Eiropas Savienība: aizvien vēl pasaules uzskatu dažādībā

Pārdomas un izvērtējums, atbalsts un kritika citvalstu preses izdevumos

„Nav nekāda pamata atlikt paplašināšanu"

SZ intervija ar ES komisāri Mihaelu Šreieri.

ES komisāre Mihaela Šreiere Briselē ieņem vienu no vadošajām pozīcijām. Viņa ir atbildīga par ES budžetu, kura apjoms sasniedz 180 miljardus DM. Zaļo politiķe ietur ļoti stingru taupības kursu. Tāpēc viņa jautājumā par palīdzību Balkāniem nebaidās no strīda ar ES finansu ministriem. Šreiere vēlas labāk izmantot esošo finansiālo spēles telpu, lai ES labāk varētu īstenot savus uzdevumus, īpaši saistībā ar paplašināšanos uz austrumiem.

SZ :

Cik patiesībā tas būs bīstami, ja ES finansu ministri pastāvīgi mainīs vai ignorēs budžeta komisāres priekšlikumus?

Šreiere:

Pirmkārt, es esmu neatlaidīga. Otrkārt, ES budžeta pieņemšanas process ir tāds, ka pēc Komisijas tas nonāk Padomē, tātad pie finansu ministriem, un tad Eiropas Parlamentā. Te saskaras ļoti atšķirīgas intereses. Tas prasa, lai budžeta komisārs izpētītu, ko ir iespējams izdarīt. Tas gan nav akceptējams, bet Padomē ir iecienīts dot solījumus, uzņemties pienākumus, bet pēc tam nepiešķirt naudu. Es iestājos par kārtīgu budžeta apkalpošanu, kad tiek ievērota budžeta disciplīna, bet tiek piešķirts arī pietiekami liels naudas daudzums Eiropas politikas prioritātēm. Tādas ir struktūrpolitika, pētniecība, Balkāni un ES paplašināšana uz austrumiem.

SZ :

Vai Agenda 2000 jau ir mirusi?

Šreiere:

Nē. Agenda 2000, tātad finansiālais plāns līdz 2006. gadam, ko pagājušajā gadā Berlīnē apstiprināja Savienības valstu un valdību vadītāji, sniedz labu pamatu paplašināšanai. Mana ģenerāldirekcija ir izskatījusi dažādus scenārijus. Rezultāts ir pavisam skaidrs: nav nekādu finansiālu iemeslu, lai būtu jānovilcina ES paplašināšana. Kandidātvalstu skaits, ar kurām notiek sarunas, gan ir palielinājies no sešām līdz divpadsmit, taču Bulgārijas un Rumānijas uzņemšana tik drīz nenotiks, un, kas attiecas četriem papildu kandidātiem, tad runa ir par ļoti mazām valstīm, kurās kopā ir tikai 12 miljoni cilvēku. Tas relativizē finansiālās sekas.

SZ :

Vācijas Ekonomikas ministrijā ir informācija, ka jau tagad Agenda 2000 trūkst septiņu miljardu eiro, jo nav iekļauta tiešā palīdzība lauksaimniecības jomai. No kurienes tiks ņemta šī nauda?

Šreiere:

Tāda reāla scenārija nav, ka tiešā lauksaimniecības palīdzība pilnībā būtu jāapmaksā, sākot jau ar pirmo iestāšanās dienu. Tas drīzāk novilcinātu, nekā veicinātu tik nepieciešamo lauksaimniecības modernizāciju kandidātvalstīs.

SZ :

Un turklāt jums nav nekādas nesaprašanās ar kolēģi Francu Fišleru, kas ir atbildīgs par lauksaimniecības politiku?

Šreiere:

Es esmu vienisprātis ar Fišleru, ka mums debatēs par paplašināšanu lauksaimnieciskajā telpā daudz intensīvāk ir jādomā par citādu atbalstu nekā tiešā palīdzība lauksaimniekiem. Lauksaimniecības reformas nozīmē mazāku lauksaimniecībā nodarbināto skaitu, un tāpēc ir jāveicina citas peļņas iegūšanas alternatīvas.

SZ:

Eiropas Parlamentā pašreiz diskutē par ES budžetu 2001. gadam. ES finansu ministri gatavojas bloķēt jūsu priekšlikumu par līdzekļu pārdali par labu Balkānu atjaunošanai. Kā jūs domājat īstenot savus plānus?

Šreiere:

Eiropas Savienība atrodas grūta uzdevuma priekšā. Ja stabilizācija nefunkcionēs, izmaksas Eiropai būs vēl lielākas. Es sagaidu, ka finansu ministri uz šo izaicinājumu raudzīsies reālistiski. Es ceru uz Eiropas Parlamentu, kam jautājumā par palīdzības apjomu Balkānos ir sakāms pēdējais vārds un kas atbalsta labo Kosovas atjaunošanas aģentūras darbu.

SZ :

Cik daudz naudas papildus ir vajadzīgs?

Šreiere:

Es uzskatu, ka līdz nākošā gada beigām papildus būs vajadzīgi 800 miljoni eiro. Runa ir par skriešanos ar laiku, un ir jāraugās lietišķi: mums ir jākonkurē ar serbu diktatoru Slobodanu Miloševiču. Eiropas Komisijai ir jāparāda iedzīvotājiem, ka tā ir gatava palīdzēt arī faktiski.

SZ :

Jūs vēlaties pārdalīt arī ES budžeta līdzekļus. Taču Vācijas finansu ministrs Hanss Eihels ir izteicies arī pret to …

Šreiere: Es ceru uz Eiropas Parlamentu. Tomēr tieši ievēlētie Eiropas tautu pārstāvji nav pilnībā kompetenti budžeta lietās, kas, piemēram, Vācijā jau kopš 1848. gada revolūcijas atrodas parlamenta kompetencē, proti, būt budžeta likumdevējiem visās jomās. Tas ir anahronisms, ka parlamentam nav līdzlemšanas tiesību jautājumā par lauksaimniecības izdevumiem. Tas ir jāmaina – jo ātrāk, jo labāk.

SZ :

Komisija sevi nav parādījusi tieši kā spēcīgāko, virzošo spēku …

Šreiere:

ES domāju citādi. Mēs pirmajā pilnvaru gadā esam iesākuši ļoti daudz lielu projektu. Tomēr es atzīstu, ka Komisija uz ārpusi nav pietiekami uzsvērusi paveikto. Šādā situācijā Eiropas politikas uztverē palielinās dalībvalstu svars.

SZ :

Vienlaikus Komisijai tiek pārmests, ka tā sevi izšķiež daudzo uzdevumu dēļ.

Šreiere:

Nākošajā dalībvalstu valstu un valdību vadītāju galotņu sanāksmē Komisija saņems jaunus uzdevumus. Mēs, kā Komisija, tagad pētām, kur pārvaldes uzdevumus varētu veikt arī citā formā,vairāk pārcelt uz vietām, lai Komisija tikai noteiktu galvenās līnijas,nevis pašu projektu izvēli un realizāciju. Komisija vairs neakceptēs atsevišķus projektus, bet programmas. Par realizāciju būs atbildīgas dalībvalstis. Es šo principu gribu ieviest arī citās jomās, piemēram, izmantot ārpolitiskajās palīdzības programās. Komisijai iepriekšējos gados ir uzticēti arvien jauni uzdevumi, nemaz nejautājot par administratīvajām robežām. Šis arī ir galvenais finansiālo nekārtību iemesls.

SZ:

Agrāk Komisiju pastāvīgi satricināja krāpšanas gadījumi. Kas šajā ziņā ir mainījies pēc Komisijas jaunā sastāva stāšanās pie amata pienākumu pildīšanas pagājušā gada septembra vidū?

Šreiere:

Mums tagad ir efektīvs instruments – proti, dienests blēdību apkarošanai OLAF . Tā personāls ir paplašināts līdz 300 ierēdņiem. Tiek reformēts disciplinārais process un intensificēta sadarbība ar dalībvalstīm. Taču problēma ir tāda, ka ES ir darīšana ar 15 dažādām tiesību sistēmām. Ja OLAF atklāj kādu krāpšanas gadījumu, lieta tiek nodota attiecīgās valsts ģenerālprokuratūrai. OLAF pašam nav tiesības izvirzīt apsūdzības.

SZ :

Kad būs Eiropas ģenerālprokurors?

Šreiere:

Iespējams, ka Komisija attiecīgu priekšlikumu pieņems nākošnedēļ. Mums ir nepieciešams Eiropas ģenerālprokurors, kas tieši izvirzītu apsūdzības par krāpšanu, kas ES rada finansiālus zaudējumus. Taču priekšnoteikums tam ir izmaiņas ES līgumos.

SZ:

Dalībvalstu pretestība joprojām ir liela ...

Šreiere:

Vairumam dalībvalstu ir iebildumi. Taču mums blēdību apkarošanā ir jadarbojas tālāk. Es gatavoju direktīvas projektu, lai beidzot varētu realizēt 1995. gadā parakstīto vienošanās par Savienības finansiālo interešu aizsardzību.

" Sūddeutsche Zeitung"

— 2000.09.14.