Uzturoties darba vizītē Gruzijā un piedaloties Gruzijas Neatkarības dienas svinībās 2005. gada 26. maijā

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili Gruzijas Neatkarības dienas svinībās Tbilisi 25. maijā Foto: EPA/A.F.I.

Tiekoties ar Gruzijas prezidentu

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ceturtdien, 26.maijā, darba vizītes Gruzijā ietvaros tikās ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili.
Valsts prezidente sacīja, ka Latvijas augstāko amatpersonu vizīte Gruzijā ir divkārt simboliska, jo Latvija sniedz morālu un praktisku atbalstu Gruzijai. Gruzijā ieradies arī Latvijas premjerministrs Aigars Kalvītis, un tā ir iespēja šodien tiešāk runāt par praktisku sadarbību un dažādiem sadarbības projektiem.
Latvijas prezidente sarunā arī uzsvēra, ka Latvijas sabiedrotie un draugi ir arī Gruzijas sabiedrotie, jo abas puses aizstāv demokrātiju, brīvību un citas vērtības, kas iekļaujas demokrātisko ideālu lokā.
Runājot par ASV prezidenta vizīti Latvijā un Gruzijā, abas puses uzsvēra, cik būtiska bijusi morālā nostādne Džordža Buša uzrunā, kurā tika uzsvērts, ka pasaule nedrīkst atkārtot nekādas jaunas “Jaltas”.
Pārrunājot Eiropas Savienības kaimiņu politiku un Eiropas Savienības attiecības ar Gruziju, prezidente uzsvēra, ka Gruzijai ir tādas pašas eiropeiskās vērtības un tās sniedzas jau daudzos gadu tūkstošos. Latvija uzskata, ka Gruzijai ejamais ceļš ir caur demokrātisko attīstību tuvoties Eiropas Savienībai.
Savukārt Gruzijas prezidents atzīmēja, ka Gruzija ļoti nopietni uztver reformu nepieciešamību un to īstenošanu, lai Gruzija tuvotos Eiropas Savienībai. Mihails Šaakašvili arī informēja par tām reformām, kas šobrīd ir Gruzijas uzmanības lokā.
Tāpat pārrunāti Baltijas jūras valstu un Melnās jūras reģiona valstu sadarbības jautājumi.
Sarunā piedalījās arī Gruzijas premjerministrs un Gruzijas ārlietu ministre.

Tiekoties ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, tiekoties ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Nino Burdžanadzi, uzsvēra, ka ir jāstiprina sadarbība starp abu valstu parlamentiem, turpinot jau aizsākto sadarbību un paplašinot to dažādos būtiskos jautājumos. Abas puses pauda gandarījumu, ka parlamenti jau aktīvi sadarbojas nacionālās drošības un aizsardzības jautājumos un ka nākamnedēļ Gruziju apciemos Latvijas parlamenta delegācija, lai šo sadarbību vērstu plašumā, nodotu Latvijas pieredzi Gruzijai būtiskos jautājumos. Savukārt Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja atzīmēja, ka Gruzija ar lielu mērķtiecību raugās uz nepieciešamo reformu īstenošanu demokrātisko institūciju stiprināšanā un citos valsts izaugsmes jautājumos.
Abas puses pauda gandarījumu, ka šodien Latvijas premjerministrs un viņa Gruzijas kolēģis parakstīs dokumentu par abu valstu sadarbību dažādās jomās.
N.Burdžanadze arī informēja prezidenti par šodien gaidāmo tikšanos Jaltā starp GUAN parlamentāro sadarbību, kas ietver vairāku jauno Melnās jūras reģiona demokrātisko valstu sadarbību. N.Burdžanadze pauda gandarījumu, ka arī Latvijas parlamentārieši ieradīsies uz šo tikšanos.
Gruzijas parlamentārieši atgādināja, ka Atmodas laikā pirms PSRS sabrukšanas bija ļoti cieša Baltijas valstu un Gruzijas tautas partnerība, vienota ideālos par brīvības atgūšanu, un tagad šī sadarbība jaunā statusā ir jāpilnveido ikdienā.
Prezidente aicināja abas valstis veidot ciešus kontaktus visdažādākajos līmeņos – no visaugstākā politiskā līmeņa līdz pat dažādu ekspertu, nevalstisko organizāciju un cilvēku kontaktu līmenim. Viņa arī uzsvēra, cik svarīgi ir jaunajās demokrātijās stiprināt pilsonisko sabiedrību un veicināt mazā biznesa attīstību.
Latvijas prezidentes vizītei Gruzijā seko līdzi ļoti daudz žurnālistu, un dienas laikā viņa neskaitāmas reizes sniedza intervijas un komentārus dažādiem Gruzijas plašsaziņas līdzekļiem.

Piedaloties militārajā parādē un uzrunājot Gruzijas iedzīvotājus, karavīrus un diplomātisko korpusu

Valsts prezidente vakar Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi militārās parādes laikā uzrunāja Gruzijas iedzīvotājus, karavīrus un diplomātisko korpusu.
“Šī diena ir lepnuma un prieka diena Gruzijai, un mēs esam ieradušies šeit, lai būtu līdzās jums un lai nestu Latvijas iedzīvotāju sveicienus un mīlestību,” sacīja prezidente. Viņa atzīmēja, ka Latvija apbrīno to, ko Gruzija jau ir sasniegusi, un Latvija ir gatava atbalstīt Gruziju, lai tā būtu izcils paraugs šajā reģionā.
1918.gads ir vēsturisks gads gan neatkarīgajai Gruzijai, gan neatkarīgajai Latvijai. Latvijas tauta toreiz bija apņēmības pilna veidot citādu Eiropu un tās nākotni, tomēr šī cerība nepiepildījās pilnībā. Latvijai bija jācīnās vēl divus gadus, lai tā pilnībā iegūtu savu neatkarību, tad sekoja 20 gadi miera un iespējas pašiem veidot savu valsti, bet Otrais pasaules karš atkal nesa traģisku likteni gan Latvijai, gan Gruzijai, kurai tas jau bija iestājies agrāk. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka “tomēr Latvijai izdevās atgūt savu neatkarību un arī izvest ārvalstu karaspēku no valsts, tāpēc mēs pilnībā izprotam Gruzijas centienus un situāciju Gruzijā, kad tai ir pašai savas robežas un tās zemē nedrīkstētu atrasties ārvalstu karaspēks.
Pēc Latvijas prezidentes sacītā visa pasaule sekoja līdzi rožu revolūcijai: “Rožu revolūcija bija kā cerību bāka un apbrīnas vērts paraugs citām valstīm, kas arī cer uz brīvību un neatkarību. Jūs sasniedzāt to ar rozi rokā, kas bija pildīta ar mīlestību pret jūsu zemi, nevis ar asinīm un vardarbību. Mūsu valsts atguva savu brīvību dziedošajā revolūcijā ar dziesmu uz lūpām un pārliecību par savas valsts tiesībām uz brīvību. Jūs esat lepna nācija, un jums ir tiesības tādai būt. Jūsu mantojumā ir vairāku gadu tūkstošu civilizācijas kultūras un vēstures attīstība, jums ir bijuši lieliski vadītāji, gan valdnieki, gan valdnieces, jums ir bijuši izcili dzejnieki, arhitekti, gleznotāji, un jūs pazina kā skaistuma un radošā gara nāciju. Tāpēc es jums saku, Gruzijas ļaudis: nedrīkst atkārtoties apspiestība, Eiropa to nepieļaus, un pasaule to nepieļaus.”
Prezidente aicināja Gruzijas cilvēkus tagad veidot savu valsti tā, kā viņi to savās vēlmēs ir iecerējuši, pamatojoties uz brīvības un demokrātijas vērtībām. “Latvija jau gadu ir Eiropas Savienības un NATO locekle, bet mēs labi atceramies, ka mūsu attīstības ceļam palīdzēja sabiedrotie un draugi. Tā kā mums palīdzēja, arī mēs vēlamies un esam gatavi jums nākt palīgā jūsu centienos. Es zinu un arī pasaule ir par to pārliecināta – ka jums ir drosme, ticība un pārliecība īstenot pārmaiņas valstī. Esiet stipri savos centienos un ikdienas sasniegumos! Jūsu zeme tagad ir jūsu rokās, jūs esat tie, kas veidos tās vēsturi,” atzīmēja prezidente, gruzīnu valodā novēlot: “Lai Dievs svētī Gruziju!”

Valsts prezidenta preses dienests