Ministru kabineta 2005.gada 31.maija sēdē

Pieņemti “Noteikumi par hidrometeoroloģijas dienestu darbību valsts apdraudējuma gadījumā”, kuri nosaka hidrometeoroloģijas dienestu darba plānošanu un hidrometeoroloģijas dienestu darba kārtību valsts apdraudējuma gadījumā.
Valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” šo noteikumu izpratnē ir vienīgais valsts atbildīgais hidrometeoroloģijas dienests.
Ja tiek izsludināts izņēmuma stāvoklis, vispārēja vai daļēja mobilizācija, aģentūra hidrometeoroloģijas informācijas iegūšanas, prognozēšanas un izplatīšanas jautājumos tiek pakļauta Nacionālo bruņoto spēku komandierim, bet, ja tiek izsludināts karastāvoklis, – Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniekam.
Ja tiek izsludināts izņēmuma stāvoklis vai karastāvoklis, aizsardzības ministrs iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par klasificētas hidrometeoroloģiskās informācijas uzskaitījumu.
Ja tiek izsludināts izņēmuma stāvoklis vai karastāvoklis, hidrometeoroloģijas dienestu darbu plāno Nacionālo bruņoto spēku štābs un aģentūra.
Nacionālo bruņoto spēku štābs plāno: pasākumus Nacionālo bruņoto spēku, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un citu sabiedroto bruņoto spēku nodrošināšanai ar hidrometeoroloģisko informāciju; mobilizācijas pieprasījumus aģentūrai un citiem hidrometeoroloģijas dienestiem – nodrošinājumam ar hidrometeoroloģisko informāciju valsts apdraudējuma gadījumā; kopīgi ar aģentūru un citiem dienestiem – sadarbības pasākumus ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu bruņoto spēku hidrometeoroloģiskajiem dienestiem valsts apdraudējuma gadījumā; pasākumus klasificētas hidrometeoroloģiskās informācijas aizsardzībai valsts apdraudējuma gadījumā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra plāno: pasākumus Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas pieprasījumos noteikto uzdevumu izpildei; pasākumus aģentūras darbības standartizēšanai attiecībā uz hidrometeoroloģisko nodrošinājumu saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vienošanos standartizācijas jautājumos; aģentūras materiāltehnisko nodrošinājumu darbam valsts apdraudējuma gadījumā; pasākumus civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanai ar hidrometeoroloģisko informāciju valsts apdraudējuma gadījumā.
Ja tiek izsludināta ārkārtēja situācija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra: turpina nodrošināt valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un iedzīvotājus ar hidrometeoroloģisko informāciju bez ierobežojumiem un nepārtrauktā režīmā; pēc Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas vai Valsts operatīvās medicīniskās komisijas pieprasījuma papildus sniedz to darbībai nepieciešamo hidrometeoroloģisko informāciju; pēc Katastrofu medicīnas centra pieprasījuma sniedz ārkārtējo medicīnisko situāciju pārvaldīšanai nepieciešamo hidrometeoroloģisko informāciju.
Ja tiek izsludināts izņēmuma stāvoklis vai karastāvoklis, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra: pārtrauc hidrometeoroloģiskās informācijas apmaiņu ar citu valstu un starptautisko organizāciju radniecīgajām institūcijām, izņemot Ziemeļatlantijas līguma organizāciju un citu sabiedroto hidrometeoroloģijas dienestus; nodrošina klasificētas hidrometeoroloģiskās informācijas aizsardzību; diennakts darba režīmā nodrošina laika apstākļu novērojumus ar Nacionālo bruņoto spēku štābu saskaņotajās aģentūras pārziņā esošajās hidroloģiskā un meteoroloģiskā tīkla stacijās; kā arī nepārtrauktā darba režīmā nodrošina Iekšlietu ministriju, Nacionālos bruņotos spēkus un to vienības, kā arī – pēc pieprasījuma – Ziemeļatlantijas līguma organizāciju un citu sabiedroto bruņotos spēkus ar hidrometeoroloģisko informāciju pa šādiem informācijas blokiem: civilās aizsardzības sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamā hidrometeoroloģiskā informācija saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu; aeronavigācijai nepieciešamā hidrometeoroloģiskā informācija saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu; jūras navigācijai nepieciešamā hidrometeoroloģiskā informācija saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu; sauszemes operāciju plānošanai un norisei nepieciešamā hidrometeoroloģiskā informācija saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu; brīdināšanas sistēmai par masu iznīcināšanas ieroču pielietošanu nepieciešamā hidrometeoroloģiskā informācija saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu; pēc Nacionālo bruņoto spēku štāba pieprasījuma sagatavo un piegādā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem klimatisko apstākļu aprakstus interešu teritorijām.
Ja tiek izsludināta ārkārtēja situācija, izņēmuma stāvoklis vai karastāvoklis, aģentūra nekavējoties brīdina Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un citus sabiedroto hidrometeoroloģijas dienestus par definētiem laikapstākļiem Latvijas Republikā un interešu teritorijās.

Pieņemti noteikumi “Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā augstskola noformē un aktualizē studējošā personas lietu.
Par lietvedību augstskolā atbildīgā persona studējošā personas lietu izveido pēc personas imatrikulācijas, papildina un aktualizē studiju gaitā un pabeidz pēc studējošā eksmatrikulācijas.
Par lietvedību attiecīgajā augstskolas struktūrvienībā atbildīgā persona (struktūrvienības lietvedis) studiju kartē norāda šādas ziņas: studējošā personas dati (vārds, uzvārds, personas kods, studenta apliecības numurs vai imatrikulācijas kods); studējošā deklarētās dzīvesvietas adrese; dati par iepriekš iegūto izglītību (vispārējā vidējā, profesionālā vidējā vai augstākā izglītība, izglītības iegūšanas gads); iestājpārbaudījumi (nosaukums un vērtējums), uz kuru pamata studējošais imatrikulēts; kā arī: studiju programmas nosaukums; studiju programmas klasifikācijas kods; imatrikulācijas dati (rīkojuma numurs un datums); licencē un akreditācijas lapā norādītais studiju programmas ilgums; studiju veids (pilna/nepilna laika studijas) un forma (klātienes/neklātienes studijas); finansējuma veids (līguma ar studējošo datums un numurs), atbrīvojumi no studiju maksas (ja tādi ir), ziņas par studiju finansēšanas veida izmaiņām; ziņas par studiju programmas maiņu (rīkojumu numuri un datumi); ziņas par studiju pārtraukšanu un atsākšanu (rīkojumu numuri un datumi); ziņas par studiju gaitu pa semestriem (apgūtie studiju kursi un prakses, to apjoms kredītpunktos, vērtējums, pārbaudījuma datums, mācībspēka uzvārds un iniciālis, akadēmiskais amats un grāds); ziņas par citā augstskolā apgūtajiem studiju kursiem un to atzīšanu; kā arī ziņas par akadēmiskā grāda, zinātniskā grāda, profesionālā grāda un/vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanu (bakalaura, maģistra, doktora vai kvalifikācijas darba nosaukums, darba vadītāja un recenzenta vārds, uzvārds, akadēmiskais amats un grāds, darba aizstāvēšanas datums, kredītpunkti, vērtējums, gala pārbaudījumu vai valsts pārbaudījumu nosaukums, akadēmisko, zinātnisko vai profesionālo grādu vai kvalifikācijas piešķīrēja institūcija, piešķirtā grāda vai kvalifikācijas nosaukums, vērtējums, datums un lēmuma numurs); izsniegtā diploma nosaukums, sērija un numurs; eksmatrikulācijas dati (rīkojuma numurs un datums).
Augstskolas senāta noteiktajā kārtībā studiju kartē atļauts norādīt arī šajos noteikumos neminētas ziņas un studējošā personas lietā papildus Augstskolu likuma 46.panta septītajā daļā noteiktajiem dokumentiem atļauts iekļaut arī citus dokumentus (piemēram, vispārējās vidējās izglītības sertifikātu kopijas, dokumentu kopijas, kas apliecina personas uzvārda vai vārda maiņu).
20 dienu laikā pēc imatrikulācijas struktūrvienības lietvedis studiju kartē ieraksta datus, uz kuru pamata studējošais ir imatrikulēts. 20 dienu laikā pēc semestra beigām struktūrvienības lietvedis studiju kartē ieraksta pārbaudījumu rezultātus, kas atbilst ierakstiem pārbaudījumu protokolos, kurus parakstījis eksaminējošais mācībspēks vai mācībspēki.
Struktūrvienības lietvedis atbilstoši studiju procesa norisei, studējošā vai personas iesniegumiem, valsts pārvaldes institūciju lēmumiem un faktiskajai rīcībai aktualizē studiju karti, ir atbildīgs par studiju kartē norādīto ziņu pareizību un akadēmiskā gada beigās ar parakstu apliecina datu un ziņu pareizību.
Mēneša laikā pēc studējošā eksmatrikulācijas dekāns (vai nodaļas vadītājs, ja atbilstoši Augstskolu likuma 24.panta otrajai daļai fakultāte nav izveidota) un par lietvedību augstskolā atbildīgā persona paraksta studiju karti.
Ja akadēmiskā izziņa izsniegta, pamatojoties uz eksmatrikulētās personas rakstisku iesniegumu, studējošā personas lietā to ievieto pēc studējošā eksmatrikulācijas. Akadēmisko izziņu paraksta augstskolas rektors. To apstiprina ar augstskolas zīmogu. Akadēmiskajā izziņā ietver šādas ziņas: studiju programmas nosaukums; apgūtā studiju kursa nosaukums; mācībspēka vārds, uzvārds, akadēmiskais vai zinātniskais grāds un akadēmiskais amats; studiju kursa apjoms kredītpunktos; studiju kursa apjoms Eiropas kredītu pārneses sistēmas (European Credit Transfer System (ECTS)) punktos;  vērtējums; pārbaudījuma datums.
Studējošajiem, kuri imatrikulēti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, augstskola studējošā personas lietu noformē atbilstoši šiem noteikumiem līdz 2005.gada 1.decembrim.

Pieņemti noteikumi “Noteikumi par detālplānojuma izstrādes līgumu un detālplānojuma izstrādes un finansēšanas kārtību”, kuri nosaka detālplānojuma izstrādes un tās finansēšanas kārtību, kā arī līgumā par detālplānojuma izstrādi iekļaujamos nosacījumus.
Detālplānojuma sastāvdaļas, tā izstrādes un sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtība vietējās pašvaldības līmenī noteikta Teritorijas plānošanas likumā un Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”.
Lai uzsāktu detālplānojuma izstrādi, fiziskā vai juridiskā persona – detālplānojuma izstrādes ierosinātājs – iesniedz iesniegumu vietējās pašvaldības domē (padomē). Iesniegumā norāda: teritoriju, kurai nepieciešams izstrādāt detālplānojumu; detālplānojuma izstrādes nepieciešamības pamatojumu; detālplānojuma izstrādātāju.
Vietējās pašvaldības dome (padome) mēneša laikā pēc detālplānojuma izstrādes ierosinātāja iesnieguma saņemšanas izvērtē ierosinājuma atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un, ja ierosinājums atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, pieņem lēmumu par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu un līguma slēgšanu.
Ja ierosinājums neatbilst teritorijas plānojumam, vietējās pašvaldības dome (padome) pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu uzsākt detālplānojuma izstrādi, kā arī noslēgt līgumu, un nosūta detālplānojuma izstrādes ierosinātājam. Minēto lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.
Ja detālplānojuma izstrādi finansē detālplānojuma izstrādes ierosinātājs, vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumā papildus Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 58.punktā noteiktajam norāda detālplānojuma teritoriju atbilstoši īpašuma struktūras aprakstam un grafiskā veidā, kā arī detālplānojuma izstrādes ierosinātāju, ar kuru tiks slēgts līgums. Lēmumam pievieno līguma projektu.
Līgumā norāda: teritoriju, kurai izstrādā detālplānojumu; detālplānojuma izstrādes finansēšanas apmēru; detālplānojuma izstrādes vadītāju; pušu tiesības un pienākumus; pušu atbildību.
Ja detālplānojumu izstrādā vietējā pašvaldība, detālplānojuma izstrādei nepieciešamos finanšu līdzekļus detālplānojuma izstrādes ierosinātājs ieskaita vietējās pašvaldības pamatbudžetā. Minētos finanšu līdzekļus ieskaita pa daļām. 10 darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas veic avansa maksājumu 50 % apmērā. Atlikušo summu detālplānojuma izstrādes ierosinātājs ieskaita vietējās pašvaldības pamatbudžetā pēc detālplānojuma spēkā stāšanās.
Ja detālplānojumu izstrādā vietējā pašvaldība, maksu par sniegtajiem pakalpojumiem no ierosinātāja iekasē atbilstoši pašvaldības domes (padomes) lēmumā noteiktajam cenrādim.
 Ja detālplānojumu neizstrādā vietējā pašvaldība, detālplānojuma izstrādes ierosinātājam ir tiesības izvēlēties detālplānojuma izstrādātāju.

Akceptēts likumprojekts “Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums”.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt aizsargāta pakalpojuma, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi, aizsardzību no neatļautas tā izmantošanas komerciāliem mērķiem, lietojot nelegālas sistēmas, un aizsargāt pakalpojuma sniedzēja likumīgās tiesības, vienlaikus neierobežojot ierobežotas piekļuves sistēmu brīvu apriti tirgū. Likumprojekts nosaka darbības, kuras ir aizliegtas aizsargāta pakalpojuma aizsardzības nolūkos, uzraudzības iestādes un šo iestāžu tiesības un pienākumus. Likumprojektā ņemtas vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.novembra direktīvas 98/84/EK “Par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to” prasības.
Šā likuma ievērošanu atbilstoši kompetencei uzrauga Valsts policija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Nacionālā radio un televīzijas padome. Uzraudzību veic, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja iesniegumu, uzraudzības iestādes iniciatīvu vai citas institūcijas ziņojumu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs