Ratiņkrēsls ir pašu autobraucēju izvēle

Katru gadu no autoavārijās cietušajiem vairākiem tūkstošiem cilvēku daļa kļūst par invalīdiem. Vai kāds labprātīgi izvēlētos šādu likteni? It kā ne. Un tomēr daudzi autobraucēji rīkojas tā, lai izprovocētu šādu likteņa pavērsienu. Viņi ir drauds sev un līdzcilvēkiem. Jaunā satiksmes drošības kampaņa “Dzer. Brauc. Pievienojies” un “Riskē. Brauc. Pievienojies” ir kā dokumentāla uzruna autovadītājiem.

Kopš pērnā gada 1.jūlija, kad spēkā stājās jaunā pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, līdz 1.maijam par braukšanu reibumā sodīti gandrīz deviņi tūkstoši autovadītāju. 642 no viņiem jeb 7,2 procenti bija tā sauktie jaunie vadītāji, kuriem braukšanas stāžs ir līdz diviem gadiem. Auto vadīšana reibumā un ātruma pārsniegšana ir galvenie iemesli, kādēļ uz Latvijas ceļiem katru gadu simtiem cilvēku iet bojā un tūkstošiem gūst traumas.
Daļa no smagi cietušajiem kļūst par invalīdiem uz visu mūžu. Paši pārkāpēji, pārkāpēja vadītā auto pasažieri, cilvēki no cita sadursmē iesaistītā spēkrata, gājēji vai velosipēdisti.
Pēc valsts rehabilitācijas centra “Vaivari” datiem, vairāk nekā trešā daļa no visiem invalīdiem, kuriem ir mugurkaula problēmu radīti kustību traucējumi, traumas guvuši autoavārijās. Plašāka sabiedrība par viņiem zina maz – 80 procenti cilvēku ar invaliditāti nespēj pārvarēt krīzi, noslēdzas no sabiedrības un pavada dzīvi vientulībā. Tā kā pārvietošanās ratiņkrēslā ārpus mājas ir ļoti ierobežota vides nepieejamības dēļ, viņi it kā vispār neeksistē sabiedrības apziņā – kas ikdienā nav redzams, tas neliek aizdomāties.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Valsts policijas sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” rīkotā kampaņa pret braukšanu dzērumā un ātruma pārsniegšanu ir dokumentāls vēstījums, kurā galvenie varoņi ir īsti cilvēki ar īstiem dzīves stāstiem. Viņus visus vieno traģiska pieredze ceļu satiksmes negadījumos, viņi visi pārvietojas ratiņkrēslos, un viņi visi ir gatavi atklāti par to runāt.

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvis Raimonds Smagars, kurš aizvadītajā nedēļā Rīgā uz Vanšu tilta piedalījās akcijā, lai mudinātu autobraucējus braukt uzmanīgi, ievērojot noteiktos ātruma ierobežojumus, un nesēsties pie stūres alkohola reibumā Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

Reāli likteņi

“Vislielākā cieņa sižetu varoņiem, kas piekrita divu miljonu auditorijas priekšā vēlreiz izdzīvot savu likteni,” iepazīstinot žurnālistus ar kampaņas dalībniekiem, uzsvēra reklāmas aģentūras “Zoom” radošais direktors Ēriks Stendzenieks. Arī iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons un CSDD direktors Andris Lukstiņš pateicās cilvēkiem, kuri uzdrīkstējušies publiskot savus dzīves stāstus, lai šī rūgtā pieredze no līdzīga likteņa, iespējams, pasargātu kādu citu.

“Pirms vairākiem gadiem jau mēģinājām ko līdzīgu, bet tolaik neviens cilvēks ar kustību traucējumiem nepiekrita,” sacīja CSDD direktors, piebilzdams, ka sabiedrībā notiek pozitīvas pārmaiņas invalīdu integrācijas ziņā. Tas, kas akcija nav balstīta uz mākslīgi inscenētiem sižetiem, bet gan reāliem likteņstātiem, ir tās galvenais stūrakmens.
Kampaņa ir komplekss dažādu aktivitāšu sakausējums. Emocionāli skarbi ir klipi televīzijā un vides plakāti, kas atklāj avārijās cietušo ikdienu. Lai gan mācību gads beidzas, notiek invalīdu tikšanās ar audzēkņiem mācību iestādēs. Tādas paredzētas arī autoskolās. Iecerēta cilvēku ar kustību traucējumiem līdzdalība Ceļu policijas reidos. Pie apstādinātajām mašīnām ratiņkrēslos pieripos savulaik avārijās cietušie. Ātruma pārsniedzēji vai vadītāji, kuri pie stūres sēdušies reibumā, nokļūs aci pret aci ar tiem, kuri reiz paši pārgalvīgi braukuši vai sēdušies mašīnā līdzās iedzērušam šoferim.
Iekšlietu ministrs atzina, ka sākotnēji nav lolojis lielas cerības par satiksmes drošības kampaņu panākumiem. Taču šoziem notikusī akcija “Gājējs. Bojāgājejs” apliecinājusi, ka tās sabiedrību ietekmē.

Iestājas par auto konfiskāciju

“Kampaņa nav mēģinājums kādu glābt. Ar to mēs vēlamies veicināt sabiedrībā izpratni, ka esam atbildīgi par savu un līdzcilvēku dzīvību,” sprieda “Apeirona” prezidents Ivars Balodis.
Tas, pēc akcijas rīkotāju domām, ir noteicošais, kā mazināt uz Latvijas ceļiem valdošo visatļautību. Kopš pērnā gada 1.jūlija ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits samazinās, tajā pašā laikā jaunieviestā pārkāpumu uzskaites punktu sistēma atklāj: tā kā daļai autovadītāju nav soda neizbēgamības sajūtas, viņi nemainīs savus braukšanas ieradumus – pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Apzināti vairāki simti rupju pārkāpēju. Piemēram, pārkāpēju, kuri soda naudā nav nomaksājuši vairāk nekā tūkstoti latu, ir gandrīz sešdesmit. Kā piemēru CSDD direktors minēja gados pavisam jaunu puisi, kuram jāsamaksā jau 4300 latu. Vēl viens rekordists ar kādai bankai piederošu auto izdarījis pārkāpumus, par kuriem tam soda naudā jāsamaksā vairāk nekā 4000 latu.
Nav retas situācijas, kad ar vienu auto īsā laika posmā tiek izdarīti vairāki rupji pārkāpumi, bet katru reizi pie stūres bijis cits vadītājs. A.Lukstiņš kā piemēru min situāciju, kur Latgalē jaunieši samet naudu un iegādājas auto, bet reģistrē to uz kādas kaimiņienes vārda. Tā arī visi bez tiesībām braukā, ignorējot noteikumus. Apzināta tālredzība – auto atņemt nedrīkst (svešs īpašums), savukārt soda naudas puišus, protams, neuztrauc. Ne ienākumu, ne mantas, ko varētu aprakstīt tiesu izpildītājs, viņiem nav.
CSDD direktors viedoklis: jāmaina likumdošana un jāparedz iespēja konfiscēt auto, piemēram, par braukšanu dzērumā. Viņš kritizēja atsevišķu institūciju pretestību šādas normas izstrādāšanai. “Strādājam, lai tomēr to ieviestu. Noteiktos gadījumos konfiscēt auto varētu arī tad, ja pārkāpējs nav tā īpašnieks,” sacīja A.Lukstiņš, atkārtoti uzsvērdams, ka jārada sistēma, lai ļaunprātīgajiem satiksmes noteikumu pārkāpējiem beidzot rastos soda neizbēgamības sajūta.

Fakti

Alkohola ietekmē:
* zūd redzes asums;
* palielinās apžilbšanas risks;
* pagarinās reakcijas laiks;
* palielinās bremzēšanas ceļa garums;
* rodas tuneļa redze.

Uzziņai

Šogad līdz 1.maijam ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā 107 cilvēki (pērn 147), bet cietuši 1504 (pērn 1743).

*

Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ziņā Latvija pasaulē ir viena no līderēm – aizpērn Krievijā uz 1 000 000 iedzīvotājiem 267 bojāgājušie, Latvijā – 230, Lietuvā – 205, Baltkrievijā – 191, Horvātijā – 158, Grieķijā – 153, Polijā – 146, Čehijā – 141, Portugālē – 131, Ungārijā – 130, Moldovā – 127, Slovākijā – 121, Slovēnijā – 121, Igaunijā – 121, Bulgārijā – 118, Austrijā 114, Francijā – 105, Rumānijā – 100, Dānijā – 80, Vācijā – 80, Šveicē – 75, Somijā – 73, Nīderlandē – 64, Norvēģijā – 62, Lielbritānijā – 61, Zviedrijā – 59.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv