Kontakti ar Krieviju un Ķīnu – Latvijas iespēja

No 24. līdz 27. maijam Maskavā Eiropas Transporta ministru konferences (ETMK) Ministru padomes 89. sesijā piedalījās arī Latvijas delegācija satiksmes ministra Aināra Šlesera vadībā. Savukārt vakar noslēdzās Ķīnas Satiksmes ministrijas delegācijas un transporta uzņēmumu pārstāvju vizīte Latvijā. Preses konferencē ministrs runāja par sarunās ar Krievijas valdības, Maskavas pilsētas un uzņēmumu pārstāvjiem panākto, kā arī par Ķīnas delegācijas apmeklējuma nozīmi mūsu valsts tautsaimniecības attīstībā.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

ETMK Ministru padomes sesijā A.Šlesers uzstājās ar ziņojumu “Globalizācija: Eirāzijas saites”, kurā analizēja Eiropas un Āzijas valstis savienojošo transporta koridoru izveides jautājumus. Pasākuma ietvaros ministrs neformāli tikās ar Nīderlandes, Dānijas, Norvēģijas, Somijas un vairāku citu valstu transporta ministriem. Īpaši nozīmīgas bija tikšanās ar Krievijas Federācijas transporta ministru Igoru Levitinu, Maskavas mēru Juriju Lužkovu un aviosabiedrības “Aeroflot” vadītājiem.
A.Šlesers sacīja, ka pasākumā un sarunās uzsvēris Latvijas kā tranzītvalsts priekšrocības, kuras izmantot ir arī citu valstu interesēs. Ministrs ar gandarījumu norādīja, ka sperts svarīgs solis Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību uzlabošanā. Proti, I.Levitins apsolījis, ka turpmākajos divos trijos gados tiks novērsta Latvijas diskriminācija dzelzceļa pārvadājumu tarifu jomā. Pašreizējie tarifi negatīvi ietekmē Latvijas ostu konkurētspēju, liekot uzņēmumiem kravu sūtīšanai izmantot Krievijas ostas. Lai šo situāciju novērstu, Krievijas iekšzemes tarifus nāksies paaugstināt, bet ārējos tarifus – pazemināt. A.Šlesers prognozēja, ka pēc šādiem soļiem kravu apgrozījums Latvijas ostās varētu pieaugt pat par 20 procentiem gadā. Ministrs atzina, ka, protams, optimāla būtu tūlītēja tarifu līdzsvarošana, taču norādīja, ka jāņem vērā arī Krievijas ekonomiskā situācija un intereses. Turklāt, kā atgādināja A.Šlesers, Krievija vēlas pievienoties Pasaules tirdzniecības organizācijai, bet tarifu izlīdzināšana ir obligāts nosacījums dalībai šajā organizācijā.
Satiksmes ministrs pastāstīja, ka runājis ar “Aeroflot” vadītājiem par nepieciešamību palielināt lidojumu skaitu no Rīgas uz Krievijas pilsētām. Kā zināms, pēdējā gada laikā strauji attīstījusies starptautiskā lidosta “Rīga” – palielinājies lidojumu skaits, piesaistītas “lētās” aviosabiedrības, lidostas apgrozījums šā gada pirmajos piecos mēnešos audzis par 30 procentiem salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, bet apkalpoto pasažieru skaits šajā periodā audzis pat par 91 procentu. Taču ir būtiski nodrošināt, lai palielinātos gan uz rietumiem, gan uz austrumiem veikto reisu skaits. Protams, ir svarīgi nodrošināt vienādus nosacījumus Krievijas un Latvijas aviokompāniju darbībai, uzsvēra A.Šlesers.
Vērtīga bijusi tikšanās ar Maskavas mēru – A.Šlesers vērsies pie J.Lužkova ar aicinājumu Krievijas uzņēmējiem ieguldīt līdzekļus Rīgas un Latvijas viesnīcu biznesā. Satiksmes ministrs pauda pārliecību, ka tuvākajos gados Rīgā tiks uzbūvēti vairāki desmiti viesnīcu – uz to ļauj cerēt Latvijas tūrisma industrijas straujie attīstības tempi un jau piedzīvotais vietu deficīts Rīgas viesnīcās. Šie apstākļi nozīmē labas investīciju iespējas ārvalstu, arī Krievijas, uzņēmējiem.
A.Šlesers arī uzsvēra, ka aizvadītajās dienās notikusī Ķīnas delegācijas vizīte pierāda: Latvijas valdības aktivitātes ekonomisko kontaktu veidošanā ar Āzijas lielvalsti nav bijušas veltas. Ķīnas viesu darba programma bijusi ļoti intensīva – apmeklēta gan Liepāja, gan Ventspils, gan Rīgas brīvosta. Mūsu valsts satiksmes ministrs sacīja, ka lielas iespējas Latvijas tautsaimniecībai var sniegt Ķīnas preču plūsmas virzīšana caur Latvijas ostām. Par to, ka šādas iespējas ir gluži reālas, liecina fakts, ka Ķīnas delegācijas sastāvā bija ļoti nozīmīgo kuģniecības sabiedrību “China Shipping Company” un “Cosco” viceprezidenti. Jāņem vērā, ka Ķīnas eksports uz Eiropas Savienību (ES) pieaug, bet Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis un ES dalībvalsts statuss ļauj mūsu valstij kļūt par svarīgu posmu eksporta maršrutos. Turklāt labas perspektīvas būtu Ķīnas preču tranzītam, izmantojot Krievijas transporta infrastruktūru. Tas nozīmētu izdevīgus daudzpusējus biznesa kontaktus un būtu vēl viens nozīmīgs solis Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību sakārtošanā. Neraugoties uz politiskajām domstarpībām un pretrunām, satiksmes sektora attīstības jautājumos nepieciešams pragmatisks skatījums, sacīja A.Šlesers un rezumēja: vizīte Maskavā un Ķīnas delegācijas apmeklējums pierāda, ka Latvija spēj būt līdzvērtīga sarunu un biznesa partnere arī lielvalstīm.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv