Latvijas Republikas

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

"Latvija un Eiropas integrācijas process"

Uzruna Norvēģijas Nobela institūtā 2000.gada 20.septembrī

Profesor Lundestad!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Esmu gandarīta jūs uzrunāt diženajā Norvēģijas Nobela institūtā, kas simbolizē augstākos sasniegumus un ievērojamākos ieguldījumus cilvēces labā.Tas tiešām ir vislabākais risinājums, ka Nobela Miera prēmija tika pasniegta Norvēģijā, kas kā valsts bieži ir pierādījusi tās īpašo lomu miera veicināšanā un stiprināšanā visā pasaulē.

Mana visdziļākā pateicība domāta Norvēģijas Atlantijas komitejai un tās ģenerālsekretāram Krisam Prebensenam par nozīmīgo ieguldījumu šī pasākuma organizēšanā.

Kā Latvijas valsts galva uz Norvēģiju oficiālā vizītē esmu atbraukusi pirmo reizi. Norvēģijas karaļpāris manu valsti pirmo reizi apmeklēja pirms diviem gadiem. Šīs vizītes ir pierādījums tam, ka attiecības starp abām mūsu valstīm kļūst ciešākas, iegūst jaunu kvalitāti un dinamismu.

Labu attiecību veidošanu starp mūsu valstīm atvieglo fakts, ka esam vienoti ne tikai ģeogrāfiski nelielā attāluma un vienas jūras dēļ, bet arī vērtībās un ideālos, tāpat kā vēstures mantojumā esam vienoti. Vēl varētu minēt arī protestantisma ietekmi, kas palīdzējis mūsu valstīm kopš reformācijas cauri gadsimtiem veidoties līdz šodienai.

Šobrīd vēstures lappusēs iezīmējam, ka mūsu sabiedrības ir vienotas izpratnē par valsti, kurai jābalstās uz brīva tirgus ekonomikas principiem, demokrātisku politisko institūciju darbību, cilvēktiesību ievērošanu un likumību. Šīs kopīgās vērtības un ideāli palīdz celt drošu stabilu, turīgu nāciju saimi, kurā reiz varētu kopā būt viss Eiropas kontinents. Pēc aukstā kara, kas sadalīja Eiropu divās pretējās nometnēs, šis utopiskais sapnis ir piepildāms.

Dāmas un kungi!

Latvija ir daudz cietusi no ideoloģiskajām konfrontācijām un bruņotajiem konfliktiem, kas XX gadsimtā sašķēla Eiropu. Šā gadsimta otrajā pusē mēs bijām nošķirti no pārējās Eiropas, atrodamies piespiedu izolācijā aiz dzelzs aizkara.

Latvija neatkarību atguva tikai pirms desmit gadiem, reizē atgūstot arī iespēju celt savu nākotni. Mūsu mērķis ir radīt modernu, integrētu, vienotu sabiedrību.

Otrais pasaules karš, kuram sekoja 50 gadu padomju okupācija, dramatiski samazināja etnisko latviešu skaitu viņu sentēvu zemē un ievērojami palielināja rusofonu skaitu. Mēs domājam par to, lai šo nevienlīdzību labotu ar labi pārdomātu sabiedrības integrācijas programmu, kuru nevajag jaukt ar piespiedu asimilāciju. Sabiedrības integrācija ir Latvijas iekšējās stabilitātes priekšnoteikums. Mēs vēlamies veidot valsti, kuras iedzīvotāji ir lojāli pret savu valsti, kuras iedzīvotājiem ir vienādas prioritātes un mērķi, kuras iedzīvotāji saprot un ciena viens otra valodnieciskās un etniskās atšķirības.

Latvijas valdības politika iedrošina visu etnisko, reliģisko un citu dažādu veidu minoritāšu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē bez personas brīvību pārkāpšanas. Mēs esam lepni par to, ka mūsu sabiedrības integrācijas politika darbojas veiksmīgi un patiesībā tiek izmantota kā piemērs citos pasaules reģionos.

Mēs strādājam pie integrētas sabiedrības veidošanas mūsu valsts robežās, bet tiek ieguldīts darbs arī pie integrēšanās vienotā Eiropā aiz mūsu robežām.

Neatkarības atjaunošana parādīja arī mūsu vēlmi atgriezties brīvu un suverēnu valstu kopienā. Mēs aktīvi vēlamies piedalīties jaunas un vienotas Eiropas izveidošanā, kas ir brīva no mākslīgām robežām un sadalījuma. Mēs stāvam uz jauna gadu tūkstoša sliekšņa, esam gatavi kļūt par vienlīdzīgiem partneriem starptautiskā lēmumu pieņemšanas procesā, esam gatavi ļoti aktīvi piedalīties visas pasaules, transatlantiskajās un Eiropas politiskajās un ekonomiskajās struktūrās.

Dāmas un kungi!

Latvijas un Eiropas Savienības attiecības ir iegājušas jaunā fāzē. Kopš 1999.gada decembra mēs esam uzsākuši aktīvas iestāšanās sarunas, kuras ceram pabeigt līdz 2002.gada beigām. Mēs ceram, ka līdz šim laikam ES būs pabeigusi savas iekšējās reformas un spēs uzņemt jaunās dalībvalstis, kuras būs tam gatavas.

ES dalībvalstis jau vairākkārt pierādījušas, kā valstis ar ļoti dažādām interesēm spēj sarunu ceļā atrisināt sarežģījumus un sasniegt abpusēji pieņemamus kompromisus. ES visām trim Baltijas valstīm nozīmē vienlaikus gan lieliskas ekonomiskās iespējas, gan nopietnu izaicinājumu. Bet katrā ziņā ieguvumi, ko sniedz paplašinātais tirgus un vienoti konkurences noteikumi, radīs pozitīvu efektu kandidātvalstu sabiedrību turpmākai attīstībai.

Jau pašlaik Latvija sasniegusi ievērojamu progresu, tuvojoties saviem Rietumu kaimiņiem. Lielākā daļa Latvijas importa un eksporta ir pārorientēta no Austrumiem uz Rietumiem. Jāatzīst, ka tirgus pārstrukturēšanas rezultātā nedaudz izmainījās Latvijas ekonomika un zaudētas darba vietas. Tomēr makroekonomiskie rādītāji izskatās visai daudzsološi un atbilst ES Mārstrihtas kritērijiem.

Trīs Baltijas valstis var tikt uzlūkotas kā lielisks piemērs reģionālajai sadarbībai. Mēs esam veiksmīgi ieviesuši brīvo tirdzniecības līgumu, un notiek darbs pie robežšķērsošanas procedūru vienkāršošanas.

Baltijas reģions ir piemērs, kā mazas valstiņas ar mazu iedzīvotāju skaitu relatīvi īsā laikā spēj sasniegt salīdzinoši augstu labklājības un tehnikas līmeni.

Dāmas un kungi!

Pasaulē notiekošā globalizācija zināmā mērā izpaudīsies caur reģionalizāciju. Šajā sakarā ļaujiet man izteikt dažas domas par Baltijas jūras piekrastes reģiona attīstību un šī reģiona lomu plašākas Eiropas kontekstā.

Baltijas jūras reģions kļūst par iespaidīgu spēku Eiropas kopējā tirgū. Šajā reģionā dzīvo aptuveni 55 miljoni iedzīvotāju, un tas ietver 10 piekrastes valstis, kuru kopējais tirgus ir vēl 245 miljoni iedzīvotāju.

Baltijas jūras valstis ir aptuveni 30% no Eiropas ekonomiskā spēka. Reģiona eksports veido gandrīz vienu trešdaļu no Eiropas kopējā eksporta, kas ir 16% no pasaules eksporta. Baltijas jūras reģiona valstīs arvien pieaug jaunu un profesionālu speciālistu skaits, kuri ir akadēmiski un tehniski izglītoti. Šāda tendence ir ļoti daudzsološa Baltijas reģiona ilglaicīgai attīstībai, īpaši augsto tehnoloģiju sektorā.

Baltijas jūras reģionā ir saskatāmi vairāki sektori, kas gūst ievērojamu labumu no reģionālās sadarbības. Tie ir transports, enerģētika, informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas, dabas bagātības, vides un kodoldrošība, finansu pakalpojumi un pārrobežu tirdzniecība. Latvija un Norvēģija jau pašlaik sadarbojas Ziemeļu gāzes vadu tīkla ietvaros, un tiek analizētas iespējas par Baltijas gāzes vadu tīkla integrāciju kopējā Ziemeļeiropas gāzes vadu sistēmā.

ES paplašināšanās paaugstinās Baltijas jūras reģiona nozīmi ES ietvaros. Līdz ar Zviedrijas un Somijas pievienošanos ES šī organizācija ieguva robežu ar Krieviju. Šis fakts ir paaugstinājis Ziemeļaustrumeiropas stratēģisko un ekonomisko nozīmi Eiropā.

Neraugoties uz to, ka Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība ir sasniegusi visai augstu līmeni, šeit vēl aizvien ir redzamas daudzas iespējas šo sadarbību padarīt vēl ciešāku. Lielisks piemērs tam ir 8 valstu sadarbības modelis starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kas signalizē par jaunas, arvien aptverošākas sadarbības rašanos.

Dāmas un kungi!

Runājot par mūsu ārpolitiku, mums ir divi fundamentāli mērķi — pilna dalība Eiropas Savienībā un NATO. Tiem ir noteicošā loma gan mūsu darbībā, gan nosakot prioritātes.

Esmu pārliecināta, ka XXI gadsimtā NATO joprojām būs transatlantiskās drošības pīlārs, un esmu īpaši pateicīga Norvēģijai par pastāvīgo atbalstu NATO paplašināšanai Baltijas reģiona virzienā.

Norvēģija ir starptautiski atzīts eksperts konfliktu noregulēšanas jautājumos mierīgā ceļā. Latvija arī dod ieguldījumu miera un stabilitātes nodrošināšanā Eiropā, aktīvi piedaloties miera uzturēšanas operācijās. Latvija ir nosūtījusi savu militāro personālu uz Kosovu un Bosniju un Hercegovinu, un piedalās EDSO novērotāju misijā Gruzijas Republikā.

Lai pienācīgi sagatavotos pilnai dalībai NATO, Latvijas valdība ir apņēmusies pakāpeniski palielināt asignējumus valsts aizsardzībai, līdz 2003. gadam sasniedzot 2% no nacionālā kopprodukta. Mūsu ekonomiskās attīstības pozitīvās prognozes ļauj cerēt, ka ar atbilstošu darbību un apņēmību šis nopietnais mērķis ir sasniedzams.

Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā ir bijusi īpaši sekmīga. Kopš mums ir kopīgs mērķis — iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, mūsu interesēs ir arī ārpolitikas un aizsardzības pasākumu koordinācija. Vairākus gadus Bosnijā un Hercegovinā darbojas BALTBAT miera uzturēšanas vienības karavīri. Trīs Baltijas valstis ir arī izveidojušas kopēju gaisa telpas novērošanas sistēmu un nodibinājušas Baltijas Aizsardzības koledžu.

Norvēģijas un citu donorvalstu atbalsts šiem Baltijas valstu projektiem ir bijis visai nozīmīgs, un mūsu kopējiem projektiem būs svarīga loma, integrējot Baltijas valstu militārās struktūras NATO drošības sistēmā. Baltijas valstu militārā sadarbība nodrošinās arī labu pamatu to iespējamam ieguldījumam NATO militārajā potenciālā.

Dāmas un kungi!

Es stingri ticu, ka Latvijas un tās kaimiņvalstu uzņemšana NATO būs izdevīga visai Eiropas valstu saimei, jo paplašināsies Eiropas drošība un stabilitāte. Saprotams, ka arī Krievija būs ieguvēja, ja pie tās rietumu robežām būs stabilas, miermīlīgas un prognozējamas kaimiņvalstis, līdzīgi kā tas ir ar Norvēģiju pēdējos gadu desmitos.

Kā Krievijas kaimiņvalsts Latvija ir ieinteresēta, lai Krievija attīstītos kā demokrātiska valsts ar funkcionējošu tirgus ekonomiku un būtu atvērta dialogam ar Rietumiem. Latvija var būt vērtīgs partneris Eiropas Savienības un Krievijas dialogā un ir gatava dalīties pieredzē, ko tā guvusi attiecībās ar šo valsti.

Stabilitāte un prognozējamība paver jaunas iespējas pārrobežu sadarbībā, cīņā ar organizēto noziedzību, biznesa un tirdzniecības attīstībā, likumdošanas atklātumā.

Esmu pārliecināta, ka ikviens būs ieguvējs, ja paplašināsies miera un stabilitātes telpa un tiks izskausti novecojuši aukstā kara laika stereotipi un bailes, aizspriedumi un aizdomas.

Dāmas un kungi!

Globalizēta pasaule ir jauna realitāte, kurā ikvienas valsts ietekmi un labklājību nosaka tās integrācijas līmenis globālajos procesos. Nav mazsvarīgi arī valsts intelektuālie resursi — tās izglītības līmenis un tehnoloģiskā attīstība. Labklājība kļūst arvien mazāk atkarīga no tradicionālajiem spēka un ietekmes rādītājiem, tādiem kā iedzīvotāju skaits, dabas resursu apjoms vai kodolieroči.

Pārkāpjot XXI gadsimta slieksni, mēs saskaramies ar daudzām nopietnām problēmām un uzdevumiem, kuru atrisināšanai vajadzīgas kopējas pūles. Šeit jāmin nepietiekams attīstības līmenis, nabadzība, slimības, vides problēmas, bruņošanās, organizētā noziedzība un starptautiskais terorisms. Kodoldrošība ir svarīga ikvienai valstij, neatkarīgi no tās lieluma vai ģeogrāfiskā novietojuma.

Nesenie notikumi Barenca jūrā pierādīja, ka šajā jomā ir vajadzīga cieša sadarbība. Eiropa ir turpmākā integrācijas procesa priekšā. Kontinentā ir sākušās nozīmīgas reformas, kuru mērķis ir integrācija. Lai refomas būtu sekmīgas, mūsu līderiem, tāpat kā Alfredam Nobelam, šā lielā institūta dibinātājam, jārīkojas pēc viscēlākajiem motīviem, kā pirmo un galveno paturot prātā domu, kā cilvēci padarīt labāku.

To var sasniegt tikai ar miera un tautu brālības palīdzību, ko jūsu institūta gadskārtējā balva tik spilgti apliecina.

Pateicos jums!

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs, Artis Nīgals, Kristīne Valdniece)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas