15. septembrī Rīgā, Eiropas Savienības informācijas centrā, norisinājās informācijas diena par vides jautājumiem Eiropas Savienības (ES) integrācijas procesā — "Integrācija ES — draudi un iespējas Latvijas videi". Pasākumu rīkoja Vides aizsardzības klubs (VAK) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un ES informācijas centru. Dienas ietvaros ikvienam interesentam bija iespēja iepazīties ar VAK sagatavoto informācijas materiālu ekspozīciju par vides aktīvistu darbību Latvijā un saņemt VAK informatīvā izdevuma "Eiro—pulss" pirmo numuru. Tāpat varēja iepazīties ar ekspozīciju par Eiropas lielākajām vides sabiedriskajām organizācijām un to darbību ar ES saistītajos jautājumos.

ES informācijas centrā ar priekšlasījumiem uzstājās pārstāvji no VAK, VARAM un Eiropas Savienības Komisijas delegācijas Latvijā. Informācijas dienas mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar dažādām problēmām un atšķirīgiem skatījumiem attiecībā uz vides jautājumiem Latvijā un ES, īpašu uzmanību pievēršot vides aizsardzības problemātikai.

Runājot par vides aizsardzību Eiropā, vairāki referenti pauda viedokli, ka problēmu ir daudz. Kā atzina VAK ārējo sakaru programmas vadītājs Jānis Ulme, vides stāvoklis ne tikai Latvijā, bet arī visā Vecajā pasaulē diemžēl pasliktinās par spīti dažādajām vides programmām. VAK priekšsēdētājs norādīja, ka vides sakārtošanā ES atrodas labākās pozīcijās. Rietumeiropas valstīs atšķirībā no Austrumeiropas ir augstāka ekonomiskā attīstība, un tās var atļauties lielākus resursus vides problēmu risināšanai. ES kandidātvalstīs ir vērojama atvērtība vides aizsardzības politikai, tomēr šo procesu veiksmīgu attīstību kavē nespēja ieviest ES likumdošanu vides sektorā, jo, lai izpildītu augstos kritērijus, kas nenoliedzami ir apsveicami, Austrumeiropas valstīs trūkst finansu. Arī VARAM valsts sekretāra vietnieks Einārs Cilinskis atzina, ka ES vides standartu ieviešana ir ļoti dārgs process, kam būs nepieciešami milzīgi līdzekļi un vairāki gadi vai pat gadu desmiti.

ES valstīs ir iespēja ieviest visai stingru likumdošanu vides nozarē un īstenot dažādus dārgus vides aizsardzības projektus. Tomēr galvenokārt transporta un lauksaimniecības nodarītais kaitējums nereti ir pārāks par vides aizsardzības centieniem. Arī Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vides projektu referents Emanuels Leklerks ( Emanuel Le Clerc ) referātā "Eiropas vides politika, paplašināšanās jautājumi un ar to saistītās EK aktivitātes Latvijā" uzsvēra, ka ar likumdošanas ietvaru ir par maz, lai novērstu vides stāvokļa pasliktināšanos. E.Leklerks pastāstīja, ka pēdējos gados ES vides programmā galvenais uzsvars tiek likts uz kopējo atbildību. Proti, atbildība par vidi jāsadala starp valsts iestādēm, valsts un privātajiem uzņēmumiem un sabiedrību. Ir jāpanāk plašāka un aktīvāka sabiedrības līdzdalība vides aizsardzībā Latvijā un Eiropā.

E.Cilinskis norādīja, ka, strādājot pie Latvijas pozīcijas izstrādes vides sektorā, visai maz jūtama nevalstisko organizāciju ietekme šajā procesā. Sabiedriskās organizācijas neprot aizstāvēt savu pozīciju un skaidri formulēt savas prasības, tādēļ dažkārt ir visai grūti pieņemt izšķirošus lēmumus vides sektora attīstībā. E.Cilinskis uzsvēra, ka sabiedrībai arvien vairāk būtu jāaktivizējas vides aizsardzības jomā.

Runājot par gaidāmo vides situācijas attīstību saistībā ar ES paplašināšanos, EK delegācijas pārstāvis izteicās visai pozitīvi: "Latvijai ES paplašināšanās process nozīmē faktisku izaicinājumu un vēsturisku iespēju ievērojami uzlabot vides kvalitāti." Pirmsiestāšanās posms Latvijai ļaus sasniegt augstākus vides standartus, bet, izpildot šos standartus, uzlabosies Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Lai sasniegtu uzlabojumus vides sektorā, Latvijai būs pieejamas papildu finanses no ES, bet, pievienojoties ES, Latvija varēs piedalīties stratēģisku vides programmu izstrādē un kopā ar pārējām ES dalībvalstīm iesaistīties arī diskusijās par globālo vides programmu risināšanu.

Taču, kā norādīja E.Leklerks, pievienošanās ES Latvijas pilsoņiem pavērs ne tikai jaunas iespējas, bet uzliks arī jaunus pienākumus. Latvijas iedzīvotājiem vajadzēs aktīvi piedalīties Eiropas vides aizsardzībā.

Tāpat E.Leklerks norādīja, ka likumdošanas saskaņošana ir obligāts nosacījums dalībai ES. Bet, kā vairākkārt atzīmēja arī VARAM pārstāvji, Latvijas vides likumdošanas saskaņošana un galvenokārt tieši augsto vides standartu ieviešana ir ļoti dārgs process, tādēļ tas attīstās visai lēni. VARAM valsts sekretāra vietnieks E.Cilinskis priekšlasījumā par Latvijas vides likumdošanas saskaņošanu un ES prasību ieviešanu visai detalizēti izklāstīja pašreizējo situāciju likumdošanā. Līdzīgi kā citās nozarēs, arī vides sektorā saistībā ar iestāšanās sarunām ar ES norisinās ļoti aktīvs darbs likumdošanas sakārtošanā. Ir pamatotas cerības, ka vides aizsardzības sadaļa sarunās ar ES tiks atvērta Zviedrijas prezidentūras laikā (nākamā gada pirmajā pusē). Kā norādīja E.Cilinskis, vides sektorā salīdzinājumā ar pārējām sarunu sadaļām būs nepieciešami daudzi pārejas periodi, jo visas prasības vides sektorā nav iespējams ieviest tik īsā laikā (līdz 2005.gadam, kad paredzēta Latvijas pievienošanās ES). Šeit veicams ilgs un pamatīgs darbs, kas prasīs lielus finansu resursus. E.Cilinskis pastāstīja, ka Latvijas valdības pozīcija sarunās ar ES vides sektorā visai drīz būs pieejama arī sabiedrībai un ikviens ar to varēs iepazīties.

Kā savā izklāstā informēja E.Cilinskis, VARAM jau aptuveni noteikusi nepieciešamos pārejas periodus dažādās nozarēs. Pārejas periodi galvenokārt ir līdz 2006. vai 2008. gadam, bet atsevišķos jautājumos būs vajadzīgs ilgāks laiks — līdz pat 2017. gadam. Vissmagākā un visdārgākā nozare Latvijai būs dzeramā ūdens un notekūdeņu kvalitātes nodrošināšana. Eiropas standartus ūdens kvalitātē paredzēts sasniegt 2008. gadā lielajās pilsētā, bet laukos līdz 2015. gadam. ES standartiem atbilstošas ūdens kvalitātes nodrošināšanai būs nepieciešami 50% no kopējiem ieguldāmajiem līdzekļiem.

Pašreizējie pārejas periodi noteikti pēc visai optimistiskas prognozes, bet saspīlētā budžeta stāvokļa dēļ šie mērķi, iespējams, netiks realizēti tik ātri, kā iecerēts. Tomēr, kā norādīja E.Cilinskis, lielam uztraukumam pagaidām nav pamata, jo, pateicoties ES birokrātiskās sistēmas visai lēnajai darbībai, sankcijas par vienošanos neievērošanu nāk visai lēnām. Pāris gadu pēc noteikto termiņu beigām notiek situācijas apsekošana un izvērtēšana, tad tiek izteikti brīdinājumi, ka nepilnības jānovērš noteiktā laikā, un tikai pēc šā perioda beigām un atkārtotas tiesas seko reālas sankcijas. Kā rāda prakse, tikai nesen ir pieņemtas pirmās reālās sankcijas pret kādu dalībvalsti par ES kopējo standartu neievērošanu. Piemēram, vēl aizvien vairākās Rietumeiropas valstīs nav sasniegts likumdošanā noteiktais ūdens kvalitātes līmenis.

Runājot par ES vides standartu ieviešanu, atklājās, ka sugu un biotopu aizsardzībā Latvijā, līdzīgi kā dažās citās kandidātvalstīs, ir pat labāks stāvoklis nekā ES. Latvijas gadījumā būtu nepieciešams "mīkstināt" noteikumus attiecībā uz aizsargājamām dzīvnieku sugām. Jo vairāki dzīvnieki, kas Rietumeiropā uzskatāmi par aizsargājamiem, Latvijā pieskaitāmi pie medījamām sugām. Izteiktākie piemēri ir trīs sugu pārstāvji: vilks, lūsis un bebrs. Kā norādīja VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Ilona Japsena, vilki un lūši Eiropā ir visai reti sastopami un iekļauti aizsargājamo dzīvnieku sarakstā. Turpretim Latvijā šo plēsēju ir visai daudz un tie nodara nopietnu kaitējumu pārējo sugu pārstāvjiem, tādēļ jau sen šie dzīvnieki Latvijā ietverti medījamo dzīvnieku sarakstā. Bet bebru Latvijā ir savairojies īpaši daudz, to skaits sniedzas līdz pat 80 000. Bebru darbība Latvijas upēs nodara ievērojamu postījumu dabai un apdraud citu sugu veiksmīgu eksistenci, tādēļ Latvijā būtu pat jāatbalsta un īpaši jāpropagandē bebru medības. Attiecībā uz šīm un vēl citām dzīvnieku sugām sarunās ar ES būtu jāpanāk dažādi izņēmumi, pretējā gadījumā noteiktie standarti tikai pasliktinātu, nevis uzlabotu vides situāciju.

Domājot par to, ko Latvijas vide iegūs un ko zaudēs, iestājoties ES, E.Cilinskis minēja vairākus plusu un mīnusus.

Jau pašlaik ES dažādu vides projektu realizācijā ieguldījusi vairāk nekā 30 miljonus latu, bet tuvākajos gados Latvija no ES ISPA programmas ik gadu saņems 13 miljonus. Tā kā ikvienam ES atbalstītam projektam nepieciešams līdzfinansējums uz vietas Latvijā, arī valdība spējusi atvēlēt lielākus līdzekļus vides aizsardzībai, nekā tas būtu bez integrācijas ES. Saskaņojot Latvijas likumdošanu ar ES likumu normām, nepārprotami paaugstinās vides kvalitātes normatīvi un prasības Latvijā, tiek veicināta videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešana.

Tomēr, kā norādīja E.Cilinskis, Latvijas integrācijā ES vides sektorā saskatāmas arī dažas negatīvas iezīmes. Atsevišķas ES prasības nav īsti lietderīgas Latvijas dabas apstākļiem, tādēļ iespējami nevajadzīgi izdevumi. Strauji paaugstinot prasības vides aizsardzībā, var tikt kavēta rūpniecības attīstība valstī. Tāpat jāsaprot, ja netiktu ieguldīti līdzekļi vides sektorā, šos līdzekļus varētu novirzīt citām jomām un, iespējams, būtu straujāka rūpniecības un visas valsts kopējā attīstība. Latvijai ir ļoti būtiski rast pareizo līdzsvaru starp augstām prasībām pret vidi un kopējo ekonomisko attīstību. Bet svarīgi ir saprast, ka tikai saskaņā ar apkārtējo vidi iespējama sekmīga un ilgtspējīga Latvijas un visas Eiropas turpmākā attīstība.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors