Ministru kabineta 2005.gada 24.maija sēdē

Pieņemti “Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu atsevišķās ekonomiskās darbības jomās”.

Noteikumi nosaka profesionālās pieredzes ilgumu un veidu Eiropas Ekonomikas zonas valstu (un citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā) pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi tajās ekonomiskās darbības jomās, kurās izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz pretendenta vispārīgajām, komerciālajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm.
Par vadības darbu šajos noteikumos minētajās ekonomiskās darbības jomās uzskatāma personu profesionālā darbība: amatos, kuri ietver tiesības pārstāvēt komersantu (arī filiālēs); vadītāja amatos, kuri ietver komerciālus vai tehniskus pienākumus, atbildot vismaz par vienu komercsabiedrības struktūrvienību.
Profesionālās pieredzes ilgums, kas nepieciešams profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šo noteikumu 1.pielikumā minētajās ekonomiskās darbības jomās, atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: nepārtraukti seši darba gadi pašnodarbinātas personas statusā vai vadības darbā; nepārtraukti trīs darba gadi pašnodarbinātas personas statusā vai vadības darbā, ja pretendents pierāda, ka apguvis ne mazāk kā trīs gadus ilgu atbilstošu izglītības programmu, un to apstiprina ar sertifikātu, kuru par pietiekamu darbam attiecīgajā profesijā atzīst tās valsts kompetentā institūcija, kurā pretendents veicis profesionālo darbību, kā arī nepārtraukti trīs darba gadi pašnodarbinātas personas statusā, ja pretendents pierāda, ka viņš ne mazāk kā piecus gadus darbojies attiecīgajā profesijā arī kā algots darbinieks, vai nepārtraukti pieci darba gadi vadības darbā, to skaitā ne mazāk par trim gadiem tehniskās vadības darbā, atbildot par vienu vai vairākām komercsabiedrības struktūrvienībām, ja pretendents pierāda, ka apguvis ne mazāk kā trīs gadus ilgu atbilstošu izglītības programmu, un to apstiprina ar sertifikātu, kuru par pietiekamu darbam attiecīgajā profesijā atzīst tās valsts kompetentā institūcija, kurā pretendents veicis profesionālo darbību.
Noteikumu pieņemšana nodrošinās Eiropas Savienības direktīvu 1999/42/EK, 74/556/EEK, 74/557/EEK,77/92/EEK pārņemšana, kuras nosaka, ka persona var iegūt profesionālo kompetenci profesionālās darbības laikā, piemēram, arī kā uzņēmuma vai tā struktūrvienības vadītājs vai kā pašnodarbināta persona. Noteikumu pielikumos ir uzskaitītas tās ekonomiskās darbības jomas, kurās darbojoties šāda veida kompetenci var iegūt un atzīt.
Pieņemot noteikumus, vienā normatīvajā aktā tiks noteiktas tās prasības, kuras drīkst izvirzīt attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās ārvalstniekiem vai Latvijas Republikas iedzīvotajiem, kuri savu kvalifikāciju ir ieguvuši ārvalstīs, iegūtās kvalifikācijas atzīšanai Latvijā, padarot šo procesu saprotamu sabiedrībai un nodrošinot indivīda tiesību aizstāvēšanu gadījumos, kad šādas kvalifikācijas atzīšana tiek atteikta bez pamatojuma.

Pieņemti “Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”.

Noteikumi nosaka ārvalstīs iegūtus vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai to kopumu, kuri Latvijas Republikā ir jāatzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, gadījumos, kad ārvalstīs iegūtā izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām, un gadījumos, kad šī izglītība un profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām, bet ir papildināta ar noteikta veida un ilguma profesionālo pieredzi māsas profesijā; kā arī nosaka papildus nepieciešamās profesionālās pieredzes ilgumu un veidu, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja saskaņā ar ārvalstīs iegūtajiem māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem māsa ieguvusi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību (attiecībā uz struktūru un saturu), bet māsas kvalifikācijas dokumentu apliecinātā izglītība neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām māsas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, Latvijas Republikā tiek atzīti māsas kvalifikācijas dokumenti (pielikums), kas Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātiem starptautiskiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, dod tiesības veikt māsas profesionālo darbību, ir atzīti Eiropas Savienībā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Kultūras institūciju likumā”.

Likumprojekts paredz aizstāt visā likumā vārdus “kultūras uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “kapitālsabiedrība” (attiecīgā locījumā), tādējādi saskaņojot terminoloģiju ar Komerclikuma terminoloģiju.
Grozījums noteic, ka Kultūras ministrija un kultūras institūcijas neatkarīgi no to juridiskā statusa un padotības nodrošina abpusēju informācijas apriti. Grozījumā noteikts, ka kultūras institūcijas dibina, reorganizē un likvidē saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē publisko personu darbību.
Likumprojekts paredz, ka valsts kultūras institūcijas, kas veic vienu vai vairākas šā likuma 2.pantā noteiktās funkcijas kultūras jomā, ir šādas: valsts iestādes; valsts kapitālsabiedrības.
Likumprojektā noteikts, ka valsts kapitālsabiedrības finansē no valsts budžeta līdzekļiem, piešķirot dotācijas konkrētu valsts deleģētu kultūras funkciju veikšanai un nodrošināšanai. Valsts kapitālsabiedrības var iegūt finanšu līdzekļus no: ieņēmumiem no komercdarbības; citiem normatīvajos aktos paredzētajiem ieņēmumiem.
Likumprojektā noteikts, ka pašvaldību kultūras institūcijas finansē no: pašvaldību budžeta līdzekļiem kultūras institūcijām noteikto funkciju veikšanai; pašvaldību budžeta līdzekļiem, piešķirot dotācijas konkrētu kultūras funkciju veikšanai. Pašvaldību kultūras institūcijas var saņemt finanšu līdzekļus no: pašvaldībām piešķirtajām mērķdotācijām; ienākumiem no pamatdarbības un komercdarbības, kas ir noteikta normatīvajos aktos; ziedojumiem un dāvinājumiem; Valsts kultūrkapitāla fonda. Pašvaldību kultūras institūcijas var saņemt līdzekļus ar kultūras institūciju darbību, attīstību un pētniecību saistītu projektu un programmu īstenošanai.

 Pieņemts rīkojums “’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 467 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 31 viņu nepilngadīgais bērns. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.

No 436 pilsonības pretendentiem 69% ir krievi, 13% – ukraiņi, 8% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
22% pilsonības pretendentu ir pamata, 54% – vidējā, 22% – augstākā izglītība.

 Akceptēts likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā”.

Likumprojekts paredz noteikt, ka šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju aizliegts izsniegt personai: kurai diagnosticēti psihiski traucējumi; kurai diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība, tādējādi Ieroču aprites likumā lietotā terminoloģija atbildīs Ārstniecības likumā noteiktajam.

 Pieņemti noteikumi “Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtība”, kuri nosaka dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu (zaudējumi) aprēķināšanas kārtību.

Noteikumi attiecas uz dabas pieminekļiem, kurus izveidojis Ministru kabinets (valsts nozīmes dabas pieminekļi) un kurus izveidojusi pašvaldība (vietējas nozīmes dabas pieminekļi).
Noteiktas šādas dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpes: bojāts, ja dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 0,1%–10% apmērā; būtiski bojāts, ja dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 11%–30% apmērā; daļēji iznīcināts, ja dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 31%–70% apmērā; kā arī pilnībā iznīcināts, ja: dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 71% –100% apmērā; aizsargājams akmens ir pārvietots un nav zināma tā atrašanās vieta vai nav iespējams to pārvietot uz sākotnējo atrašanās vietu; aizsargājams koks ir zaudējis augtspēju; aizsargājams akmens ir sadalīts daļās un neviena daļa nav lielāka par 75% no aizsargājamā akmens sākotnējā apjoma.
Bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi aizsargājamam akmenim aprēķina no aizsargājamā akmens virszemes daļas kopējā apjoma.
Ja kaitējums nodarīts valsts nozīmes dabas piemineklim, atlīdzināmos zaudējumus atbilstoši dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpei nosaka: vienas līdz piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis bojāts; sešu līdz divdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis būtiski bojāts; divdesmit vienas līdz četrdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis daļēji iznīcināts; piecdesmit piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis pilnībā iznīcināts. Ja kaitējums nodarīts vietējas nozīmes dabas piemineklim, atlīdzināmos zaudējumus atbilstoši dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpei nosaka: vienas līdz triju minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis bojāts; četru līdz desmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis būtiski bojāts; vienpadsmit līdz divdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis daļēji iznīcināts; trīsdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis pilnībā iznīcināts. Nosakot zaudējumu apmēru atbilstoši šiem noteikumiem, ņem vērā: dabas pieminekļa bojāto vai iznīcināto apjomu procentos no kopējā dabas pieminekļa apjoma; dabas pieminekļa estētiskās nozīmes neatgriezenisku mazināšanos vai zudumu, arī negatīvās izmaiņas raksturīgajā ainavā un kultūrvēsturiskajā vidē.
Ja dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ tā bojājuma vai iznīcināšanas pakāpe ir mazāka par 0,1%, bet ir neatgriezeniski mazinājusies dabas pieminekļa estētiskā vērtība, atlīdzināmos zaudējumus nosaka: piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, ja kaitējums nodarīts valsts nozīmes dabas piemineklim; triju minimālo mēneša darba algu apmērā, ja kaitējums nodarīts vietējas nozīmes dabas piemineklim.
Ja kaitējums nodarīts dabas piemineklim, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kuras izveidošanas un aizsardzības mērķis un uzdevums ir arī attiecīgā dabas pieminekļa aizsardzība, atlīdzināmo zaudējumu apmēru, kas noteikts atbilstoši šiem noteikumiem, palielina divas reizes.
Ja dabas piemineklim nodarīto kaitējumu iespējams pilnībā vai daļēji novērst, naudā atlīdzināmo zaudējumu apmēru proporcionāli samazina un, piemērojot zaudējumu likmi, kas noteikta attiecīgi šiem noteikumiem, nosaka dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi tikai tai daļai, kurai kaitējumu nav iespējams novērst.
Valsts nozīmes dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ radītos zaudējumus aprēķina komisija, kas izveidota, lai noteiktu videi nodarītā kaitējuma dēļ radušos zaudējumus, likumā “Par vides aizsardzību” noteiktajā kārtībā.
Vietējas nozīmes dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ radītos zaudējumus aprēķina vietējās pašvaldības izveidota komisija. Komisija sastāda zaudējumu kompensēšanas aktu, kurā norāda dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi un dabas pieminekļa estētiskās nozīmes neatgriezeniskas mazināšanās vai zuduma raksturojumu, to detalizētu pamatojumu, kopējos zaudējumus un naudā atlīdzināmo zaudējumu apmēru.
Ja aprēķinātos zaudējumus neatlīdzina labprātīgi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija vai, ja tādas nav, reģionālā vides pārvalde vēršas tiesā ar prasības pieteikumu par valsts nozīmes dabas piemineklim nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, bet vietējā pašvaldība – par vietējas nozīmes dabas piemineklim nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto zaudējumu atlīdzināšana neatbrīvo no pienākuma atlīdzināt citus zaudējumus videi, kas radušies dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ, arī zaudējumus īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, un mežam.

 Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.428 “Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība””.

Grozījums noteikumos noteic, ka vadīšanas eksāmenu B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanai kārto ar CSDD īpašumā (turējumā) esošu transportlīdzekli (izņemot gadījumus, ja personai saskaņā ar medicīnisko uzziņu atļauts vadīt attiecīgi pielāgotus transportlīdzekļus). Transportlīdzekli citu kategoriju transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas vadīšanas eksāmena kārtošanai nodrošina CSDD, izmantojot vai nu tās īpašumā (turējumā) esošu transportlīdzekli, vai autoapmācības iestādes, vai braukšanas mācību instruktora transportlīdzekli. A1, A un B1 kategorijas transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenu, pamatojoties uz vienošanos starp CSDD un pretendentu, var kārtot ar pretendenta transportlīdzekli. Transportlīdzekļiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas mācību transportlīdzekļiem normatīvajos aktos par transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanu (izņemot prasību par pazīšanas zīmi), B, C1, C, D1 un D kategorijas transportlīdzekļiem jābūt reģistrētiem kā mācību automobiļiem transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.
Grozījums noteikumos noteic, ka vadīšanas eksāmenā var piedalīties braukšanas mācību instruktors.
Noteikumu 69. un 70.punktā nepieciešams pagarināt uz laiku līdz 1.oktobrim attiecīgo normu spēkā stāšanās, jo līdz 2005.gada 1.jūnijam netiks aprīkoti Ceļu satiksmes drošības direkcijas īpašumā (turējumā) esošie transportlīdzekļi, kas paredzēti vadīšanas eksāmenu pieņemšanai, ar nepieciešamo aprīkojumu. Iepirkumu procedūrā uzvarējušie komersanti nepieciešamos transportlīdzekļus vēl nav piegādājuši.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs