Vai Eiropa uzsākusi šķiršanās procesu

Ja arī Nīderlande nobalsos pret Eiropas Savienības (ES) konstitucionālo līgumu, konstitūcija tās pašreizējā redakcijā tiks noņemta no ES dienaskārtības. “Mēs saprotam, ko eiropieši grib mums pateikt, mēs to pieņemam un attiecīgi rīkosimies,” Latvijas Universitātes šonedēļ rīkotajā lekcijā “ES konstitūcija un ES institucionālā nākotne” teica ES Padomes Vizīšu un sabiedrisko pasākumu nodaļas vadītājs profesors Hariss Ksirohakiss.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Eiropas integrācijas robežas

Savienība kā pārnacionāla institūcija ir attīstījusies no atsevišķu jautājumu kopīgas lemšanas līdz vienotai politikai un valūtai. Eiropas padziļināta integrācija bija likumsakarīgi un nepieciešami soļi, bet par to pareizību ne vienmēr tika jautāts pašiem eiropiešiem. Francijas pilsoņu negatīvā attieksme pret ES uzņemto kursu norāda uz to, ka Briselei ir zudis kontakts ar ES pilsoņiem. Francijas referenduma rezultāti vēsta, ka vismaz daļai eiropiešu vairs nav pieņemams tas, cik daudz varas tiek nodots pārnacionālajai institūcijai. Iespējams, Eiropa sasniegusi savas integrācijas robežas, uzskata H.Ksirohakiss.
Vienlaikus profesors arī norāda, ka Francijas pilsoņi balsoja pret ES konstitūciju, ne tikai tādēļ, lai paustu savu nepatiku pret pašu dokumentu, bet galvenokārt tāpēc, lai parādītu savu neapmierinātību ar dzīvi. Iespējams, ka eiropieši nenovērtē priekšrocības, ko sniedz Savienības paplašināšanās un dziļāka integrācija. Miers, labklājība un brīvība joprojām ir ES pamatvērtības, kas var zust, ja starp dalībvalstīm nav savstarpējas vienošanās. “Cilvēki nesaprot, ko var pazaudēt, kamēr nav to zaudējuši,” pauda H.Ksirohakiss, piebilstot, ka Eiropa, iespējams, ir uzsākusi šķiršanās procesu.

Viss dalībvalstu rokās

Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu teic, ka ES konstitūcijas nākotne ir atkarīga no citu dalībvalstu attieksmes pret šo dokumentu. Ja citas valstis to atbalstīs, tad Francijai varētu būt problēmas savas negatīvās attieksmes dēļ, bet ES turpinātu savu līdzšinējo ceļu. Turpretī, ja citas ES valstis, īpaši Nīderlande un Lielbritānija, neatbalstīs konstitucionālo līgumu, tad tas būs miris.
H.Ksirohakiss paredz, ka īstenosies negatīvais scenārijs, un tas savukārt nozīmē, ka Eiropai būs jāpārdomā sava nākotnes attīstības vīzija. “Mēs nevaram vienlaikus doties uz priekšu un stāvēt, mums ir jāizvēlas,” viņš uzsvēra. Nākotnes Eiropa var būt vienota un stipra, bet katrai dalībvalstij tā vārdā ir jāatsakās no kaut kā, vai arī dalībvalstis var īstenot savas nacionālās intereses. Tomēr, viņaprāt, Savienība kopumā būs vāja starptautiskās sabiedrības locekle. Izdarot izvēli, jāatceras, ka pasaule neuztvers Eiropu nopietni, ja tā nebūs vienota.
ES konstitūcijas noraidīšana arī citās valstīs liks lemt par alternatīviem scenārijiem. Visticamāk, tas nozīmē atpakaļceļu jeb “deeiropeizāciju”. Tā būs mazāka integrācija, mazāka dalīšanās ar naudu un turpmākas paplašināšanās apstādināšana uz nenoteiktu laiku. Šāds process noteikti nav Latvijas interesēs, uzsvēra H.Ksirohakiss.

Jāgaida Austrijas prezidentūra

Darbs pie jaunas ES konstitūcijas varētu sākties tikai nākamā gada janvārī, kad Austrija kļūs par prezidējošo valsti. Lielbritānijas prezidentūras laikā, kas sāksies pēc mēneša, visdrīzāk, nenotiks nekādi ar ES tālāku integrāciju saistīti pasākumi. Tā kā Nicas līguma darbība beigsies 2008.gada 31.decembrī, ES būs tikai trīs gadi laika cita pamatdokumenta izstrādāšanai.
Pasaule ir piedzīvojusi neskaitāmas krīzes, bet pārsvarā tās nemaz tik daudz nemaina, cerīgi saka H.Ksirohakiss. “Mums ir jāatrod risinājums, un mēs to atradīsim.”

Ieva Ušča