Ekspozīcija stāsta par tiem 29 latviešu bēgļiem, kas 1948. gada vasarā ar motorburinieku "Gundel" no Zviedrijas devās riskantā braucienā pāri Atlantijas okeānam, lai rastu patvērumu Amerikas Savienotajās Valstīs. Bagātīgo fotoattēlu, dokumentu un preses materiālu klāstu dzīvu dara priekšmeti, ko bīstamajā ceļā lietojuši bēgļi, un videointervijas ar cilvēkiem, kas savulaik bijuši spiesti pamest dzimteni.

Šī izstāde iecerēta jau pirms pusotra gada, jo šķitis, ka tēma par bēgļu gaitām, kas skārusi tik daudzas latviešu ģimenes, tiek pārāk maz analizēta un skaidrota. Nācies konstatēt, ka arī muzeja krājumos nav pārāk daudz materiālu, kas ļautu to pienācīgi atspoguļot. Uz aicinājumiem nodot muzeja rīcībā šādas liecības atsaukušies nedaudzi. Līdz no Amerikas saņemta šī lielā

Džona Kenedija vēstule latviešu bēgļiem

kolekcija, kas tagad tiek izstādīta.

Stāsta muzeja ekspozīciju kurators Matīss Kots:

— Man kā vēsturniekam šis stāsts, kas no vienas puses var likties dēkains, šķiet visai simbolisks. Te ietverti daudzi momenti, kas skar latviešu bēgļu problēmas vispār. Daudzi pameta savas mājas un devās uz Kurzemi, cerēdami drīz vien atgriezties. Vācu propaganda taču solīja, ka Sarkanā armija teju, teju tiks sakauta. Kad tas nepiepildījās, daļa pameta Latviju. Daudzi devās uz Zviedriju. Kamēr turpinājās karš, zviedri bija ar mieru bēgļus pieņemt, bet, tiklīdz karš bija beidzies, viņi mudināja tos drīzāk atgriezties mājās. Zviedrijas ārlietu ministrs 1948. gada pavasarī izdeva rīkojumu, ka visi Baltijas bēgļi reģistrējami kā PSRS pilsoņi. (Par to varam lasīt arī ekspozīcijā.) Te vairs palikšanas nebija. Sākās otra bēgļu plūsma. Zviedriju pameta daudzi igauņi un latvieši. Jau jūnija beigās ceļā devās burinieks "Gundel", ko vadīja pieredzējušais kapteinis Jānis Rozenbergs. Gluži kā Noasa šķirstā — starp burinieka pasažieriem bija gan ģimenes ar bērniem, gan jauni cilvēki, bija ļaudis no visiem novadiem, pilsētnieki un laucinieki, strādnieki un inteliģences pārstāvji. Divi no septiņiem bērniem bija dzimuši Zviedrijā.

Amerikā šie cilvēki nonāca nelegāli, neviens viņus tur negaidīja. Par atbraucēju turpmāko likteni sākās asas debates. No vienas puses, Amerika vienmēr bijusi ieceļotāju zeme. Bet bija pēckara laiks. Pašiem amerikāņu kara veterāniem nebija darba un dažkārt — arī pajumtes. No otras puses, bija sācies aukstais karš. Un te bija cilvēki, kas riskēja ar dzīvību, lai glābtos no padomju terora... Debatēs iesaistījās arī Džons Kenedijs, toreiz vēl kongresmenis no Masačūsetsas štata. Viņa izstrādāto likumprojektu, kas bija bēgļiem labvēlīgs, likumdevēji gan sākumā noraidīja, taču pēc četriem gadiem jautājums tomēr tika nokārtots, un pārceļotāji ieguva Amerikas pilsonību.

Simbolisks ir arī paša kuģa liktenis. Tas būvēts 1893. gadā. Sākumā ar to pārvadāja kravas uz Baltijas jūras un Ziemeļjūras ostām, tad sekoja latviešu bēgļu brīvības brauciens (tā laika presē saukts arī par svētceļnieku braucienu), bet pēc tam to nopirka kāds amerikānis, kas burinieku pārbūvēja par savu pastāvīgo mājokli. Vēlāk kuģis nonācis Jūrniecības muzejā Mistikā, Klīvlendas štatā. Kā redzams attēlos, tur bijuši vairāki vēsturiski kuģi. Tie izmantoti gan kā eksponāti, gan kadetu mācībām. Diemžēl sešdesmito gadu sākumā kādā februāra naktī sacēlusies liela vētra un "Gundel" līdz ar vēl vienu kuģi nogrimis. Otrs kuģis bija mazāk cietis, to vēlāk restaurēja, bet "Gundel" aizgāja malkā, tā remontēšanu muzejs nebija varējis atļauties.

Uz izstādes atklāšanu bija ieradies arī viens no kuģa pasažieriem. Tas ir Ādolfs Gailītis. Viņš joprojām dzīvo Bostonā. Latviju viņš bija pametis kā diplomēts inženieris, bet Amerikā nācies otru reizi studēt. Toties pēc tam dabūjis darbu lielā firmā, ir reģistrēti 12 viņa izgudrojumu patenti.

Jā, kas cilvēkam galvā un sirdī, to viņam neviens nevar atņemt.

Ar šīs izstādes atklāšanu Okupācijas muzejs sāk piedāvāt plašu izglītojošo pasākumu programmu par bēgļu gaitām. Skolotājiem paredzēts rīkot seminārus par bēgļu tematikas mācīšanu vēstures stundās. Ekspozīcija būs apskatāma visu šo mācību gadu.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore