• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.06.2005., Nr. 86 https://www.vestnesis.lv/ta/id/109360

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1. jūnijs - Starptautiskā bērnu aizsardzības diena

Vēl šajā numurā

01.06.2005., Nr. 86

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ārzemju presē

Franču “Le Monde”: “Pēc referenduma Francijas prezidents veicis pārrunas ar ietekmīgākajiem valstu un institūciju vadītājiem Eiropā. Lai gan balsojums ir sarežģījis ne tikai pašas Francijas likteni un ietekmes iespējas (arī vienošanās Eiropas līmenī ir kļuvušas par diskusiju objektu), Širaks apgalvo, ka Francija turpinās pildīt savas saistības ES.”

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Pirmais izskaidrojums francūžu “nē” ES konstitūcijai ir šāds: vēlētāji bija sapratuši, ka ir pienācis izdevīgs brīdis piestādīt rēķinu prezidentam Širakam un viņa labējai valdībai, bet otrs – ka balsojumu ir ietekmējušas bailes un vēlme aizsargāties no globalizācijas, no amerikāņu dominances, no islāma un turkiem, kuri tiecas iestāties Eiropas Savienībā, no robežu likvidēšanas, austrumeiropiešu radītās konkurences darba tirgū un Bolkenšteina pakalpojumu direktīvas. Taču ir arī jākonstatē, ka iemesli teikt “jā” konstitūcijai nav bijuši pietiekami spēcīgi. Gandrīz nevienam nebija sajūtas, ka uz spēles ir likts Francijas vai Eiropas liktenis. Šo referenduma rezultātu nevar interpretēt kā Eiropas Savienības noraidījumu. TagadES dalībvalstīs sāksies diskusijas par referendumu jēgu un racionalitāti.

Vācu “Welt am Sonntag”: “Francūži, dāņi, poļi, čehi vai briti gan var referendumā noraidīt ES konstitūciju, taču tā drīzāk būs dzīvīguma, nevis nāvīgas slimības pazīme. Eiropas slimība ir tāda, ka dedzīgākās “arvien ciešākas Savienības” piekritējas Vācija un Francija aukstasinīgi realizē savas nacionālās intereses arī tad, kad ES tām stājas ceļā, vienalga, vai tā būtu budžeta deficīta robeža, brīvais darba un pakalpojumu tirgus, subsīdiju ārprāts vai vieta ANO Drošības padomē. Pilsoņi nevēlas Šrēdera, Fišera un Širaka unificēto Eiropu. Širaka iespējamais pēctecis Nikolā Sarkozi, tāpat kā Angela Merkele, jau domā par jaunu Eiropu. Šī tēvzemju Eiropa būs konkurences Eiropa. Līdz ar konstitūciju neveiksmi piedzīvos vecā eiropeiskā domāšana, kas integrācijas “padziļināšanu” uzskatīja kā vērtību pašu par sevi un nejautāja, vai tā pilsoņiem dod lielāku vai mazāku brīvību.”

Poļu “Gazeta.pl”: “Polijas premjers Mareks Belka pirmdien sacīja, ka, neraugoties uz konstitucionālā līguma noraidīšanu Francijā, Polijā referendumam jānotiek. “Kāpēc lēmumi mūsu vietā jāpieņem francūžiem vai holandiešiem?” teica Polijas premjers.”

Krievijas “Ria Novosti”: “Maskava nav apmierināta ar Francijas referenduma rezultātu. Francijas prezidents “izdarījis pārāk lielu likmi” uz Eiropas konstitūciju, un zaudējums rada šaubas par labēji centriskā kabineta nākotni. Širaka atkāpšanās gadījumā Putins zaudētu uzticamu sabiedroto “vecajā Eiropā”. “

Poļu “Gazeta.pl”: “Krievijas Valsts domes deputāti ietiepīgi aizstāv Padomju Savienības “labo slavu”. Pagājušajā nedēļā pieņemtajā deklarācijā “pret vēstures falsificēšanu” domnieki nosoda aicinājumus Krievijai atvainoties par Baltijas valstu okupāciju.”

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!