Par EP lomu masu iznīcināšanas ieroču izplatības ierobežošanā

Ceturtdien, 26.maijā, Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības apakškomitejā sāka apspriest Ģirta Valda Kristovska gatavoto ziņojumu “Par Eiropas Parlamenta lomu masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatības ierobežošanā.”
Ģ.V.Kristovskis uzskata, ka šā ziņojuma nepieciešamība ir aktuāla, ņemot vērā kodolbruņojuma, ķīmisko un bioloģisko ieroču iespējamo apdraudējumu 21. gadsimta asimetrisko draudu, transnacionālā terorisma un organizētās noziedzības apstākļos. Pastāv liela nelegālu un noziedzīgu grupu ieinteresētība savu mērķu realizēšanas nolūkos piekļūt attiecīgās grupas ieročiem, gan arī iegūt to sastāvdaļas vai rūpnieciskos produktus, ko tālāk iespējams pielietot teroristisku pasākumu veikšanai.
Ņemot vērā šādas tendences, Eiropas Savienība 2003. gadā apstiprināja Masu iznīcināšanas ieroču izplatības ierobežošanas stratēģiju. Eiropas Savienības institūcijas un atsevišķas tās valstis aktīvi iesaistījušās šīs stratēģijas realizēšanā gan ES un tās valstu ietvaros, gan arī sadarbībā ar ANO un ASV, Japānu un Kanādu. Jau ilgu laiku notiek ES un atsevišķu dalībvalstu līdzekļu investēšana Krievijas kodolarsenālu likvidēšanai.
Starptautiskā sabiedrība ir izveidojusi daudz dažādu sadarbības un diplomātijas instrumentu, lai veicinātu masu iznīcināšanas ieroču jomā apstiprināto starptautisko konvenciju respektēšanu. Tomēr, neraugoties uz to, ir nepieciešams pārliecināt tādas valstis kā Irāna, Ziemeļkoreja, lai tās respektētu un iesaistītos vienotos starptautiskos kontroles procesos, lai tās mazina to aktivitātes šāda veida bruņojuma vai produktu izpētei un ražošanai.
Eiropas Parlaments uzdevis Ģirtam Valdim Kristovskim izstrādāt ziņojumu par Eiropas Parlamenta īpašo lomu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas ierobežošanas pasākumu veicināšanā saistība ar iepriekš minētajām bažām. Deputāts paredzējis ziņojumā veikt MII stratēģijā paredzēto instrumentu efektivitātes novērtējumu un atbilstošā ES finansējuma izmantošanas lietderību, tā palielināšanas nepieciešamības aspektu izpēti ES nākamās finansu perspektīvas (2007.-2013.gadam) ietvaros. Pašreiz pastāv bažas, ka adekvāts finansējuma trūkums neļauj ES atbildīgajām institūcijām pietiekami efektīvi piedalīties MII izplatības ierobežošanā.
Paredzams, ka Ģ.V.Kristovska gatavotais ziņojums tiks izskatīts un apstiprināts Eiropas Parlamentā 2005. gada rudenī un būs labs pamats gaidāmajai Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un ES dalībvalstu parlamentu kopējai pārskata konferencei 2005.gada rudenī par MII izplatīšanas ieroču stratēģijas izpildi un problemātiku.

Baiba Sējāne, Eiropas Parlamenta deputāta Ģ.V. Kristovska palīdze