Eiropas konstitūcijai pirmais “nē”

Svētdien Francijas iedzīvotāji Eiropas Savienības (ES) konstitucionālajam līgumam teica pārliecinošu “nē”. Pret ES konstitūcijas ratifikāciju balsoja gandrīz 55 procenti balsstiesīgo. Savukārt svarīgo līgumu atbalstīja tikai 45 procenti. Pie balsošanas urnām bija devušies aptuveni 70 procenti Francijas balsstiesīgo iedzīvotāju.

Foto: EPA/A.F.I.

Politiskā zemestrīce

Par galvenajiem tautas nobalsošanas iznākuma iemesliem tiek uzskatīta iedzīvotāju neapmierinātība ar Francijas valdību, bažas, ka konstitūcija nostiprinās “angļu – sakšu” ekonomisko pozīciju, bažas, ka ES attīstība samazinās Francijas ietekmi Savienībā un raizes par iespējamo Turcijas iestāšanos ES.
Francijas prezidents Žaks Širaks, kurš pirms referenduma aktīvi aicināja iedzīvotājus atbalstīt konstitucionālo līgumu, teicis, ka pieņem iedzīvotāju “suverēno izvēli”, bet piebildis, ka tas radījis sarežģītu situāciju Francijas interešu aizstāvībai Eiropā, ziņo raidsabiedrība “BBC”.
Šāds referenduma iznākums Rietumeiropas presē jau nodēvēts par politisko zemestrīci, kuras atbalss būs jūtama visā Eiropā. Droši vien, Francijas “nē” būtiski ietekmēs arī rīt Nīderlandē gaidāmo balsojumu. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka arī tur sabiedrība var neatbalstīt svarīgo dokumentu, turklāt Nīderlandes iedzīvotāju “nē” varētu būt pat stingrāks nekā Francijā. Tomēr, atšķirībā no Francijas, Nīderlandē iedzīvotāji neteiks galavārdu. Tur referenduma rezultāts nebūs saistošs – galīgo lēmumu pieņems politiķi. Tiesa, ja referendumā piedalīsies pietiekami daudz vēlētāju, politiķi sola tautas balsojumu ņemt vērā.
Francijas negatīvais balsojums Rietumu presē tiek dēvēts par nopietnu krīzi visā ES. “BBC” komentētājs teic, ka Francijas “nē” nav tas pats, kas britu “nē”. “Lielbritānijas “nē” būtu problēma. Franču “nē” ir krīze.”

Kas notiks tālāk?

Lai gan negatīvs referendums Francijā tika prognozēts jau iepriekš, šķiet, politiķi līdz pēdējam brīdim cerēja, ka iedzīvotāji tomēr atbalstīs svarīgo dokumentu. Pirms referenduma tika norādīts, ka jauna ES konstitūcija netiks izstrādāta. Agrāk tika uzskatīts, ka negatīva balsojuma gadījumā, varētu tikt rīkots vēl viens referendums, līdzīgi kā tas bija Īrijā, kad tā pirmoreiz referendumā noraidīja Nicas līgumu. Tomēr pārliecinošais “nē” komentētājiem Rietumeiropas presē liek prognozēt, ka politiķi Francijā, baidoties no vēl vienas izgāšanās, nerīkos atkārtotu tautas nobalsošanu.
Gandrīz pirms gada, kad ES līderi vienojās par svarīgo dokumentu, toreizējais ārlietu ministrs Rihards Pīks, stāstot par iespējamajiem scenārijiem, kādi iespējami, ja kāda valsts neratificēs konstitūciju, teica: “Gadījumā, ja divu gadu laikā trīs ceturtdaļas valstu pamatlīgumu ratificējušas, ES Padome vienbalsīgi lemj, ko darīt tālāk.” Divu gadu termiņš beigsies nākamā – 2006. gada 29. oktobrī. Tas nozīmē, ka dalībvalstu līderiem būs jāpieņem lēmums, kā rīkoties tālāk. Situācija noteikti būtu vienkāršāka, ja pret konstitūciju būtu balsojusi kāda cita, Eiropā mazāk nozīmīga valsts. Francija līdz šim bijusi viena no svarīgākajām ES valstīm un saukta pat par Savienības dzinējspēku. Tā bijusi viena no valstīm, kas aktīvi piedalījusies gan ES dibināšanā, gan tās izaugsmes veicināšanā.

Iespējamie scenāriji

Raidsabiedrība “BBC” izteikusi prognozes, ka visticamākie ir divi attīstības scenāriji.
Pirmais. Iespējams, ka ES dalībvalstu līderi pēc kāda laika vienosies par jaunu dokumentu, kurš tautai vairs netiks pasniegts kā konstitucionālais līgums, bet gan kā vienošanās starp ES dalībvalstu vadītājiem. Šajā līgumā noteikti nebūs saglabāts viss konstitūcijas teksts, bet gan tikai dažas daļas.
Otrais attīstības scenārijs ir līdzīgs. Tiek pieņemts, ka ES līderi varētu vienoties par jaunu, saīsinātu līguma tekstu, kurā būtu ietverti nosacījumi par ES lēmumu pieņemšanu, kā arī citi Savienības darbībai būtiskākie aspekti. Šāds līguma teksts būtu mazāk strīdīgs, nenorādītu uz ES virzību vienotas valsts virzienā. Līdz ar to jauna līguma teksta ratifikācija varētu būt vienkāršāka un neuzjundītu sabiedrībā tik daudz emociju.

Lielbritānija pie ES stūres

Bez Francijas un Nīderlandes referendumiem par klupšanas akmeni tiek uzskatīta arī konstitucionālā līguma ratifikācija Lielbritānijā, kas tradicionāli bijusi viena no eiroskeptiskākajām valstīm. Tā kā drīzumā ES vadības grožus no Luksemburgas uz pusgadu pārņems Lielbritānija, izskan prognozes, ka tā darīs visu, lai ES konstitucionālo līgumu padarītu par “mirušu projektu” un Lielbritānijā nebūtu jārīko referendums.

Ko darīs Latvija?

Ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā politiķi aicina citas valstis neatlikt konstitucionālā līguma ratifikāciju. Tomēr tiek prognozēts, ka franču “nē” liks šaubīties arī citām valstīm.
Latvijā konstitucionālā līguma ratifikācija bija paredzēta jau pagājušonedēļ. Tomēr juridisku nianšu dēļ svarīgo dokumentu nolēma ratificēt šonedēļ. Laiks rādīs, vai tiešām šīs nedēļas plenārsēdes laikā notiks balsojums, bet saceltā ažiotāža ap franču “nē” un trešdien Nīderlandē gaidāmais referendums un tā rezultāti varētu likt padomāt arī mūsu deputātiem. Vēl pagājušajā nedēļā Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs Oskars Kastēns teica, ka negatīvie referendumi neietekmēs ratifikācijas procesu Latvijā. Pēc viņa domām Latvija varētu būt pirmā labā ziņa pēc negatīvajiem referendumiem.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv