Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pēc 12.darba kārtības punkta lēmuma projektus "Par Edmunda Krastiņa iecelšanu par finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju" un "Par Jāņa Brazovska iecelšanu par finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku". Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jā!") Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 10, atturas — nav. Lēmuma projekti darba kārtībā ir iekļauti.

Vairāk nekā desmit deputāti ir uzdevuši jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšes kungam par Latvijas Bankas ieguldītajiem 15 474 latiem Rīgas Komercbankas sanācijai. Jautājumu nododam Latvijas Bankas prezidentam.

Tāpat vairāk nekā desmit apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāti ir iesnieguši jautājumu finansu ministram Gundaram Bērziņa kungam par valdības piešķirto 1 miljona latu Rīgas Komercbankas sanācijai. Šo jautājumu nododam finansu ministram.

Izskatām Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.271 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta noteikumu Nr.271 nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Noteikumi komisijai ir nodoti, līdz ar to tiek pieņemti pirmajā lasījumā. Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (TP). 25.septembris.

Sēdes vadītājs. 25.septembris. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.272 "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs vēlas piedalīties deputāts Juris Dalbiņš, Tautas partijas frakcija. Lūdzu!

J.Dalbiņš (TP). Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es esmu par to, ka šo projektu nodod komisijām, bet es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz sekojošo, ka projektā ir ieviesušās dažas redakcionālas neprecizitātes, kur 1.pantā ir salikts kopā notiesājošs tiesas spriedums ar disciplinārsodu, kas varētu radīt problēmas lietot tālāk praksē šādā veidā, ja tas tiek pieņemts. Un 3. pantā un 4. pantā faktiski mēs vēršamies zināmā mērā pret armijas speciālistiem un labākajiem cilvēkiem, tātad jūrniekiem, sapieriem, lidotājiem, kuru nav pārāk daudz, jo piemaksas ir tieši šiem. Šeit būtu jāņem vērā šīs lietas un ļoti rūpīgi jāstrādā mums kopīgi pie šī projekta, lai šis projekts reāli veicinātu armijas profesionālo attīstību, nevis to bremzētu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu Nr.272 nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijai ir nodoti. Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņš 27.septembris.

Sēdes vadītājs. 27.septembris. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.297 "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.297 nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijai ir nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai.

A.Poča (LC). Lūdzu priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam iesniegt līdz 20.septembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 20. septembrim?

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām sadaļu — par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Gaiļa, Lāces, Tabūna, Prēdeles un Jurdža iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Juris Galerijs Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā kā masu medijos ir izskanējis, ka mēs liekam priekšā visus pedofilus kastrēt (Starpsauciens: "Mikrofonā!"), nolasīšu jums Krimināllikuma 160.pantu, un tas skan šādi: "Par pederastiju vai lezbiānismu vai dzimumtieksmes uz citādu apmierināšanu pretdabiskā veidā, ja tādas darbības izdarītas, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot personas bezpalīdzības stāvokli, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem." Otrā sadaļa skan šādi: "Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas ar nepilngadīgo vai atkārtoti, vai tās izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi izvarošanu vai tās izdarījusi personu grupa, soda ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 12 gadiem." Trešā sadaļa skan sekojoši: "Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas, kā arī ja tās izdarītas ar mazgadīgo, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 15 gadiem." Mūsu priekšlikums kā soda mēru pielietot kastrāciju attiecas tikai uz otro, trešo sadaļu un skars tikai dzimumnoziedzniekus recidīvistus. Vakar Juridiskās komisijas priekšsēdis Muciņa kungs man teica, ka viņš šādu priekšlikumu nevarot atbalstīt, jo šāds sods esot cilvēktiesību pārkāpums. Manuprāt, jebkurš sods, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, arī ir cilvēktiesību pārkāpums, bet tamdēļ jau mēs neatcelsim visu Krimināllikumu. Un kā būs ar elementārām cilvēktiesībām bērniem, kuri kļuvuši vai var kļūt par pedofilu upuriem? Domāju, ka mūsu priekšlikums ir ļoti humāns, tas pasargās potenciālos bērnus upurus no noziedznieka maniaka. Arī noziedzniekam tas nāks par labu, viņš vienkārši nebūs spējīgs šos noziegumus pastrādāt, un nodokļu maksātājiem viņš nebūs jāuztur ieslodzījuma vietā. Mūsu priekšlikums izsaucis diskusijas. Daudzi atbalstītāji zvanījuši, no Somijas pat pienāca fakss ar atbalstu mūsu priekšlikumam un uzaicinājums ierasties Somijā, lai dalītos pieredzē bērnu aizstāvībā. Savukārt internetā bija iespēja lasīt, ka esmu viduslaiku tumsonis un man pašam nepieciešama lobektomija.

Pagājušajā ceturtdienā mēs akceptējām konvenciju par cilvēku tiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā. Jāsaka, ka mūsu priekšlikums ir pretrunā ar šīs konvencijas 2. un 5. pantu. Tomēr konvencijā ir paredzētas atrunas pret jebkuru šīs konvencijas pantu, ja parakstījušās valsts likums nav saskaņā ar šo konvenciju. Principā šī konvencija mums nebūtu kā šķērslis šā likuma grozījumam.

Cik man zināms, atsevišķos Amerikas Savienoto Valstu štatos ir paredzēts šāds soda veids. Par to notiek pašreiz diskusijas arī Itālijas parlamentā. Beļģijā, Lielbritānijā daļa sabiedrības šiem noziedzniekiem pat pieprasa atjaunot nāvessodu.

Arī es lūdzu Saeimas godātos deputātus atbalstīt mūsu priekšlikumu. Katrā ziņā, ja mēs šo likumprojektu nodotu komisijām, tad mēs to varam mainīt, juristi var mums dot padomus, kādā veidā to varētu labāk pieņemt. Tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret vēlas runāt deputāts Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Škapara kungs, lūdzu, atļaujiet Burvja kungam nokļūt līdz tribīnei.

I.Burvis (LSDSP). Nu tā... Tautas partija nelaiž pat parunāt...

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es jūs aicinātu tomēr šodien neatbalstīt šo likumprojektu sekojošu iemeslu pēc.

Pirmkārt, Dzintar, neuztraucies par sevi... viss ir kārtībā. Runājot, kā ir, man izbrīnu izraisa tas, ka šo priekšlikumu iesniedza ārsti. Runāsim, kā ir. Ko nozīmē ķīmiskā kastrācija? Mēs iejauksimies cilvēka hormonālajās funkcijās — aknās. Aknas jau nav vainīgas. Tādā gadījumā runāsim līdz galam, vai mēs esam gatavi par ķirurģisko darbību?

Nākamais. Ārstiem ir jāzina, ka šodien hormonālā terapija ir tādā stāvoklī, ka, teiksim, jūs cilvēkam dosiet vajadzīgās injekcijas, jūs viņam sagādāsiet no juridiskā viedokļa elementāru alibi, un 2—3 dienu laikā, pateicoties intensīvai hormonālai terapijai, viņš būs atkal gatavs, tīri fiziski gatavs veikt tos pašus iepriekš minētos noziegumus. Tad kāda jēga ir imitēt šo cīņu ar šo varmācīgo noziegumu?

Nākamais. Galu galā padomāsim, vai vainīgs ir muskulis, vai vainīgas ir smadzenes, ja cilvēks ir, teiksim, patiešām psihiski slims vai varmācīgs un tā tālāk. Tādā gadījumā kastrēt vajag smadzenes. Tātad runa ir par loboterapiju vai galu galā galvas nociršanu. Bet pretējā gadījumā tas, ko jūs pašlaik piedāvājat, ir aktīvas darbības simulācija, zinot iepriekš, ka rezultāta nebūs.

Tāpēc es aicinātu jūs pašus kā autorus atturēties no šī likumprojekta pieņemšanas!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 55, atturas — 15. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālo drošību, izņemot shēmas, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu" nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālās drošības shēmām, kas attiecas un vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu" nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baloža, Krasta, Dobeļa. Straumes, Grīnblata iesniegto likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegumu ar lūgumu likumprojektu "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām deputāta Jāņa Ādamsona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šī gada 14. septembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija saņēma no Tieslietu ministrijas iesniegumu, kurā tieslietu ministre iesaka apstiprināt Mariku Senkāni par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Minētai tiesnesei beidzas 2 gadu termiņš pēc iecelšanas, un šis termiņš beidzas 17. septembrī.

Juridiskā komisija izskatīja konkrēto jautājumu un nonāca pie lēmuma, ka jāatbalsta minētās tiesneses apstiprināšana amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumus — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus "Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas" un "Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Vai ir iebildumi par šo lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtības beigās? Nav. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu "Par Edmunda Krastiņa iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Mēs visi atceramies, ka, pirms aizgājām vasaras pārtraukumā, Saeima nobalsoja par likumu "Finansu un kapitāla tirgus komisija", kas paredzēja vienotu, konsolidētu šī tirgus uzraudzības institūcijas izveidošanu. Atbilstoši likumam Latvijas Bankas prezidents kopā ar finansu ministru izvirza un Saeimai ir jāapstiprina šīs institūcijas galvenās amatpersonas, tātad vadītājs un viņa vietnieks. Šis priekšlikums bija jāiesniedz Saeimā līdz 1.septembrim.

Atbilstoši likumam tas arī ir izdarīts, un minētās amatpersonas ir Edmunds Krastiņš un Jānis Brazovskis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šīs abas kandidatūras izskatīja savā sēdē un balsojot atbalstīja un virzīja šo lēmuma projektu uz Saeimu. Līdz ar to es lūdzu jūs balsot par šīm abām divām amatpersonām!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es tomēr gribētu kārtējo reizi parunāt par gaisotni, kādā notiek tik svarīgu jautājumu izskatīšana. Protams, kārtējo reizi jau iepriekš parādās apmaksātās baumas par to, ka kāds atkal taisās gāzt valdību. Pie šīm baumām piestrādā gan tantiņa, kas kādreiz pie CK bļodas ir barojusies, tad gribēja tikt pie citas bļodas, bet tika pastumta nost, kāds apmaksāts politologs, kas tēlo neitrālo, bet faktiski kalpo vienai partijai. Un diemžēl nerunā par lietas būtību. Vai tiešām mums nav skaidrs, ka sen sabiedrība ir iedalīta divās daļās, lielās daļās, kur katra daļa ir spiesta dot nodevas dažādu ruporu rakstiskā un vārdiskā veidā noteiktam ekonomiskam grupējumam. Un rodas tāds iespaids, ka, neskatoties ne uz ko, katrs grupējums spiež par varītēm savu, lai nu ar visa riska momentu tomēr kaut ko panāktu. Mēs šeit gari un plaši strīdamies, cenšamies it kā viens otru pārliecināt. Pārrunas beidzas, mēs esam notērējuši laiku, un atkal viss ir pa vecam.

Tā tas bija ar Enerģētikas likumu, kad nebija vēlēšanās ievērot to, ko mums teica priekšā vēlētāji. Tā tas bija ar tā saucamo Ādamsona jautājumu. Un tagad atkal. Un gribi vai negribi, sanāk tā, ka vienmēr ir jāmeklē pēc tam kāds vainīgais, ja cerētais nav panākts. Un vainīgais, protams, ir tāds, kas negrib pieslieties nevienam grupējumam un ko nevar spaidīt ne ar 25 tūkstošu latu ķīlu, ne ar kādiem citiem paņēmieniem.

Un tagad pavisam īsi, kā tika sagatavots šis jautājums. Počas kundze skaisti pateica: "Pirms vasaras pieņēmām likumu." Jā, tā ir taisnība. Vai vasaras laikā kaut kas nopietns tika darīts, runājot par kandidatūrām? Vai tika iesaistīti koalīcijas partneri šajās sarunās? Kad parādījās pie mums Latvijas Bankas prezidents? Pirmdien, šīs nedēļas sākumā. Pirmdien. Tikai tad, kad mēs viņu paši uzaicinājām.

Otrkārt. Vai Koalīcijas padome vispār sprieda par šo jautājumu? Šo jautājumu atstūma, atstūma, kamēr pēc mūsu iniciatīvas vakar vēlu vakarā faktiski pirmo reizi sāka nopietni par to runāt. Kāds bija sarunu rezultāts? 2:2. Divas valdību veidojošās frakcijas "par", divas valdību veidojošās frakcijas "pret". Neskatoties uz to, šo jautājumu stumj uz balsošanu. Kņada tātad ir vajadzīga, kņada turpinās. Ar mokām, bet dabūsim iekšā savējo!

Man nav nekas pretī ne pret Krastiņu, ne pret Bērziņu, ne pret... es nezinu, vēl pret ko. Bet es esmu pret to, kādā veidā šos jautājumus gatavo. Un tad vēl parādās kaut kādas idiotiskas baumas par mūsu apvienības kaulēšanos, ka mums tur kaut kādi amati ir vajadzīgi. Un, ja mums tos amatus iedos, tad mēs balsosim. Nu, es nezinu, jābūt ir stipri slimam, varbūt jau kāds ir zem šīs te ķīmiskās kastrācijas pakļuvis. Tikai viņam ir kastrēts kaut kas cits, viņš vairs nav spējīgs normāli domāt.

Un pēdējais. Kurš ar kuru kopā balsos? Un tad ir tādas runas: tie balso kopā ar šitiem un tie ar tiem. Es atkārtošu trīs balsojumus, principiālus balsojumus latviešu tautai. Paskatieties izdrukas, kas ar ko ir kopā balsojis. Tie bija balsojumi par grozījumiem Pilsonības likumā. Tie bija balsojumu par Valsts valodas likumu — stingrāku un mīkstāku. Un tas bija balsojums par 16.marta izsvītrošanu. Un tad paskatieties, kurš ar kuru balsoja. Tātad, protams, katru balsojumu var pasniegt tā, kā tas ir izdevīgi. Dabiski, ka šodien ar kaut kādu nelielu balsu pārsvaru būs rezultāts. Bet vai tā bija vajadzīgs šo jautājumu sagatavot?

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi tēvzemieši! Balsojumā pār Jāni Ādamsonu jūs izteicāt neuzticību mūsu valsts ģenerālprokuroram. Šodien jūs ejat vēl tālāk. Jūs esat gatavi izteikt neuzticību savam bijušam partijas biedram Eināram Repšem. Paldies, jums par to!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es manīju, ka vakar bija pilnmēness. (No zāles deputāts A.Šķēle: "Šodien!") Bet es pateicos Dobeļa kungam par lielisko runu. Taču es nekādā gadījumā šīs kandidatūras izvirzīšanu negribētu saistīt ar personu, kura vada Latvijas Banku. Jā, formāli šī procedūra ir notikusi, bet pēc būtības mēs apstiprinām amatā uz sešiem gadiem amatpersonas, kuru pilnvaras ar likumu ir noteiktas ļoti, ļoti lielas un augstas. Un tieši tāpēc, ka šis izvirzītais kandidāts nāk pēc Tautas partijas iniciatīvas, nevis, kā jūs mēģināt paskaidrot, ka it kā pēc Latvijas Bankas prezidenta iniciatīvas. Nē, tas ir pēc jūsu iniciatīvas! Un tā ir jūsu vienošanās ar "Latvijas ceļu". Šis pretendents nespēs distancēties no jūsu piekoptās virzītās ekonomiskās politikas, kuras rezultātā tiek iznīcināta jūsu vadošo ekonomisko grupējumu konkurence. Tas nebūs! Tāpēc mēs noteikti balsosim pret šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Mūsu frakcija šodien ne velti mēģina tomēr jums atļaut vēl laiku apdomāties, ko mēs darām, jo visiem laikam ir skaidrs, ka Latvijā ekonomiskais tirgus, viss finansu tirgus un tā tālāk, ir politizēts. Un, ja kāds pateiks, es saprotu, ka valdībai cita ceļa nav, ka visu laiku ir jāsaka, ka ar katru dienu paliek labāk, labāk, labāk. Bet, ja mēs pateiksim katrs sev godīgi pie spoguļa: saimnieciskā dzīve Latvijā no tā, ka tā ir politizēta, labāka nepaliek.

Edmunds Krastiņš, protams, pilnīgi pareizi, ir ļoti kolosāla kandidatūra. Ļoti kolosāls profesionālis, taču ir viens "bet". Ja viņa profesionālās zināšanas saies krusteniski ar politisko domāšanu, vai jūs paši prognozējat, kā izskatīsies šī tirgus darbība, šī tirgus attīstība Latvijā? Vai jūs tas nebaida? Un tāpēc, atklāti runājot, mans priekšlikums tomēr bija un paliek. Šodien varbūt šo jautājumu nevajag izlemt, vajag izdiskutēt, kamēr mēs atrodam tādas kandidatūras, kuras patiešām strādās tikai un vienīgi no profesionālā viedokļa. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negribētu apstāties pie nosauktajām kandidatūrām šim amatam, par ko varbūt ir ļoti aktīvi rakstīts presē pēdējās nedēļās, bet es tīri no tāda principiālā viedokļa gribu izteikt dažas pārdomas. Tātad attiecībā vispirms par Edmunda Krastiņa kandidatūru. Ja mēs atceramies, tad Edmunds Krastiņš strādāja "Unibankas" vadībā. Un jūs atceraties to kolapsu, kā "Unibanka" ieguldīja desmitiem miljonu naudu Krievijas riskantajos vērtspapīros. Un tas faktiski bija liels zaudējums "Unibankai". Protams, kredītņēmējiem tā vai citādi ar paaugstinātiem procentiem tas bija jāsedz. Es domāju, tā ir viena no būtiskām tādām iezīmēm banku stratēģijā Latvijā, kur "Unibanka" cieta visvairāk, faktiski sakot, ieguldot riskantos Krievijas vērtspapīros savu naudu, jeb akcionāri, tā teikt, spiediena rezultātā, kas nebija pārdomāts, kā teikt, tīri no baņķieru puses.

Otra lieta. Diemžēl jāsaka, ka Edmunds Krastiņš nav karsts aizstāvis, lai fiskālo finansu politiku Latvijā veidotu uzņēmējdarbības rosināšanas interesēs. Diemžēl mūsu kredītprocenti kredītu tirgū ir vieni no augstākajiem Baltijā, un tas vai cits jautājums, kas ir bijis saistīts ar dažādu mehānismu izveidošanu, uzņēmējdarbības nosacījumu, teiksim, labāku veidošanu vai kredītu procentu ziņā, vai izsniegto garantiju ziņā un tā tālāk, ir zināms pretspars šinī ziņā. Galu galā, primārais ir ražošanas rosināšana. Un, ja mūsu finansu elitē strādā cilvēki, kam tas ir otrajā plānā, tad tas neiet kopā ar Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Es domāju, ka ir pieticīgs arī Edmunda Krastiņa ieguldījums likumdošanas jomā. Nav rozīnītes, kur mēs varam pateikt, ka, lūk, tie ir tiešām jautājumi, kas nākuši klajā un kas palīdz Latvijas valstij, Latvijas iedzīvotājiem. Būdams gan finansu ministrs, gan padomnieks dažādajiem premjeriem un ministriem, es domāju, ka šinī ziņā nu kaut kāda procenta daļa ir svaru kausos par to, ka mums ir zemākais iekšzemes kopprodukts starp visām Austrumeiropas valstīm, izņemot Bulgāriju, un tā tālāk. Tāpēc te ļoti dedzīgi Ābiķa kungs uzstājās. Bet, no vienas puses, arī gods un slava Repšes kungam, ka viņš teica 1995.gadā, ka arī viņam bija skolas mācība. Arī viņa kļūdas pēc, nezināšanas pēc Latvijā bija samērā būtiska banku krīze. Viņš pats teica: "Tā bija mums skolas mācība." Bet atcerēsimies vienu, ka tautsaimniecības vadīšanā, finansu politikā nedrīkst būt skolas mācības. Skolas mācības, eksperimenti var būt tikai laboratorijās. Nevar būt tautsaimniecības vadībā šādi eksperimenti. No tā cieš visi iedzīvotāji. Un tādi cilvēki, kas grib eksperimentēt ar mūsu tautsaimniecības vadību un fiskālo un monetāro politiku, nebūs pareizi. Nebūs pareizi! Tāpēc es atturos no šīm kandidatūrām, kas šodien tiek liktas priekšā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ieņemot tādu amatu, ir jābūt personīgai atbildībai un vīrišķībai. Diemžēl, izstrādājot 2000.gada budžetu, Krastiņa kungs panāca, ka no finansu ministra atbildības, kur vajadzēja juridisko atbildību nest, viņš panāca, ka ir tikai politiskā atbildība. Tātad tālāk finansu ministrs nes tikai politisko atbildību. Es nemaz nerunāju, ka, esot viceprezidentam "Unibankā", no turienes tika iznesti pusotra miljona latu vai miljons 200 tūkstoši dažādās valūtās nauda.

Cienījamie kolēģi! Latvijas finansiālā darbība un tas viss, kas saistīts ar finansēm, tā nav personīgā kabata, un te ir jābūt personīgai atbildībai, un, ja ir panākts tā, kā viņš panāca, ka finansu ministrs ir tikai tāds kā statists, es atturos no balsojuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt to, ka Edmunds Krastiņš, protams, ir profesionālis. To, manuprāt, nenoliedz neviens zinošs speciālists, bet mums aizvien ir ļoti nopietnas šaubas, vai uz pašu šīs komisijas vadību ir jāvirza partijas politiķi. Neapšaubāmi, Edmunds Krastiņš tāds ir. Ja mēs paskatāmies Skandināvijas valstu pieredzi, tad tur tik tiešām šajā komisijas darbā ir viens moderātu pārstāvis, tātad konservatīvas partijas politiķis, ir viens sociāldemokrāts, ir divi no šīs lielās komisijas, bet viņi nav vadītāji. Tātad tas ir viens no tiem pamatjautājumiem, kur mums ir skaidri jāsaka, ka nevajadzētu šos profesionāļus aizstāt ar partiju politiķiem, pat ja zināmā mērā šis profesionālis šinī gadījumā būtu no kādas partijas. Tas ir viens.

Es jau te dzirdu: "Latvijas ceļa" Aija Poča saka, ka vajag aizstāt. Varbūt ka viņai tā pārliecība ir tāda, bet man ir pretēja. Un viņa kā liberālis ir ļoti toleranta. Es šeit gribētu pateikt vēl vienu lietu, kas ir ārkārtīgi svarīga. Mums ir tāda tendence — nepārtraukti Ministru kabinetam, parlamentam savas funkcijas, pilnvaras pēc iespējas tālāk deleģēt kaut kādām citām institūcijām un līdz ar to it kā atteikties no atbildības par kaut kādām sfērām. Pēc kāda laika mēs izveidosim arī šo sabiedrisko regulatoru, un atkal būs cilvēki, kas tur būs ievēlēti uz sešiem, varbūt septiņiem, varbūt piecpadsmit gadiem, kā nu mēs lemsim. Un atkal nonāks situācijā, kad praktiski būs ļoti grūti kaut ko mainīt. Es uzskatu, ka šīs komisijas pilnvaras ir ārkārtēji plašas, ārkārtēji plašas, kas ir ļoti nozīmīgi. Tā ir gan banku pārraudzība, ko pašreiz veic Latvijas Banka, gan apdrošināšanas firmu uzraudzība, ko veic inspekcija, gan vērtspapīru tirgus, kur arī ir speciāla uzraudzības komisija. Tātad praktiski šīs funkcijas veic trīs dažādas institūcijas valstī. Un tagad mēs to atdosim vienai komisijai uz sešiem gadiem. Es domāju, ka tas nav prāta darbs, it īpaši, ja mēs, patīk vai nepatīk, neaizmirstam tās realitātes principu, ka partiju politiķi tā vai citādi ir savos lēmumos nereti kaislīgi, emocionāli un ne vienmēr var būt tikai profesionāļi.

Sēdes vadītājs. Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Es īstenībā nebiju domājusi runāt debatēs, bet mani izprovocēja Baldzēna kungs. Un izprovocēja ar izteikumiem par to, kādas amatpersonas ir Zviedrijas attiecīgā profila uzraudzības institūcijā. Un viņš teica: "Vadībā ir profesionāļi, bet ir arī divi moderāti, sociāldemokrāti un konservatīvās partijas pārstāvji." Es gribu teikt, ka starp vārdiem "pārstāvniecība" un "partijas biedrs" ir ļoti liela atšķirība. Ja es esmu pārstāvis, tad es acīmredzot arī pārstāvu kaut kādu politiku, kaut kādu spēku, kaut kādu ietekmi. Ja es esmu biedrs un aktīvi nedarbojas politikā, tas nozīmē, ka es atbalstu partijas programmu un uzskatu, ka var, gan piedaloties vēlēšanās, gan palīdzot arī vēlēšanu procesos, atbalstīt šo programmas punktu realizāciju. Līdz ar to es gribēju teikt, ka ir milzīga atšķirība, vai cilvēks ir biedrs vienkārši, vai viņam jau ir šīs pārstāvniecības funkcijas.

Otra lieta.

Jeb faktiski tas bija jautājums. Šī partijas piederība bija arī jautājums, par kuru mēs daudz diskutējām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un, kaut arī likums nenosaka, ka šai amatpersonai ir jābūt bezpartejiskai jeb šīm amatpersonām ir jābūt bezpartejiskām, mēs esam saņēmuši mūsu komisijā akceptēto kandidātu solījumu apstiprināšanas gadījumā apturēt darbību politiskajās organizācijās. Jūs sakāt: tas, vienalga, nozīmē saiknes, vecās pagātnes saiknes ar iepriekšējiem saviem politiskajiem biedriem.

Es gribu minēt jums vienu ļoti konkrētu piemēru. Latvijas Bankas prezidents Einars Repše. Viņš tika iecelts savā augstajā amatā Saeimas laikā, tātad 5.Saeimas laikā apstiprināts, laikā, kad viņš bija aktīvs Latvijas Nacionālās neatkarības kustības biedrs. Vai tāpēc jūs esat jutuši, ka centrālā banka savā politikā šobrīd būtu realizējusi LNNK idejas? Vai kaut kādā veidā palīdzējusi vai ietekmējusi LNNK? Es domāju, ka Einars Repše, būdams šajā amatā, ir saņēmis ārkārtīgi daudz kritikas no dažādiem politiskiem spēkiem tieši par to, ka viņš ir norobežojies no, teiksim, šīs politiskās ietekmes. Tas, protams, ir tikai viens gadījums.

Un vēl. Līdz šim tika diskutēts tikai un vienīgi par Edmunda Krastiņa politisko piederību. Jā, tik tiešām, arī Jānis Brazovskis, kā izrādījās, ir "Latvijas ceļa" biedrs, bet, desmit gadus apmēram strādājot Latvijas Bankā Komercbanku uzraudzības sektorā, vai kādam vispār ienāca prātā interesēties, vai viņš ir kādas politiskās partijas biedrs vai ne? Īstenībā šeit galvenais kritērijs bija profesionalitāte, spēja saprast, spēja vadīt procesu un spēja, teiksim, nodrošināt mūsu Komercbankas sektora stabilitāti un attīstību. Tā ka pirms šī balsojuma, es domāju, varbūt mums ir jādomā par šo galveno kritēriju — profesionalitāti un spēju izprast šos ļoti sarežģītos finansu un kapitāltirgus procesus un mazāk domāt par to, kurš kuru ietekmē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man ļoti patika Aijas Počas teiktais par nepieciešamību būt tikai profesionālim. Un man ļoti patika tas, ko viņa teica, ka Einars Repše pa visiem šiem gadiem nekad nav realizējis LNNK idejas bankas pārvaldē. Bet, es atvainojos, no šīs zāles ļoti bieži tiek kritizēta "Latvijas ceļa", Tautas partijas, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK koalīcijas kopējā transportpolitika, par kuru jānesot atbildība nezin kāpēc sociāldemokrātam Andrim Zorgevicam. Un šajā gadījumā jūs neesat tik konsekventi, tikko ir opozīcijas partijas pārstāvis saimnieciskā darbā, viņš nezin kāpēc nes atbildību par jūsu neveiksmīgo politisko risinājumu. Repšes kungs piedāvāja Edmundu Krastiņu. Jā, Repše pats ir strādājis daudz stabilāk un labāk, nekā bija no viņa gaidīts, ņemot vērā arī viņa jaunos gadus. Bet es neesmu pārliecināts, ka Einars Repše ir tik specifisks cilvēku pazinējs, kurš varēs nodalīt profesionāli Edmundu Krastiņu, kuru mēs piedāvājam nevis uz šīs Saeimas laiku ielikt amatā, bet uz sešiem gadiem, no politiķa Edmunda Krastiņa, jo līdz šai dienai Edmunds Krastiņš ir bijis arī pietiekami aktīvs politiķis, ne tikai saimniecisks darbinieks, bet aktīvs politiķis. Un tā ir neliela starpība. No saimnieciskā viedokļa varbūt jā, bet no politiskā viedokļa: pamēģiniet šodien katrs sev godīgi pateikt, vai Edmunds Krastiņš rītā nebūs politiķis, tikai un vienīgi saimniecisks darbinieks.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Manuprāt, būtība ir sekojoša: ja mēs šodien balsotu par Edmunda Krastiņa pilnvarām uz šīs Saeimas pilnvaru laiku, es domāju, viss būtu korekti. Bet mēs balsojam par sešiem gadiem. Un tāpēc tas ir ārkārtīgi svarīgi. Ja mēs balsojam uz sešiem gadiem, tad es saprotu tā, ka tam ir jābūt cilvēkam, kas ir tikai profesionālis. Un tiem cilvēkiem, kas man teiks, ka nevajag vērtēt Edmundu Krastiņu kā politiķi augstu, es viņiem nepiekrītu, es uzskatu, ka viņš ir sevi parādījis kā politiķi, un kā ar tādu es arī ar viņu rēķinos un uzskatu. Tāpēc es uzskatu, ka šajā gadījumā veidojas situācija tieši kā vadītājam ļoti kutelīga, tā varētu būt līdzīga kā dubultpilsonība jautājumos, kas var skart valsts suverenitāti.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Pirms balsojuma mums ir jāizskata piecu apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātu iesniegums: saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 49.pantu ierosinām izsludināt šīsdienas sēdē pārtraukumu uz 30 minūtēm. Vai ir iebildumi? 30 minūtes. Iebildumu nav. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 10.20.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu lūgumu — izsludināt pārtraukumu uz 5 minūtēm. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par piecu deputātu ierosinājumu — izsludināt pārtraukumu uz 5 minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 24, atturas — 12. Pārtraukums līdz pulksten 10.25.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 31.panta pirmo un ceturto daļu balsojums būs slēgts. Tā kā nav ierosinājumu balsot ar vēlēšanu zīmēm, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu iecelt Edmundu Krastiņu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 42, atturas — 6. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 44, atturas — 5. Lēmums nav pieņemts.

Līdz ar to nākamais lēmuma projekts pēc būtības nav izskatāms. (Starpsauciens: "Kāpēc?") Jūs ierosināt balsot? Deputāti ierosina izskatīt nākamo lēmuma projektu. Izskatām lēmuma projektu "Par Jāņa Brazovska iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Likums par Finansu un kapitāla tirgus komisiju nosaka, ka Latvijas Bankas prezidents un finansu ministrs iesaka kandidatūras diviem šīs komisijas augstākajiem amatiem. Un konkrēti — netiek izvirzītas amatpersonas šo amatu ieņemšanai un pēc tam tiek nolemts, kurš būs komisijas vadītājs, kurš būs vietnieks, bet jau konkrēti ar norādi, kuru no pozīcijām kura piedāvātā kandidatūra varētu ieņemt. Līdz ar to es uzskatu, ka šie balsojumi nav savā starpā saistīti, un mēs varam balsot par komisijas vietnieka apstiprināšanu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Juris Dobelis vēlas runāt par procedūru? Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es uzskatu, ka balsojums ir amorāls. Tam nav nekādas loģikas. Vai tad tiešām tas nav skaidrs? Tā ka katrā ziņā es ierosinātu šādu balsošanu nemaz neorganizēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu izlemsim šo jautājumu balsojot. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas runāt? Nevēlas runāt.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai izskatām lēmuma projektu "Par Jāņa Brazovska iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku". Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 43, atturas — 29. Lēmums nav pieņemts. Neizskatām. Neturpinām lēmuma projekta izskatīšanu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu Tautas partijas frakcijas deputātu ierosinājumu — izsludināt sēdē pārtraukumu uz 30 minūtēm. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7 deputātu ierosinājumu — izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 31, atturas — 5. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr. 2096 trešajam lasījumam "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"".

Juridiskā komisija pirms vasaras brīvdienām pieņēma un Saeima pieņēma šo likumu otrajā lasījumā. Bija iesniegti priekšlikumi, taču pēc diskusijām priekšlikumi tika atsaukti un likumprojekts trešajam lasījumam ir tāds pats, kāds tas ir pieņemts pēc otrā lasījuma. Aicinu to pieņemt tādā redakcijā, kādā Juridiskā komisija un Saeima to ir atbalstījusi otrajā lasījumā, pieņemot to trešajā un galīgajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 16. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām"" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr. 2189. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām"".

Saskaņā ar likumu, ko mēs pieņēmām pirms pavasara sesijas beigām, "Grozījumi likumā "Par reliģiskajām organizācijām"" analogi grozījumi jāizdara arī likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām" saskaņā ar to, ka tiek reorganizēts Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu departaments. Un tagad jaunais nosaukums saskaņā ar likumu "Par reliģiskajām organizācijām" ir Reliģisko lietu pārvalde.

Līdz ar to pirmais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un otrais Juridiskās komisijas priekšlikums ir analoģisks — aizvietot vārdus "Reliģijas lietu departaments" ar vārdiem "Reliģisko lietu pārvalde".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Un trešais priekšlikums saistās ar likuma spēkā stāšanos — svītrojams šis datums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Muciņš. 25. septembris.

Sēdes vadītājs. 25. septembris. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" , pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šī norma vienīgi precizē Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci jautājumā par valsts ģimnāzijām un komisijā praktiski visu partiju pārstāvētie deputāti nobalsoja vienbalsīgi, es aicinu uzskatīt šo likumprojektu par steidzamu un nobalsot šodien abos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Vispirms jāizlemj jautājums par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Ābiķis. Es aicinu balsot pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinu nobalsot šodien arī otrajā lasījumā, jo, kā jau es atkārtoju, šī ir precizējoša norma un nevienas partijas deputātam komisijā nebija nekādu iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Liels paldies, kolēģi, par vienbalsīgu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 9, atturas — 12. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sastāvā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, lūdzu, vārds paziņojumam deputātam Jurim Sinkam.

J.Sinka (TB/LNNK). Paldies! Taivānas atbalsta grupu lūdzu, aicinu uz pārrunām Sarkanajā zālē tūlīt pēc sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Es aicinu jūs uz īsu apspriedi komisijas telpās tūlīt, pēc sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu uz garu sēdi pulksten pusdivpadsmitos.

Sēdes vadītājs. Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tūlīt pat, pēc sēdes beigām, notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Viola Lāzo, Jānis Ādamsons, Pēteris Apinis un Silvija Dreimane. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta. Atgādinu, ka pulksten 17 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.