Balsojuma iznākums - zaudējums pašai Francijai

Atis Lejiņš, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors saka,ka viņam šajā jautājumā ir sava teorija. Francija ir viens no Eiropas Savienības (ES) pīlāriem. Caur ES Francija īstenoja savu ārpolitiku, atgūstot lielvaras statusu. Tagad, kad francūži pateikuši “nē”, radies jautājums: kur paliek pati Francija? Referenduma rezultāts pamatīgi iedragājis šo valsti. Tā zaudē gan starptautisko prestižu, gan politisko, gan arī militāro ietekmi pasaulē. Francijai tā ir izgāšanās. Jo starptautiskais prestižs – tas ir ārkārtīgi svarīgs subjektīvais faktors ikvienai valstij.

Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Kāpēc tāds iznākums?

Skaidrs, ka vienkāršais caurmēra francūzis svētdienas referendumā būtībā balsoja nevis par vai pret ES kopumā, bet pauda neapmierinātību ar savas valdības ekonomisko un sociālo politiku. Tā cilvēki referendumos mēdz balsot ne tikai Francijā vien – tāpēc referendumi par starptautiskiem jautājumiem būtībā nav laba prakse. Jo cilvēki, balsojot atkarībā no attieksmes pret pašmāju valdību un politiku, bieži vien “ieriebj” starptautiskajai attīstībai. Tagad, domājams, prezidents Žaks Širaks nometīs Francijas pašreizējo nepopulāro premjerministru.
Ir skaidrs, ka francūži referendumā balsoja arī pret Turcijas eventuālu uzņemšanu ES. Konstitucionālajam līgumam gan nav nekāda sakara ar Turcijas uzņemšanu vai neuzņemšanu, bet ej nu to izskaidro vienkāršajam caurmēra francūzim, kuram jau pietiek ar lielo musulmaņu un citu imigrantu skaitu viņu zemē. Līdz ar to svētdienas referenduma rezultāts bija francūžu protesta balsojums.
Cilvēki jauc ļoti elementāras lietas. Tas, par ko tagad tiek balsots, taču nav ES konstitūcija, bet līgums par konstitūciju.

Negatīvs balsojums vēl nav pasaules gals

Bet tāpēc jau Eiropas projekts neapstāsies. Jo globālā politika liek Eiropai būt saliedētai. Kam pasaulē pēc 40 – 50 gadiem būs lielākā ekonomiskā vara? Ķīnai! (Šos aprēķinus man kādā konferencē Vašingtonā pateica amerikāņi. Izņemot vienīgi gadījumu, ja Ķīna pati par sevi “neuzsprāgs gaisā” – ar pilsoņu karu vai ko tamlīdzīgu.) Otrajā vietā pasaulē būs Indija un tikai trešajā vietā – ASV. Tad nāks ES, tālāk – Japāna vai Brazīlija.
Šādā situācijā, ja vien mēs gribam sev paturēt pasauli tādu, kādu to pazīstam, un paturēt savu ietekmi tajā, mums, pirmkārt, ir ļoti cieši jāsadarbojas ar Ameriku un, otrkārt, pašiem jāsaved sava māja kārtībā. Citādi mēs būsim zaudētāji nākotnes Eiropā un pasaulē. Tas parāda, kāpēc mums vajag integrēties Eiropā. Mūs uz to spiež dzīve.
Vārdu sakot, franči ir radījuši smagu problēmu gan paši sev, gan arī visai Eiropai. Jo Eiropa var izkrist no starptautiskās spēles un zaudēt ietekmi pasaulē. Un tad noteicēji pasaules kontekstā būs ķīnieši un indieši. Vai mēs gribētu dzīvot tādā pasaulē?!

Mums jābūt labajiem eiropiešiem

Jā, tā ir krīze ES. Bet mums jāiet uz priekšu. Es domāju, ikviens valstsvīrs ES saprot, ka jāiet uz priekšu.
Tāpēc ceturtdien Saeimā noteikti vajag ratificēt šo Eiropas konstitucionālo līgumu. Mums jābūt labajiem eiropiešiem – tas mums ir ļoti svarīgs un vajadzīgs apzīmējums. Mums tādiem jābūt pat tad, ja arī nīderlandieši rītdienas referendumā teiktu “nē”.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv