atzīt.
Pieņemot noteikumus, vienā normatīvajā aktā tiks noteiktas tās
prasības, kuras drīkst izvirzīt attiecībā uz profesionālās
kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās ārvalstniekiem
vai Latvijas Republikas iedzīvotajiem, kuri savu kvalifikāciju ir
ieguvuši ārvalstīs, iegūtās kvalifikācijas atzīšanai Latvijā,
padarot šo procesu saprotamu sabiedrībai un nodrošinot indivīda
tiesību aizstāvēšanu gadījumos, kad šādas kvalifikācijas atzīšana
tiek atteikta bez pamatojuma.
Pieņemti “Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.
Noteikumi nosaka ārvalstīs iegūtus
vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju
apliecinošus dokumentus vai to kopumu, kuri Latvijas Republikā ir
jāatzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas
atzīšanas sistēmu, gadījumos, kad ārvalstīs iegūtā izglītība un
profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas Republikā noteiktajām
prasībām, un gadījumos, kad šī izglītība un profesionālā
kvalifikācija daļēji atbilst Latvijas Republikā noteiktajām
prasībām, bet ir papildināta ar noteikta veida un ilguma
profesionālo pieredzi māsas profesijā; kā arī nosaka papildus
nepieciešamās profesionālās pieredzes ilgumu un veidu, piemērojot
speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja
saskaņā ar ārvalstīs iegūtajiem māsas izglītību un profesionālo
kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem māsa ieguvusi likumā
“Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu” noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību (attiecībā uz
struktūru un saturu), bet māsas kvalifikācijas dokumentu
apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos
aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām māsas
profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
sistēmu, Latvijas Republikā tiek atzīti māsas kvalifikācijas
dokumenti (pielikums), kas Eiropas Savienības dalībvalstīs,
Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā
ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskiem līgumiem ir noteiktas
Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas jomā, dod tiesības veikt māsas
profesionālo darbību, ir atzīti Eiropas Savienībā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Kultūras institūciju likumā”.
Likumprojekts paredz aizstāt visā
likumā vārdus “kultūras uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā
locījumā) ar vārdu “kapitālsabiedrība” (attiecīgā locījumā),
tādējādi saskaņojot terminoloģiju ar Komerclikuma
terminoloģiju.
Grozījums noteic, ka Kultūras ministrija un kultūras institūcijas
neatkarīgi no to juridiskā statusa un padotības nodrošina
abpusēju informācijas apriti. Grozījumā noteikts, ka kultūras
institūcijas dibina, reorganizē un likvidē saskaņā ar
normatīvajiem aktiem, kas regulē publisko personu darbību.
Likumprojekts paredz, ka valsts kultūras institūcijas, kas veic
vienu vai vairākas šā likuma 2.pantā noteiktās funkcijas kultūras
jomā, ir šādas: valsts iestādes; valsts
kapitālsabiedrības.
Likumprojektā noteikts, ka valsts kapitālsabiedrības finansē no
valsts budžeta līdzekļiem, piešķirot dotācijas konkrētu valsts
deleģētu kultūras funkciju veikšanai un nodrošināšanai. Valsts
kapitālsabiedrības var iegūt finanšu līdzekļus no: ieņēmumiem no
komercdarbības; citiem normatīvajos aktos paredzētajiem
ieņēmumiem.
Likumprojektā noteikts, ka pašvaldību kultūras institūcijas
finansē no: pašvaldību budžeta līdzekļiem kultūras institūcijām
noteikto funkciju veikšanai; pašvaldību budžeta līdzekļiem,
piešķirot dotācijas konkrētu kultūras funkciju veikšanai.
Pašvaldību kultūras institūcijas var saņemt finanšu līdzekļus no:
pašvaldībām piešķirtajām mērķdotācijām; ienākumiem no
pamatdarbības un komercdarbības, kas ir noteikta normatīvajos
aktos; ziedojumiem un dāvinājumiem; Valsts kultūrkapitāla fonda.
Pašvaldību kultūras institūcijas var saņemt līdzekļus ar kultūras
institūciju darbību, attīstību un pētniecību saistītu projektu un
programmu īstenošanai.
Pieņemts rīkojums “’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 467 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 31 viņu nepilngadīgais bērns. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 436 pilsonības pretendentiem
69% ir krievi, 13% – ukraiņi, 8% – baltkrievi, kā arī lietuvieši,
poļi un citas tautības.
22% pilsonības pretendentu ir pamata, 54% – vidējā, 22% –
augstākā izglītība.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā”.
Likumprojekts paredz noteikt, ka šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju aizliegts izsniegt personai: kurai diagnosticēti psihiski traucējumi; kurai diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība, tādējādi Ieroču aprites likumā lietotā terminoloģija atbildīs Ārstniecības likumā noteiktajam.
Pieņemti noteikumi “Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtība”, kuri nosaka dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu (zaudējumi) aprēķināšanas kārtību.
Noteikumi attiecas uz dabas
pieminekļiem, kurus izveidojis Ministru kabinets (valsts nozīmes
dabas pieminekļi) un kurus izveidojusi pašvaldība (vietējas
nozīmes dabas pieminekļi).
Noteiktas šādas dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas
pakāpes: bojāts, ja dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts
0,1%–10% apmērā; būtiski bojāts, ja dabas piemineklis bojāts vai
iznīcināts 11%–30% apmērā; daļēji iznīcināts, ja dabas
piemineklis bojāts vai iznīcināts 31%–70% apmērā; kā arī pilnībā
iznīcināts, ja: dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 71% –100%
apmērā; aizsargājams akmens ir pārvietots un nav zināma tā
atrašanās vieta vai nav iespējams to pārvietot uz sākotnējo
atrašanās vietu; aizsargājams koks ir zaudējis augtspēju;
aizsargājams akmens ir sadalīts daļās un neviena daļa nav lielāka
par 75% no aizsargājamā akmens sākotnējā apjoma.
Bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi aizsargājamam akmenim aprēķina
no aizsargājamā akmens virszemes daļas kopējā apjoma.
Ja kaitējums nodarīts valsts nozīmes dabas piemineklim,
atlīdzināmos zaudējumus atbilstoši dabas pieminekļa bojājuma vai
iznīcināšanas pakāpei nosaka: vienas līdz piecu minimālo mēneša
darba algu apmērā, ja dabas piemineklis bojāts; sešu līdz
divdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis
būtiski bojāts; divdesmit vienas līdz četrdesmit minimālo mēneša
darba algu apmērā, ja dabas piemineklis daļēji iznīcināts;
piecdesmit piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas
piemineklis pilnībā iznīcināts. Ja kaitējums nodarīts vietējas
nozīmes dabas piemineklim, atlīdzināmos zaudējumus atbilstoši
dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpei nosaka:
vienas līdz triju minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas
piemineklis bojāts; četru līdz desmit minimālo mēneša darba algu
apmērā, ja dabas piemineklis būtiski bojāts; vienpadsmit līdz
divdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis
daļēji iznīcināts; trīsdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā,
ja dabas piemineklis pilnībā iznīcināts. Nosakot zaudējumu apmēru
atbilstoši šiem noteikumiem, ņem vērā: dabas pieminekļa bojāto
vai iznīcināto apjomu procentos no kopējā dabas pieminekļa
apjoma; dabas pieminekļa estētiskās nozīmes neatgriezenisku
mazināšanos vai zudumu, arī negatīvās izmaiņas raksturīgajā
ainavā un kultūrvēsturiskajā vidē.
Ja dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ tā bojājuma vai
iznīcināšanas pakāpe ir mazāka par 0,1%, bet ir neatgriezeniski
mazinājusies dabas pieminekļa estētiskā vērtība, atlīdzināmos
zaudējumus nosaka: piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, ja
kaitējums nodarīts valsts nozīmes dabas piemineklim; triju
minimālo mēneša darba algu apmērā, ja kaitējums nodarīts vietējas
nozīmes dabas piemineklim.
Ja kaitējums nodarīts dabas piemineklim, kas atrodas īpaši
aizsargājamā dabas teritorijā, kuras izveidošanas un aizsardzības
mērķis un uzdevums ir arī attiecīgā dabas pieminekļa aizsardzība,
atlīdzināmo zaudējumu apmēru, kas noteikts atbilstoši šiem
noteikumiem, palielina divas reizes.
Ja dabas piemineklim nodarīto kaitējumu iespējams pilnībā vai
daļēji novērst, naudā atlīdzināmo zaudējumu apmēru proporcionāli
samazina un, piemērojot zaudējumu likmi, kas noteikta attiecīgi
šiem noteikumiem, nosaka dabas pieminekļa bojājuma vai
iznīcināšanas pakāpi tikai tai daļai, kurai kaitējumu nav
iespējams novērst.
Valsts nozīmes dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ radītos
zaudējumus aprēķina komisija, kas izveidota, lai noteiktu videi
nodarītā kaitējuma dēļ radušos zaudējumus, likumā “Par vides
aizsardzību” noteiktajā kārtībā.
Vietējas nozīmes dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ radītos
zaudējumus aprēķina vietējās pašvaldības izveidota komisija.
Komisija sastāda zaudējumu kompensēšanas aktu, kurā norāda dabas
pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi un dabas pieminekļa
estētiskās nozīmes neatgriezeniskas mazināšanās vai zuduma
raksturojumu, to detalizētu pamatojumu, kopējos zaudējumus un
naudā atlīdzināmo zaudējumu apmēru.
Ja aprēķinātos zaudējumus neatlīdzina labprātīgi, īpaši
aizsargājamās dabas teritorijas administrācija vai, ja tādas nav,
reģionālā vides pārvalde vēršas tiesā ar prasības pieteikumu par
valsts nozīmes dabas piemineklim nodarīto zaudējumu
atlīdzināšanu, bet vietējā pašvaldība – par vietējas nozīmes
dabas piemineklim nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto zaudējumu atlīdzināšana
neatbrīvo no pienākuma atlīdzināt citus zaudējumus videi, kas
radušies dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ, arī zaudējumus
īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, un mežam.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.428 “Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība””.
Grozījums noteikumos noteic, ka
vadīšanas eksāmenu B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja
kvalifikācijas iegūšanai kārto ar CSDD īpašumā (turējumā) esošu
transportlīdzekli (izņemot gadījumus, ja personai saskaņā ar
medicīnisko uzziņu atļauts vadīt attiecīgi pielāgotus
transportlīdzekļus). Transportlīdzekli citu kategoriju
transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas vadīšanas
eksāmena kārtošanai nodrošina CSDD, izmantojot vai nu tās īpašumā
(turējumā) esošu transportlīdzekli, vai autoapmācības iestādes,
vai braukšanas mācību instruktora transportlīdzekli. A1, A un B1
kategorijas transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas
eksāmenu, pamatojoties uz vienošanos starp CSDD un pretendentu,
var kārtot ar pretendenta transportlīdzekli. Transportlīdzekļiem
jāatbilst prasībām, kas noteiktas mācību transportlīdzekļiem
normatīvajos aktos par transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanu
(izņemot prasību par pazīšanas zīmi), B, C1, C, D1 un D
kategorijas transportlīdzekļiem jābūt reģistrētiem kā mācību
automobiļiem transportlīdzekļu un to vadītāju valsts
reģistrā.
Grozījums noteikumos noteic, ka vadīšanas eksāmenā var
piedalīties braukšanas mācību instruktors.
Noteikumu 69. un 70.punktā nepieciešams pagarināt uz laiku līdz
1.oktobrim attiecīgo normu spēkā stāšanās, jo līdz 2005.gada
1.jūnijam netiks aprīkoti Ceļu satiksmes drošības direkcijas
īpašumā (turējumā) esošie transportlīdzekļi, kas paredzēti
vadīšanas eksāmenu pieņemšanai, ar nepieciešamo aprīkojumu.
Iepirkumu procedūrā uzvarējušie komersanti nepieciešamos
transportlīdzekļus vēl nav piegādājuši.
Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs