Bezpeļņas kooperatīvajām sabiedrībām jāpārreģistrējas

Novērojot likumdevēja aktivitātes, var teikt, ka Latvijā šobrīd notiek saimnieciskās darbības regulējuma sakārtošana. Šā procesa ietvaros 2005.gada 1.septembrī spēku zaudēs likums “Par bezpeļņas organizāciju”.

Daudzas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības darbojas kā bezpeļņas organizācijas. Līdz šā gada rudenim tām jāpārreģistrējas Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Forma neatbilst saturam

Minētais likums paredzēja iespēju piešķirt īpašu bezpeļņas organizācijas statusu uzņēmējdarbības subjektiem (uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām), kuri veic saimniecisko darbību bez peļņas gūšanas nolūka. Tas radījis situāciju, ka forma neatbilst saturam. Jo likumā “Par uzņēmējdarbību” ir noteikts, ka uzņēmējdarbība ir ekonomiskā darbība peļņas gūšanai, bet uzņēmējdarbības veikšanai tiek dibināti īpaši subjekti – uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. Savukārt likumā “Par bezpeļņas organizāciju” noteikts, ka bezpeļņas organizācija ir tāds veidojums, kura darbība nav vērsta uz peļņas gūšanu. Piešķirot bezpeļņas organizācijas statusu uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, zuda sakarība starp attiecīgo formu (un tās nosaukumu) ar tās veikto darbību, t.i., uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram ir bezpeļņas organizācijas statuss, nemaz nedrīkstētu nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Lielākā daļa uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību, kas bija dibināti kā bezpeļņas organizācijas, Komerclikuma reformas ietvaros ir kļuvuši par komersantiem, atmetot bezpeļņas organizācijas statusu, vai arī pārveidoti par biedrībām vai nodibinājumiem. Šobrīd uzmanības lokā ir bezpeļņas organizācijas kooperatīvās sabiedrības, kurām līdz 2005.gada 31.augustam jāizvēlas viens no šādiem variantiem:
1) grozīt statūtus, lai atceltu bezpeļņas organizācijas statusu, nemainot kooperatīvās sabiedrības formu;
2) pieņemt lēmumu pārveidot kooperatīvo sabiedrību par kapitālsabiedrību;
3) pieņemt lēmumu pārveidot kooperatīvo sabiedrību par nodibinājumu;
4) pieņemt lēmumu pārveidot kooperatīvo sabiedrību par biedrību.
Jāatgādina, ka runa ir tikai par tām kooperatīvajām sabiedrībām, kurām bezpeļņas organizācijas statuss ir piešķirts, pamatojoties uz likumu “Par bezpeļņas organizāciju” un tas atspoguļots arī sabiedrības nosaukumā (ar vārdiem “bezpeļņas organizācija”).

Kooperatīvās sabiedrības juridiskās nianses

Lai noskaidrotu, kurš no likuma piedāvātajiem variantiem varētu būt piemērotākais konkrētajai kooperatīvajai sabiedrībai, mazliet jāpakavējas pie kooperatīvo sabiedrību būtības.
Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 1.panta 5.punktu, kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība, kuras mērķis ir sniegt pakalpojumus tās biedru saimnieciskās darbības efektivitātes paaugstināšanai. Kooperatīvā sabiedrība, veicot saimniecisko darbību, sekmē savu biedru ekonomisko un sociālo vajadzību apmierināšanu (Kooperatīvo sabiedrību likuma 2.panta otrās daļas 1.punkts). Kā redzams, pretstatā komersantiem, kuri veic saimniecisko darbību, lai gūtu peļņu (t.i., lai “iedzīvotos” uz starpību starp izdevumiem un ieņēmumiem), kooperatīvo sabiedrību primārais uzdevums ir savu biedru vajadzību apmierināšana, pakalpojumu sniegšana saviem biedriem. Tomēr Kooperatīvo sabiedrību likums neizslēdz iespēju arī biedriem saņemt dividendes par savu kooperatīvajā sabiedrībā ieguldīto kapitālu, ja sabiedrība kārtējo saimniecisko gadu ir pabeigusi ar peļņu. Pirmskara Latvijā dividenžu izmaksa kooperatīvo sabiedrību biedriem bija ierobežota, jo tās nedrīkstēja būt lielākas par 8 procentiem no ieguldītā kapitāla. Šobrīd tādu ierobežojumu nav. Tomēr, paturot prātā kooperatīvās sabiedrības galveno mērķi un uzdevumu, peļņai un tās sadalei ir sekundārs raksturs.
Salīdzinot kooperatīvo sabiedrību ar komercsabiedrību un ar biedrību, varētu teikt, ka kooperatīvā sabiedrība ir komercsabiedrības un biedrības krustojums. Līdzība ar komercsabiedrību izpaužas saimnieciskās darbības veikšanā, kam ir pastāvīgs raksturs, tomēr atšķirīgais ir tas, ka nav peļņas gūšanas nolūka. Savukārt ar biedrību kopīgs ir bezpeļņas raksturs un uz saviem biedriem vērstā darbība. Tomēr, ja biedrībā saimnieciskā darbība ir kā papildu darbība biedrības pamatmērķu (kas saistīti ar biedrošanās tiesību realizāciju) sasniegšanai un nodrošināšanai, kooperatīvajā sabiedrībā tā ir pamatdarbība un vienlaikus arī mērķis (pakalpojumu sniegšana biedriem).

Daudz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību

Ar Kooperatīvo sabiedrību likumu kooperatīvajām sabiedrībām ir piešķirts komersanta statuss. Izņēmums ir:
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības,
dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības,
automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības,
laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības
un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības,
kurām komersanta statusa nav. Jautājums, ko kooperatīvajai sabiedrībai nozīmē komersanta statuss, ir atsevišķas diskusijas vērts, tomēr acīm redzams ir tas, ka likums īpaši izceļ bezpeļņas raksturu tām kooperatīvajām sabiedrībām, kurām komersanta statusa nav. Tieši šīs kooperatīvās sabiedrības veido lielāko daļu no 561 kooperatīvās sabiedrības, kurai ir reģistrēts bezpeļņas organizācijas statuss (438 dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, 88 garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, 27 dārzkopības kooperatīvās sabiedrības, 1 vasarnīcas īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, ko pēc būtības var pielīdzināt dārzkopības sabiedrībai). Tikai 7 bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību nosaukumi neatklāj to darbības veidu.
Visticamāk, gandrīz visas 561 bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības darbība atbilst kooperatīvās sabiedrības galvenajiem principiem, t.i., tās ir izveidotas ar mērķi sniegt pakalpojumu saviem biedriem bez peļņas gūšanas nolūka. To nešaubīgi var teikt gan par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, gan pārējām, kuras sniedz pakalpojumu saviem biedriem. Līdz ar to vienīgais loģiskais risinājums šīm kooperatīvajām sabiedrībām ir līdzšinējās formas saglabāšana, atmetot formālo bezpeļņas organizācijas statusu. Izpildot šo likuma prasību, vien nepieciešams grozīt savus statūtus, izslēdzot no tiem vārdus “bezpeļņas organizācija”. Lai to paveiktu, ir jāsasauc kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce un jāpieņem attiecīgs lēmums. Statūtu grozījumus reģistrē Uzņēmumu reģistrā iesniedzot šādus dokumentus: 1) pieteikums, 2) kooperatīvās sabiedrības biedru pilnsapulces lēmums, 3) statūtu grozījumi, 4) kvīts par valsts nodevas samaksu (desmit lati), 5) kvīts par to, ka ir apmaksāts sludinājums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (astoņi lati).

Rezerves fondi nepāries valsts īpašumā

Saskaņā ar likuma “Par bezpeļņas organizācijām” 4.pantu, bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības veido rezerves fondu. Rezerves fondā tiek ieskaitīts bezpeļņas organizācijas ienākumu pārsniegums pār izdevumiem. Rezerves fonda līdzekļus var izmantot bezpeļņas organizācijas mērķu sasniegšanai.
Kas notiek ar rezerves fondu pēc kooperatīvās sabiedrības pārveidošanas par citu formu vai pēc tam, kad, saglabājot līdzšinējo formu, tiek zaudēts bezpeļņas organizācijas statuss? Likuma “Par bezpeļņas organizācijām” 14.pants vispārēji nosaka: “Ja bezpeļņas organizācija tiek likvidēta vai reorganizēta par peļņas uzņēmumu, rezerves fonds un par tajā uzkrātajiem līdzekļiem iegādātā manta pāriet valsts īpašumā.”
Tomēr Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.⁴ pants paredz speciālus noteikumus par rīcību ar bezpeļņas organizāciju rezerves fondu pēc to pārreģistrācijas. Kā vispārējs princips ir noteikts, ka pārveidoto un pārreģistrēto bezpeļņas organizāciju rezerves fonda līdzekļi paliek to īpašumā. Lai gan Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.⁴ panta tekstā nav tiešas norādes uz gadījumiem, kad bezpeļņas kooperatīvā sabiedrība zaudē bezpeļņas organizācijas statusu, saglabājot līdzšinējo formu, šajā pantā ietvertie principi ir attiecināmi arī uz kooperatīvajām sabiedrībām. Proti, rezerves fonda līdzekļi pēc bezpeļņas organizācijas statusa zaudēšanas paliek kooperatīvās sabiedrības īpašumā un tiek izlietoti tās mērķu sasniegšanai. Šādu secinājumu var izdarīt, ņemot vērā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.⁴ panta pirmo daļu, kas paredz rezerves fonda saglabāšanu pat bezpeļņas organizācijai, kas tiek pārveidota par kapitālsabiedrību (komercdarbības subjektu). Uz kooperatīvo sabiedrību, ņemot vērā tās īpašo nekomerciālo darbības raksturu, šāds noteikums būtu attiecināms vēl jo vairāk. Līdz ar to nav pamata bažām par rezerves fonda līdzekļu zaudējumu, atmetot bezpeļņas organizācijas statusu.

Var mainīt darbības raksturu

Teorētiski pastāv iespēja, ka kādas bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības biedri nolemj mainīt sabiedrības darbības raksturu un pievērsties peļņas gūšanai. Tādā gadījumā kooperatīvā sabiedrība ir jāpārveido par kādu no kapitālsabiedrību veidiem (sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību). Detalizēta informācija par pārveidošanas procesu un Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem ir pieejama Uzņēmumu reģistra mājas lapā www.ur.gov.lv .
Lai bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību pārveidotu par biedrību vai nodibinājumu, ir jābūt skaidrai nostādnei, ka izveidotā forma būs vērsta uz biedrošanās tiesību realizāciju, nevis uz savu biedru saimniecisko vajadzību apmierināšanu. Praksē gan ir novēroti gadījumi, kad bezpeļņas organizācijas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības tiek pārveidotas par biedrībām. Atliek cerēt, ka šo pārveidoto kooperatīvo sabiedrību biedri apzinās izvēlētās formas būtību un pārveidošanas juridiskās sekas. Pretējā gadījumā izveidotās biedrības darbība var nonākt pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likumu.

Uzziņai:

Visticamāk, lielākā daļa bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības, atmetot formālo bezpeļņas organizācijas statusu, saglabās līdzšinējo darbības formu. Šādā gadījumā vien nepieciešams grozīt statūtus, izslēdzot no tiem vārdus “bezpeļņas organizācija”. Lai to paveiktu, jāsasauc kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce un jāpieņem attiecīgs lēmums.
Statūtu grozījumus reģistrē Uzņēmumu reģistrā iesniedzot šādus dokumentus: 1) pieteikums, 2) kooperatīvās sabiedrības biedru pilnsapulces lēmums, 3) statūtu grozījumi, 4) kvīts par valsts nodevas samaksu (desmit lati), 5) kvīts par to, ka ir apmaksāts sludinājums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (astoņi lati).

Helmuts Jauja,
Uzņēmumu reģistra Tiesību piemērošanas nodaļas vadītājs