Pa sakoptākajiem pagastiem Kurzemē

Andris Siliņš, Kurzemes novada vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, Ventspils Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Kāds gudrinieks reiz teicis: ja zaudēta ir manta, tad nekas nav zaudēts, ja zaudēts ir gods, tad daudz ir zaudēts, bet, ja zaudēta dūša, tad viss ir zaudēts. Patīkami redzēt, ka laukos ir ļaudis, kas nav zaudējuši ne dūšu, ne godu, bet,spītējot grūtiem laikiem, ķepurojas kā dūšīgas vardes pa krējuma kublu, līdz sakūlušas gan līdzekļus un iztikšanu, gan kultūru un izglītību, gan skaistu un sakoptu apkārtējo vidi, radot veselīgu un harmonisku dzīvesvietu sev, ģimenei un apkārtējai sabiedrībai. Par to atkal pārliecinājāmies, apbraukājot sakoptākos pagastus Kurzemē.

Piltenes zemnieks Vilnis Heibergs savā rudzu laukā	Ausma un Gatis Meieri īsā laikā Nīgrandē radījuši piena pārstādes uzņēmumu	Rucavā labi iejutušies savvaļas zirgi
SIA "Zelta Kliņģeris" maizes ceptuvē — cilvēki un maizes klaipi		Latvijā nav daudz tādu vietu, kur no jauna uzceltas baznīcas. Dundaga tāda ir

Nīgrandes pagasts

Iebraucot Saldus rajona Nīgrandes pagastā, neviļus jāatceras nīgrandnieka Jēkaba Janševska teiktais par savu novadu:

Te ziedošs rudzu lauks ar smaržu saldu,

Kas maizes sola pilnu maizes galdu;

Te kviešu druva vārpām nolīkušām,

Kā tīra zelta lietus pielijušām.

Visapkārt tīri un plaši labību lauki. Jā, ko tu čakliem padarīsi… Kādreizējo lielsaimniecību slavu un rūpes te pārņēmuši vietējie zemnieki. Optimisma pilnā agronome Aija Putniņa, kas apsaimnieko ap 700 hektārus aramzemes, izaudzējot dažādu šķirņu labību sēklu un pārtikas graudus, saka: "Jāšiverē un visu laiku jādomā, ko un kur pārdot." SIA "Griezes Lejnieki" fermā 260 augstražīgu slaucamo govju un esot doma turēt pat 300. Pienam ir augsta kvalitāte, jo piens pēc slaukšanas tūlīt nonāk dzesētājā. Līdz Jāņiem 75 procenti skābsiena jau bijis savākts.

Ausmas un Gata Meieru ģimenes uzņēmums SIA "Ozols" dienā pieņem un pārstrādā apmēram 6 tonnas piena.Varētu arī vairāk, taču saimnieki nepieļauj iespēju, ka uz kvantitātes rēķina pasliktinātos produkcijas kvalitāte. Redzot augsto tehnoloģisko līmeni, baudot garšīgos jogurtus un vietējās markas sierus, nācās atzīt: tie tik ir piensaimnieki! Un liels pārsteigums bija, kad uzzinājām, ka īpašnieki nav piensaimnieki pēc izglītības, ka ēku paši izremontējuši, ka iekārtu iegādei ņemti kredīti. Atvadoties no viesmīlīgās un uzņēmīgās saimnieces, izjutām patiesu prieku un lepnumu, jo paši jutāmies tā kā varošāki, stiprāki.

Nīgrandnieki sen ielāgojuši, ka "veselā miesā ir vesels gars". Katru gadu tiek rīkotas pagasta meistarsacīkstes un sporta svētki. Pagasta sporta dzīves dvēsele ir ilggadējais sporta metodiķis Leons Edelmans, kurš ne tikai organizē sporta pasākumus, bet ir izveidojis arī sporta muzeju, kurā glabājas visu laiku izcīnītie kausi un diplomi un sporta vēstures atspoguļojums neskaitāmos fotoalbumos. Nīgrandes pagasta saimnieks Jānis Jansons, atbildot uz mūsu jautājumu, kāpēc te tik dziļi mežā tā "jāplēšas", atbildēja: "Ja pensionārs neko nedara, tad izdzīvot nevar." Vaicājām — vai nav bail no ļauniem cilvēkiem? Saimnieks gudri atbildēja: "Ja pats esi labs cilvēks, tad arī citi tev ļaunu nedarīs."Atpakaļ ejot, saprotam, ka saimniecība nav tikai izveidotais dīķis, izkoptās ievu audzes un kārtībā savestais "savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Iedomājamies, ka te derētu atbraukt tiem, kas sludina, ka lauksaimniecība ir tikai un vienīgi bizness, ka laukos pilnīgi pietiekot ar pieciem vai septiņiem procentiem cilvēku. Taču laukos dzīvo ap 17 procenti cilvēku! Skaidri redzams, ka nule Nīgrandes pagastā apmeklētais arī ir tas "liekais". Bet varbūt lieki ir pavisam citi — šo muļķīgo ideju autori un propagandētāji? Jo laukos nav "lieku" cilvēku.

Pensionārs Jānis Blūms, bijušās kopsaimniecības vadītājs, savukārt darba sparu pierādījis, uzbūvējot divas elektrospēkstacijas. Top vēl trešā.

Iepazīstot Nīgrandes pagastu, redzējām, ka pagasts finansē jaukto kori, deju kolektīvu, dramatisko kolektīvu un jauniešu estrādes ansambli. Regulāri tiek rīkotas floristu, keramiķu un rokdarbnieku izstādes. Pašvaldība nodibinājusi interešu izglītības iestādi "Augšventa", kurā ir floristikas, keramikas, kokapstrādes, radošās fantāzijas, tūrisma, basketbola un vispārējās fiziskās sagatavošanas pulciņi. Pagasta padome noslēgusi līgumus par sadarbību interešu izglītībā ar Rubas, Zaņas un Pampāļu pagastu, radot iespēju piesaistīt papildu līdzekļus. Pagastā ir vidusskola un pamatskola, kuras vada viena direktore. Vidusskolā mācās bērni arī no citiem rajoniem, jo šeit var apgūt valsts aizsardzības mācību. Ir datorklases ar interneta pieslēgumu. Ir modernas sporta zāles un stadioni. Gandrīz visi abu skolu absolventi turpina mācības.

Pagasta bērnu mūzikas skolā ir septiņas klases ar 66 audzēkņiem. Ir divi bērnudārzi — "Griezīte" un "Straumīte". Redzams, ka bērnudārziem šeit ir nākotne, jo ik gadu pieaug gan laulību, gan jaundzimušo skaits. Pagasta baznīcai savukārt ir sadarbības partneri ārzemēs. Turklāt iniciatīva nākusi no turienes un izšķirošais bijis pagasta nosaukums. Varam justies gandrīz kā Eiropā, jo neskan taču slikti: Holande, Grenlande, Nīgrande…

Piltenes pilsēta

ar lauku teritoriju

Piltenē darbojas Baltijā pagaidām vienīgais skuju pārstrādes cehs, pārstrādājot tonnu skuju dienā un ražojot astoņu veidu sertificētu produkciju, kas tiek izmantota gan pašu mājās, gan sūtīta uz ārzemēm. Cehā nodarbināti seši cilvēki, bet apkārtnes mežizstrādātāji par skuju nodošanu nopelna naudiņu.

Piltenē darbojas arī augļu un dārzeņu pārstrādes cehs, divas maizes ceptuves, kokapstrādes cehs. Nesen atvērta jauna kafejnīca "Mūsmājas", darbojas divas luterāņu un viena baptistu baznīca. Uzcelta jauna brīvdabas estrāde un šautuve, kuru nesen notikušajos mednieku svētkos esot izmēģinājis pats barons Minhauzens un mednieki no visas Latvijas.

Arī Piltenē laulību un jaundzimušo skaits pieaug. Piltenes mūzikas skolā mācās 73 skolēni, bet sporta skolu apmeklē 125. Mūzikas skolas direktores Veras Liekniņas sapnis ir Piltenes muzikantiem atgūt leģendāro Piltenes prāģeru slavu. Lieliskais mūzikas skolas pedagogu koncerts rajona sakoptāko pagastu konkursa noslēgumā liecināja, ka šim sapnim ir reāls pamats. Sporta skolā un pilsētā noris intensīva sporta dzīve. Piltenes sportisti ieguvuši 67 godalgotas vietas valsts čempionātos, bet Juris Judko izcīnījis 4. vietu Eiropas čempionātā virves vilkšanā un godalgotas vietas starptautiskās sacīkstēs Igaunijā, Vācijā, Holandē un Zviedrijā. Ar labiem panākumiem startējuši vieglatlēti Zviedrijā un Helsinku maratonā.

Skaistajā kultūras namā ik mēnesi tiek organizēta plaša kultūras programma. Kultūras namā notiek ģimeņu vakari, vecmāmiņu pēcpusdienas skola un klašu pasākumi kopā ar vecākiem.

Bijušais vēstures skolotājs Gunārs Daudze izveidojis plašu novadpētniecības muzeju. Pret viņa emocionālo un profesionālo stāstījumu vienaldzīgs būt nevar neviens. Regulāri tiek izdota avīzīte "Piltenes Ziņas".

Rucavas pagasts

"Ar katru dienu gaišāks. Ne tikai dabā. Gaišākas kļūst mūsu sajūtas, domas, vārdi, un mūsu padarītie darbi veido sakārtotu dzīves telpu. Un šī telpa nav tikai mūsu mājas vai zemes gabals vien. Tā ir visa Rucava kopā, kur mēs gan strādājam, gan atpūšamies." Ar šādiem vārdiem savulaik pagasta priekšsēdētājs Jānis Veits aicināja rucavniekus piedalīties teritoriālā plānojuma apspriešanā. Liepājas rajona lielākā pašvaldība cenšas neizjaukt pastāvošo līdzsvaru starp dabas daudzveidības saglabāšanu un sabiedrības attīstību. Bagātais kultūras mantojums te labi harmonē ar samērā maz pārveidoto pirmatnīgo dabas ainavu. Aicinājumam atsaucās vai visi Rucavas ļaudis, un trīs mēnešus notika nākotnes plānu sabiedriskā apspriešana, šobrīd sekmīgi tiek īstenota pagasta attīstības programma.

Par skolēniem pagastvecim īpašs prieks, jo viņš uzskata, ka zināšanās ir nākotne, ka skolēnu devums jau tagad ir vērā ņemams.

Rucava sadarbojas ar astoņiem kaimiņu pagastiem, veidojot atklātu sabiedrisko vides pārvaldes centru "Bārtava". Ir realizēts starptautisks projekts un izstrādāts Bārtavas novada attīstības plāns. Notiek praktiska sadarbība ar Lietuvas Kretingas rajona Darbēnu pašvaldību. No rucavniekiem var mācīties to, cik nesavtīgi viņi "palīdz" Rietumu kapitālistiem tikt vaļā no liekās naudiņas. Jānis Veits teica, ka pagastam labi zināms, kas sasniedzams, taču pagaidām tikai vienu trešdaļu ieceru iespējams piepildīt. Kopš 1994. gada Rucavā sagatavoti 62 (!) projekti, no tiem 42 piešķirts finansējums, bet 28 jau realizēti. Pagasta projektu grupas vadītāja Sanita Uldriķe atzīst, ka "naudas ir vairāk, nekā vajag, tik jāprot to pacelt". Uzzinājām, ka pagasta nelielais budžets no projektiem ieguvis papildu finansējumu 20 tūkstošus latu. Neviļus gribas vaicāt — ko gaidām mēs no pārējiem pagastiem?

Pagastā audzē un pārdod dendroloģiskos augus, pie skolas tiek stādīts dendroloģiskais parks. Uzņēmums "Spilas" ar speciālu niedru kombainu, kuru darbina augu eļļas, lai process būtu arī draudzīgs dabai, vāc niedres. Lielāko daļu no savāktā tirgo Dānijā. Nākotnē plānots niedres izmantot papīra ražošanai. Somijā noskatīta kārklu krūmu lietderīga izmantošana, tos pārstrādājot augstvērtīgā šķeldā. Purvā iegūst un eksportē kūdru.

Pagasts izstrādā projektus, rīko kursus, rūpējas par infrastruktūru, bet saimniekošana lielākoties notiek privāti. Pagasta padomes priekšsēdētājs paskaidro, ka tādējādi tiek radīti priekšnoteikumi, dotas idejas, kā pelnīt. Cilvēki laukos lielākoties ir strādīgi, tāpēc tikai jāatbalsta un pareizi jāievirza. Viņš atzīst, ka sākumā bijis grūti pārliecināt iedzīvotājus par minēto darbību lietderību. Taču ar laiku radusies ticība, ka savā labā var daudz darīt.

Rucavas pagasta teritorija ir bagāta ar virkni plašu un vērtīgu ekosistēmu un ainavu, kurās saglabājušās Eiropas nozīmes dabas vērtības. Papes ezerā un tam pieguļošajā teritorijā mīt ap 43 Latvijas Sarkanajā grāmatā un vismaz 15 Eiropas Sarkanajā grāmatā ierakstītas putnu sugas. Tiek realizēts Papes ezera apkārtnes noganīšanas izmēģinājumprojekts, pēc kura cauru gadu tur uzturas savvaļas zirgi.

Lai gan lauksaimniecības zemes aizņem tikai ap 30 procentu teritorijas un tām ir zema dabiskā auglība, pagastā ir arī labi attīstītas zemnieku saimniecības. Pagastvecis gan tradicionālo lauksaimniecību uzskata par bagātnieku vaļasprieku un secina, ka Latvija ir ļoti bagāta, ja var atļauties ekstensīvi izmantot savu dabas bagātību — zemi.

Kopš 1998. gada pagastā darbojas tūrisma informācijas birojs. Ir izstrādāti gan vietējie, gan starptautiskie tūrisma maršruti, izplatīti reklāmas materiāli. Pašlaik tiek veidota Rucavas mājas lapa internetā, buklets, reklāmas plakāts un pastkartes.

Rucavas vidusskolai piešķirts Eiropas kultūras mantojuma karogs. Šeit darbojas Nīcas mūzikas skolas filiāle. Gan skolēniem, gan pieaugušajiem ir lieli sasniegumi sportā, it sevišķi šahā. Tā, piemēram, Kurzemes novada lauku skolu grupā Rucavas skolas komanda plūc uzvarētājas laurus jau piekto gadu pēc kārtas.

Skolā darbojas skolēnu pašpārvalde, mazpulcēni, kluba "Māja" atzars "Bēniņi" . Sabiedriskajā organizācijā "Rucavas dabas fonds" iekļauta jauniešu interešu grupa.

Pagastā ir bagāta kultūras dzīve. Kultūras namā darbojas sieviešu un vīru vokālie ansambļi, divi bērnu tautisko deju kolektīvi, etnogrāfiskais ansamblis, bērnu folkloras kopa "Ķocis", dramatiskais kolektīvs, kas piedalījies Ziemeļvalstu amatierteātru festivālā, divi vokāli instrumentālie ansambļi. Ticis sarīkots pasaules rucavnieku saiets. Milzīgu kultūrizglītojošo darbu veic Guntas Timbras vadītā bibliotēka. Tur sarīkota "Mazā biznesa skola", datorkursi, angļu valodas kursi, tūrisma kursi, civilzinību, kosmētikas, floristikas, saskarsmes psiholoģijas, rotaslietu izgatavošanas kursi. Bibliotēkas darbā palīdz dators ar interneta pieslēgumu. Bibliotēkā strādā trīs sabiedriskās organizācijas: Pasaules dabas fonda Rucavas birojs, Rucavas dabas fonds un "Jumītis" (izstrādā sociālos, kultūras, izglītības un medicīnas projektus ). Bibliotēkā tiek veikts rūpīgs novadpētniecības darbs, organizētas dzejas pēcpusdienas, mākslinieku izstādes, tikšanās ar populāriem cilvēkiem.

Papes Ķoņu ciemā atrodas Latvijas Brīvdabas muzeja filiāle — zvejnieku sēta "Vītolnieki". No 18. jūlija muzejā apskatāms unikāls eksponāts — 1010 gadus veca kuršu laiva, kas pēc vētras izskalota un atrasta Papes jūrmalā.

Par veselību Rucavā rūpējas sertificēts pašvaldības bezpeļņas uzņēmums "Rucavas lauku ambulance"— otrā šāda iestāde Kurzemē. Pagastā ir sociālās aprūpes māja. Sociālās palīdzības vajadzībām ir mikroautobuss.

Pagastā darbojas evaņģēliski luteriskā draudze un baptistu draudze. Luterāņu draudzei ir piešķirts Eiropas kultūras mantojuma karogs. Latvijas lielākās lauku baznīcas ērģeles un ērģeļu prospekts ir iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Svētdienas skolas ir gan luterāņu, gan baptistu draudzē. Abas draudzes rīko kristīgās atpūtas nometnes un ekskursijas bērniem. Tiek rīkoti kopēji pasākumi un koncerti. Pērn uz dziesmu dienu kopā bija pulcējušies draudžu kori, šogad — svētdienas skolu dalībnieki. "Prieks, ka bērni ir ar atvērtām sirdīm, jo bērni ir mūsu nākotne," Kurzemes novada vērtēšanas komisijai atzīst rucavnieki.

Dundagas pagasts

"Lielākā Latvijas pašvaldība — Dundagas pagasts — atrodas starp divām jūrām," tā saka paši dundadznieki. Lielāko pagasta teritorijas daļu aizņem meži. Te atrodas Šlīteres nacionālais parks ar daudzveidīgu augu un dzīvnieku pasauli. Pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns atgādina pagasta prioritātes: patstāvība, sadarbība un attīstība. 1996. gadā uzsākta pagasta attīstības plāna izstrāde. To sekmē vairākus gadus veiktās iedzīvotāju aptaujas. No 1998. gada pagasts piedalās kopīgā Ziemeļkurzemes pašvaldību izpētes projektā, kurā izpētītas Talsu un Ventspils rajona kaimiņpagastu sadarbības iespējas. Ir izveidots Ziemeļkurzemes pašvaldību apvienības reģions. Pagasta padomes priekšsēdētājs stāsta, ka šogad, 12. janvārī, daudzpusējo sadarbības līgumu parakstīja sešas Talsu un četras Ventspils rajona pašvaldības. Redzams tas, kā, nezaudējot savu identitāti un steidzīgi neapvienojoties vairākiem pagastiem, pagasti gūst lielākas attīstības iespējas. Sadarbības apvienības pašreizējo rūpju lokā ir pašvaldību ūdensapgāde un kanalizācija, ceļu stāvoklis, sociālā palīdzība, izglītības, kultūras un sporta darbs. Ir jau sagatavoti un īstenoti vairāki kopīgi projekti: izveidota pansija, sagatavots ilgtermiņa enerģētikas plāns, ūdenssaimniecības tehniskās izpētes projekts. Sagatavošanā ir projekts par kopējas krājaizdevu sabiedrības izveidošanu. Jau vairākus gadus notiek auglīga sadarbība ar Skovbo komūnu Dānijā un Lekebergas komūnu Zviedrijā. Kā dāvana saņemta ugunsdzēsības mašīna, lauksaimniecības tehnika, humānās palīdzības sūtījumi skolai un slimnīcai. Pagasta padomes attīstības nodaļā strādā seši darbinieki.

Dundadznieki rosīgi darbojas dažādās sabiedriskās organizācijās. Ģimeņu klubs "Saskaņa" un pensionāru apvienība "Sendienas" rīko kopīgus atpūtas vakarus, kopīgi apmeklē teātrus un ceļo. "Mūsu mežs" apvieno mežīpašniekus. "Dundagas aprūpes fonds" rūpējas par sociāli mazaizsargātajiem. "Dundagas vārpa " organizē mācības praktisko iemaņu apgūšanai jaunajos tirgus ekonomikas apstākļos. Aktīvi darbojas skolēnu uzņēmums un jauniešu klubs "Oāze". Šogad izveidota Ziemeļkurzemes biznesa asociācija, lai vietējiem uzņēmējiem būtu iespēja gūt atbalstu izglītības jomā un sadarbības partneru meklējumos.

Apmeklējuma laikā vairākkārt dzirdējām atziņu, ka pašvaldību uzdevums ir strādāt valsts, bet pirmām kārtām sabiedrības interesēs. Redzams, ka dundadznieki ir lieli demokrātijas piekritēji. Lēmējvaras un izpildvaras nodalīšana ir izdevusies. Kaut arī vērtēšanas komisiju pavadīja pats priekšsēdētājs, "vadības grožus" rokā turēja un visu pārējo kārtoja pagasta izpilddirektors Andris Kojro.

Liels darbs pagastā tiek veikts, apzinot un saglabājot vērtīgās dabas ainavas. Sadarbībā ar Šlīteres nacionālo parku sākta ainavu detalizēta izvērtēšana.

Kaut arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir maz un tā ir akmeņaina un neauglīga, veiksmīgi darbojas zemnieku saimniecības. Lauksaimniecība ir dzīvesveids. Par to pārliecinājāmies Ivetas un Aigara Zadiņu saimniecībā Jaunsniķeri. Zeme te ir akmeņiem bagātākā un, iespējams, nevērtīgākā valstī, par kuru daži noteikti sacītu: lauksaimniecība te neatmaksāsies. Bet Aigaram šeit ir vectēva mājas, te dzīvo viņa māte, tēvs, kas nozīmē daudz vairāk nekā tikai jumtu virs galvas. Vismaz tādiem dvēselē bagātiem cilvēkiem, kādi ir šai ģimenē. Aigars Zadiņš uzskata, ka zemnieku saimniecībai ir nepieciešami noteikti uzdevumi. Lai tos izstrādātu, jābūt noteiktiem skaidriem valsts attīstības mērķiem un programmai, kuras ietvaros precīzi būtu redzama lauksaimniecības, lauku vieta. Zemnieku saimniecība nozīmē sistēmu, kuras būtība pašreiz ir devalvēta, bet mehānismi ir ļoti sarežģīti — gan lauku dzīves mīlestība, gan zemnieku ģimenes savstarpējās attiecības. Un tādā sarežģītā sistēmā, kāda ir zemnieku saimniecība, bez optimisma darboties nav iespējams. Optimismu palīdz saglabāt gars, dvēsele. Ir jābūt savu senču māju, savas zemes, savas ģimenes mīlestībai, jāmīl lauku vide, dzīvesveids, jābūt pārliecībai, ka laukos pavadītā bērnība ir liels ieguldījums cilvēka kā personības attīstībā. Tātad tās ir arī rūpes par bērnu nākotni.Viens no galvenajiem mērķiem ir skolot bērnus, sniegt viņiem ne tikai pamatizglītību, bet atklāt kultūras, mūzikas un tautas deju pasauli. No mācībām brīvajā laikā darbos piedalās arī bērni. Ar darbu viņos rodas mīlestība pret vecvecāku mājām. Vislabākais rezultāts rodas, ja lauksaimniecība kā peļņas veids savijas ar mīlestību pret laukiem. Nauda, protams, ir nepieciešama, bet tā nedrīkst būt vienīgais dzīves mērķis. Vajadzīgs arī kas tāds, par ko Edvarts Virza ir rakstījis "Straumēnos", un ko tādu arī redzam Aigara Zadiņa mājās. Šajā saimniecībā, izmantojot iegūtās zināšanas, pieredzi, modernās tehnoloģijas, nodarbojas ar piena ražošanu un mežizstrādi.

Tagadējais saimniecības vadītājs un pagasta deputāts Austris Kristapsons uzskata, ka pagasta "zelta fonds" ir cilvēki, ar kuriem kopā nostrādāti gari darba gadi. Pārtopot par SIA "Dundaga", saimniecība darbojas joprojām, tiek apsaimniekoti 1450 hektāri zemes, audzēts ap 800 liellopu, ar darbu saimniecībā nodrošināti vairāk nekā 60 cilvēki. Vairāk nekā 50 zemes īpašnieki priecīgi, ka viņu zemi apsaimnieko un tur neaug nezāles. To dēļ saimniecības vadītājs uzņēmies šo vadības "saldo nastu". Viņš uzskata, ka Dundagai vienmēr jābūt sakoptai.

Redzējām, ka Dundagā nodarbojas arī ar tūrismu, biškopību, audzē ogulājus, dzērvenes, ārstniecības augus un kazas, eksportē kamīnmalku. Darbojas maizes ceptuve, autoserviss, vairāki kokapstrādes uzņēmumi, piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība, vilnas pārstrādes cehs, zivju pārstrāde, krāsns podiņu ražotne. Atvērts ziedu veikals. Pagasta padomes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka mazo un vidējo uzņēmumu attīstība ir pagasta ekonomikas pamats.

Dundadznieki sekmīgi pratuši piesaistīt investīcijas: 1999.gadā 93 tūkstošus, bet 2000.gadā jau 89 tūkstošus latu. Kopš 1998. gada šeit strādā biznesa ekonomikas konsultants no Amerikas Savienoto Valstu Miera korpusa.

Kad interesējāmies par izglītību, apmeklējām pagasta skolas un bērnudārzu. Bērnudārzs sagaidīja mūs ar karogu mastā. Bērnudārza vadītāja paskaidroja, ka tas neesot tikai mūsu dēļ. Tam esot liela nozīme bērnu patriotiskajā audzināšanā, jo bērni esot ļoti vērīgi un vienmēr jautājot, kāpēc karogs uzvilkts un kāpēc tas dažreiz pusmastā. Dārziņā sešas grupiņas. Te padomāts arī par piecgadīgajiem bērniem, kuri nav apmeklējuši bērnudārzu.Tas ir jaunums, par ko labas atsauksmes dzirdētas gan no bērniem, gan viņu vecākiem.

Dundagas vidusskola aktīvi iesaistās dažādos projektos. Piedalīšanās dažādos semināros devusi iespēju apgūt modernas darba metodes, iepazīties ar kolēģiem no vairāk nekā 20 Latvijas skolām. Daudzus patīkami pārsteidz skolas demokrātiskā gaisotne. Starptautisku izglītības projektu ietvaros skolotāji un skolēni viesojušies Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Lietuvā. Interesants bijis pasākums "Vecāku iesaistīšanās mācību projektos", kas guvis augstu novērtējumu starptautiskā līmenī un šogad iekļauts 80 labāko projektu skaitā pasaulē. Sadarbībā ar Šlīteres nacionālo parku notika putnu praktiskās novērošanas seminārs. Projekts "Solis" savukārt nodarbojas ar saules enerģijas pētījumiem Eiropas skolās. To finansē Norvēģijas valdība, un tā mērķis ir alternatīvo enerģijas veidu popularizēšana. Pavasarī 20 skolēni un trīs skolotāji devās mācību apmaiņas braucienā uz Lillehammeres vidusskolu Norvēģijā, bet jūnijā Latvijas delegācijas sastāvā divi skolēni un viena skolotāja piedalījās pasaules alternatīvo enerģiju simpozijā Oslo. Skolēnu dienā, piemēram, notika zinātnisko darbu konkurss. Starptautiskās žūrijas priekšsēdētājs bijis slavenais ceļotājs Tūrs Heijerdāls, bet pārējie locekļi — Norvēģijas izglītības un enerģētikas ministri, kas Lienītes Iesalnieces audzēkņiem piešķīruši otro vietu par stenda referātu "Alternatīvie enerģijas veidi Dundagas pagastā". Kopā ar Krāslavas ģimnāziju saņemts uzaicinājums startēt Eiropas Savienības izglītības projektā "Comenius". Arī Dundagas pagasta skolā ir iekšējais datortīkls un pieslēgums internetam. Mācības notiek pēc vispārējās un profesionālās programmas, kuras apguvēji var saņemt apliecību par tūrisma menedžmenta, mežsaimniecības pamatu apgūšanu. Skolēni arvien vairāk iesaistās pagasta problēmu risināšanā.

Mācās ne tikai skolēni. Pagasta darbinieki braukuši mācību un pieredzes apmaiņas braucienos uz Dāniju, Zviedriju, Īriju, Vāciju, Holandi, Igauniju.

Vislielāko emocionālo pārdzīvojumu mums sagādāja bērnu mūzikas un mākslas skolu apmeklējums. Sagaidīja mūs orķestris un deju grupa. Visa vērtēšanas komisija bija sajūsmā par bērnu zīmējumu, gleznojumu un veidojumu augsto māksliniecisko līmeni.

Mākslas skolā mācās 105 audzēkņi. Skola ar labiem panākumiem piedalās gan valsts, gan starptautiskos konkursos. Izstādē "Gaismas vizmā" Jūrmalā saņemta galvenā balva, Slovēnijas starptautiskajā konkursā "Zirgs" iegūta "Bronzas zirga" godalga, 1.vieta starptautiskajā UNESCO rīkotajā tēlotājas mākslas konkursā "Pasaules miera krāsas". Interesanti, ka skolas beigšanas darba vadītāju izvēlas pats audzēknis. Šobrīd Rīgas un Liepājas mākslas koledžās mācās pieci, bet augstskolās seši mākslas skolas absolventi. Jutām, ka te aug un veidojas dvēselē bagāti cilvēki, ka pašai skolai ir dvēsele… Bet vai tāda ir arī pagastam?

Pagasta lepnums ir teikām un nostāstiem apvītā Dundagas pils. Kaut gan pilij bijuši daudzi tīkotāji, pagasts nav domājis to nevienam pārdot, jo uzskata, ka, nogrimstot pilij, varētu grimt paši. Pilī notiek visi reprezentācijas pasākumi, izlaidumi, koncerti. Kultūras pasākumi notiek gan pilī, gan tautas namā. Vaicājām — vai vajadzīgs arī kultūras nams, ja ir tik skaista pils? Tautas nama vadītāja Inese Kramiņa atzina, ka katram namam ir savas funkcijas. Šim vecajam tautas namam esot sava aura, un cilvēki to iemīļojuši. Katru sestdienu namā uz pasākumiem pulcējoties pagasta cilvēki.

Dundagā ir Talsu sporta skolas filiāle ar volejbola novirzienu. Jaunie volejbolisti piedalījušies "Norderstadt " kausa izcīņā Vācijā un pasaules jaunatnes spēlēs Anglijā. Dundadznieks Jānis Kalers piedalījies pasaules veterānu sacensībās volejbolā.

Veselības aprūpi pagastā veic bezpeļņas pašvaldības uzņēmums, kura pārziņā ir gan slimnīca, gan ambulance. Pagastā izveidota sabiedriska organizācija "Sociālās aprūpes fonds".

Ar karalienes Juliānas fonda līdzekļiem vecā dzelzceļa stacijas ēka pārbūvēta par veco ļaužu aprūpes namu. Jaundundagā, agrākajā slimnīcas ēkā, izvietots pašvaldību sadarbības apvienības "Ziemeļkurzeme" sociālās palīdzības centrs, kurā savu darbu uzsākusi pansija.

Apskatījām bijušajā Kubeles skolā izveidoto muzeju. Te 40 gadus par skolotāju strādājis Ernests Dinsbergs. Viņa grāmatu izdošanas misiju tagad turpina muzejs. Muzejs pastāvīgi veic arī kultūrvides izpētes darbu.

Dundagas pagastā darbojas vairākas baznīcas un draudzes. Evaņģēliski luteriskajā draudzē ir sava svētdienas skola, kurā mācās 30 bērni. Baptistu draudzē ir vairāk nekā 50 locekļu. Draudzei ir sava baznīca. Te darbojas svētdienas skola, jauniešu pulciņš un māsu pulciņš, kas rūpējas par sociālo palīdzību. Romas katoļu draudzē ir ap 80 locekļu.

Kopš 1995.gada Dundagas pašvaldība ir atzinusi par nepieciešamu atcerēties un atzīmēt to pagasta iedzīvotāju devumu pagasta attīstībā, kurus var likt par paraugu visiem. Šie ļaudis lielāko daļu sava mūža ir veltījuši Dundagas pagastam, lai celtu Dundagas iedzīvotāju pašapziņu, apzinātos esošās gara bagātības un darītu zināmu Dundagas vārdu plašākai sabiedrībai caur dziesmu un dzeju, caur tradīciju turpināšanu. Tāpēc pašvaldība katru gadu 18.novembrī godina prēmijas "Par mūža ieguldījumu Dundagas pagastam" laureātus. Ar vienu no laureātiem — baptistu draudzes sludinātāju Haraldu Anzenavu — tikāmies baptistu baznīcā, kuru viņš domās izlolojis, vācis līdzekļus un pats arī būvējis. Liekas neticami, bet baznīca tiešām uzbūvēta divos gados. Viņa personība fascinē un pilnīgi pārliecina par kristīgās misijas pozitīvo lomu ļaužu dzīvē. Anzenava kungs organizē plašu reliģiskās literatūras izdošanu. To viņš iespējis darīt pat kopš 1989.gada, kad valdošā reliģija joprojām bija ateisms.

Aizbraucot no Dundagas, prātā paliek pagasta padomes priekšsēdētāja Gunāra Laicāna teiktie zelta vārdi: "Mūsu pagasts un mūsu cilvēki — tā ir mūsu bagātība!"

Vārmes pagasts

Pārbraucot Kuldīgas rajona Vārmes pagasta robežu, palika tā kā plašāks, gaišāks. Nē, saule vēl joprojām bija aiz mākoņiem. Tikai vēlāk sapratām — mājās vienkārši ir ieviesta kārtība. Nu, "uzpucējuši" gan to parādes ceļu, braucot iekšā, nospriedām. Neticami, bet šādi "parādes ceļi" ar izpļautiem grāvjiem un appļautām grāvmalām bija pilnīgi visi pagasta ceļi.

Pagasta priekšsēdētājs Ilmārs Pilenieks teic, ka kārtība pati no sevis nav radusies. Taču ar labu paraugu un pamudinājumiem panākts, ka apkopt savu apkārtni katrs uzskatot par goda lietu. Un neviens negrib palaisties un izskatīties nevīžīgāks par kaimiņu.

Cerīgi, ka apkopšanas darbos tiek iesaistīti arī bērni. Daudzus darbus vārmenieki veic paši. Piemēram, saimnieciskā kārtā katru gadu pārkrāso vienu māju. Daudzas firmas centušās Vārmē atvērt tehnikas rezerves daļu veikalu. Taču tās veiksmīgi izkonkurējusi zemnieku saimniecība, kas operatīvi piegādā pieprasītās detaļas, turklāt par zemāku cenu. Laipni aizraidīti daudzi zemes tīkotāji no ārzemēm. "Nevienu pēdu zemes uz ārpusi neesam pārdevuši. Platības, kurām pagastā neatradās ņēmējs, paņēmu pats," ar īsta saimnieka apziņu nosaka pagastvecis. Nāk prātā atmodas laikā skandētais :

Mēs gribam būt kungi savā

dzimtajā zemē,

Mēs gribam še paši sev likumus lemt.

Man pieder tēvu zeme ar visām

atmatām.

Man pašam kungam būt,

man pašam arājam.

Arāju Vārmē netrūkst. Dzintara Erdmaņa laukus varētu apskaust jebkurš zemgalietis. Pēc modernās tehnoloģijas apstrādātās labību druvas sola bagātu ražu. Šis saimnieks dzīvo sava vectētiņa mājās, kuras viņš savukārt mantojis no sava tēva. Jūtams senču gars, dzīvesveids. Kopā ar sievu Ivetu saimnieks vēlreiz apliecina, ka tradīcijas un ikdiena laukos ir dzīvesveids, kas nav pretrunā ar mācēšanu un varēšanu kārtīgi strādāt un pelnīt. Saimniecībā uzstādīta pašreiz modernākā kalte Latvijā. Redzot ikdienas darbu saimniecībā, tā vien gribas novēlēt tiem, kas uzskata, ka lauksaimniecība ir bizness, atbraukt uz šo saimniecību, lai pārliecinātos, ka te, laukos, cieņā un godā tiek turētas citas vērtības. Salīdzinājumam jāiesaka izlasīt "Pasaku par vērdiņu", jo tajā varbūt var atrast biznesa kā dzīvesveida zīmes…

500 hektāros labību audzē un pēc tam pārstrādā Dainis Āboliņš. Viņa maizes ceptuvē SIA "Zelta kliņģeris" strādā slavenais maizniekmeistars Alberts Blumbergs. Maizītei ir augsta kvalitāte, gadā 75 tonnas tiek eksportētas uz Zviedriju. Te top vairāk nekā 80 veidu konditorejas izstrādājumi. Šeit graudus pārstrādā gan miltos, gan grūbās un putraimos. Lai arī Dainis smej, ka no dārznieka pārtapis par maiznieku, viņa pārziņā ir arī kalšu saimniecība un mehāniskās darbnīcas. Maiznīca ir lielākais darba devējs un nodokļu maksātājs pagastā. Taču atzinības rakstu Kurzemes novada sakoptākā pagasta noslēguma pasākumā Dainis saņēma par ko citu — "Par nesavtīgu ieguldījumu dievnama atjaunošanā". Vārmenieki ar nepacietību gaida brīdi, kad varēs apmeklēt atjaunoto baznīcu. Gaida un darbos pieliek savu roku. Pie baznīcas tiek kopta K.Ulmaņa un Latvijas aizsargu stādītā koku aleja. Vārmes draudzei ir laba sadarbība ar Zviedrijas draudžu organizāciju, kura sniegusi nozīmīgu materiālo palīdzību gan baznīcas remontam, gan skolai, gan zobārstniecības kabinetam un sociālās aprūpes vajadzībām. Dienaskārtībā ir ūdens attīrīšanas iekārtu modernizēšana. Vārmes draudze vēl sadarbojas ar Vamdrupes draudzi Dānijā un Gēsthātes draudzi Vācijā. Patīkami just, ka cilvēku dvēselei šeit tiek veltīta tāda vērība.

Vārmenieki godā tur savu pagasta ļaužu piemiņu. 1942.gadā tika izveidota piemiņas birzs 1941. gada 14.jūnijā aizvesto komunistiskā terora upuru piemiņai, par katru sievieti iestādot liepu, bet par katru vīru — ozolu. Pēc kara šo birzi vajadzēja aizmirst. Tā aizauga ar alkšņiem, un tikai vecie pagasta iedzīvotāji zināja, kas tie par ozoliem un liepām. Atmodas sākumā vieta tika sakopta. No Sibīrijā palikušo latviešu kapu kopiņām pārvesto zemi apglabāja šai birzī, un 1988.gadā te tika uzstādīta piemiņas zīme.

Kopš 1926. gada barona Ostenzakena medību pilī darbojas Vārmes pamatskola. Ziemassvētkos labākie skolēni saņem dāvanu kartes grāmatu iegādei, bet mācību gada beigās viņus pieņem pagasta padomē. Vārmes pamatskolas skolnieces Evita un Elīna Zīles Latvijas čempionātā dambretē izcīnīja 1.un 3. vietu un ieguva tiesības piedalīties Eiropas čempionātā Itālijā. Skolā darbojas Kuldīgas mūzikas skolas filiāle. Pagastā ir izstrādāta attīstības programma un teritoriālais plānojums. To veikusi vārmeniece Līga Raituma, kurai tas ir Ķīles universitātes beigšanas diplomdarbs.

Ir atkal beidzies ikgadējais konkurss par novada sakoptāko pagastu. Pagasti izvērtēti. Satikti brīnišķīgi cilvēki. Jā, bet kā tad paliek ar dvēseli? Konkursa laikā ir dzirdēta atziņa, ka pagasta dzīve balstās uz trim vaļiem — baznīcu, skolu un kultūras namu, protams, pa vidu esot ģimenei. Un tiešām — šajos pagastos sastapām daudz dvēselē bagātu, gudru cilvēku, kas nedarīs otram to, ko pats nevēlētos sev, kas izstaro labestību, ir dzīvespriecīgi un enerģiski, kas pirmām kārtām domā par savu tuvāko, sabiedrību un valsti kopumā. Ja tāds cilvēks tiek ievēlēts par pagasta vadītāju, tad tas ir miljonos vērtējams un nav novērtējams. Redzējām, ka šādi pagasti arī saimnieciskā un sakoptības ziņā ir slavējami. Patīkami, ka arī šogad, iegriežoties Kurzemes sakoptākajos pagastos, sastapām šādus pagastu vadītājus — ar sirdi un dvēseli.