Ko darīt ar cukura krājumiem?

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija (EK), neraugoties uz Latvijas iebildumiem, paziņoja, ka Latvijā ir ievērojami virsnormas cukura uzkrājumi. Pēc EK aplēsēm, Latvijā ir 10 589 tonnas virsnormas cukura. Lai gan iesākumā tika prognozēts, ka Latvijai varētu būt jāmaksā sods vairāku miljonu eiru vērtībā, tomēr EK devusi laiku līdz šā gada 30. novembrim atbrīvoties no liekajiem cukura krājumiem.

Latvijai neizdevās pārliecināt

Sākotnēji EK aprēķināja, ka Latvijā ir 20 000 tonnu cukura virsnormas krājumi. Latvijai sarunās ar EK izdevās šo apjomu samazināt par 47 procentiem – līdz 10 589 tonnām. Latvijas galvenais arguments – Latvijā pastāvēja cukura ražošanas kvotu sistēma. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze centās arī skaidrot, ka cukura apjoma pieaugums Latvijā pēdējos gados ir saistīts ar ražošanas attīstību. Turklāt tika norādīts, ka Latvija neatzīst EK izmantoto metodoloģiju, pēc kuras aprēķināti cukura uzkrājumi Latvijā.
Zemkopības ministrs sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” teica, ka EK aprēķinātais cukura virsnormas krājums “ir nepelnīti liels”. Viņš arī teica, ka, ja tiks pierādīta negodīgu uzņēmumu vaina cukura uzkrājumu veidošanā, nāksies pašiem par to maksāt. Lielākais apjoms ir to pārstrādātāju rīcībā, kam cukurs ir izejviela. Veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu ražošanas pēctecību, ir normāli. Šos uzņēmumus nav tiesību sodīt, ir pārliecināts ministrs.
M.Roze teic, ka, pēc Latvijā izdarītiem aprēķiniem, būtu jāizved 1,5 tūkstoši tonnu virsnormas cukura.

Kur likt lieko

Cīņa ar Eiropas Savienību (ES) par to, cik lieli cukura uzkrājumi ir Latvijā, jau beigusies. Tagad jādomā, kur likt lieko cukuru. Zemkopības ministrija atzīst, ka ES noteikumi cukura uzkrājumus neļauj izmantot pārtikā. Tāpēc nevar izmantot izdevību cukuru pārdot par zemāku cenu mazturīgiem iedzīvotājiem, kā to ierosināja Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti pagājušās nedēļas sēdē.
Zemkopības ministrijā pašlaik lemj, ko darīt ar uzkrāto cukuru. To varētu mēģināt izvest no valsts bez eksporta subsīdijām. Turklāt EK ir nākusi pretī, ļaujot izvest ne tikai balto cukuru, bet arī izstrādājumus ar cukura saturu virs 10 procentiem. Cits variants – cukuru varētu izmantot lopbarībā kā pārtikas piedevu, piemēram, biškopībā vai arī novirzīt bioetanola ražošanā. “Ja viss izdosies, būsim nošāvuši pusotru zaķi ar vienu šāvienu – uzkrājumi likvidēti, izmantojot tos nozares attīstībā,” optimistiski saka M.Roze.

Liekais cukurs arī citās valstīs

Virsnormas cukura uzkrājumi konstatēti arī citās valstīs. Igaunijā par virsnormas cukura krājumu atzītas 91 464 tonnas, Kiprā – 40 213, Slovākijā – 10 225 un Maltā – 2 452 tonnas cukura.
Ja valstis paredzētajā laikā nebūs likvidējušas liekos cukura krājumus, tām būs jāmaksā sods par to virsnormas cukura apjomu, no kura valsts noteiktajā laikā nebūs atbrīvojusies. Sods par tonnu cukura ir līdz 500 eiru (351,4 lati). Soda sankcijas tiks piemērotas pēc gada par to cukura virsnormas apjomu, no kura valsts nebūs laikus atbrīvojusies.
Izmantojot ES regulās noteikto uzņēmēju un valsts pienākumu no tirgus izņemt šos cukura krājumus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Finanšu ministriju līdz 2005.gada 1.jūlijam identificēs uzņēmumus, kuriem bija neobjektīvi uzkrāti cukura krājumi 2004.gada 1.maijā, kā arī tos, kas krājumus nebija deklarējuši atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. Saskaņā ar nosacījumiem, kādi izvirzīti EK regulā par cukura krājumiem un Latvijas valdības noteikumos, krājumu turētājiem būs jāizņem no tirgus VID identificētais cukura daudzums. Tas jāveic līdz šā gada novembra beigām, bet līdz 2006.gada 28.februārim pierādījumus par cukura krājumu izņemšanas no tirgus Latvija iesniegs EK.
Tikai tad par neizņemtā cukura daudzumu Latvijai tiks aprēķināta finansiāla kompensācija Eiropas budžetam, ko ieturēs četrus gadus – katru gadu 25 procentus.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv