Par Eiropas Padomes Vispārējās nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas ratificēšanu

26.maijā Saeima ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju. Konvencijas ratifikācija kļuvusi par vēl vienu nozīmīgu soli pie nacionālām minoritātēm piederošu personu tiesību aizsardzībā – jau kopš neatkarības atgūšanas Latvija garantē mazākumtautībām plašu tiesību apjomu. To nodrošina gan 1991. gadā pieņemtais likums “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”, gan arī citi tiesību akti.
Tā kā konvencijā nav definēts termins “nacionālās minoritātes”, Saeima nolēma, ka konvencijas izpratnē šis termins ietver Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu.
Latvija balstījusies uz konvencijas dalībvalstu definīcijām, papildinot to ar būtisku elementu – ja vien likums nenosaka izņēmumus, konvencijā paredzētās tiesības var izmantot personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālai minoritātei Latvijas sniegtās nacionālās minoritātes definīcijas izpratnē, taču identificē sevi ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti.
Ratificējot konvenciju, Saeima pieņēma arī divas deklarācijas, kurās paziņots, ka konvencijas 10.panta otro daļu un 11.panta trešo daļu, kas reglamentē atsevišķas minoritāšu valodu pielietojuma sfēras, Latvija uzskata par saistošām, ciktāl tas nav pretrunā ar Satversmi un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts valodas pielietojumu.
Tādējādi Latvija vēlreiz apliecinājusi, ka Latvijā pastāvošais cilvēktiesību aizsardzības līmenis atbilst visaugstākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

ĀM Preses centra un sabiedrisko attiecību departaments