Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 14. septembra sēdes

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Īsi komentējot šodienas notikumus, es gribētu uzsvērt, ka netika pieņemts lēmums par Finansu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju — šī kandidatūra tika noraidīta. Mūsu frakcija iepriekš jau to bija paziņojusi un balsoja pret šīs kandidatūras apstiprināšanu, jo faktiski neviens no mūsu frakcijas deputātiem neatbalstīja šīs kandidatūras izvirzīšanu, kaut arī to bija virzījis godājamais Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše un finansu ministrs. Mūsu skatījumā šai kandidatūrai nav nevainojamas darbības. Arī līdzšinējā darbība kaut vai tādos visai apstrīdamos un pat skandalozos gadījumos — kā ar "Dauteks", garantiju sniegšanu, darbībām dažādu ostu padomēs un arī finansu ministra amatā. Arī šī cilvēka pārāk ciešā saistība gan ar ekonomiskajiem grupējumiem, gan ar vienu partiju. Mūsu skatījumā pilnīgi noteikti šīs institūcijas vadītājam jābūt bezpartijiskam cilvēkam, par kuru varētu balsot ne tikai pozīcija, bet arī opozīcija.

Otrs būtisks jautājums, ko es gribētu akcentēt un izcelt šodienas sēdē, ir grozījumi Enerģētikas likumā, ko sagatavoja un iesniedza mūsu frakcija. Šie grozījumi tapa šobrīd skandalozā vēja staciju projekta rezultātā, ko atbalstīja bijušais un arī tagadējais ekonomikas ministrs. Bijušais ekonomikas ministrs A.Šķēle atbalstīja vienpadsmit vēja elektrostaciju celtniecību, kas faktiski elektroenerģijas patērētājiem, ceļot tarifu līmeni, radītu vairāk nekā divu miljonu zaudējumus katru gadu. To atbalstīja arī pašreizējais ekonomikas ministrs Kalvīša kungs. Faktiski šie labojumi ir izvērsušies plašāki — tie skar arī citus šajā pantā uzskaitītos reģimitīvo staciju enerģijas iepirkšanas veidus. Šo labojumu mērķis ir piesaistīt investīcijas vēja elektrostaciju sektoram, taču pārdot un iepirkt šo elektrību par saprātīgu cenu un faktiski novērst iespējamo lobēšanu un korupciju, kā tas ir bijis gadījumā par vienpadsmit vēja elektrostacijām.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Šodien tika izskatīti vairāki svarīgi jautājumi. Jāatzīmē, ka veiksmīgi tika pieņemti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kuri ir pietiekami nozīmīgi, par ko Saeima ir spējusi vienoties. Tika pieņemti arī grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" trešajā — galīgajā lasījumā.

Kā būtisku mēs varam atzīmēt jautājumu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja apstiprināšanu Saeimā. Diemžēl šis ir jautājums, kas visiem politiskajiem spēkiem radījis pietiekami lielas pārdomas. Jo mēs zinām, ka likums nosaka to situāciju, kādā šīs personas tiek virzītas un vērtētas. Tautas partijai izveidojusies situācija nav pieņemama, jo tā pārvērtās par politisku tirgošanos par amatiem, kuros, mūsuprāt, tomēr galvenais — spēja profesionāli darboties. Ja mēs palūkojamies izvirzīto kandidātu iepriekšējā darbībā, ko apliecina savā vēstulē arī Latvijas Bankas prezidents un finansu ministrs, tad, izvirzot kandidātu, ņemtas vērā profesionālās zināšanas un vispusīgā praktiskā darba pieredze finansu jomā. Arī debatēs netika apšaubīta izvirzīto personu profesionalitāte, kas šajā amatā ir ļoti svarīga. Turklāt šī komisija ir jāizveido un šī jautājuma novilcināšana nav arī valsts interesēs. Lai institūcija sāktu strādāt, jautājums bija jālemj balsojot. Tomēr Saeimas vairākumu absolūti neinteresēja, ka šīs kandidatūras ir atbalstījuši ne tikai Latvijas Bankas prezidents un finansu ministrs, bet arī attiecīgo asociāciju pārstāvji. Likums paredz, ka Finansu un kapitāla tirgus komisija pārraudzīs gan banku darbību, gan apdrošināšanu, gan vērtspapīru tirgu. Konkrētais balsojums parādīja to, ka valdībai nav pārliecinoša vairākuma atbalsta Saeimā. Tas, mūsuprāt, parāda, ka valdībai ir lielas grūtības konstruktīvi strādāt. Tautas partijas frakciju interesē rīcībspējīga valdība, kura spēj vienoties būtiskos jautājumos un pilda arī deklarācijas uzstādījumu. Mēs koncentrēsimies uz to, lai radītu stabilitāti.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien galvenais jautājums bija par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju. Mūsu frakcija šodien arī nobalsoja pret Krastiņa kunga iecelšanu par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju. Mūsu balsojums ir ielūgums valdībai un valdošajām partijām atrast kandidatūru, kura ir vairāk piemērota Latvijas sabiedrībai, tajā skaitā arī opozīcijai.

Pirms nedēļas mūsu apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" rīkoja konferenci, kura tika veltīta Valsts valodas likuma apspriešanai un tālākās rīcības plāna izstrādei. Konferences rezultātus sabiedrība apspriež līdz šim brīdim, un mēs esam dzirdējuši ļoti dažādus novērtējumus. Gribu uzsvērt, ka konferencē netika diskutēts jautājums par otru oficiālo valodu Latvijā un par likuma neizpildīšanu. Konference piedāvāja vai rekomendēja politiskajām partijām un mūsu frakcijai izstrādāt rīcības plānu, kas īstenotu mazākumtautību tiesības lietot savu valodu, saglabātu un attīstītu izglītību dzimtajā valodā. Mūsu frakcija ir pieņēmusi aicinājumu, kurā mēs principiāli atbalstām bažas un priekšlikumus, kuri ir izskanējuši mūsu konferences gaitā. Vēlreiz atkārtoju, ka mūsu partijai un apvienībai tuvākajā nākotnē ir divi mērķi.

Pirmkārt, vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratifikācija. Otrkārt, vidējo mācību iestāžu sistēmas likvidācijas izbeigšana, kas pašlaik notiek. Lai sasniegtu šos mērķus, mēs esam gatavi sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā atbilstošus likumprojektus, kā arī informēt starptautisko sabiedrību par situāciju mazākumtautību tiesību ievērošanas jomā mūsu valstī. Mēs gribam panākt, lai Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā tiktu saistīta ar vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību obligātu ratifikāciju.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Gribu uzsvērt, ka šodien bija divi nopietni jautājumi.

Pirmais jautājums ir Enerģētikas likuma atvēršana — sociāldemokrātiem nav bažas par saviem kolēģiem, kas atbalstīja vēlētāju ierosinātos likuma grozījumus, jo tiek skarts jautājums par vēja ģeneratoru stacijām. Atcerēsimies, ka pēc Makarova kunga demisijas viņa vietā pienākumus pildīja tieši Andris Šķēle, izsniedzot divpadsmit vēja ģeneratoru stacijām licences. Vienpadsmit no tām ir J.Kaijakam, kura brālis M.Kaijaks ir Tautas partijas biedrs, "Latvijas kuģniecības" valsts pilnvarnieks un padomes loceklis. Tāpēc šis risinājums jāsaista ar vēja ģeneratoru staciju dubulto tarifu. Un tieši to mēs arī gribam atcelt, lai nebūtu situācija, kad gadā "Latvenergo" no abonentiem varētu prasīt 2 līdz 2,4 miljonus latu.

Gribētu uzsvērt jautājumu par Edmundu Krastiņu. E.Krastiņu mēs vērtējam kā profesionālu politiķi, ekonomistu un finansistu. Šajā sakarā gribētu uzsvērt mūsu bažas par iespējamām interešu konflikta situācijām, jo katram cilvēkam ir arī jūtas un emocijas. Skandāls par valsts garantijām Ventspils ostai nebija vairs bezkaislīgs, bet ar emocionālu toni. Šādā gadījumā šī kandidatūra vairs neatbilst tiem kritērijiem, kas vajadzīgi tieši šīs komisijas vadītājam. Tā ir ārkārtīgi nozīmīga komisija, kas pārraudzīs gan bankas, gan apdrošināšanas firmas, gan vērtspapīru tirgu, un tieši tāpēc ir vajadzīga politiski neitrālākā kandidatūra, kuru šodien Saeima varēja ievēlēt uz sešiem gadiem. Tādā gadījumā arī nākamajai Saeimai mantojumā mēs dotu noteiktus politiķus, neskatoties uz vēlētāju paustajām vai nepaustajām simpātijām zināmiem politiskiem spēkiem.

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Piebildīšu tikai mūsu frakcijas attieksmi pret šodienas notikumiem. Svarīgākais un nozīmīgākais jautājums par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju izraisīja visilgstošākās debates. Baldzēna kunga izteiktais viedoklis guvis uzvaru tikai ar dažu balsu pārsvaru. Taču baidos, ka tā ir uzvara visai Saeimai kopā, jo Saeima, Saeimas deputātu vairākums diemžēl burtiski pāris nedēļu laikā atkal un atkal parāda to, ka viņi ir daudz gudrāki un visādā ziņā pareizāki ne tikai par Latvijas Republikas likumīgi iecelto ģenerālprokuroru, bet arī Latvijas Bankas prezidentu un viņa viedokli. Šai Saeimai un tiem deputātiem, kas šādus viedokļus pauž, tas godu nedara. Šis ir arī "Latvijas ceļa" uzskats.

Tika pieņemti vēl daži lēmumi, kuriem nav tik liela un būtiska nozīme. Gribētu piebilst dažus vārdus par valdības stabilitāti, par ko pēdējās dienās ir daudz baumu, tenku un minējumu. Lielām bažām šobrīd nebūtu pamata, ja vien kādai no koalīcijas partijām un frakcijām neradīsies politiskās gribas trūkums šo valdību atbalstīt arī turpmāk un ja vien neiezīmēsies situācijas, ka ir politiski spēki, kuri nav ieinteresēti sarunāties, bet kuri, apsēžoties pie galda ar ledainām sejas izteiksmēm, jau no paša sākuma norāda, ka viņi nespēj par kaut ko vienoties, neatzīstot to, ka politika ir māksla runāt, sarunāties un atrast kompromisus. Domāju, ka šī spēja sarunāties un atrast kompromisu tomēr būs. Ja ne, tad tiešām pastāv bažas par to, ka valstī varētu iestāties politisks haoss.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Turpinot iepriekšējo runātāju, es tomēr gribētu oponēt, jo šodienas debates par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatu ir normāls parlamentārās demokrātijas process. Un šeit nav runa par to, kurš ir svētāks un kurš pareizāks. Saeima un deputāti pilda likumu, kurš nosaka, ka par šīs vai citas personas iecelšanu lemj Saeima.

Mūsu frakcija informēja koalīcijas partnerus jau iepriekš par to, ka mūsu domas dalās par šīs komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu. Un vakar mūsu frakcijas vairākums par šīs komisijas priekšsēdētāja amatam izvirzīto kandidātu nolēma balsot "pret" vai "atturoties". Mēs uzskatām, ka Krastiņa kungs tiešām ir profesionālis, bet viņš ir ļoti saistīts ar vienu politisko partiju — Tautas partiju. Strādājot finansu ministra amatā, viņš pierādīja to, ka tomēr ir politiski ietekmējams. Tā kā šī komisija būs ļoti nozīmīga, ar lielu varu un arī ar lieliem naudas līdzekļiem, mēs uzskatām, ka komisijas vadītājam jābūt absolūti neitrālam cilvēkam.

Un es negribētu piekrist Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājas izteiktajam viedoklim par to, ka profesionālās asociācijas pilnībā atbalstīja šo kandidatūru, tā tas nebija.

Vēl man gribas atzīmēt, ka ir zināms juridisks kāzuss. Mēs apstiprinām komisijas vadītāju. Saskaņā ar likumu šī komisija var tikt dibināta un sākt strādāt tikai 2001.gada 1.jūlijā.

Mēs uzskatām, ka tirgošanās par amatiem notiek starp lielākajiem koalīcijas partneriem, kur vieniem tiek atdots finansu un kapitāla tirgus, bet otriem — iespējamais regulators.

Mēs neatbalstījām grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēja ķīmisko kastrāciju, jo ir pierādīts, ka šie medikamenti ļoti negatīvi ietekmē cilvēku veselību un to iedarbība, protams, nav ilglaicīga.

Uzskatām arī, ka grozījumi Enerģētikas likumā ir ļoti svarīgi. Šos grozījumus gaidīja komisijas starpnieki, kad tos iesniegs Ekonomikas ministrija. Tā kā tas netika izdarīts, tad mēs atbalstījām TB/LNNK iesniegtos labojumus.

Saeimas preses dienests