Latvijai ir cerības uz kredītu veselības aprūpes modernizēšanai

Eiropas Padomes Attīstības banka (EPAB) varētu piešķirt Latvijai kredītlīniju Bērnu klīniskās slimnīcas un P.Stradiņa slimnīcas modernizēšanai un renovācijai, kā arī mūsu valsts slimnīcu infrastruktūras sakārtošanai kopumā.

Šādi iespējamie EPAB un Latvijas sadarbības projekti tika minēti aizvadītajā svētdienā Belgradā, kur Eiropas Rekon-strukcijas un attīstības bankas ikgadējās sanāksmes ietvaros finanšu ministrs Oskars Spurdziņš tikās ar EPAB prezidentu Rafaelu Alomaru. Sarunā spriests par bankas iespējamo līdzdalību projektu kreditēšanā un līdzfinansēšanā Latvijas veselības aprūpes jomā. Konkrētākas aprises iespējamā sadarbība iegūs jau nākammēnes, kad, tiekoties ar EPAB pārstāvjiem Rīgā, tiks apspriesti piedāvātie kreditēšanas nosacījumi un apjoms.
O.Spurdziņš uzskata, ka izmantot EPAB aizdevumus ir izdevīgi, īpaši ņemot vērā bankas apņemšanos piedāvāt ne tik stingrus aizdevuma nosacījumus. Atkarībā no projekta kategorijas banka atsevišķos gadījumos mēdz pieļaut atkāpes līdz pat 250–300 bāzes punktiem no standarta procentu likmes, tādējādi kā līdzfinansētājai iesai-stoties EPAB dalībvalstu sociālo problēmu risināšanā.
Pagaidām lielākais Latvijas un EPAB sadarbības projekts ir Latvijas Hipotēku un zemes bankai (LHZB) piešķirtā 18,8 miljonu eiru kredītlīnija “Mājokļu kreditēšanas programmas” īstenošanai ar Ziemeļu Investīciju bankas līdzfinansējumu. Ne tik apjomīgas, tomēr mūsu valsts ekonomikai nozīmīgas ir arī 2003.gadā apstiprinātās “Hansabankas” un LHZB aizdevumu programmas mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai – katrai viena miljona eiru vērtībā. Šis finansējums tika novirzīts sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta speciāliste Aija Krūmiņa informē, ka Latvija no EPAB saņēmusi krietni lielākus aizdevumus nekā Lietuva un Igaunija. Piemēram, Igaunijai piešķirts 150 miljonu Igaunijas kronu kredīts kopmītņu būvniecībai un atjaunošanai, savukārt Lietuva 10 miljonu eiru aizdevumu izmantojusi sociālo dzīvokļu izveidei, bet 8,6 miljonus eiru – izglītības iestāžu siltumapgādes sistēmu atjaunošanai.
Latvijas par EPAB akcionāru kļuva 1998. gadā.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv