Laiks tapt Sēlijas enciklopēdijai

Sēlpilieši priecājas par katru atvasīti Foto: Saulvedis Cimermanis

Ierosmes pamats

Attīstot “Letoniku” kā perspektīvu ilglaicīgu zinātnes virzienu, kura problēmu risināšanā piedalās dažādu kultūras, mākslas un zinātnes nozaru speciālisti, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) kopš 1995.gada lielu uzmanību velta Augšzemei jeb Sēlijai, kas līdz tam nepelnīti bija visneizzinātākais Latvijas vēsturiski etnogrāfiskais apgabals. Aizvadītajos 10 gados Sēlijas izzināšanā un tās vērtību popularizēšanā veikts liels darbs. Par to pietiekamas ziņas atrodamas “Latvijas Vēstneša”, “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla” un “LZA Vēstu” A daļas 1995.–2005. gada numuros, kur atrodama arī arhīvu fondu un Sēlijai veltītu darbu bibliogrāfija. Ir izveidojies pieredzējušu, sastrādāties spējīgu un zinošu pētnieku kolektīvs.
Ir padarīts pietiekami daudz, lai varētu sākt gatavot nopietnu akadēmisku darbu – Sēlijas enciklopēdiju. Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegtajā Letonikas programmas satura pieteikumā kā viens no ilgtermiņa darbiem ieplānota Sēlijas enciklopēdija. Darbu paredzēts sākt 2007.gadā un pabeigt 2010.gadā.

Autori un apjomi

Autoru kolektīvā vajadzētu ietilpt LZA locekļiem, arhīvu, bibliotēku, kultūras namu, muzeju, pašvaldību un zinātniskās pētniecības institūtu darbiniekiem, augstskolu un citu mācību iestāžu pasniedzējiem, pētniecībā ieinteresētiem doktorantiem, maģistrantiem, studentiem, novadpētniekiem, arī citām personām, kam jau ir kādas iestrādes Sēlijas izzināšanā. Profesionālā ziņā noteikti vajadzīgi antropologi, arheologi, arhitekti, biologi, demogrāfi, dialektologi, ekonomisti, etnogrāfi, folkloristi, ģeogrāfi, ģeologi, inženieri, lauksaimniecības, literatūras un mākslas zinātnieki, mediķi, pedagogi, valodnieki, sabiedrības, tehnikas un zinātnes vēsturnieki – labi savu nozaru un to izzināšanas avotu pārzinātāji. Vajadzīgi arī pieredzējuši darba organizētāji, kas spēj vērtēt attiecīgās norises un to rezultātus.
Sēlijas enciklopēdijai vajadzētu būt 50–60 iespiedlokšņu darbam, kuru ērtākas lietošanas labad varbūt vajadzētu izdot divos sējumos. Tiem būtu jāiznāk ar iespējami niecīgu laika atstarpi. Tekstus vajadzētu rakstīt, izmantojot pirmavotus – arhīvu dokumentus, atmiņu pierakstus, laikabiedru atstātos materiālus, arī zīmējumus un fotoattēlus, tradicionālās kultūras norišu un objektu aprakstus, zinātnisko ekspedīciju guvumus un citus materiālus.

Sēlpils pagasta galvenā iela Foto: Saulvedis Cimermanis

Sākotnēji par saturu

Teritoriāli būtu aptverami visi Daugavas kreisā krasta apvidi, kuros pirms vācu krustnešu iebrukuma dzīvoja sēļi, un atsevišķos jautājumos – tradicionālā kultūra, valoda – arī Latgales un Vidzemes pagasti, kuru iedzīvotāji runā sēliskajās izloksnēs. Aprakstāmais laikposms – no cilvēku parādīšanās Sēlijā līdz mūsdienām. Galvenās aplūkojamās jautājumu kopas varētu būt: robežas, administratīvi teritoriālās vienības, ainaviskās vērtības, apdzīvotas vietas, dabas bagātības, Sēlijas izzināšanai izmantojamie avoti, iedzīvotāju etniskās grupas un etnokulturālo procesu norises, vērtīgākās publikācijas par Sēliju, dabas un kultūras pieminekļi, izglītības, kultūras, mākslas iestādes un radošie kolektīvi, radošie cilvēki, viņu darba un dzīves vietas, devums Sēlijai un Sēlijas atspoguļojums viņu devumā, priekšzīmīgi amatnieki, lauksaimnieki, nozaru, pašvaldību, saimniecību vadītāji, latviešu valodas sēliskās izloksnes, iedzīvotāju tradicionālā garīgā un materiālā kultūra/darba un sadzīves ieražas, sabiedriski politiskās un vēsturiskās norises, arī izglītības, kultūras un saimniecisko biedrību darbība, Latvijas atbrīvošanas cīņu, Pirmā un Otrā pasaules kara norise un to sekas u.c.

Darba nozīmība

Sēlijas enciklopēdijai būs liela valstiski praktiska un zinātniska nozīme. Sēlijā jau daudzus gadsimtus mīt jaukts iedzīvotāju etniskais sastāvs – baltkrievi, ebreji, pareizticīgie un vecticīgie krievi, latvieši, lietuvieši, poļi, vācieši, arī citi. Cittautieši nesa sev līdzi tradicionālās kultūras un sadzīves elementus. Atšķirīgo etnosu pārstāvji sadarbojās un saskārās visās dzīves jomās, izveidoja noturīgas starpetnosu sadzīvošanas un sakaru tradīcijas. Cauri Sēlijai gadsimtiem ilgi plūda starptautiskas nozīmes kultūras strāvojumi, kas novadā atstāja dziļas pēdas. Visu šo pozitīvo motīvu un norišu, kultūru mijiedarbības un savstarpējas bagātināšanās izzināšana un pārmantošana var būt visai noderīga starpetnisko jautājumu kārtošanai un skaidrošanai mūsdienu Latvijā.
Kopš dokumentāli pārskatāmas pagātnes Sēlijas ļaudīm ir bijusi visai lietpratīga attieksme pret sava novada dabas bagātību un vērtību izmantošanu dzīves uzlabošanai – videi piemērotu nodarbju attīstīšanai un ienākumu gūšanai, dabas doto materiālu pilnvērtīgai izmantošanai celtniecībā un citādā saimnieciskā darbībā, izpratne par novada ainaviskajām un kultūrvēsturiskajām vērtībām un to saudzēšanu.
Uz pirmavotu ziņām balstītā enciklopēdija nodos sabiedrībai plašu jaunu informāciju, kas būs izmantojama visu līmeņu kultūras un mācību iestādēs, tūrisma attīstīšanai un citiem nolūkiem. Sēlijas ainaviskās, kultūrvēsturiskās un tautsaimnieciskās vērtības kļūs izprotamākas un labāk izmantojamas.

Saulvedis Cimermanis, LZA akadēmiķis