Par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām

Ceturtdien, 26.maijā, Eiropas Parlamentā (EP) pieņemtais Ziņojums par ES un Krievijas attiecībām nepārprotami apliecina pieaugošu Eiropas izpratni par Krieviju, uzskata Nāciju Eiropas grupas EP deputāti no Latvijas. Pieņemtajā dokumentā Eiropas Parlaments cita starpā aicina Krieviju uzlabot demokrātijas un cilvēktiesību situāciju valstī, izbeigt Baltijas valstis diskriminējošu tarifu politiku un atzīt Baltijas valstu okupācijas faktu.
“Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments ir apliecinājis, ka izpratne par nepieciešamību attiecībās ar Krieviju solidāri ievērot visu ES dalībvalstu intereses palielinās. Parlaments arvien labāk sāk izprast Baltijas valstu, tostarp Latvijas, vēsturisko problemātiku attiecībās ar Krieviju. To apliecināja Parlamenta noraidošā attieksme pret kārtējiem mēģinājumiem spekulēt ar minoritāšu un pilsonības jautājumiem,” uzsvēris Latvijas EP deputāts no UEN grupas Ģirts Valdis Kristovskis.
“Apsveicami, ka ziņojuma  projekts, kurā tika ņemti vērā arī daudzi Latvijas deputātu priekšlikumi, aicina Krieviju īpašu uzmanību pievērst civilizētiem un demokrātiskiem standartiem attiecībās ar visām ES dalībvalstīm,” atzīmēja deputāts.
Ziņojumā tiek paustas bažas par demokrātijas un likuma varas vājināšanos Krievijā, par Krievijas attālināšanos no tirgus ekonomikas principiem un preses brīvības nodrošināšanas. Dokumenta projektā parlaments pievērsis uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā un mazākumtautību diskriminācijas problēmai šajā valstī. Tajā skaitā ziņojumā tiek norādīts uz milzīgajām ciešanām un upuriem, kādus izraisījusi padomju okupācija, īpaši pieminot Baltijas valstis.
“Līdz ar Baltijas valstu okupācijas fakta atzīšanu no Krievijas puses kļūtu iespējama arī nacionālo minoritāšu tiesiska nošķiršana no imigrantiem, kuru tiesības Eiropā regulē pavisam citi likumi un standarti un par ko Latvijai jādzird nepamatoti pārmetumi no Krievijas,” debatēs uzsvēra Latvijas EP deputāte no Nāciju grupas Inese Vaidere. Rezolūcijā iekļauti deputātes priekšlikumi par aicinājumu Krievijai atzīt Baltijas valstu okupācijas faktu un aicinājums ES dalībvalstīm ar Krieviju runāt vienā balsī. “Mūsu pienākums Eiropas Parlamenta rezolūcijā ir sūtīt skaidrus signālus Krievijai, ka atkāpšanās no demokrātijas, ko mēs pēdējā laikā tur vērojam, nav pieņemama. Taču, lai mēs gūtu panākumus, ES dalībvalstīm ir svarīgi runāt ar Krieviju vienā balsī un saukt lietas īstajos vārdos, kas veiksmīgi izdevies šajā dokumentā.”
Ziņojums aicina ES dalībvalstis savās divpusējās attiecībās ar Krieviju ievērot kopējo ES politiku un vienotu nostāju, kā arī nodrošināt pārskatāmību un veikt savstarpējas iepriekšējas konsultācijas.
Nāciju Eiropas grupas deputāts Roberts Zīle pauda gandarījumu, ka Parlaments ar lielu balsu pārsvaru pieņēmis priekšlikumu Krievijas valdībai izbeigt diskriminējošo politiku attiecībā uz dzelzceļa līniju tarifiem. Pašlaik tie ir labvēlīgāki Krievijas, nevis tai nepiederošajām Baltijas valstu, pārvarā Latvijas, ostām. “Ar šādu Eiropas Parlamenta politisku atbalstu Eiropas Komisijai beidzot būtu jāpanāk godīga “spēle” no Krievijas puses. Es labi atceros, ka diskriminējošās politikas izbeigšana bija tieši tas, ko Transporta komisārs Žaks Barro man publiski solīja uzklausīšanas laikā pirms EK apstiprināšanas,” uzsvēra R.Zīle.
Savukārt Guntars Krasts pauda gandarījumu par Parlamenta aicinājumu Krievijai pilnībā atklāt visus Otrā pasaules kara slepenos dokumentus un padarīt tos pieejamus vēsturniekiem savstarpējas pētniecības un uzticības veicināšanas nolūkā:
“Šī ir arī Latvijas iespēja pastiprināt politisko spiedienu sarunās ar kaimiņvalsti par arhīvu atslepenošanu. Liedzot pieeju padomju laika arhīviem, Krievija pārkāpj padomju okupācijas laikā dažādos apstākļos bojāgājušo un viņu šodien dzīvo radinieku cilvēktiesības zināt savu tuvinieku likteņus, saņemt informāciju par saviem īpašumiem. Kā uzsver G.Krasts, “šim tematam pašlaik ir īpaša aktualitāte, jo Krievijā vērojama tendence aizvien vairāk slēgt pieeju vēstures liecībām.”
R.Zīle arī atzīmēja, ka bijis patīkami pārsteigts par Tatjanas Ždanokas un viņas politiskās grupas vēršanos pret masveida cilvēktiesību pārkāpumiem, cilvēku nolaupīšanām, citām zvērībām un noziegumiem pret cilvēci, ko Čečenijā veikuši Krievijas drošības spēki.
“Izskatās, ka arī Ždanokas kundze sākusi saprast kaimiņvalsts darbības “īsto seju” Čečenijā, ja jau grupa iesniedz priekšlikumus aicināt Krievijas varas iestādes darīt visu iespējamo, lai atklātu Krievijas drošības dienestu nolaupīto A. Mashadova radinieku likteni.”

Iveta Bojāre, preses administratore EP Nāciju Eiropas grupā