Par apgalvojumiem uz pārtikas produktu etiķetēm

Procedūra:
koplēmums, pirmais lasījums
Debates: 2005.gada 25.maijā
Balsojums: 2005.gada 26.maijā

Eiropas Parlaments (EP) 26.maijā pirmajā lasījumā balsoja par direktīvas projektu, kuras mērķis ir regulēt apgalvojumus uz pārtikas produktu iesaiņojuma. Debates bija karstas, jo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ierosināja no teksta svītrot vienu noteikumiem, uz kura balstās direktīvas projekts: visiem pārtikas produktu iesaiņojumiem, uz kuriem ir slavējošs apgalvojums, būtu jāuzrāda pēc noteiktiem standartiem veidots uzturvielu sastāva saraksts. Deputāti nobalsoja par to, ka šāds uzturvielu saraksts nav jāuzrāda.
Grozījumu, ar kuru šo noteikumu svītro, pieņēma tikai ar 17 balsu pārsvaru, piedaloties 599 deputātiem. Desmit deputāti atturējās.
Veikalā varam iegadāties produktus, uz kuru iesaiņojuma ir norādīts “diētisks”, “ar zemu holesterīna saturu” vai “vitamīniem bagāts”, “uzlabo imūnsistēmu”, bet pārtikas speciālisti brīdina, ka daudziem apgalvojumiem nav pamata. Taču ko nozīmē zems vai augsts tauku saturs, un kas ir diētisks produkts? Lai nemaldinātu patērētājus un saskaņotu noteikumus ES iekšējā tirgū, Komisija ir izstrādājusi likumprojektu, kas regulēs apgalvojumus par pārtikas produktu uzturvērtību uz šo produktu etiķetēm. Piemēram, lai uz produkta varētu norādīt “beztauku”, tauku saturs nedrīkst pārsniegt 0,5%. Cits piemērs – apgalvojumam “olbaltumvielām bagāts” jānozīmē, ka produktā vismaz 12% no uzturvērtības veido olbaltumvielas.
Deputātu mazākums, Eiropas Komisija un veselības nozares pārstāvji uzskata, ka nedrīkst ļaut ražotājiem uzsvērt atsevišķas produktu priekšrocības, ja aiz apgalvojumiem slēpjas augsts taukvielu, cukura vai sāls saturs, kas var veicināt lieko svaru vai sirds un asinsvadu slimības. Daļa deputātu balsoja, lai direktīvas projektā atjaunotu noteikumu par produkta sastāva jeb uzturvielu profila obligātu uzrādīšanu – tas vismaz ļautu patērētājam iegūt neitrālu informāciju par produktu. Tomēr vairākums priekšlikumu noraidīja.
Eiropas Komisija uzskata, ka norādēm par pārtikas produktu uzturvērtību jābūt balstītām uz produkta uzturvielu profilu (informācija par uzturvielu sastāvu: parasti tauku, taukskābju, sāls/sodas, cukura, īpatsvaru produktā). Piemēram, gadījumā, ja uz pārtikas produkta norādītu apgalvojumu “zems tauku saturs”, obligāti būtu jānorāda uzturvielu profils, ko izstrādātu Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūras uzraudzībā.
Savukārt EP vairākums uzskata, ka uzturvielu profila uzrādīšana veidotu priekšstatu par noteiktiem produktiem kā labākiem un citiem kā sliktākiem. Taču, viņuprāt, nav sliktu un labu produktu, jo personas ēdienkartes sabalansētība un veids, kā produktu patērē, ir svarīgāki nekā uzturvielu sastāvs.
Tomēr ražotājiem būs jāpaziņo valstu atbildīgajām iestādēm, ja tie gatavojas laist apgrozībā produktu ar apgalvojumiem par tā priekšrocībām. Šīs iestādes kompetencē būs izteikt iebildumus vai apgalvojumu aizliegt.
Šajā likumdošanas procedūrā Parlamentam ir tādas pašas pilnvaras kā dalībvalstu valdībām.