Ārzemju presē

Krievijas mediji joprojām apspriež Krievijas un Latvijas attiecības. “Nezavisimaja Gazeta” raksta, ka Krievijas rīcībai var būt divi izskaidrojumi – vai nu Maskavai nav vajadzīgs noregulējums attiecībās ar Latviju, vai arī tā ir gatava uz vēl lielāku situācijas sarežģīšanu. Bet Eiropā Krievijas prezidenta izteikumi tiek saprasti kā Krievijas lielvaras rakstura demonstrēšana Baltijai. “Vremja” norāda, ka Latvijas valdība meklē izeju no ārpolitiskās krīzes. Bet interneta portāls Gazeta.ru. izklāsta Latvijas Ārlietu ministrijas viedokli, ka no Latvijas nekādas asas atbildes Putina paziņojumam nebūs, jo Latvija neizvirza Krievijai teritoriālas pretenzijas.

•

Zviedru “Eesti Päevaleht” publicēta intervija ar Igaunijas ārlietu ministru U.Paetu, kurā kaimiņvalsts amatpersona komentē Igaunijas un Krievijas robežlīgumu. Igauņu puse uzskata, ka sarunu tonim noteikti vajadzētu mainīties. Igaunija ir ieinteresēta noslēgt starpvalstu līgumus, attīstīt ekonomiku. Igauņu interesēs pirmāmkārtām ir investīciju aizsardzība un dubulto nodokļu novēršana.

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung” secina, ka vēl ilgi jāgaida, līdz tiks panākta vienošanās par jauno ES budžetu. Viens no iemesliem ir paziņojums par Bundestāga pirmstermiņa vēlēšanām Vācijā, kas jūtami pasliktinājis izredzes ātri vienoties par turpmāko Eiropas Savienības finansējumu. ES ārlietu ministru pirmās sarunas norādīja uz šaubām, vai ES augstākā līmeņa sanāksmē jūnija vidū izdosies panākt vienošanos par ES prezidējošās valsts Luksemburgas kompromisa priekšlikumu.

•

Franču “Le Monde” ziņo, ka par jauno Turcijas puses sarunu vadītāju ceļā uz iestāšanos ES kļuvis Turcijas pašreizējais ekonomikas ministrs Ali Babakans. Lai gan premjers Erdogans paredz šķēršļus Turcijas virzībai uz ES, minot iespējamo varas maiņu Vācijā, tas ir pārliecināts, ka oktobrī plānotās sarunas notiks.

•

“Bangor Daily News” norāda, ka, iespējams, ASV prezidenta Džordža Buša vizīte Tbilisi atstās ietekmi uz ASV un Krievijas attiecībām. Buša piezīmi par cieņu pret Gruzijas suverenitāti ziņu kanāls BBC komentējis kā slēptu Maskavas kritiku.

•

“Frankfurter Allgemeine Zeitung” un portāls “Inopressa.ru” vēsta, ka Vācijas kanclers Gerhards Šrēders 1.jūlijā gatavojas Bundestāgā izvirzīt jautājumu par uzticības balsojumu. Par to 23.maija vakarā paziņoja valdības vicespīkers Tomass Štegs. Pirms tam Šrēders tikās ar Vācijas prezidentu Horstu Kēleru. Šo soli kanclers spēra, lai varētu izziņot pirmstermiņa Bundestāga vēlēšanas. Kā iespējamais vēlēšanu termiņš tiek minēts 18. septembris. Šrēdera plānu pilnībā atbalsta viņa pārstāvētās partijas prezidijs. Bet “Süddeutsche Zeitung” norāda, ka Krievijas masu mediju atturīgie ziņojumi par pirmstermiņa vēlēšanām Vācijā Krievijai varētu nepatikt, jo varas maiņas gadījumā Krievija varētu zaudēt vienu no saviem uzticamākajiem partneriem pasaulē.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem