Sēlijas un Daugavas rītdienai

Saturiski piesātināts un emocionāli bagāts izvērtās IV Sēlijas kongress, kas 26. un 27. maijā risinājās Jēkabpils vēstures muzejā un Sēlpils kultūras namā. To rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), Jēkabpils rajona padome, Sēlijas asociācija un Latvijas Kultūras fonds (LKF). Programmā bija LZA Letonikas pētījumu sēde par tematu “Sēlijas kultūrvēstures problēmas”, Sēlijas asociācijas valdes vēlēšanas, Sēlijas skolēnu novadpētniecības darbu skate un laureātu apbalvošana un Daugavas nedēļas noslēguma sarīkojums Zvejnieku līcī.

Sēlpilieši ar prieku un lepnumu izrādīja ciemiņiem savas apkārtnes pilskalnus, ezerus un citas vērtības. Stāstīja par saimniekiem, kam “Eiropas nauda” palīdzējusi atsperties, par dziedošām ģimenēm un krietniem amata meistariem. Aizveda uz slavenā biškopības pamatlicēja Pētera Rizgas mājām un aicināja uz koncertu Raiņa klubā. Ceļš veda gar priedi, kur 1947. gada vasarā aprāvās Pētera Barisona dzīves pavediens, un iegriezās Skudru sētā, kur aug komponista stādītas kastaņas un ozoli. Mājas (attēlā) otrajā stāvā viss saglabāts tā, kā tas bijis viņa dzīves laikā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Dāvinot skolēnu sacerējumu konkursa uzvarētājam Gintam Skudram jauno Latvijas vēstures grāmatu, kultūras ministre Helēna Demakova teica: “Kad mūsu prezidente šo zinātnieku kopdarbu uzdāvināja Putinam, es aizgāju uz grāmatu namu “Valters un Rapa” un nopirku divas grāmatas. Domāju – vienu lasīšu pati, otru uzdāvināšu kādam, kas to pratīs novērtēt. Ar prieku to nododu jaunā vēstures pētnieka rokās!” Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vadība – pašā Sēlijā

Kā ievadvārdos atgādināja LZA akadēmiķis prof. Jānis Stradiņš, šis kongress zināmā mērā rezumē desmit gadu veikumu, jo pirmās “Sēlijas sarunas”, ko rīkoja LKF Daugavas komisija, notika 1995.gada jūnijā. Tā paša gada decembrī tika nodibināta Sēlijas asociācija, kuras vadību uzticēja Zinātņu akadēmijai. Tagad nolemts organizatorisko darbu nodot vietējo pašvaldību un kultūras darbinieku rokās, akadēmijai paturot savās rokās tikai zinātnisko pusi.
Kongresā par Sēlijas asociācijas valdes priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Dimitrijevu, kas jau vairākus sasaukumus enerģiski vada Viesītes pilsētas domi. Viņš arī apņēmās sagatavot V Sēlijas kongresu, ko ierosināts sarīkot Viesītē 2008.gadā, kad apritēs tieši 800 gadi kopš sēļu zemju un pils (Sēlpils) pirmā rakstiskā pieminējuma Indriķa hronikā. Tajā lūgs piedalīties ar Sēliju saistīto kaimiņtautu – baltkrievu, krievu, lietuviešu, poļu un vācu – zinātniekus un Sēlijas pašvaldību sadarbības partnerus.

Jaunā audze

Daugavas nedēļas notiek jau kopš pašiem Atmodas sākumiem, un allaž to rīkošanā iesaistās pašvaldības un skolas. Šoreiz paralēli risinājās LKF izsludinātais skolēnu sacerējumu konkurss par 1905. gada revolūcijas norisēm Sēlijā un tradicionālā skolu novadpētniecības darbu skate. Krustpils pilī labāko darbu autori prezentēja savu veikumu, koši akcentējot cerīgu nākotnes skatījumu.
Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova un LKF priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis īpaši uzteica Lubānas vidusskolas audzēkņa Ginta Skudras pētījumu par Piekto gadu Lubānas novadā. LZA akadēmiķis Tālis Millers, kam Sēlija ir dzimtā puse, savukārt izcēla Aknīstes, Viesītes un Gārsenes jauniešu darbus par Sēlijas vietvārdiem un tūrisma iespējām.
Jēkabpils bērnu un jauniešu centra mazpulka dalībniece Santa Jērāne kongresu iepazīstināja ar mazpulcēnu pārdomām un līdzdalību virtuālās enciklopēdijas veidošanā. Viņu devīze – “Cilvēki ir katras zemes un valsts bagātība”. Piecu gadu laikā skolēni interneta enciklopēdijai “Latvijas ļaudis uz 21.gadsimta sliekšņa” devuši vairāk nekā 80 interviju ar interesantām sava novada personībām.
Plašāks pārskats par kongresa norisi – kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.

Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv