Noziedzīgie militāristi iekarotajā zemē

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Jau 1944.gada vasarā, līdzko Sarkanās armijas karaspēka daļas ienāca Latvijas teritorijā, aizsākās arī tās militārpersonu kriminālnoziegumi pret Latvijas iedzīvotājiem. To bija tik daudz, ka vietējie iedzīvotāji šo armiju sāka uzskatīt nevis par atbrīvotājiem, kā to diendienā sludināja oficiālā propaganda, bet gan par iebrucējiem, kuri šeit patiešām rīkojās kā iekarotajā zemē.
Karadarbība Latvijas teritorijā turpinājās gandrīz desmit mēnešus, šeit tika sakoncentrēts milzīgs karaspēka daudzums. Daudzi sarkanarmieši un viņu komandieri, galvenokārt no aizmugures daļām, regulāri nodarbojās ar bruņotām laupīšanām, zādzībām, izdarīja daudzas nežēlīgas slepkavības un citus smagus noziegumus.
Beidzoties Otrajam pasaules karam, Sarkanās armijas karaspēks no Latvijas neizgāja, bet palika šeit līdz pat 1994.gada septembrim. Kā liecina arhīva dokumenti, militārpersonu izdarīto kriminālnoziegumu skaits vislielākais ir bijis kara beigās, kā arī pirmajos pēckara gados. Taču arī vēlākajā laika posmā no padomju armijas militārpersonām ir cietuši daudzi Latvijas iedzīvotāji, kā arī Iekšlietu ministrijas un milicijas darbinieki, kuriem bieži nācās stāties pretī bruņotajiem vandāļiem.

LPSR iekšlietu tautas komisāra A.Eglīša ziņojums par Sarkanās armijas militārpersonu noziegumiem

LPSR Pilnīgi slepeni

Iekšlietu tautas komisariāts

Sekretariāts 1944.g. 14.oktobrī
Nr.1/00336 Daugavpilī

2. Baltijas frontes pretizlūkošanas pārvaldes “Smeršs” priekšniekam ģenerālleitnantam biedram Žeļezņikovam
2. Baltijas frontes kara prokuroram Kopija: Latvijas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājam biedram Lācim

Pēdējā laikā – septembrī – Latvijas PSR IeTK [Iekšlietu tautas komisariāta] orgāni Latvijas PSR teritorijā ir reģistrējuši lielu skaitu marodierisma, zādzību un laupīšanas gadījumu ar bandītisma elementiem, pielietojot ieročus pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Tos ir izdarījušas Sarkanās armijas atsevišķas militārpersonas, tā, piemēram:
1. Š.g. 13.septembrī divas militārpersonas, piedraudot ar ieročiem, ielauzās pilsoņa Stepana Tihonova dzīvoklī, kurš dzīvo Rēzeknē, Bukmuižas ielā nr.52. Dzīvoklī viņi izdarīja 6 šāvienus grīdā un griestos, pēc tam paņēma pulksteni un zābakus un aizgāja. Ar veiktajiem meklēšanas pasākumiem militārpersonas tika aizturētas. Noskaidrojot izrādās, ka tie bija gvardes kapteinis P.M.Botovs no 2.Baltijas frontes 42.rezerves armijas un kapteinis B.I.Korotkovs no 42.armijas 48.strēlnieku divīzijas 301.pulka.
Iepriekšējās izmeklēšanas materiāli kopā ar personām nodoti Rēzeknes garnizona pretizlūkošanas pārvaldes “Smeršs” daļas priekšniekam.
2. Š.g. 17.septembrī Rēzeknes apriņķa Lielo Ančipānu ciemā zemnieka Osipa Ančipāna mājās ieradās Sarkanās armijas seržants un pieprasīja kandžu, bet saņēma negatīvu atbildi. Tad viņš sāka draudēt ar ieroci, bet tūdaļ viņu aizturēja IeTK orgāni. Noskaidrojot izrādījās, ka seržants ir A.A.Matvejevs no 4.atsevišķās ceļu ekspluatācijas bataljona.
Soda mēru pieņemšanai viņš nodots Rēzeknes garnizona priekšniekam.
3. Š.g. 17.septembrī 13.brigādes dzelzceļa bataljona, lauka pasta nr.92690-v militārpersonas Peškovs un Kablanovs, bruņojušies ar automātiem, sarīkoja uzbrukumu zemnieka Bojevska dzīvoklim, kurš dzīvo Rēzeknes apriņķa Spirino sādžā, un, it kā izdarot kratīšanu, paņēma rokas pulksteni, 4 sieviešu kleitas, ziemas cepuri un aizbēga.
Pēc meklēšanas noziedznieki ir aizturēti un arestēti.
4. Š.g. 25.septembrī 153.artilērijas rezerves pulka, lauka pasta nr.28568, baterijas staršina seržants Vološins izdarīja bruņotu uzbrukumu Rēzeknes apriņķa Maltas MTS [mašīnu un faktoru stacijas] strādniekiem, kuri veda uz Maltu zirgus. Viņš, draudot ar automātu, atņēma strādniekiem 5 zirgus un aizbēga.
26./IX 44.g. Vološins ar zirgiem tika aizturēts un arestēts.
5. Š.g. 20.septembrī Daugavpilī aviācijas daļas Nr.19393 militārpersonas kopā ar tās pašas karaspēka daļas ēdnīcas vadītāju D.Z.Trušenko, kura bija zādzības organizatore, no LPSR TKP priekšsēdētāja biedra Ķīša dzīvokļa nozaga mantas un mēbeles.
IeTK orgāni Trušenko ir arestējuši, bet izmeklēšanas materiāli par militārpersonām A.J.Bošarovu, A.S.Fedotovu, Čudakovu un Gusevu, kuri piedalījās zādzībā, nodoti kara prokuroram.
6. Š.g. 21.septembrī Daugavpils apriņķa Stroku mājās pilsonei Špakovskai pēc tam, kad tur nakšņoja karavīri, pazuda soma ar naudu un pase.
Karavīri aizbrauca nezināmā virzienā.
7. Š.g. 25.septembrī pilsonei G.Akermanei, kura dzīvo Jelgavas apriņķa Sesavas pagasta Lelsabu mājās, divi karavīru formās ģērbušies svešinieki atņēma zirgu, bet pēc tam aizbēga nezināmā virzienā.
8. Š.g. 9.oktobrī Madonas apriņķa Praulienas pagasta Daiļu mājās militārpersonas nogalināja Ellu Roberta meitu Pētersoni – 45 gadus vecu.
Izbraucot uz notikuma vietu, noskaidrots, ka Pētersones slepkavas ir militārpersonas no degvielas un smērvielu materiālu pievešanas 10.armijas rotas k/d. Nr.08634, par ko ziņoja šīs pašas k/d. automašīnas Nr. R-6-43-20 šoferis Nikolajs Trofima dēls Motorins.
Iepriekš minētie piemēri raksturo atsevišķu militārpersonu rīcību, kuri negatīvi darbojas pret mierīgajiem pilsoņiem, radot viņos neapmierinātību, bet dažkārt arī nepelnītu niknumu pret Sarkano armiju.
Pamatojoties uz minēto, es lūdzu iepriekš nosauktos vainīgos saukt pie kriminālatbildības un turpmāk veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu līdzīgus faktus.

Latv. PSR iekšlietu tautas komisārs valsts drošības komisārs A.Eglītis

–––––––––––––––––––––––
LVA, 270.f., 1.s.apr., 92.l., 36., 36.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Lielvircavas pagasta Bērziņu mājas pārvaldnieces ziņojums par sarkanarmiešu laupīšanu

Lielvircavas pagasta izpildkomitejai Slepeni*

Lielvircavas pagasta Bērziņu mājas pārvaldnieces Annas Vagulānes ziņojums Nr.1

Bērziņu mājās 6.1X.44 karaspēka daļa Nr.05920 veica kulšanu (kulšanas darbus vada kapteinis Filoņenko). 6.1X.44.g. tika izkulta daļa auzu, pēc man liktas priekšā parakstīšanai izziņas par 1520 kg, kas tika aizvesti gan ar pajūgiem, gan ar auto.
7.IX 44.g. tika pabeigta auzu kulšana un izkulta lielākā daļa miežu, pēc man parakstīšanai iedotās izziņas ap 4260 kg, kas arī tika aizvesti, šorīt, man izbraucot no Bērziņiem, piebrauca smagais auto pēc pēdējiem miežiem. Izkultā labība, lai gan svari bija, svērta netika, nosvēra tikai vienu mazāku maisu un pēc tā tad rēķināja apmēram arī visu lielāko maisu svaru. Atsevišķi ar pajūgiem aizvestie maisi netika ierēķināti.
Šādā veidā, aizvedot visu izkulto vasarāju, ir pārsniegta pagasta Izpildu komitejas noteiktā auzu un miežu nodošanas norma (3650 kg) un esam palikuši pilnīgi bez vasarāju sēklas un lopu un cilvēku uzturam vajadzīgās labības. Mājās ir 12 cūku, kurām tagad nav itin nekādu labības miltu uzturam, un ļaudīm trūkst jebkādu putraimu.
Lūdzu spert vajadzīgos soļus, lai netiktu aizvesti arī visi izkultie rudzi un kvieši, jo rudzus šodien sāk kult.
Mājās dzīvojošiem ļaudīm – 12 personām – draud maizes trūkums, jo veco rudzu ko kult vairs nav.

Anna Vagulāne

–––––––––––––––––––––––
LVA, PA-101.f., 8.apr., 12.l., 14.lp. Oriģināls.*
Atzīme “Slepeni” uz šā ziņojuma uzspiesta vēlāk.

Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagasta izpildu komitejas sekretāra ziņojums par sarkanarmiešu noziedzīgām darbībām

Jelgavas apriņķa izpildu komitejas Slepeni*

priekšsēdētājam

Lielvircavas pag. izp.kom. sekretāra Voldemāra Engera Ziņojums Nr.2

1944.gada 6.septembrī ejot no darba uz māju, ceļā satiku pils.Jāni Citronu, kurš man teica, ka sarkanarmieši uzlauzuši Lielvircavas pat. b–bas veikalu un gribot to izlaupīt. Es tūliņ devos turp. Pagalmā satiku veikalveža sievu, kura jau teikto apstiprināja. Pēc tam pie manis pienāca sarkanarmijas majors un sāka mani lamāt, grasīdamies man iesist, bet tas viņam pirmoreiz neizdevās. Otrreiz viņš man uzbruka kopā ar kādu vecāko leitnantu. Otrreizējā uzbrukumā majors man divas reizes iesita pa galvu un ar kāju divas reizes iespēra pa vēderu. Aizmirsu piemetināt, ka vecākais leitnants man prasīja uzrādīt dokumentus, ko arī darīju, bet uzrādītos dokumentus man vairs neatdeva, bet gan tā vietā iesita ar pistoli pa galvu, pēc šī sitiena metos bēgt, bet uz zemē esošās kārts paklupu, un šinī momentā vecākais leitnants, kuram rokā jau bija pistole, uz mani izšāva, un lode man nosvilpa cieši gar galvu. Skriešus devos pie tuvumā esošā NKGB (Valsts drošības tautas komisariāta) virsnieka un ziņoju par notikušo, kurš uzsāka bēgošo virsnieku gūstīšanu. Kad b.Cidovičs lūdza Kara komisariāta automašīnu virsnieku bēgļu gūstīšanai, tie atteicās to dot.

7.IX.44.g. V.Engers

–––––––––––––––––––––––
LVA, PA-101.f., 8.apr., 12.l., 15.lpp. Oriģināls.
*Atzīme “Slepeni” uz šā ziņojuma uzspiesta vēlāk.

Izvilkums no LPSR iekšlietu ministra A.Eglīša ziņojuma par militāristu izdarītajiem noziegumiem

Latvijas PSR Ministru padomes Pilnīgi slepeni
priekšsēdētājam biedram Lācim Nr.1/137ps
Rīgā, 1947.gada 18.februārī

Ziņojums

Par Latvijas PSR teritorijā dislocēto karaspēka daļu karavīru noziedzīgo rīcību

Kaut arī salīdzinājumā ar 1945.gadu Latvijas PSR teritorijā ievērojami samazinājies karaspēka daļu skaits, stabilizējusies to dislokācija un Baltijas kara apgabala pavēlniecība veikusi daudzus pasākumus, republikas teritorijā nesamazinās, bet gluži otrādi – palielinās militārpersonu kriminālpārkāpumu skaits (..).
Pavisam 1946.gada otrajā pusē un 1947.gada janvārī atklāts 131 militārpersonu noziegums, no tiem: jūlijā – 19, oktobrī – 36, bet š.g. janvārī – jau 44 noziegumi, pie atbildības saukts 291 cilvēks.
Noziegumu veidi:
Bandītisms – 3 gadījumi (..)
Laupīšana ar slepkavību – 4 gadījumi (..)
Laupīšana bez slepkavības – 7 gadījumi
Zādzības – 58 gadījumi
Slepkavības – 88 gadījumi
Visu veidu zādzības – 99 gadījumi
Huligānisms – 36 gadījumi
Citi noziegumi – 19 gadījumi
Šo noziegumu un pie atbildības saukto skaitā neietilpst militārpersonas, kuras tūlīt pēc aizturēšanas tika nodotas kara komandantiem, daļu komandantūrām un garnizonu priekšniekiem.
Patiesībā militārpersonu izdarīto kriminālnoziegumu procents ir daudz augstāks, jo šis procents tiek aprēķināts tikai no atklāto noziegumu attiecības pret reģistrēto noziegumu kopskaitu, taču arī daļu neatklāto noziegumu ir izdarījušas militārpersonas, kā konstatēts pēc cietušo un liecinieku liecībām un notikuma vietas apskates. (..)

Latvijas PSR iekšlietu ministrs ģenerālmajors A.Eglītis

–––––––––––––––––––––––
LVA, 270.f., 1.s.apr., 270.l., 192., 200.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.