Lapzemes palete

Latvijā turpinās Ziemeļu pavasaris – krāsaina un skanīga Ziemeļvalstu kultūras prezentācija, kas aptver daudzas mākslas nozares. Rīgā un Latvijas novados notiek konferences, koncerti, filmu festivāli, teātra izrādes, literāri vakari un citi pasākumi, ļaujot plašai Latvijas sabiedrībai tuvāk iepazīt daudzveidīgo un mums tuvo ziemeļnieku kultūru. Ziemeļu Ministru padomes birojā atvērta septiņu jauno mākslinieku izstāde par Zviedrijas Lapzemi. Ar ekspozīciju iepazīstina mākslas maģistre Ieva Purgaile, viena no izstādes autorēm.

Ieva Purgaile. Apmaldījies Zviedrijā

Simt kilometru no Polārā loka

Izstādē ir gleznotāju Annas Auziņas, Ingas Jurovas, Ievas Purgailes, grafiķu Pauļa Liepas, Ingas Dilbas, tēlnieka Matiasa Jansona un instalāciju mākslinieces Lauras Feldbergas jaunākie darbi. Ieva Purgaile: “Mūs vieno tas, ka katrs no mums pavadījis kādu laiku Zviedrijas Lapzemē mākslinieku rezidencē Riklundgardenā Saksnas ciematā, kas atrodas ap 900 kilometru uz ziemeļiem no Stokholmas. Šo rezidenci, kas iekārtota Zviedrijai netipiskā Vidusjūras stila mājā, varētu saukt par Riklundas dārzu, jo namu 20.gadsimta četrdesmitajos gados cēlusi viesu nama īpašniece Emma Riklunda, kuras vīrs Folke ir pazīstams zviedru gleznotājs. Pie viņiem brauca ciemos slaveni zviedru mākslinieki, kas tur dzīvoja un gleznoja. Emma šo skaisto namu bija novēlējusi saglabāt kā mākslinieku rezidenci. Tur ir arī liela mākslas darbu kolekcija.
Ieva no Lapzemes iespaidā radītajiem darbiem izstādījusi divas gleznas – “Apmaldījies Zviedrijā” un “Stokenkalns”. Abi darbi gleznoti pēc atgriešanās Latvijā. Dominē baltā un melnā krāsa, nedaudz redzama zilā. Māksliniece Lapzemē bijusi divas reizes, un abas ziemā. Vasarā šī ziemeļzeme rotājoties košā tērpā. Inga Jurova tur bijusi rudenī, tāpēc viņas gleznas ir ļoti spilgtos toņos – dzeltenos, oranžos un zilos.
Gleznā “Apmaldījies Zviedrijā” redzami kalni un vientuļa automašīna ceļa malā. Ieva stāsta, ka Lapzemē brauc gan ar ziemeļbriežiem, gan auto, jo attālumi starp apdzīvotām vietām ir milzīgi. Ceļi tiek arī tīrīti. Augstāk kalnos, kur cilvēki tikpat kā nedzīvo, esot arī ceļi, kurus līdz jūnijam slēdz sniega dēļ. Kalni ir klinšaini, uz tiem nekas neaug. Tur, ap simt kilometru no Polārā loka, daba ir mežonīga, varena un skaista – polārblāzma, ziemeļbrieži, skarbi kalni. Ieva Purgaile:”Man ļoti patīk zviedri un sāmi, kas dzīvo šajos skarbajos apstākļos mazajā ciematiņā, īpašā atmosfēra, kas tur jūtama ik uz soļa. Tā palīdz domāt, gleznot. Esmi iemīļojusi Saksnas ciematiņu. Mani fascinē dabas varenība, sajūta, ka cilvēks, būdams tik mazs un niecīgs, reizē ir stiprs un pilns apņēmības cīnīties par izdzīvošanu. Tāpēc manos darbos ir šīs cilvēku atstātās ceļa zīmes, šie spilgtie stabiņi, kas bieži vien lielajos sniegos palīdz atrast ceļu.”

Ceļazīmes uz Saksnas ciematu

Ceļu uz Lapzemi jaunajiem māksliniekiem pavēra Ziemeļvalstu projekts Baltijas Sleipnirs. Tā ir stipendiju programma studiju braucieniem, ko piedāvā jaunajiem talantiem vecumā līdz 36 gadiem. Mākslas jomas ir daudzveidīgas – teātris, deja, vizuālās mākslas, dizains, arhitektūra, mūzika, kino, video, literatūra u.c. Programma nosaukta senskandināvu mitoloģijas dieva Odina astoņkāju zirga Sleipnira vārdā. Stipendijai var pieteikties aktīvi strādājoši profesionāli mākslinieki, mākslas kritiķi un par mākslas nozarēm rakstoši žurnālisti.
Kopš 1999. gada šajā programmā var iesaistīties arī Baltijas valstu jaunie mākslinieki. Atsaucība ir ļoti liela. Uz stipendiju var pieteikties, lai piedalītos kāda mākslinieka meistardarbnīcā vai festivālā, sarīkotu savu darbu izstādi u.tml. Pretendenti piedalās konkursā un pēc atgriešanās no radošā ceļojuma Ziemeļu Ministru padomē sniedz pārskatu par brauciena rezultātiem. Septiņi jaunie mākslinieki Lapzemes impulsu iespaidā radušos darbus rāda šajā izstādē.

Andris Kļaviņš