Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Valsts civildienesta likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt likumīgai valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.

2.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka valsts civildienesta ierēdņa amata pretendentam (turpmāk — pretendents) izvirzāmās obligātās prasības, iecelšanu ierēdņa amatā un atbrīvošanu no ierēdņa amata, ierēdņa pienākumus, tiesības, dienesta gaitu un vadību vispārējā valsts civildienestā.

(2) Uz pretendentu, kas iecelts ierēdņa amatā, attiecas visi pienākumi un tiesības, kas šajā likumā noteikti attiecībā uz valsts civildienesta ierēdni (turpmāk — ierēdnis).

(3) Uz specializētā valsts civildienesta (3.panta otrā daļa) ierēdņiem attiecas šā likuma I nodaļa, IV nodaļā noteiktie vispārīgie pienākumi un 22.pantā noteiktās vispārīgās tiesības. Citas šā likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.

(4) Valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

3.pants. Ierēdnis

(1) Ierēdnis ir persona, kas Valsts kancelejā, ministrijā, Ministru prezidenta biedra sekretariātā, īpašu uzdevumu ministra sekretariātā, kā arī ministrijas, īpašu uzdevumu ministra vai Ministru prezidenta biedra pakļautībā vai pārraudzībā esošajā valsts pārvaldes iestādē (turpmāk arī — iestāde) veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finansu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai arī sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.

(2) Ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

(3) Ministru prezidents, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, Ministru prezidenta biedrs (turpmāk — ministrs), valsts ministrs, minēto amatpersonu biroju darbinieki (palīgi, padomnieki, preses sekretārs), kā arī parlamentārais sekretārs nav ierēdņi.

II nodaļa

Vispārējā valsts civildienesta vadība

4.pants. Valsts civildienesta pārvalde

(1) Valsts civildienesta pārvalde (turpmāk — Pārvalde) ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā īsteno valsts politiku valsts civildienestā.

(2) Pārvaldes funkcijas ir:

1) kontrolēt šā likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu valsts pārvaldes iestāžu darbībā;

2) izstrādāt Ministru kabineta normatīvo aktu projektus valsts civildienesta jomā;

3) izstrādāt vienotus personāla vadības principus valsts pārvaldes iestādēs un veicināt to īstenošanu;

4) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot, pilnveidot un aktualizēt valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju, personāla un civildienesta attiecības izbeigušu personu, kurām ir ierēdņa statuss, vienotās uzskaites sistēmu, kā arī noteikt šīs uzskaites sistēmas pieejamību;

5) nodrošināt ierēdņu karjeras vienotu plānošanu;

6) analizēt ierēdņu mācību vajadzības un sagatavot ikgadējo mācību pasūtījumu Valsts administrācijas skolai;

7) likumā noteiktajos gadījumos organizēt pretendentu konkursus;

8) izskatīt sūdzības par pretendentu konkursu;

9) piešķirt ierēdņa statusu;

10) likumā noteiktajos gadījumos pārbaudīt ierēdņu atbilstību šā likuma prasībām;

11) sniegt informāciju valsts civildienesta jomā;

12) izskatīt fizisko un juridisko personu sūdzības par ierēdņu rīcību;

13) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ierosināt un izmeklēt disciplinārlietas;

14) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzlikt disciplinārsodus;

15) izskatīt ierēdņu sūdzības par piemērotajiem disciplinārsodiem;

16) ierosināt ministram atcelt valsts pārvaldes iestāžu nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā.

(3) Pārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt no amatpersonām un valsts iestādēm tās funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

5.pants. Valsts administrācijas skola

(1) Valsts administrācijas skola ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus.

(2) Valsts administrācijas skolas funkcijas ir:

1) izstrādāt ierēdņu mācību programmas;

2) koordinēt un nodrošināt ierēdņu mācību procesu;

3) izstrādāt normatīvo aktu projektus, konceptuālos jautājumus, ziņojumus, programmas un citus dokumentus, kas saistīti ar ierēdņu mācībām.

III nodaļa

Iecelšana ierēdņa amatā

6.pants. Ierēdņu amati

(1) Ierēdņu amatus iestādē atbilstoši amatā veicamajiem pienākumiem, saskaņojot ar Pārvaldi, nosaka iestādes vadītājs.

(2) Šā likuma izpratnē ministrijas valsts sekretārs ir uzskatāms par iestādes vadītāju.

7.pants. Pretendentam izvirzāmās obligātās prasības

Uz ierēdņa amatu var pretendēt persona:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kura pārvalda latviešu valodu;

3) kurai ir augstākā izglītība;

4) kura nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

6) kura nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

10) kura nav iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas). Ministru kabinets var noteikt izņēmumus gadījumos, ja citādi attiecīgā iestāde nevar nodrošināt tai noteikto funkciju izpildi.

8.pants. Pretendentu konkurss uz vakantajiem ierēdņu amatiem

(1) Atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina:

1) uz iestādes vadītāja amatu — Pārvalde;

2) uz pārējiem ierēdņu amatiem — attiecīgā iestāde.

(2) Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.

(3) Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 dienām un garāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

(4) Uz vakanto ierēdņa amatu (izņemot iestādes vadītāja amatu) atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja pēc iestādes vadītāja lēmuma, bet citā iestādē — ar Pārvaldes lēmumu ierēdni attiecīgajā amatā valsts interesēs pārceļ.

9.pants. Pretendentu atbilstības ierēdņa amatam pārbaude

(1) Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) konkursam uz iestādes vadītāja amatu — Pārvaldes priekšnieks. Personu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, apstiprina Ministru kabinets pēc attiecīgā ministra ieteikuma;

2) konkursam uz pārējiem ierēdņu amatiem — attiecīgās iestādes vadītājs.

(2) Pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām izvērtē, ievērojot attiecīgā ierēdņa amata pārbaudes kritērijus, kurus nosaka:

1) iestādes vadītāja amatam — ministrs, informējot par to Pārvaldi;

2) pārējiem ierēdņu amatiem — attiecīgā iestāde.

(3) Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas vienu vai vairākus pretendentus, kas vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un, motivējot savu izvēli, iesaka viņus:

1) Ministru prezidentam — iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā;

2) ministram — iecelšanai iestādes vadītāja amatā;

3) attiecīgās iestādes vadītājam — iecelšanai citos ierēdņu amatos.

(4) Attiecīgā šā panta trešajā daļā minētā amatpersona izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā.

(5) Attiecīgā iestāde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(6) Ja pretendenti saņēmuši vienādu novērtējumu, priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu ir personai, kura atbrīvota no ierēdņa amata:

1) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju;

2) sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi dienesta pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas.

(7) Pretendentam ir tiesības iepazīties ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmumu. Pretendentam ir tiesības apstrīdēt attiecīgās amatpersonas lēmumu Pārvaldē septiņu dienu laikā kopš brīža, kad viņam tas kļuvis zināms.

10.pants. Atkārtots pretendentu konkurss

Atkārtotu pretendentu konkursu izsludina, ja:

1) konkursā nav pieteicies neviens pretendents;

2) saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu neviena pretendenta profesionālā sagatavotība neatbilst ierēdņa amata aprakstā noteiktajām prasībām;

3) nevienu no pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem šā likuma 9.panta trešajā daļā minētā attiecīgā amatpersona neatzīst par piemērotu attiecīgajam amatam.

11.pants. Pretendenta iecelšana ierēdņa amatā

(1) Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ iestādes vadītājs. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, norādot dienesta apstākļus, kas to nosaka.

(2) Pretendentu iestādes vadītāja amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Valsts kancelejas direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs vai attiecīgi Ministru prezidents pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no amata, informējot par to Pārvaldi un personu, attiecībā uz kuru lēmums pieņemts.

(3) Pretendentu ministrijas valsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāja, Valsts kancelejas direktora un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā šā panta otrajā daļā minētā attiecīgā amatpersona ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Pretendentu, kuram noteikts pārbaudes laiks, amatā ieceļ, bet par viņa apstiprināšanu amatā lemj Ministru kabinets.

(4) Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, iestādes vadītājs vai attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona var noteikt pārbaudes laiku, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(5) Pretendentam, kas tiek iecelts ierēdņa amatā pirmo reizi, iestādes vadītājs vai attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona nosaka pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.

12.pants. Dokumentu pārbaude

(1) Iestāde nosūta Pārvaldei dokumentus, kas apliecina konkursa kārtībā amatā ieceltā pretendenta kvalifikāciju, un pretendenta rakstveida apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(2) Pārvalde pārbauda, vai uz pretendentu, kas iecelts amatā konkursa kārtībā, neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(3) Ja Pārvalde konstatē, ka uz attiecīgo pretendentu attiecas kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem, tā par to informē iestādi, kura iesniegusi dokumentus. Pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, iestāde atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām.

13.pants. Ierēdņa solījums

(1) Sākot pildīt ierēdņa amata pienākumus, pretendents, kas ierēdņa amatā tiek iecelts pirmo reizi, dod un paraksta šādu solījumu:

"Es apsolos būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs neatkarīgai un demokrātiskai Latvijas Republikai, pildīt amata pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un valdības lēmumiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm, lai nodrošinātu tiesisku, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību."

(2) Solījumu pieņem iestādes vadītājs. Iestādes vadītāja solījumu pieņem ministrs. Valsts kancelejas direktora solījumu pieņem Ministru prezidents.

14.pants. Ierēdņa statusa piešķiršana

(1) Ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms ierēdņa amatā pirmo reizi ieceltā pretendenta pārbaudes laika beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek novērtēta viņa piemērotība darbam civildienestā.

(2) Ja novērtējums ir pozitīvs, iestādes vadītājs ierosina Pārvaldei piešķirt pretendentam ierēdņa statusu. Ja novērtējums ir negatīvs, iestādes vadītājs atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar pārbaudes neizturēšanu, par to informējot Pārvaldi.

(3) Lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, bet par Valsts kancelejas direktora atbrīvošanu — Ministru prezidents. Lēmumu par valsts sekretāra, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāja, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Valsts kancelejas direktora un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata attiecīgā amatpersona pieņem, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.

IV nodaļa

Ierēdņa vispārīgie pienākumi

15.pants. Ierēdņa pamatpienākumi

(1) Ierēdņa pamatpienākumi ir:

1) ievērot Satversmi, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;

2) neatkarīgi no savas politiskās pārliecības būt lojālam likumīgai valdībai;

3) apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus.

(2) Ierēdnis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.

16.pants. Pienākums atbildēt par savas darbības vai bezdarbības likumību

(1) Ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības vai bezdarbības likumību. Ja ierēdnim rodas šaubas par uzdevuma likumīgumu, viņa pienākums ir atteikties no uzdevuma pildīšanas, rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu.

(2) Ierēdnim ir tiesības, iesniedzot sūdzību, apstrīdēt saņemto nelikumīgo rīkojumu vai uzdevumu nākamajai augstākajai amatpersonai. Ja rīkojums vai uzdevums netiek atcelts, ierēdnim ir tiesības to apstrīdēt Pārvaldē.

17.pants. Komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas un citi ierobežojumi

Ierēdņu komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

18.pants. Iestādes oficiālā viedokļa izteikšana

Ierēdnis iestādes oficiālo viedokli drīkst izteikt tikai ar iestādes vadītāja pilnvarojumu.

19.pants. Pienākums celt kvalifikāciju

Ierēdņa pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

V nodaļa

Ierēdņa amata pienākumi

20.pants. Ierēdņa amata pienākumu noteikšana

(1) Ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Attiecīgā ierēdņa amata pienākumus, ierēdnim uzsākot pildīt amata pienākumus vai mainot viņam uzticēto amata pienākumu apjomu, ierēdņa amata aprakstā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītāja amata aprakstā — ministrs, bet Valsts kancelejas direktora amata aprakstā — Ministru prezidents.

(3) Ierēdnis paraksta amata aprakstu, apliecinot, ka ir iepazinies ar to.

21.pants. Prombūtnē esoša ierēdņa aizvietošana vai vakanta ierēdņa amata pienākumu pildīšana

Prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumus vai vakanta ierēdņa amata pienākumus iestādes vadītājs uz laiku papildus tiešajiem amata pienākumiem var uzdot pildīt citiem ierēdņiem.

VI nodaļa

Ierēdņa tiesības

22.pants. Ierēdņa vispārīgās tiesības

Ierēdnim ir šādas vispārīgās tiesības:

1) uz pastāvīgu civildienestu, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) veikt valsts pārvaldes funkcijas amatam noteiktās kompetences ietvaros;

3) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pieprasīt un saņemt no jebkuras fiziskās vai juridiskās personas informāciju, kas nepieciešama amata pienākumu izpildei;

4) uz amata pienākumu izpildei piemērotiem apstākļiem;

5) pieteikties uz vakantajiem augstākas kvalifikācijas kategorijas ierēdņu amatiem;

6) piedalīties mācību programmās, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes.

23.pants. Mēnešalga, pabalsti, piemaksas un prēmijas

(1) Ierēdnis saņem mēnešalgu, kuru atbilstoši ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītājam — ministrs, Valsts kancelejas direktoram — Ministru prezidents.

(2) Ierēdnim ir tiesības papildus mēnešalgai Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā saņemt pabalstus, piemaksas un prēmijas.

24.pants. Pabalsts ierēdņa ievainojuma, ierēdņa vai viņa ģimenes locekļa nāves gadījumā

(1) Ierēdnis, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.

(2) Ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisija.

(3) Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja ierēdnis gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu 24 mēnešalgu apmērā.

(4) Ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

25.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

26.pants. Kompensācija ceļa izdevumu segšanai

Ja ierēdnis nedzīvo pastāvīgi tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

27.pants. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata

Ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja ar viņu izbeidz valsts civildienesta attiecības sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu.

28.pants. Piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēnešalgas par prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumu pildīšanu un vakanta ierēdņa amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem.

29.pants. Piemaksa par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēnešalgas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

30.pants. Kvalifikācijas celšana un mācību izdevumu segšana

(1) Iestādes vadītājs nodrošina iespēju ierēdnim celt kvalifikāciju ne mazāk kā 45 dienas triju gadu laikā, saglabājot viņam mēnešalgu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

(2) Ierēdņa kvalifikācijas celšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(4) Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no ierēdņa amata pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nokalpojis civildienestā mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā to mācību gada maksas daļu, kuru segusi iestāde.

31.pants. Ikgadējais atvaļinājums

(1) Ierēdnim katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājumu grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot vidējo izpeļņu.

(2) Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir četras kalendāra nedēļas. Pilnu ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir ierēdnim, kurš valsts civildienestā nepārtraukti nokalpojis vismaz sešus mēnešus.

(3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(4) Ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

32.pants. Mācību atvaļinājums

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēnešalgu. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

33.pants. Atvaļinājums bez mēnešalgas saglabāšanas

(1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēnešalgas saglabāšanas.

(2) Ja ierēdnis piekritis kandidēt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās un ja ierēdnim, kurš ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, tas ir nepieciešams, viņam līdz vēlēšanu dienai piešķir šādu atvaļinājumu:

1) Saeimas vēlēšanām — līdz diviem mēnešiem;

2) pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām — līdz vienam mēnesim.

34.pants. Tiesības ieņemt līdzvērtīgu ierēdņa amatu

Ierēdnim, kurš atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā vai ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldību iestādē, pēc dienesta vai pilnvaru termiņa izbeigšanās Pārvalde nodrošina tiesības ieņemt līdzvērtīgu ierēdņa amatu.

VII nodaļa

Valsts civildienesta gaita

35.pants. Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtējums

(1) Iestādes vadītājs izveido vērtēšanas komisiju, kas katru gadu novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātu.

(2) Iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido attiecīgais ministrs.

(3) Novērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Novērtēšanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamam amatam, pārcelšanu amatā, ierēdņa amata kvalifikācijas pakāpes piešķiršanu.

36.pants. Ierēdņu amatu kvalifikācijas kategorijas un pakāpes

(1) Ierēdņu amati tiek iedalīti amatu kvalifikācijas kategorijās. Ierēdņu amatu novērtēšanas kārtību, kā arī kvalifikācijas kategorijas un to noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim valsts civildienesta gaitā pēc viņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijas ietvaros piešķir kvalifikācijas pakāpi. Ierēdņu amatu kvalifikācijas pakāpes un to noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

37.pants. Pārcelšana citā amatā valsts interesēs

(1) Ierēdni valsts interesēs var pārcelt citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei, tajā pašā iestādē ar iestādes vadītāja lēmumu, bet citā iestādē — ar Pārvaldes lēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, viņam tiek saglabātas tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(3) Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, viņam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

(4) Ierēdnis var atteikties no pārcelšanas uz citu iestādi vai uz citu apdzīvotu vietu, ja viņam ir svarīgi iemesli, kurus katrā atsevišķā gadījumā izvērtē un par kuriem atzinumu sniedz Pārvalde.

(5) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

38.pants. Komandējums

(1) Ierēdni amata pienākumu izpildei var nosūtīt komandējumā ārpus pastāvīgās dienesta vietas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atlīdzinot ar to saistītos izdevumus.

(2) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz viena gada vecumam, un grūtnieces nav atļauts nosūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas.

39.pants. Atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Ja attiecībā pret ierēdni kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana, iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

(2) Ja šādā veidā atstādināto ierēdni tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā un viņš uzskatāms par atbrīvotu, skaitot no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā atstādinātajam ierēdnim izmaksājams atalgojums par atstādināšanas laiku, ja vien atbrīvošanai nav cita pamata, kas noteikts šajā likumā.

(3) Iestādes vadītājs atstādina ierēdni no amata pienākumu izpildes, ja to likumā noteiktajos gadījumos pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.

(4) Iestādes vadītājs ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajā kārtībā var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes disciplinārlietas izmeklēšanas laikā.

(5) Iestādes vadītāju var atstādināt ministrs, Valsts kancelejas direktoru — Ministru prezidents.

40.pants. Disciplinārā atbildība

Ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pret ierēdni ierosina disciplinārlietu, izmeklē to un piemēro disciplinārsodu.

41.pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis ar iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos,

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu,

d) sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam (attiecībā uz iestādes vadītāju — ievērojot 14.panta trešās daļas noteikumus),

e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām,

f) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums,

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu,

h) sakarā ar to, ka viņš pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas,

i) atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu, ar tiesībām pretendēt uz citu ierēdņa amatu,

j) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

k) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā,

l) sakarā ar tiesas spriedumu krimināllietā;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

42.pants. Lietu nodošana

Ierēdnis, ar kuru tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības vai kurš tiek pārcelts citā amatā, nodod iestādes vadītāja norīkotai personai ar amata izpildi saistītos lietvedības dokumentus, materiālus, materiālās vērtības, rakstot pieņemšanas—nodošanas aktu, un veic norēķinus ar iestādi.

43.pants. Valsts civildienesta gaitas apraksts

(1) Atzīmes par valsts civildienesta gaitu (lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz ierēdni) iestāde izdara ierēdņa valsts civildienesta gaitas aprakstā, kas glabājas iestādē, kurā kalpo ierēdnis.

(2) Ierēdnim ir tiesības iepazīties ar viņa valsts civildienesta gaitas aprakstu un saņemt tā norakstu.

(3) Par ierēdņa valsts civildienesta gaitu iestāde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz informāciju Pārvaldei, kas izdara atzīmes vienotajā uzskaites sistēmā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts civildienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10.nr.; 1995, 12.nr.; 1996, 9., 14., 22.nr.; 1997, 9., 22.nr.; 2000, 5.nr.).

2. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā iestādes vadītājs, saskaņojot ar Pārvaldi, nosaka civildienesta ierēdņu amatus un ierēdņu amatiem atbilstošās kvalifikācijas kategorijas.

3. Ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri ieņem ierēdņu amatus, kas pēc šā likuma spēkā stāšanās vairs nav uzskatāmi par ierēdņu amatiem, iestādes vadītājs par amata statusa maiņu paziņo rakstveidā. Ja minētās personas piekrīt, iestādes vadītājs noslēdz darba līgumus. Attiecībā uz šādām personām vienu gadu pēc darba līguma noslēgšanas tiek piemērotas šā likuma 24., 25., 30., 31. un 32.pantā noteiktās sociālās garantijas. Ar ierēdni vai ierēdņa kandidātu, kurš mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas nepiekrīt noslēgt darba līgumu, iestādes vadītājs izbeidz civildienesta attiecības, izmaksājot viņam šā likuma 27.pantā minēto pabalstu.

4. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā pārējiem ierēdņu kandidātiem, kuri saskaņā ar šo likumu ieņem ierēdņu amatus, Pārvalde piešķir ierēdņa statusu.

5. Šā likuma 7.panta 3.punkts attiecas arī uz ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā saskaņā ar šo likumu ieņem ierēdņa amatu šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajās valsts pārvaldes iestādēs. Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus 7.panta 3.punkta piemērošanai attiecībā uz minētajām personām.

6. Attiecībā uz ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajās iestādēs vadītāja amatu, šā likuma 11.panta otrajā daļā noteiktais termiņš tiek skaitīts no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

 

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

 

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 7.septembrī.

 

Valsts prezidente V.Vīķe—Freiberga

 

Rīgā 2000.gada 22.septembrī