Valsts sekretāru 2005.gada 26.maija sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā”.
Nacionālie bruņotie spēki regulāri piedalās: ugunsdzēsības darbos; glābšanas un meklēšanas darbos; ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā. Šobrīd kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti iepriekš minēto uzdevumu izpildē, normatīvajos aktos netiek reglamentēta.
Noteikumu projekts paredzēs noteikt kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās: ugunsdzēsības darbos; avārijas un glābšanas darbos; ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā.
Nacionālos bruņotos spēkus avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju seku likvidācijā palīdzības sniegšanai civilās aizsardzības sistēmai iesaista gadījumā, ja civilās aizsardzības sistēmas rīcībā esošie resursi ir nepietiekami savlaicīgai, efektīvai un ātrai apdraudējuma situācijas pārvarēšanas un seku likvidācijas pasākumu izpildei un Nacionālo bruņoto spēku resursu piesaiste ievērojami paātrina ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijas pasākumu izpildi, mazina iespējamos zaudējumus.
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedaloties ugunsdzēsības darbos, tiek noteikta šādu darbu izpilde: piedalīties ugunsgrēka likvidācijā; sniegt pirmo palīdzību fiziskām personām un veikt to evakuāciju; veikt materiālo vērtību evakuāciju un apsardzi; veikt vides aizsardzības pasākumus.
Uzdevumus un veicamos darbus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem dalībai avārijas un glābšanas darbos nosaka avārijas un glābšanas darbu Operatīvajā rīcības plānā.
Uzdevumus un veicamos darbus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijai nosaka Valsts civilās aizsardzības plānā.
Nacionālos bruņotos spēkus avārijas (izņemot jūras avārijas), ugunsdzēsības un glābšanas (izņemot jūras glābšanas) darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā iesaista tikai gadījumā, ja Nacionālie bruņotie spēki nepilda valsts militārās aizsardzības uzdevumus.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Ārlietu ministrija
– pieteica koncepcijas projektu “Koncepcija par civilo ekspertu dalības nodrošināšanu starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās”.
Koncepcijas mērķis ir piedāvāt risinājumu nacionāla līmeņa starpinstitūciju sadarbības mehānismam, paredzot izveidot pastāvīgu konsultatīvo sadarbības padomi, kurā būtu iesaistīti to ministriju un institūciju pārstāvji, kuru darbinieki varētu tikt izmantoti kā civilie eksperti starptautiskajās civilajās misijās, nosakot koordinējošo ministriju, kā arī iezīmēt galvenos tuvākā laikā veicamos uzdevumus, kas ietvertu juridiski tiesisko jautājumu sakārtošanu, nacionālo ekspertu datu bāzes izveides uzsākšanu, finansējuma nodrošināšanu civilo ekspertu atlasei, apmācībai un nosūtīšanai starptautiskajās operācijās.
Latvijai kopš 2004.gada, kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, ir paplašinājušās starptautiskās saistības un pienākumi, kas ir saistīti ar ES kopējās ārējās un drošības politikas attīstību. ES ir apņēmusies nodrošināt nozīmīgāku ieguldījumu starptautiskās drošības un stabilitātes garantēšanā, tādēļ pēdējo gadu laikā tiek attīstītas gan militārās, gan civilās spējas, lai novērstu konfliktus. Civilo spēju attīstība ES līmenī ir notikusi ļoti pakāpeniski, taču šobrīd tā ir kļuvusi par vienu no EDAP prioritātēm. Tādēļ, lai atbilstoši valsts interesēm un starptautiskajām saistībām nodrošinātu Latvijas pārstāvju dalību ES un citu starptautisko organizāciju (ANO, EDSO u.c.) vadītajās civilajās misijās, ir jāizveido nacionāli koordinēts sadarbības un lēmumu pieņemšanas mehānisms, veicot labojumus juridiski tiesiskajā bāzē un paredzot tam nepieciešamo finansējumu.
ES ir noteikusi sešas prioritārās civilo ekspertu jomas – policija, likuma varas nodrošināšana, civilā administrācija, civilā aizsardzība, kā arī dalība dažādu veidu novērošanas misijās un atbalsts ES speciālajam pārstāvim, kur ir nepieciešami pieredzējuši augstākā un vidējā līmeņa dažādu jomu eksperti. 2004.gada decembra Eiropadome apstiprināja civilo spēju attīstības vadošos mērķus, kas realizējami līdz 2008.gadam. Šajā laikā dalībvalstīm ir jāattīsta un jānodrošina tādas civilās spējas, kas ir nepieciešamas, lai ES varētu vadīt vairākas vienlaikus notiekošas un daudzfunkcionālas civilās misijas.
Lai gan Latvija ir piedalījusies un šī gada laikā turpinās dalību ES vadītajās civilajās policijas misijās Balkānu valstīs EUPOL Proxima bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā un EUPM Bosnijā un Hercegovinā, kā arī likuma varas misijā EUJUST Themis Gruzijā, tomēr ir virkne juridisko, administratīvo un finansiālo šķēršļu, kas kavē lēmumu pieņemšanu, kā arī kvalitatīvu un ātru civilo ekspertu dalības nodrošināšanu misijās.
Galvenā problēma ir saistīta ar to, ka Latvijā nav izveidota nacionāla lēmumu pieņemšanas un koordinācijas sistēma civilo ekspertu dalības nodrošināšanai civilajās misijās, kā arī nav nozīmēta koordinējoša institūcija, kas šo darbu vadītu. Tādēļ ekspertu atlase un lēmuma pieņemšana par dalību civilajās misijās ir ilgstoša un sarežģīta. Nacionālā līmenī jautājuma risināšanā ir iesaistītas vairākas ministrijas un dienesti, taču katrs no tiem darbojas savas atbildības jomā un atbilstoši dienesta nolikumiem, bet koordinēta sadarbība nacionālā līmenī ir apgrūtināta.
Tāpat joprojām nav atrisināts jautājums par vispārējās juridiski tiesiskās bāzes izstrādāšanu civilo ekspertu dalībai starptautiskajās misijās. Pašlaik tiesiski noregulēta kārtība dalībai starptautiskās civilās misijās ir tikai Valsts policijai. Tādēļ šajā jomā ir nepieciešama padziļināta esošās likumdošanas izpēte, lai sagatavotu priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.
Ārlietu ministrija ir izvērtējusi jau pastāvošo kārtību, tās pozitīvos un ierobežojošos aspektus, nacionālo institūciju rīcībā pieejamos resursus un spējas un uzskata, ka atsevišķa starpinstitūciju koordinācijas centra veidošana Latvijā nebūtu nepieciešama un šie pienākumi būtu jāveic vienai no ministrijām. Tā kā politikas koordinācija starptautisko krīžu jautājumos ir Ārlietu ministrijas kompetence un jau šobrīd ministrija ir iesaistīta Latvijas institūciju sadarbības koordinācijā šo jautājumu risināšanā, uzskatīts par mērķtiecīgu Ārlietu ministriju noteikt par koordinējošo institūciju civilo ekspertu dalības nodrošināšanā starptautisko organizāciju vadītajās misijās. Tāda koordinācijas kārtība tiek realizēta arī vairākumā citu ES dalībvalstu.
Pēc tam Ārlietu ministrijai būtu jāizveido konsultatīvā padome, kurā būtu iesaistīti Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, LR Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Valsts civildienesta pārvaldes pārstāvji. Tās uzdevums būtu gatavot priekšlikumus, lai rastu veiksmīgāko risinājumu juridiskajiem, finansiālajiem un citiem ar civilo ekspertu dalības nodrošināšanu saistītajiem jautājumiem.
Izlemjot par atbildības noteikšanu finanšu administrēšanas jomā, par veiksmīgāko uzskatīta šāda kārtība. Iekšlietu ministrijas pārziņā, tāpat kā līdz šim, būtu speciāli finanšu resursi, kas saistīti ar policijas un civilās aizsardzības pārstāvju dalību civilajās misijās, bet Ārlietu ministrijas pārziņā atlikušo četru ES noteikto jomu ekspertiem – likuma varas nodrošināšana, civilā administrācija, dalība dažādu veidu novērošanas misijās un atbalsts ES speciālajam pārstāvim.
Ārlietu ministrijas nozīmēšana par koordinējošo institūciju un piedāvātā atbildības dalīšana starp Ārlietu un Iekšlietu ministrijām finanšu resursu administrēšanā pašreizējā situācijā ir optimālākais risinājums, kas nodrošinātu gan Latvijas saistību izpildi, gan veiksmīgu nacionālo institūciju rīcībā pieejamo resursu izmantošanu.
Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru”, kuri paredz noteikt ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu (pakalpojums) samaksas kārtību un apmēru.
Maksu par bērnam sniegto pakalpojumu Sociālo pakalpojumu pārvalde vai pašvaldība pieprasa vienādās daļās no abiem vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.
Maksimālo samaksas apmēru par bērnam sniegto pakalpojumu bērnu aprūpes iestādē aprēķina par laika periodu no kārtējā gada 1.jūlija līdz nākamā gada 30.jūnijam, pamatojoties uz Valsts statistikas pārskata kopsavilkumu par bērnu aprūpes iestāžu darbu aprēķināto vidējo izmaksu viena bērna uzturēšanai (bez kapitālieguldījumiem un humānās palīdzības) bērnu aprūpes iestādē.
Sociālo pakalpojumu pārvalde 10 dienu laikā pēc mēneša vidējo izmaksu aprēķināšanas informē par noteikto vidējo mēneša maksu nākamajam maksāšanas periodam, informāciju publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Paredzēts, ka samaksas apmēru par bērnam sniegto pakalpojumu bērnu aprūpes iestādē, kurā bērns ir ievietots, nosaka, pamatojoties uz vidējo mēneša maksu tajā, bet ne vairāk, kā noteikts šajos noteikumos.
Samaksas apmērs par bērna aprūpi audžuģimenē atbilst pašvaldības izmaksātajam pabalsta bērna uzturam apmēram.
Sociālo pakalpojumu pārvalde vai pašvaldība 10 dienu laikā pēc bērna ievietošanas bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē vecākiem nosūta rēķinu par pakalpojuma samaksu.
Maksu par pakalpojumu neietur no vecākiem, ja: vecāki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīti par trūcīgiem; vecākiem atņemtas aprūpes tiesības vai aizgādības tiesības vecāku veselības stāvokļa dēļ; vecāki devuši piekrišanu bērna adopcijai 6 mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.
Ja vecāki, kuriem ir atņemtas aprūpes tiesības, aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, kuras bija par pamatu aprūpes tiesību atņemšanai, pildot līdzdarbības pienākumus, pārvalde vai pašvaldība var nepieprasīt no vecākiem maksu par pakalpojumu vai noteikt vecākam mazāku samaksu par pakalpojumu.
Paredzēts noteikt, ka minētie noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūliju.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams preču importam, preču piegādēm, preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā un pakalpojumiem, par kuriem samaksāts no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem”.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību ārvalstu finanšu palīdzības projektu ieviešanā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Projektā iestrādāta ārvalstu finanšu palīdzības projektos izmantotā terminoloģija, kas dod iespēju konkrēti identificēt katru ārvalstu finanšu palīdzības projektā iesaistīto pusi.
Tajā noteikts, ka noteikumu projektā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība nav piemērojama Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD), Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda un Eiropas Kopienas iniciatīvu līdzfinansēto projektu ietvaros.
Lai nodrošinātu uzsākto Eiropas Savienības Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta (ISPA) projektu veiksmīgu izpildi atbilstoši finanšu memorandos noteiktajai nodokļu piemērošanas kārtībai, noteikumu projektā paredzēts, ka šo noteikumu izpratnē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība attieksies tikai uz tiem ISPA projektiem, kas uzsākti līdz 2004.gada 1.maijam.
Lai novērstu problēmas pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā, ja veiktas preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā un no citu dalībvalstu personām saņemti pakalpojumi, par kuriem samaksāts no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, noteikumu projektā ir noteikta pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas kārtība minētajos gadījumos.
Noteikumu projektā ir iestrādātas Administratīvā procesa likuma un likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” prasības, kā arī saskaņota terminoloģija ar Komerclikumu.
Ņemot vērā, ka sabiedriskajām organizācijām saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumu līdz 2005.gada 31.decembrim ir jāpārreģistrējas par biedrību vai nodibinājumu, noslēguma jautājumos paredzēts, ka šo noteikumu izpratnē sabiedriskās organizācijas par palīdzības saņēmēju, partneri vai līgumslēdzēju tiks uzskatītas līdz 2005.gada 31.decembrim.
Stājoties spēkā šim noteikumu projektam, spēku zaudēs Ministru kabineta 2004.gada 13.janvāra noteikumi Nr.33 “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams ārvalstu finanšu palīdzības sūtījumiem, preču piegādēm un pakalpojumiem”.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;

– pieteica noteikumu projektu “Budžeta finansētu institūciju ilgtermiņa saistību reģistrācijas kārtība”.
Noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar grozījumiem “Likumā par budžetu un finanšu vadību”, lai nodrošinātu budžeta finansētu institūciju ilgtermiņa saistību reģistrāciju.
Noteikumu projekts nosaka budžeta izpildītāju, ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu un Valsts kases atbildību un pienākumus ilgtermiņa saistību reģistrācijas procesā.
Saskaņā ar šo noteikumu projektu budžeta izpildītāji ir atbildīgi par ilgtermiņa saistību reģistrāciju un attiecīgās ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes ir atbildīgas par gadskārtējā likumā par valsts budžetu apstiprināto ilgtermiņa saistību kopapjoma ievērošanu sadalījumā pa programmām, apakšprogrammām un saistību veidiem.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā; saskaņojumi jāiesniedz līdz 3.jūnijam.

Iekšlietu ministrija
– pieteica rīkojumu projektu “Par kārtību, kādā valsts varas un pārvaldes institūciju augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā”.
Rīkojuma projekts paredz noteikt kārtību, kādā valsts varas un pārvaldes institūciju augstākās amatpersonas atbilstoši to kompetencei apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā.
Amatpersonas nodrošina, lai, izmantojot sakaru līdzekļus, saskaņā ar šī rīkojuma 2.pielikumā minēto kārtību, ar tām būtu iespējams sazināties 24 stundas diennaktī.
Institūcijas, kurās strādā amatpersonas, sedz attiecīgos izdevumus no sava budžeta un nodrošina, ka ar amatpersonām ir iespējams sazināties, izmantojot mobilos tālruņus.
Amatpersonas septiņu darbdienu laikā pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Krīzes vadības padomes sekretariātā šādu informāciju: darba un mājas tālruņa numurs, mobilā tālruņa numurs (ar norādi par mobilā tālruņa operatoru), citi izmantojamie sakaru līdzekļi, e-pasta adrese, darba un dzīvesvietas adrese; to personu (piemēram, vietnieki, pienākumu izpildītāji, palīgi, padomnieki) vārds, uzvārds, amats, dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs, kā arī citi sakaru līdzekļi, kas nodrošina operatīvu sazināšanos ar amatpersonām; dienesta transportlīdzekļu vadītāju vārds, uzvārds un sazināšanās iespējas ar viņiem.
Amatpersonas ir atbildīgas par sniegto ziņu patiesumu un triju darbdienu laikā informē Krīzes vadības padomes sekretariātu par visām izmaiņām, kas saistītas ar šajā rīkojumā minētajām ziņām.
Apziņojamo amatpersonu sarakstu glabā Ministru prezidenta birojā, Krīzes vadības padomes sekretariātā, Valsts policijas dežūrdaļā un Nacionālo bruņoto spēku apvienotā komandpunkta dežūrdaļā, nodrošinot sarakstā minēto ziņu glabāšanu atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam. Sarakstu izmanto vienīgi amatpersonu apziņošanai.
Ja amatpersona atbilstoši savai kompetencei saņem informāciju par katastrofu vai tās draudiem un nepieciešams izsludināt ārkārtēju situāciju vai izņēmuma stāvokli un ja tas var izraisīt valsts apdraudējumu, tā nekavējoties informē Ministru prezidentu un Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītāju.
Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru prezidenta uzdevumā Ministru prezidenta biroja vai Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs dod rīkojumu Ministru prezidenta biroja darbiniekiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes operatīvajam dežurantam, Valsts policijas dežūrdaļas operatīvajam dežurantam un Nacionālo bruņoto spēku apvienotā komandpunkta dežūrdaļas operatīvajam dežurantam (apziņotāji) veikt amatpersonu apziņošanu.
Ja tālruņa sakari un elektroniskie sakari nav pieejami vai nav izmantojami, apziņotāji nodrošina amatpersonu apziņošanu, izmantojot alternatīvus apziņošanas līdzekļus.
Ja amatpersona ir saņēmusi īsziņu mobilajā tālrunī vai ziņojumu pa e-pastu, tā nekavējoties informē apziņotāju par informācijas saņemšanu un uzdevuma izpildes sākšanu vai par iemesliem, kas kavē sākt uzdevuma izpildi.
Apziņotājs veic ierakstus amatpersonu apziņošanas reģistrācijas veidlapā. Apziņotājs glabā aizpildīto amatpersonu apziņošanas reģistrācijas veidlapu oriģinālus vienu gadu. Pēc pieprasījuma to izrakstus iesniedz tikai Krīzes vadības padomes sekretariātam.
Paredzēts atzīt par spēku zaudējušu 2003.gada 25.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr. 180 “Par kārtību, kādā valsts varas un pārvaldes institūciju augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā”.
Rīkojumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Labklājības, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica rīkojumu projektus “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” un “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.
Rīkojuma projekts “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” paredz saskaņā ar noteikumiem “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” un “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” apstiprināt šādu speciālistu – valsts un pašvaldību institūciju darbinieku – skaitu un profesiju sarakstu 2005.gadam, kuriem studējošo kredītu var sākt dzēst no valsts budžeta līdzekļiem: 109 skolotāji, speciālie pedagogi, logopēdi, sociālie pedagogi, izglītības psihologi; 25 lektori, asistenti, pasniedzēji, metodiķi, inženieri, laboranti, laboratoriju vadītāji, pētnieki, tehniķi valsts dibinātajās augstākās izglītības iestādēs un valsts dibinātajos zinātniskās pētniecības institūtos un centros; 20 sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori, nodarbinātības aģenti, nodarbinātības organizatori; 15 aktieri, arheologi, bibliotekāri, diriģenti, koncertmeistari, koru vadītāji, mūziķi, restauratori,vokālisti, muzeju vecākie speciālisti, iestāžu vadītāji kultūras jomā; seši vides pārvaldības speciāli, arhitekti, ģeogrāfi, teritorijas plānotāji; 13 ārsti – speciālisti, medicīnas māsas, sabiedrības veselības speciālisti, fizioterapeiti, ergoterapeiti; 12 valsts pārvaldes vecākie speciālisti, Valsts cilvēktiesību biroja juristi. Studējošo kredītu dzēšanai 2005.gadā būs nepieciešami 19882 lati.
Rīkojuma projekts “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” paredz saskaņā ar noteikumiem “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” un “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” apstiprināt šādu speciālistu – valsts un pašvaldību institūciju darbinieku – skaitu un profesiju sarakstu 2005.gadam, kuriem studiju kredītu var sākt dzēst no valsts budžeta līdzekļiem: 112 skolotāji, speciālie pedagogi, logopēdi, sociālie pedagogi, izglītības psihologi; astoņi lektori, asistenti, pasniedzēji, metodiķi, inženieri, laboranti, laboratoriju vadītāji, pētnieki, tehniķi valsts dibinātajās augstākās izglītības iestādēs un valsts dibinātajos zinātniskās pētniecības institūtos un centros; 22 sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori, nodarbinātības aģenti, nodarbinātības organizatori; seši aktieri, bibliotekāri, vokālisti, diriģenti, koncertmeistari, koru vadītāji, mūziķi, muzeju vecākie speciālisti, iestāžu vadītāji kultūras jomā; seši vides pārvaldības speciālisti, arhitekti, ģeogrāfi, teritorijas plānotāji; 13 ārsti – speciālisti, medicīnas māsas, sabiedrības veselības speciālisti, fizioterapeiti, ergoterapeiti; 10 valsts pārvaldes vecākie speciālisti, Valsts cilvēktiesību biroja juristi. Studiju kredītu dzēšanai 2005.gadā būs nepieciešami 10815 lati.
Rīkojumu projekti nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Latvijas pilsoniskā aliansē, Rīgas Samariešu apvienībā.

Satiksmes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība”, kuri noteiks kārtību, kādā ierīko un būvē elektronisko sakaru tīklus.
Elektronisko sakaru tīklu būvniecība ir elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras būvju būvniecība, veicot zemes darbus, kabeļu ieguldīšana tieši gruntī, kā arī statņu un iekārtu montāža uz esošām būvēm, ja tiek būtiski izmainīta būves projektā aprēķinātā konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība.
Elektronisko sakaru būves – elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras būves, tieši gruntī ieguldīti kabeļi, kā arī uz esošām būvēm montējamās statnes un iekārtas, ja tiek būtiski izmainīta būves projektā aprēķinātā konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība.
Elektronisko sakaru tīklu ierīkošana ir elektronisko sakaru tīklu līniju un iekārtu montāža esošās būvēs, starp tām, uz balstiem, stabiem, statnēm, kabeļu kanalizācijā, neveicot zemes darbus, kā arī elektronisko sakaru tīklu radioiekārtu un to antenu montāža stacionāros objektos, ja netiek būtiski izmainīta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība.
Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai būvniecību var ierosināt: elektronisko sakaru komersants; fiziska vai juridiska persona, kas vēlas izveidot privāto elektronisko sakaru tīklu.
Elektronisko sakaru tīklu būvprojektēšanu un būvdarbus veic Vispārīgos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā, ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi.
Fiziskajām personām ir tiesības vadīt vai patstāvīgi veikt elektronisko sakaru tīklu projektēšanu, būvdarbus un būvuzraudzību, kā arī elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas darbus, ja tās saņēmušas būvprakses sertifikātu attiecīgajā jomā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Projektējot jaunu elektronisko sakaru tīklu vai rekonstruējot esošo elektronisko sakaru tīklu, projektā iekļauj tehniskus risinājumus, kas neierobežo piekļūšanu esošajiem elektronisko sakaru tīkliem, to apkalpošanu vai demontāžu. Zemējumu tehnisko risinājumu elektronisko sakaru tīklu iekārtām, kuras nepieciešams zemēt, iekļauj projektā.
Elektronisko sakaru iekārtu konteineru un taksofonu kabīņu uzstādīšanu veic saskaņā ar kārtību, kas noteikta īslaicīgas lietošanas būvēm un mazēkām.
Elektronisko sakaru tīklus ierīko un to būvniecību veic, ievērojot Latvijas būvnormatīvā LBN 262-05 “Elektronisko sakaru tīkli” (būvnormatīvs LBN 262) noteiktās prasības.
Būvējot daudzstāvu un daudzdzīvokļu ēkas: būvniecības pasūtītājs nodrošina kabeļu kanalizācijas būvniecību no būves ārējās sienas līdz būvlaukuma vai zemes īpašuma robežai (atbilstoši būvnormatīvā LBN 262 ieteiktajiem robežpunktu izbūves paraugiem); neviena būve nevar tikt pieņemta ekspluatācijā bez izbūvētas elektronisko sakaru tīkla kabeļu kanalizācijas līdz būvlaukuma vai zemes īpašuma robežai. Būvniecības pasūtītājs izbūvējot elektronisko sakaru tīkla kabeļu kanalizāciju, izpilda arī šādas minimālās prasības: no būves ārsienas līdz būvlaukuma vai zemes īpašuma robežai iegulda kabeļu kanalizācijas ievada cauruli, kas nepieciešama kabeļu ievilkšanai (kabeļu kanalizācijas caurules diametrs 50 vai 100 mm – atkarībā no paredzēto kabeļu veida un tilpuma). Kabeļu kanalizācijas caurules galu pie būvlaukuma vai zemes īpašuma robežas hermētiski noslēdz un marķē to atrašanās vietu; būvju sienās ievieto vismaz vienu kabeļu kanalizācijas cauruli kabeļu ievilkšanai, nodrošinot tās savienojumu ar kabeļu kanalizācijas ievada cauruli. Ja zemes īpašumā, kurā tiek būvēta jauna būve, jau ir izbūvēta kabeļu kanalizācija, tad būvniecības pasūtītājs nodrošina kabeļu kanalizācijas būvniecību līdz esošai kabeļu kanalizācijai; ja zemes īpašumā, kurā tiek būvēta jauna būve, jau ir uzstādīta elektronisko sakaru kabeļu sadales iekārta (sadales skapis, sadales kaste vai sadales kastīte), tad būvniecības pasūtītājs nodrošina kabeļu kanalizācijas būvniecību līdz esošām sadales iekārtām.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā;

– pieteica likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Izstrādātā likumprojekta mērķis ir sakārtot elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības jomu. Likumprojekts nosaka konkrētas sankcijas, kuras jāpiemēro gadījumos, kad tiek konstatēta elektronisko sakaru tīklu ierīkošana, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Likumprojekts nosaka arī sankcijas par elektronisko sakaru būvnormatīvu pārkāpšanu, kuru neievērošana var atstāt iespaidu uz būves konstrukcijas drošību, nestspēju vai noturību, kā arī par prasību neievērošanu elektronisko sakaru tīklu vai to daļu marķēšanā.
Likumprojekts nosaka arī sankcijas par amatpersonu nepamatotu atteikumu akceptēt būvprojektu vai izsniegt būvatļauju, kuru nelikumīgas rīcības rezultātā tiek ierobežota konkurence elektronisko sakaru jomā. Sodu apmēri ir noteikti pēc analoģijas, salīdzinot tos ar naudas sodiem, kādi ir noteikti par administratīvajiem pārkāpumiem būvniecības jomā.
Kodekss papildināts, nosakot atbildību par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš piecsimt latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Par elektronisko sakaru tīklu būvnormatīvu prasību pārkāpšanu, kuru neievērošana var atstāt iespaidu uz būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no simt līdz tūkstoš latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem. Par elektronisko sakaru nozares būvnormatīvu prasību pārkāpšanu, neievērojot prasības par elektronisko sakaru tīklu vai to daļu marķēšanu, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no simt līdz piecsimt latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par ES līdzfinansējuma saņemšanas vienkāršošanu

Lai ievērojami uzlabotu nosacījumus valsts atbalsta saņemšanai nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai, kā arī lai padarītu vienkāršāku un caurspīdīgāku projektu vērtēšanas procedūru, Ekonomikas ministrija no jauna izstrādājusi un vakar, 26.maijā, starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par komercdarbības atbalsta sniegšanas nosacījumiem valsts atbalsta programmai “Atbalsts nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai””.
Šajā atbalsta programmā projektu pieteikumi tiek pieņemti jau no 2004.gada 1.novembra, bet līdz šim pieteicēju aktivitāte bijusi samērā zema. Tāpēc Ekonomikas ministrija, iesaistot uzņēmēju pārstāvošās organizācijas, veica atbalsta programmas detalizētu analīzi un rezultātā identificēja tos trūkumus, kas spēkā esošajās normās pieteikšanos padara pārāk sarežģītu un vērtēšanas procedūru – laikietilpīgu.
Nepieciešamo grozījumu mērķis – padarīt pieteikšanos tik vienkāršu, lai uzņēmējam, izstrādājot projekta pieteikumu, nebūtu jāpiesaista konsultanti.
Jaunajos MK noteikumos tiek precizēti projektu vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas nosacījumi: precīzi definētas vispārējās un specifiskās apmācības; līdz minimumam samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms.
Noteikumi papildus ietver nosacījumus attiecībā uz projekta realizāciju un galaatskaites un maksājuma pieprasījuma iesniegšanu atbalsta saņemšanai.
Tā kā veicamie grozījumi ir apjomīgi, Ekonomikas ministrija izstrādāja jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu.
Atbalsta programmu finansē no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Kopējais atbalsta programmas ietvaros pieejamais finansējums ir 10 045 870 latu, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums – 4 395 069 latu.
Jau 2004. gada 21. septembrī tika pieņemti MK noteikumi Nr. 796 “Noteikumi par komercdarbības atbalsta sniegšanas nosacījumiem un projektu iesniegšanas un atbalsta piešķiršanas kārtību”, kas šobrīd nosaka atbalsta sniegšanas nosacījumus atbalsta programmām, tai skaitā atbalsta programmā “Atbalsts nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa