Par Eiropas līdzekļiem un mūsu problēmām

No 18. līdz 19. septembrim Rīgā norisinājās Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 5. sēde. Divas dienas delegāti no Latvijas Saeimas un Eiropas Parlamenta, kā arī uzaicinātie pārstāvji no Latvijas valdības un Eiropas Komisijas diskutēja par politisko, ekonomisko un sociālo situāciju Latvijā, kā arī par Latvijas un ES sarunu attīstības gaitu. Visai plaša domu apmaiņa bija par lauku attīstību un problēmām, kas saistītas ar jauno pirmsiestāšanās finansu programmu ISPA un "Sapard" darbību. Asas debates izvērsās par cittautiešu integrāciju Latvijā un jaunā valodas likuma un noteikumu atbilstību Latvijā dzīvojošo mazākumtautību tiesībām un interesēm. Tāpat tika skarti jautājumi par Baltijas valstu sadarbību un par gaidāmajām pārmaiņām ES, kas ļoti cieši saistītas ar paplašināšanos.

Daļa informācijas par divu dienu laikā runāto un nolemto atrodama "Latvijas Vēstneša" 19. un 20. septembra numuros (Nr. 325/326 un Nr. 327/328), tomēr gribētos izcelt vairākus jautājumus un problēmas, kuras netika atspoguļotas Apvienotās parlamentārās komitejas pieņemtajā deklarācijā un rekomendācijās (skat. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 327/328), bet būtu pelnījušas īpašu uzmanību.

Sēdes pirmajā dienā īpašu uzmanību izpelnījās Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa uzstāšanās. Ārlietu ministrs ļoti aktīvi pauda Latvijas gribu pēc iespējas ātrāk pievienoties ES un norādīja uz Latvijas ievērojamiem sasniegumiem šī procesa virzībā. Iestāšanās procesu I.Bērziņš pielīdzināja biznesa projektam un norādīja, ka biznesa projektu, kurš jau ilgāku laiku attīstās, nav izdevīgi apturēt. Īpaši neizdevīgi tas būtu pašreizējām ES dalībvalstīm, kas šajā projektā ieguldījušas visai ievērojamus finansu resursus.

I.Bērziņš apsveica Feirā pieņemto lēmumu izbeigt kandidātvalstu dalījumu grupās. Ārlietu ministrs, kas vienlaikus ir arī galvenais sarunu vedējs no Latvijas puses, norādīja, ka mūsu valsts iekļaušana tikai otrajā sarunu grupā Latvijai bija pat zināmā mērā izdevīga, jo tādējādi Latvijai bija pieejama pirmās sarunu grupas pieredze. Latvija spēja izvairīties no vairākām kļūdām, ko pieļāva pirmās sarunu grupas valstis.

I.Bērziņš akcentēja veiksmīgo sarunu gaitu un atzīmēja Latvijas sasniegumus Kopenhāgenas kritēriju izpildē, kuri tika formulēti jau tālajā 1993. gadā. Latvijā sekmīgi attīstās demokrātija un tiek darīts viss, lai ievērotu cilvēktiesības un minoritāšu tiesības. Valstī attīstās tirgus ekonomika un Latvijai joprojām ir viena no zemākajām inflācijām Viduseiropā un Austrumeiropā. Arī runājot par trešo Kopenhāgenas kritēriju, kas ir "spēja uzņemties dalībvalsts saistības", ministrs norādīja, ka Latvija dara visu, lai pēc iespējas straujāk tuvotos ES dalībvalsts statusam.

Savā runā Latvijas ārlietu ministrs pieskārās arī Latvijas attiecībām ar kaimiņvalsti Krieviju. Viņš atzina: lai arī visai lēni un piesardzīgi, tomēr attiecības ar Krieviju attīstās pozitīvi un nav iemesla īpašam satraukumam. Runājot par Latviju, Krieviju un Eiropu, I.Bērziņš vērsās pie ES dalībvalstu pārstāvjiem ar aicinājumu pēc iespējas aktīvāk un visām dalībvalstīm vienlaikus paust uzskatu, ka "Baltijas valstis pieder pie Rietumiem". Turpinot diskusiju par Krieviju un Eiropu, Latvijas delegācijas pārstāve Saeimas deputāte Viola Lāzo pieskārās jautājumam par Kaļiņingradas apgabala statusu saistībā ar ES.

Sēdes darbā piedalījās arī Francijas Republikas vēstniece Latvijas Republikā Luīza Avona, pārstāvot ES Padomē šobrīd prezidējošo valsti. L.Avona augstu novērtēja Latvijas paveikto Eiropas integrācijas procesā un pauda pārliecību, ka Latvija spēs izpildīt visas savas saistības un sekmīgi integrēsies ES. L.Avona informēja, ka ES būs gatava jaunai paplašināšanās kārtai līdz 2002. gada beigām, jautājums ir tikai par to, vai pašas kandidātvalstis būs gatavas. Francijas vēstniece atzinīgi novērtēja jaunā valodas likuma noteikumus, bet kā galveno Latvijas problēmu uzsvēra nesakārtotību civildienestā, kas kavē kopējo reformu procesu valstī un "acquis communautaire" pārņemšanu.

Arī Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vadītājs Ginters Veiss uzsvēra, ka Latvijas un ES sarunās nav nopietnu problēmu, bet iespējamais šķērslis varētu būt administratīvās kapacitātes trūkums. Latvijai būtu jāsakārto arī tiesiskā sistēma un jāveicina tiesnešu apmācība, lai tie varētu pilnvērtīgi strādāt Eiropas tiesību sistēmā. G.Veiss pozitīvi novērtēja Latvijas ekonomisko attīstību, bet norādīja, ka tā būtu arvien jākāpina, jo tikai tādējādi Latvija varētu tuvoties ES ekonomiskās attīstības līmenim. Kā vēl vienu iespējamo Latvijas problēmu EK delegācijas vadītājs minēja Latvijas nespēju pilnvērtīgi apgūt jauno ES programmu ISPA un "Sapard" līdzekļus. Galvenā problēma šajā procesā, viņaprāt, ir līdzfinansējuma trūkums atsevišķiem projektiem.

Arī otrajā sēdes dienā izvērsās visai plaša diskusija par ISPA un "Sapard" programmu darbību. EK delegāts J.Deklerks, runājot par Latvijas uzdevumiem ISPA un "Sapard" apguvē, ar atzinību novērtēja Latvijas darbību lauku attīstībā un norādīja — lai veiksmīgi koordinētu ES palīdzības līdzekļus, Latvijai šajā jomā būtu jāizveido vienojoša koordinējoša institūcija. Runājot par galvenajiem projektiem, kas iecerēti saistībā ar ISPA programmu, J.Deklerks atzīmēja notekūdeņu kvalitātes uzlabošanu 7 lielākajās Latvijas pilsētās un transporta attīstības projektus, galvenokārt maģistrālajos virzienos Ziemeļi–Dienvidi ("Via Baltica") un Austrumi–Rietumi.

Par jautājumiem, kas saistīti ar ISPA un "Sapard" programmu apguvi, no Latvijas puses uzstājās Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks — Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns. Viņš apliecināja G.Veisa izteiktās bažas par līdzfinansējuma trūkumu atsevišķiem projektiem un norādīja, ka vispārējā projektu virzība norit visai lēni un visi termiņi ir iekavēti. Šādas kavēšanās iemeslus E.Inkēns saskatīja abās pusēs — gan Latvijā, gan ES. Kā norādīja E.Inkēns, noteikumi par ISPA un "Sapard" projektu izstrādi tika saņemti tikai vasarā, tādēļ pašsaprotama ir šo projektu kavēšanās. Jaunas palīdzības programmas izpaužas kā finansiāla palīdzība kandidātvalstīm, bet to administrēšana norit līdzīgi kā ES strukturālajiem fondiem. Tādējādi projektu izskatīšana un apstiprināšana ES norit ļoti sarežģīti un smagnēji. Arī Latvijas pusē vērojams pieredzes un administratīvās kapacitātes trūkums darbā ar šīm programmām.

Kā vienu no galvenajām problēmām darbā ar ISPA, "Sapard" un "Phare" programmām E.Inkēns uzsvēra noteikumus par minimālo projekta summu, kas "Phare" gadījumā ir 2 miljoni eiro, bet "Sapard" — 5 miljoni. Šie noteikumi ir vienādi visām kandidātvalstīm, bet, kā norādīja E.Inkēns, Latvijai šādas minimālās projekta izmaksas ir daudz par lielām. Šāda summa varētu apmierināt, piemēram, Polijas vajadzības. Latvijas gadījumā, lai sasniegtu šo finansējuma apjomu, nereti projekti tiek nevajadzīgi "uzpūsti" un paplašināti vai arī notiek vairāku projektu apvienošana vienā lielākā. Diemžēl šīs "savienojuma vietas" ir ļoti labi pamanāmas un izraisa iebildumus Eiropas Komisijā.

Vēl E.Inkēns norādīja uz problēmām, kas saskatāmas transporta sektorā. Ņemot vērā ierobežoto Latvijas budžetu, visa transporta sektoram piešķirtā nauda pietiek tikai ES palīdzības programmu līdzfinansējumam. Tā kā minimālā projekta izmaksas ir ļoti augstas, projekti transporta sektorā ietver tikai maģistrālo ceļu labiekārtošanu. Līdz ar to visi mazākas nozīmes lauku ceļi paliek bez jebkāda finansējuma, un šāds stāvoklis ievērojami kavēs lauku reģionu attīstību, ko ES izvirzījusi kā vienu no prioritātēm. E.Inkēns ierosināja ES pārstāvjiem pārskatīt projektu finansēšanas noteikumus un izdarīt izmaiņas, lai vismaz 10% no kopējā finansējuma būtu iespējams novirzīt apjomā mazākiem, bet ne mazāk nozīmīgiem projektiem.

EK delegāts J.Deklerks piekrita, ka minimālās projekta izmaksas Latvijai varētu būt par lielu, un paskaidroja, ka šādi noteikumi tika pieņemti tāpēc, ka vairākkārt izskanēja kritika par pārāk lēno palīdzības programmu līdzekļu tērēšanu. Kā paskaidroja EK pārstāvis: "Mēs, birokrāti, esam atrauti no zemes — tālu no realitātes", tādēļ palīdzības programmu administrēšana dažkārt nenorit pietiekami efektīvi.

Sēdes beigās Latvijas un ES delegāti apstiprināja kopīgi pieņemto deklarāciju, kurā izteikti aicinājumi gan Latvijas pusei, gan Eiropas Komisijai (skat. "Latvijas Vēstnesis" NR. 327/328).

"LV" informācija