Ministru kabineta noteikumi Nr.318

Rīgā 2000.gada 19.septembrī (prot. Nr.44 9.§)

Noteikumi par darba drošības un veselības aizsardzības organizēšanas un darba vietu iekārtošanas prasībām būvlaukumos

Izdoti saskaņā ar likuma "Par darba aizsardzību" 16.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka darba drošības un veselības aizsardzības organizēšanas un darba vietu iekārtošanas prasības būvlaukumos, kā arī būvniecības dalībnieku pienākumus un atbildību par šo prasību neievērošanu.

2. Šie noteikumi attiecas uz šādiem būvdarbiem:

2.1. pazemes darbi;

2.2. zemes darbi, tai skaitā mākslīgo zemes būvju ierīkošana;

2.3. ārējo inženiertīklu izbūve;

2.4. vispārējie būvdarbi, tai skaitā:

2.4.1. betonēšanas darbi;

2.4.2. mūrnieku darbi;

2.4.3. izolēšanas un jumiķu darbi;

2.4.4. namdaru un būvgaldnieku darbi;

2.5. saliekamo (iepriekšizgatavoto) būvkonstrukciju montāža un demontāža;

2.6. apdares darbi, tai skaitā:

2.6.1. apmetēju darbi;

2.6.2. flīzētāju darbi;

2.6.3. krāsotāju darbi;

2.6.4. tapsētāju darbi;

2.6.5. stiklinieku darbi;

2.7. ēku iekšējo sanitārtehnisko tīklu un iekārtu ierīkošana un montāža;

2.8. būvju nojaukšana un noārdīšana;

2.9. būvremonta darbi;

2.10. būvju rekonstrukcija, renovācija un restaurācija;

2.11. būvju uzturēšana, ja tā saistīta ar kādu no iepriekšminētajiem darbu veidiem;

2.12. urbšanas darbi;

2.13. bagarēšanas un zemūdens darbi.

3. Būvdarbi, kas rada paaugstinātu risku darbinieku drošībai un veselībai, ir:

3.1. darbi, kuros darbinieki ir pakļauti riskam:

3.1.1. zemes nogruvumos tikt apbērtiem ar grunti;

3.1.2. tikt applūdinātiem ar ūdeni;

3.1.3. iekrist ūdenī un noslīkt;

3.1.4. nokrist no augstuma, kas pārsniedz vienu metru;

3.2. darbi, kuros darbinieki nonāk saskarē ar kaitīgām ķīmiskām vai bioloģiskām vielām, kas rada draudus darbinieku drošībai un veselībai vai kas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir pakļautas speciālai uzraudzībai;

3.3. darbi, kuros darbinieki ir pakļauti riskam tikt apstarotiem ar jonizējošo starojumu un kuru izpildi reglamentē normatīvie akti par aizsardzību pret radiāciju;

3.4. darbi augstsprieguma elektrolīniju aizsardzības zonās;

3.5. pazemē (piemēram, akās, tuneļos) veicamie darbi;

3.6. darbi, kuros darbiniekiem nepieciešama gaisa piegādes sistēma;

3.7. darbi, kuros darbinieki pakļauti paaugstinātam atmosfēras spiedienam (piemēram, kesonos);

3.8. spridzināšanas darbi;

3.9. darbi, kuri saistīti ar tādu būvkonstrukciju, būvelementu vai iekārtu montāžu vai demontāžu, kas smagākas par divām tonnām.

4. Šie noteikumi neattiecas uz darba vietu iekārtošanu derīgo izrakteņu ieguves rūpniecībā.

5. Šo noteikumu izpilde neietekmē darbuzņēmēja kā darba devēja atbildību, kas noteikta likumā "Par darba aizsardzību" un citos normatīvajos aktos.

II. Projekta vadītājs, koordinatoru iecelšana, iepriekšējs paziņojums

6. Būvlaukumā, kurā būvniecību veiks vai veic vairāki darbuzņēmēji, pasūtītāji vai projekta vadītāji, ieceļ vienu vai vairākus darba drošības un veselības aizsardzības koordinatorus projekta sagatavošanas posmā un darba drošības un veselības aizsardzības koordinatorus projekta izpildes posmā.

7. Projekts ir process, ko veido koordinēto un kontrolēto norišu kopums, kuram ir noteikti sākuma un beigu termiņi un kura īpašām prasībām atbilstošais mērķis jāsasniedz, iekļaujoties paredzētajā laikā un izmaksu un resursu ietvaros.

8. Projekta vadītājs ir fiziska vai juridiska persona, kas atbild par būvdarbu sagatavošanu, izpildi un izpildes uzraudzību un rīkojas pasūtītāja vārdā.

9. Darba drošības un veselības aizsardzības koordinators projekta sagatavošanas posmā ir fiziska vai juridiska persona, kurai pasūtītājs vai projekta vadītājs ir uzticējis šo noteikumu 16.punktā minēto pienākumu veikšanu projekta sagatavošanas posmā (turpmāk — projekta sagatavošanas koordinators).

10. Darba drošības un veselības aizsardzības koordinators projekta izpildes posmā ir fiziska vai juridiska persona, kurai pasūtītājs vai projekta vadītājs ir uzticējis šo noteikumu 17.punktā minēto pienākumu veikšanu projekta izpildes posmā (turpmāk — projekta izpildes koordinators).

11. Projekta sagatavošanas koordinatora un projekta izpildes koordinatora iecelšana neatbrīvo pasūtītāju un projekta vadītāju no atbildības par darba drošības un veselības aizsardzības prasību ievērošanu.

12. Pasūtītājs vai projekta vadītājs nodrošina, lai pirms būvdarbu uzsākšanas tiktu izstrādāts darba drošības un veselības aizsardzības plāns saskaņā ar šo noteikumu 16.2.apakšpunktu.

13. Pasūtītāja vai projekta vadītāja pienākums ir pirms būvdarbu uzsākšanas nosūtīt Valsts darba inspekcijai iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu (pielikums) vienā no šādiem gadījumiem:

13.1. ja paredzētais būvdarbu ilgums pārsniedz 30 darbadienas un būvdarbos vienlaikus tiek nodarbināti vairāk nekā 20 darbinieki;

13.2. ja plānotais būvdarbu apjoms pārsniedz 500 cilvēkdienas (darbinieka nostrādātas darbadienas).

14. Iepriekšējā paziņojumā par būvdarbu veikšanu norādīto informāciju pasūtītājs vai projekta vadītājs novieto būvlaukumā redzamā vietā un, ja nepieciešams, to regulāri atjauno.

III. Projekta sagatavošanas un izpildes posmi, koordinatoru pienākumi

15. Ja projekta vadītājs vai pasūtītājs pilda projekta vadītāja pienākumus, viņš dažādos projekta sagatavošanas un izpildes posmos ievēro likumā "Par darba aizsardzību" noteiktās prasības attiecībā uz darba drošību un veselības aizsardzību, jo īpaši:

15.1. kad tiek lemts par arhitektūras, tehniskajiem un organizatoriskajiem aspektiem, plānojot darbus vai darba posmus, kas norisināsies vienlaikus vai arī secīgi;

15.2. kad tiek aprēķināts vienlaikus veicamo būvdarbu apjoms un posmu veikšanai nepieciešamais laiks, ņemot vērā darba drošības un veselības aizsardzības plānu un visus dokumentus, kas izstrādāti vai koriģēti saskaņā ar šo noteikumu 16.2., 16.3. un 17.3.apakšpunktu.

16. Projekta sagatavošanas koordinatoram ir šādi pienākumi:

16.1. koordinēt šo noteikumu 15.punkta izpildi ar projekta vadītāju, darbuzņēmējiem un pašnodarbinātajiem;

16.2. saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu izstrādāt darba drošības un veselības aizsardzības plānu, iekļaujot tajā arī konkrētus pasākumus attiecībā uz būvdarbiem, kas minēti šo noteikumu 3.punktā;

16.3. sagatavot projekta raksturam atbilstošu dokumentāciju, kurā iekļauta informācija par darba drošības un veselības aizsardzības prasībām, kas jāņem vērā, veicot darbus.

17. Projekta izpildes koordinatoram ir šādi pienākumi:

17.1. koordinēt vispārīgo darba drošības un veselības aizsardzības principu īstenošanu, kad tiek lemts par tehniskajiem un/vai organizatoriskajiem pasākumiem, plānojot dažādu būvdarbu vienlaicīgu vai secīgu veikšanu un aprēķinot to izpildei nepieciešamo laiku;

17.2. saskaņot un uzraudzīt darba drošības un veselības aizsardzības plāna un darbu veikšanas projekta izpildi, lai nodrošinātu, ka darbuzņēmēji un pašnodarbinātie ievēro šo noteikumu 27.punkta prasības un darba drošības un veselības aizsardzības plāna izpildi;

17.3. veikt nepieciešamos grozījumus darba drošības un veselības aizsardzības plānā un šo noteikumu 16.3.apakšpunktā minētajā dokumentācijā, ņemot vērā paveiktos darbus un izmaiņas būvlaukumā, kā arī būvprojektā (ja tādas ir veiktas);

17.4. organizēt darbuzņēmēju sadarbību (arī to darbuzņēmēju, kas vienā un tajā pašā būvlaukumā strādā pēc kārtas), saskaņot viņu darbību, lai aizsargātu darbiniekus un novērstu nelaimes gadījumus darbā un arodslimības, nodrošināt savstarpēju informācijas apmaiņu saskaņā ar likuma "Par darba aizsardzību" prasībām un, ja nepieciešams, iesaistīt arī pašnodarbinātos;

17.5. saskaņot darbuzņēmēju darba drošības un veselības aizsardzības pasākumus un pārbaudīt to atbilstošu izpildi;

17.6. veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu nepiederošu personu uzturēšanos būvlaukumā.

IV. Darba drošības un veselības aizsardzības plāns

18. Darba drošības un veselības aizsardzības plānu (turpmāk — plāns) izstrādā, lai visus būvniecības dalībniekus nodrošinātu ar nepieciešamo darba drošības un veselības aizsardzības informāciju.

19. Plānā iekļauj specifisku informāciju, kas attiecas tikai uz konkrēto projektu un ir nepieciešama darba drošības un veselības aizsardzības organizēšanā.

20. Plānu izstrādā līdz būvdarbu uzsākšanai. Ja mainās projekta apstākļi, plānu var pārskatīt. Projekta izpildes koordinatoriem ir iespēja iepazīties ar plānu, pirms tiek izraudzīts attiecīgais darbuzņēmējs.

21. Plānam ir divas stadijas:

21.1. pirmā stadija — projekta sagatavošanas posmā, kas saistīts ar projekta izstrādi līdz darbuzņēmēja izvēlei, plānu var iestrādāt būvprojekta darbu organizēšanas daļā;

21.2. otrā stadija — projekta izpildes posmā, kas saistīts ar būvdarbu veikšanu, plānu var iestrādāt būvdarbu veikšanas projektā.

22. Ja nepieciešamā informācija ir iekļauta citos būvniecības dokumentos vai būvprojekta rasējumos, plānā var būt tikai norādes par šīs informācijas atrašanās vietu.

23. Plānā projekta sagatavošanas posmā iekļauj šādu informāciju:

23.1. būvlaukumam paredzētajai teritorijai blakus esošo zemesgabalu izmantojums:

23.1.1. ēkas un ražotnes, kas varētu ierobežot būvdarbu veikšanu attiecībā uz darba drošību un veselības aizsardzību;

23.1.2. virszemes un pazemes inženierkomunikācijas;

23.1.3. satiksmes ceļi un ar tiem saistītie ierobežojumi (piemēram, piekļūšana ugunsdzēsības ietaisēm, materiālu piegādes un transportlīdzekļu novietošanas laika ierobežojumi);

23.1.4. būvju nojaukšana vai pārbūve, kas saistīta ar veselībai kaitīgiem materiāliem, nenoturīgām un nestabilām konstrukcijām un kurai nepieciešami īpaši darba drošības un veselības aizsardzības pasākumi;

23.1.5. grunts raksturojums, norādot sastāvu, piesārņotību, nestabilitāti, vecas šahtas vai citus pazemes šķēršļus;

23.1.6. nojaucamo būvju tehniskās dokumentācijas esamība (var būt pasūtītāja iesniegtā informācija);

23.2. būvprojektā ietvertie riska faktori, no kuriem nav iespējams izvairīties, kā arī darba drošības un veselības aizsardzības pasākumi, kas jāievēro attiecībā uz šiem riska faktoriem;

23.3. detalizēti ieteikumi īpašiem darba drošības un veselības aizsardzības pasākumiem, par kuriem darbuzņēmējs var pieprasīt skaidrojumus turpmāko jautājumu risināšanā;

23.4. iespējamie riska faktori, kuri saskaņā ar būvprojektu var rasties būvdarbu procesā veselībai kaitīgu materiālu dēļ, un nepieciešamā informācija par likumu un citu normatīvo aktu prasībām;

23.5. ar paredzēto būvlaukuma teritoriju saistītā informācija:

23.5.1. iespējas piekļūt būvlaukumam, evakuācijas izejas;

23.5.2. pagaidu būvju un atsevišķu darba iecirkņu izvietojums;

23.5.3. būvmateriālu iekraušanas un izkraušanas laukumi, noliktavas;

23.5.4. transporta un gājēju ceļi;

23.5.5. piebrauktuves un caurbrauktuves ugunsdzēsības automašīnām;

23.6. būvlaukumā veicamo darba drošības un veselības aizsardzības pasākumu saskaņošana un attiecīgās informācijas apmaiņa starp pasūtītāju, projekta vadītāju, darbuzņēmējiem un pašnodarbinātajiem;

23.7. konkrēti pasākumi attiecībā uz šo noteikumu 3.punktā minētajiem būvdarbiem.

24. Būvdarbu izpildes posmā plānā iekļauj:

24.1. darba drošības un veselības aizsardzības organizēšanas vispārējo kārtību būvlaukumā;

24.2. izmaiņas, kas būvdarbu izpildes laikā rodas:

24.2.1. darbu plānos un grafikos;

24.2.2. būvizstrādājumu, būvmateriālu, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma nomenklatūrā un piegādes grafikos;

24.2.3. darbaspēka kustības un galveno būvmašīnu darba grafikos.

25. Sabiedriski nozīmīgu vai tehniski sarežģītu būvju projektos plāns var būt nepabeigts, bet šādos gadījumos būvdarbu izpildes posma plānā ietver:

25.1. darba drošības un veselības aizsardzības organizēšanas vispārējo vadības kārtību;

25.2. vispārējās drošības prasības būvlaukumā;

25.3. skaidrojumu par informācijas pieejamību projekta sagatavošanas posmā un skaidrojumu, kā tā tiks pārzināta un kontrolēta;

25.4. kārtību, kādā projekta izmaiņas tiks iekļautas un iestrādātas plānā, atsevišķu posmu būvdarbu veikšanas projektā vai citā būvdarbu izpildes tehnoloģiskajā dokumentā.

V. Darbuzņēmēja pienākumi

26. Lai būvlaukumā nodrošinātu darbinieku drošību un veselības aizsardzību, darbuzņēmēji:

26.1. atbilstoši būvlaukuma un būvdarbu raksturam, darba apstākļiem un riska faktoriem veic pasākumus, lai darba vietas atbilstu šo noteikumu VI, VII un VIII nodaļā minētajām prasībām;

26.2. ievēro projekta sagatavošanas koordinatora un projekta izpildes koordinatora norādījumus.

27. Veicot būvdarbus, darbuzņēmējs nodrošina likuma "Par darba aizsardzību" prasību izpildi, īpaši attiecībā uz:

27.1. būvlaukuma norobežošanu un uzturēšanu tīrībā un kārtībā;

27.2. vietas izvēli darba vietām, ņemot vērā nepieciešamību tām brīvi piekļūt, kā arī nosakot pārvietošanās un kustības maršrutus un iekārtu izvietošanas zonas;

27.3. dažādu materiālu izmantošanas apstākļiem;

27.4. mašīnu, iekārtu un instalāciju tehnisko apkalpi un pārbaudēm, uzsākot ekspluatāciju, kā arī regulārām pārbaudēm ekspluatācijas laikā, lai novērstu defektus, kas varētu radīt draudus darbinieku drošībai un veselībai;

27.5. dažādu materiālu uzglabāšanas zonu ierīkošanu un marķēšanu (īpaši attiecībā uz bīstamiem materiāliem un vielām);

27.6. izmantoto bīstamo materiālu un vielu savākšanu un aizvākšanu;

27.7. atkritumu un būvgružu glabāšanu, savākšanu, pārvietošanu un likvidēšanu;

27.8. dažādiem darbiem vai darba posmiem paredzētā izpildes termiņa maiņu, pamatojoties uz darba gaitu būvlaukumā;

27.9. sadarbību ar pašnodarbinātajiem;

27.10. sadarbību un darbu saskaņošanu ar citām rūpnieciskām ražotnēm būvlaukumā vai tā tuvumā.

28. Darbuzņēmējs informē darbiniekus vai viņu uzticības personas par visiem pasākumiem, kas tiks veikti būvlaukumā attiecībā uz viņu darba drošību un veselības aizsardzību saskaņā ar likuma "Par darba aizsardzību" prasībām. Informācijai jābūt darbiniekiem saprotamai.

29. Darbuzņēmējs nodrošina konsultēšanos ar darbiniekiem vai viņu uzticības personām un viņu līdzdalību visos ar darba drošību un veselības aizsardzību saistītajos jautājumos saskaņā ar likumu "Par darba aizsardzību".  

VI. Minimālās prasības darba vietu iekārtošanai būvlaukumos

30. Stabilitātes un noturības prasības:

30.1. materiāliem, iekārtām un jebkurai sastāvdaļai, kas, atrodoties kustībā, var ietekmēt darbinieku drošību un veselību, ir jābūt stabilai un drošai;

30.2. piekļūšana virsmām, kas veidotas no nepietiekami izturīgiem materiāliem, nav atļauta bez atbilstoša aprīkojuma vai palīglīdzekļiem, kas ļauj darbu veikt droši.

31. Energosadales instalācijas (ietaises, iekārtas un tīkli) projektē un ierīko tā, lai:

31.1. nerastos ugunsgrēka vai eksplozijas risks;

31.2. cilvēki būtu pietiekami pasargāti no elektrotraumām, ko izraisa tieša vai netieša saskare ar energosadales instalāciju;

31.3. iekārtu un aizsardzības ierīču projektēšanā, ierīkošanā un izvēlē tiktu ņemts vērā sadalāmās enerģijas veids un jauda, ārējie apstākļi un to personu kompetence, kurām ir iespējams piekļūt energosadales instalācijas daļām.

32. Evakuācijas ceļus, ejas un izejas projektē un ierīko, ievērojot šādas prasības:

32.1. evakuācijas ceļi, ejas un izejas ir brīvas un nodrošina visātrāko nokļūšanu drošībā;

32.2. evakuācijas ceļi, ejas un izejas nodrošina ātru un pēc iespējas drošāku darbinieku evakuāciju no visām darba vietām briesmu gadījumā;

32.3. evakuācijas ceļu, eju un izeju skaitu, izvietojumu un izmērus nosaka atkarībā no būvlaukuma, ēku, būvju un telpu (arī būvniecības pagaidu būves, tai skaitā nojumes) izmantošanas, tajās esošajām iekārtām un to gabarītiem, kā arī no maksimālā iespējamā klātesošo personu skaita;

32.4. evakuācijas ceļi, ejas un izejas ir apzīmētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām drošības zīmju lietošanai darba vietās;

32.5. evakuācijas ceļus, ejas un izejas, kurām nepieciešams apgaismojums, nodrošina ar pietiekamas intensitātes avārijas apgaismojumu gadījumam, ja darba apgaismojums tiek bojāts.

33. Prasības ugunsgrēka izziņošanas, ugunsdzēsības automātikas sistēmām un ugunsdzēšanas līdzekļiem:

33.1. atkarībā no būvlaukuma vietas, ēku un būvju specifikas, telpu izmēriem un izmantošanas, tajās esošajām iekārtām, lietojamo materiālu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī maksimālā iespējamā klātesošo personu skaita darba vietas nodrošina ar piemērotām ugunsdzēšanas ierīcēm pietiekamā daudzumā un, ja nepieciešams, — ar ugunsgrēka signalizācijas ierīcēm un trauksmes sistēmām;

33.2. ugunsdzēšanas ierīces, ugunsgrēka signalizācijas ierīces un trauksmes sistēmas regulāri pārbauda un uztur kārtībā;

33.3. regulāri rīko atbilstošas pārbaudes un darbinieku mācības;

33.4. ugunsdzēšanas līdzekļi ir ērti pieejami un vienkārši lietojami, un to atrašanās vietas ir norādītas ar zīmēm, kuras izvieto atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās, par ugunsdrošību u.c.

34. Prasības ventilācijai:

34.1. darba vietās nodrošina pietiekamu svaiga gaisa pievadi, ņemot vērā darba raksturu un darbinieku fizisko slodzi;

34.2. ventilācijas sistēmas tiek uzturētas kārtībā, regulāri tīrītas un pārbaudīta to darbības efektivitāte;

34.3. mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nedrīkst radīt caurvēju, kas varētu kaitēt darbinieku veselībai;

34.4. ja tas nepieciešams darbinieku veselības aizsardzībai, tiek iekārtota ventilācijas kontroles sistēma, kura atklāj traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā;

34.5. bez kavēšanās tiek novākti darba procesā radušies atkritumi, kas, piesārņojot gaisu, var radīt tūlītējus draudus darbinieku veselībai.

35. Aizsardzība pret troksni un kaitīgām ārējām ietekmēm:

35.1. darbiniekus nedrīkst pakļaut kaitīgam trokšņa līmenim, vibrācijām vai kaitīgai ārējai ietekmei (piemēram, gāzēm, tvaikiem, putekļiem);

35.2. ja darbiniekiem ir nepieciešams ieiet zonā, kuras gaisā var būt toksiskas vai kaitīgas vielas, nepietiekams skābekļa daudzums vai arī ir viegli uzliesmojošas vielas, jāveic attiecīgi pasākumi, lai šo zonu uzraudzītu un novērstu jebkādus draudus;

35.3. darbiniekus nedrīkst pakļaut slēgtas darba vides gaisa zonai ar paaugstinātu bīstamību.

36. Temperatūra darba vietā ir piemērota darba metodēm un darbinieku fiziskajai slodzei.

37. Prasības dabiskajam un mākslīgajam darba vietu, telpu un satiksmes eju apgaismojumam:

37.1. darba vietas, telpas un satiksmes ejas ir pietiekami nodrošinātas ar dabisko gaismu un aprīkotas ar mākslīgo apgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtu pietiekams darbinieku drošībai un veselībai;

37.2. ja nepieciešams, tiek izmantoti triecienizturīgi pārnēsājamie gaismas avoti;

37.3. izmantotā mākslīgā apgaismojuma krāsa nedrīkst mainīt vai ietekmēt signālu vai norāžu uztveršanu;

37.4. apgaismojuma instalācijas telpās, darba vietās un satiksmes ejās ir novietotas tā, lai darbinieki netiktu pakļauti negadījuma riskam;

37.5. darba vietās, telpās un satiksmes ejās ar mākslīgo apgaismojumu, kurās darbinieki ir īpaši pakļauti riskam, ja tiek bojāts mākslīgais apgaismojums, ierīko pietiekamas intensitātes avārijas apgaismojumu.

38. Durvis un vārtus projektē un ierīko, ievērojot šādas prasības:

38.1. bīdāmās durvis apgādā ar drošības ierīci, kas novērš durvju izslīdēšanu no sliedēm un apgāšanos;

38.2. durvis un vārtus, kas veras uz augšu, apgādā ar mehānismu, kas novērš to krišanu lejup;

38.3. durvis un vārtus, kas veras uz evakuācijas ceļiem, ejām un izejām, apzīmē atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām drošības zīmju lietošanai darba vietās;

38.4. ja pa transportlīdzekļiem paredzētajiem vārtiem nevar nodrošināt gājēju plūsmu, to tuvumā ierīko durvis gājējiem, kas ir skaidri apzīmētas un nav aizsprostotas;

38.5. mehānisko durvju un vārtu darbība neapdraud darbiniekus, un durvis un vārti ir aprīkoti ar viegli pamanāmām un pieejamām avārijas atslēgšanas ierīcēm, kas ļauj tos atvērt ar rokām, ja enerģijas piegādes trūkuma dēļ durvis un vārti neatveras automātiski.

39. Satiksmes ceļus un to bīstamās zonas projektē un ierīko, ievērojot šādas prasības:

39.1. satiksmes ceļiem, arī kāpnēm, nostiprinātām pieslienamām kāpnēm un iekraušanas, izkraušanas platformām un rampām nodrošina vieglu, drošu un piemērotu piekļūšanu, neapdraudot darbiniekus, kas strādā šo satiksmes ceļu tuvumā;

39.2. gājēju un satiksmes ceļu daudzums un izmēri atbilst lietotāju skaitam un veicamajām darbībām;

39.3. ja satiksmes ceļu izmanto gan transportlīdzekļi, gan gājēji, ierīko pietiekama platuma drošības joslu vai visus būvlaukuma lietotājus nodrošina ar atbilstošām aizsargierīcēm;

39.4. satiksmes ceļi ir skaidri norādīti, apzīmēti, regulāri uzraudzīti un kopti;

39.5. satiksmes ceļi ir pietiekamā attālumā no durvīm, vārtiem, caurbrauktuvēm, gājēju celiņiem, gaiteņiem un kāpņu laukumiem;

39.6. satiksmes ceļi un durvis, kas uz tiem ved, ir brīvi no šķēršļiem, lai tos bez kavēšanās varētu izmantot jebkurā laikā;

39.7. ja būvlaukumā ir bīstamās zonas, kurām ir ierobežota piekļūšana, tās ir norobežotas vai aprīkotas ar ierīcēm, kas nepieļauj nepiederošu personu iekļūšanu šajās zonās;

39.8. bīstamajās zonās strādājošie darbinieki ir aizsargāti ar aizsardzības līdzekļiem;

39.9. bīstamās zonas ir skaidri norādītas un apzīmētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās.

40. Iekraušanas rampas un platformas projektē un ierīko, ievērojot šādas prasības:

40.1. tās atbilst transportējamo kravu izmēriem un slodzei;

40.2. tām ir vismaz viena noeja;

40.3. iekraušanas rampas ir aprīkotas tā, lai darbiniekus pasargātu no krišanas no tām.

41. Darba vietas ir pietiekami plašas, lai pēc nepieciešamo iekārtu vai ierīču novietošanas darbinieki, veicot darbu, varētu brīvi pārvietoties.

42. Pirmā palīdzība:

42.1. darbuzņēmējs nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un iespēju jebkurā laikā izsaukt personālu, kas ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā;

42.2. darbuzņēmējs nodrošina iespēju nelaimes gadījumā cietušos vai pēkšņi saslimušos darbiniekus nogādāt vietā, kur viņiem var sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību;

42.3. atkarībā no darbības veida, darbu apjoma un darba vides riska iekārto vienu vai vairākas pirmās palīdzības telpas, kas apgādātas ar pirmās palīdzības iekārtām un ierīcēm un kur ir nodrošināta ērta iekļūšana ar nestuvēm;

42.4. pirmās palīdzības telpas ir skaidri apzīmētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības zīmju lietošanu darba vietās;

42.5. visās darba vietās, kur darba apstākļu dēļ tas nepieciešams, ir pieejamas pirmās palīdzības aptieciņas, un to atrašanās vietas ir skaidri apzīmētas;

42.6. vietējo neatliekamās medicīniskās palīdzības un glābšanas dienestu adreses un telefona numuri ir norādīti skaidri redzamā vietā.

43. Ģērbtuves un slēdzamos skapīšus projektē un ierīko, ievērojot šādas prasības:

43.1. ģērbtuves ierīko, ja darba procesā paredzēta speciāla darba apģērba valkāšana un veselības vai pieklājības apsvērumu dēļ nevar prasīt, lai darbinieki pārģērbtos citā vietā;

43.2. ģērbtuves ir viegli pieejamas, pietiekami plašas, aprīkotas ar slēdzamiem skapīšiem, sēdvietām un ierīcēm, kas ļauj darbiniekiem, ja nepieciešams, izžāvēt darba un personīgo apģērbu un piederumus;

43.3. vīriešiem un sievietēm ierīko atsevišķas ģērbtuves vai, ja tas nav iespējams, nodrošina ģērbtuves lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

43.4. ja darba apstākļi saistīti ar kaitīgu faktoru iedarbību (piemēram, kaitīgas vielas, mitrums, netīrumi), darbinieku personīgā un darba apģērba glabāšanai ierīko atsevišķus skapīšus;

43.5. ja ģērbtuvju ierīkošana nav nepieciešama, katru darbinieku nodrošina ar vietu, kur ieslēgt un glabāt personīgo apģērbu un mantas.

44. Dušas, izlietnes un tualetes projektē un ierīko, ievērojot šādas prasības:

44.1. ja tas nepieciešams darba rakstura dēļ vai darbinieku veselības aizsardzībai, darba vietās ierīko atsevišķas dušas telpas vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, nodrošina dušas telpu lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

44.2. dušas telpas ir pietiekami plašas, lai darbinieki varētu mazgāties, netraucējot cits citam, atbilstoši higiēnas prasībām;

44.3. dušas ir nodrošinātas ar karstā un aukstā ūdens piegādi;

44.4. ja darba apstākļu dēļ dušas telpas nav nepieciešamas, darba telpu un ģērbtuvju tuvumā ierīko pietiekami daudz piemērotu izlietņu ar tekošu ūdeni (ja nepieciešams, arī ar karstu ūdeni);

44.5. ierīko atsevišķas izlietnes vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, nodrošina izlietņu lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

44.6. ja dušas telpas vai izlietnes ir ierīkotas atsevišķi no ģērbtuvēm, nodrošina ērtu nokļūšanu no vienām telpām otrās;

44.7. ņemot vērā darbinieku skaitu, ierīko pietiekami daudz tualešu un izlietņu ar personīgās higiēnas līdzekļiem (tualetes papīru, ziepēm, dvieli vai citām roku nosusināšanas ierīcēm);

44.8. tualetes un izlietnes ierīko tuvu darba un atpūtas telpām, ģērbtuvēm un dušas telpām;

44.9. ierīko atsevišķas tualetes vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, nodrošina tualešu lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm.

45. Atpūtas telpu vai dzīvojamo telpu projektēšanā un ierīkošanā ievēro šādas prasības:

45.1. ja to nosaka drošības un veselības aizsardzības prasības, atkarībā no veicamo darbu specifikas un būvlaukumā nodarbināto personu skaita, kā arī ja būvlaukums atrodas tālu no apdzīvotām vietām vai darbinieku dzīvesvietas, darbiniekus nodrošina ar ērtām, pieejamām atpūtas telpām un/vai dzīvojamām telpām;

45.2. telpas ir pietiekami plašas, un tajās ir pietiekami daudz galdu un krēslu ar atzveltnēm;

45.3. ja nav iespējas iekārtot atbilstošas atpūtas telpas, darbiniekus nodrošina ar citām telpām, kurās darbinieki var uzturēties darba pārtraukumu laikā, ja tas nepieciešams darbinieku drošībai un veselības aizsardzībai;

45.4. ja dzīvojamās telpas izmanto pastāvīgi, ierīko atpūtas telpu un pietiekami daudz tualešu, izlietņu un dušas telpu. Dzīvojamās telpas apgādā ar gultām, skapjiem, galdiem un krēsliem ar atzveltnēm atbilstoši darbinieku skaitam, kā arī, ja nepieciešams, dzīvojamās telpas sadala atsevišķi sievietēm un vīriešiem.

46. Ja tiek nodarbinātas grūtnieces un sievietes, kas baro bērnus ar krūti, viņām nodrošina iespēju atgulties, lai atpūstos piemērotos apstākļos.

47. Ja nepieciešams, darba vietas iekārto tā, lai varētu nodarbināt invalīdus (ierīko piemērotas durvis, gājēju ceļus, kāpnes, dušas, izlietnes, tualetes).

48. Papildu prasības:

48.1. būvlaukuma apkārtnē un uz tā robežas vai nožogojuma izvieto skaidri redzamas un atpazīstamas norādes par būvdarbu veikšanu;

48.2. būvlaukumā darbiniekus nodrošina ar dzeramo ūdeni un, ja iespējams, ar kādu bezalkoholisku dzērienu gan darba telpās, gan darba vietu tuvumā;

48.3. darbiniekiem ir iespējams paēst un, ja nepieciešams, gatavot ēdienu piemērotos apstākļos.

VII. Papildu minimālās prasības darba vietu iekārtošanai telpās

49. Telpu struktūra un stabilitāte atbilst to izmantošanas raksturam.

50. Prasības evakuācijas izejas durvīm:

50.1. evakuācijas izejas durvis veras virzienā uz izeju;

50.2. evakuācijas izejas durvis nedrīkst aizslēgt vai nostiprināt, lai jebkura persona, kam nepieciešams tās izmantot avārijas situācijā, varētu šīs durvis atvērt viegli un bez kavēšanās;

50.3. bīdāmās durvis vai virpuļdurvis par evakuācijas izejām izmantot nedrīkst.

51. Temperatūra atpūtas telpās, dežurējošā personāla telpās, sanitārajās telpās, ēdnīcās un pirmās palīdzības telpās atbilst attiecīgās telpas izmantošanas raksturam.

52. Logi, virsgaismas logi un stikla starpsienas ir attiecīgi aprīkotas, lai novērstu pārlieku saules gaismas ieplūdi, ņemot vērā darba raksturu un telpas izmantošanu.

53. Telpu grīdas, sienas un griestus projektē un ierīko, ievērojot šādas prasības:

53.1. telpu grīdās nedrīkst būt bīstami izciļņi, caurumi vai slīpumi, un tās ir stabilas un nav slidenas;

53.2. grīdas, sienas un griesti telpās ir ērti tīrāmi vai kopjami atbilstoši higiēnas prasībām;

53.3. caurspīdīgas vai caurredzamas sienas, jo īpaši vienlaidu stikla šķērssienas darba telpās un satiksmes ceļu tuvumā, ir skaidri iezīmētas, izgatavotas no droša materiāla vai norobežotas tā, lai novērstu iespēju darbiniekiem uzgrūsties sienām vai, sienai sagrūstot, gūt savainojumus.

54. Logus, virsgaismas logus un vēdināšanas lūkas projektē un ierīko, ievērojot šādas prasības:

54.1. darbiniekiem ir iespēja droši atvērt, aizvērt, noregulēt vai nostiprināt logus, virsgaismas logus un vēdināšanas lūkas;

54.2. atvērti logi, virsgaismas logi vai vēdināšanas lūkas nedrīkst apdraudēt darbiniekus;

54.3. logi un virsgaismas logi ir aprīkojami ar attiecīgām iekārtām, kas ļauj tos tīrīt, nepakļaujot riskam darbiniekus, kas veic šo darbu vai atrodas logu tuvumā.

55. Durvis un vārtus projektē un ierīko, ievērojot šādas prasības:

55.1. durvju un vārtu izvietojumu, skaitu un izmēru, kā arī to izgatavošanas materiālu nosaka telpu specifika un izmantojums;

55.2. virpuļdurvis un vārtiņi ir caurspīdīgi vai ar caurredzamiem elementiem;

55.3. caurredzamās durvis ir marķētas tādā augstumā, lai marķējums būtu labi redzams;

55.4. durvju un vārtu caurredzamās vai caurspīdīgās daļas, kuras izgatavotas no neizturīga materiāla, tāpēc darbiniekiem ir risks gūt savainojumus, ir aizsargātas no izsišanas.

56. Satiksmes ceļi ir skaidri marķēti, ņemot vērā telpu izmantojumu un tajās esošās iekārtas.

57. Eskalatori un slīdceliņi darbojas droši, un tie ir apgādāti ar drošības ierīcēm, kā arī viegli pamanāmām un pieejamām avārijas izslēgšanas ierīcēm.

58. Darba telpas ir pietiekami plašas, lai darbinieki varētu veikt darbu, neapdraudot savu drošību un veselību.

VIII. Papildu minimālās prasības darba vietu iekārtošanai ārpus telpām

59. Pārvietojamām vai stacionārām darba vietām, kas atrodas augstumā vai dziļumā, jābūt stabilām un noturīgām, ņemot vērā:

59.1. darbinieku skaitu tajās;

59.2. maksimālo slodzi, kāda tām būtu jāiztur, kā arī slodzes sadali;

59.3. ārējās vides ietekmes faktorus, kam tās var tikt pakļautas.

60. Ja šo noteikumu 59.punktā minēto darba vietu konstrukcijas, balsta ierīces un citi elementi nav stabili, tos droši nostiprina ar atbilstošiem līdzekļiem, lai izvairītos no jebkādas neparedzētas vai pēkšņas visas darba vietas vai tās daļu kustēšanās.

61. Darba vietu stabilitāti un noturību regulāri pārbauda, īpaši pēc darba vietas augstuma vai dziļuma maiņas.

62. Būvlaukumā esošās energosadales instalācijas regulāri pārbauda un uztur kārtībā, jo īpaši tās, kas pakļautas ārējās vides faktoru ietekmei.

63. Pirms būvlaukuma ierīkošanas tur esošās energosadales instalācijas identificē, pārbauda un skaidri apzīmē.

64. Virszemes elektropārvades līnijas pēc iespējas pārvieto ārpus būvlaukuma vai atvieno no sprieguma, vai, ja tas nav iespējams, ierīko aizsargnožogojumus ar norādēm, tādējādi norobežojot tās no transportlīdzekļiem un citiem mehānismiem.

65. Ja būvlaukumā transportlīdzekļiem ir jāpārvietojas zem elektropārvades līnijām, izvieto attiecīgas brīdinājuma zīmes un piekaramos aizsargus.

66. Darbinieki tiek aizsargāti no nelabvēlīgas atmosfēras ietekmes.

67. Aizsardzība pret krītošiem priekšmetiem:

67.1. tur, kur tas tehniski iespējams, darbiniekus no krītošiem priekšmetiem aizsargā ar uztveršanas metodēm;

67.2. materiālus un iekārtas izkārto vai izvieto tā, lai novērstu sabrukšanas vai apgāšanās iespēju;

67.3. ja nepieciešams, būvlaukumos ierīko ar jumtu nosegtas ejas vai arī novērš piekļūšanu bīstamajai zonai.

68. Aizsardzība pret krišanu no augstuma:

68.1. krišanu no augstuma novērš ar piemērotu aprīkojumu, izmantojot izturīgas pārvietojamās platformas ar pietiekami augstu galu un sānu aizsargnožogojumu, kas sastāv vismaz no galvenās margas un starpmargas, vai arī izmantojot citu līdzvērtīgu aprīkojumu;

68.2. darbu augstumā drīkst veikt tikai ar piemērotām iekārtām vai izmantojot kolektīvās aizsardzības līdzekļus (piemēram, sastatnes, platformas, drošības tīklus);

68.3. ja atbilstoša aprīkojuma lietošana nav iespējama darba rakstura dēļ, darbiniekiem nodrošina drošu piekļūšanu darba vietai un apgādā ar drošības virvēm, jostām vai citām nostiprinošām drošības ierīcēm.

69. Prasības sastatnēm, kāpnēm, trapiem, darba platformām:

69.1. sastatnes sagatavo, uzstāda un uztur kārtībā, lai novērstu sabrukšanas iespēju un nejaušu izkustēšanos;

69.2. darba platformas, trapus un sastatņu kāpnes uzstāda, to izmērus izvēlas, tās nodrošina un izmanto tādā veidā, lai novērstu cilvēku krišanu un pasargātu tos no krītošiem priekšmetiem;

69.3. sastatnes pārbauda atbildīgā persona:

69.3.1. pirms sastatņu ekspluatācijas uzsākšanas;

69.3.2. ekspluatācijas laikā ik pēc noteikta laikposma;

69.3.3. pēc pārvietošanas vai pārveidošanas, negaisa vai zemestrīces, vai citiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt sastatņu izturību vai stabilitāti, kā arī ja tās ilgāku laiku nav izmantotas;

69.4. kāpnes ir pietiekami izturīgas un uzturētas darba kārtībā;

69.5. kāpnes izmanto piemērotās vietās un tikai tiem darbiem, kam tās paredzētas.

70. Prasības pacelšanas iekārtām:

70.1. visām pacelšanas iekārtām un to aprīkojumam, sastāvdaļām, stiprinājumiem un balstiem jābūt:

70.1.1. pienācīgi izgatavotiem, pareizi uzstādītiem, pietiekami izturīgiem un atbilstošiem tam mērķim, kam tie tiek izmantoti;

70.1.2. uzturētiem darba kārtībā;

70.1.3. pakļautiem regulāriem testiem un pārbaudēm saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

70.2. ar pacelšanas iekārtām un to aprīkojumu drīkst strādāt tikai kvalificēti darbinieki, kuri ir apmācīti šo iekārtu lietošanā;

70.3. uz pacelšanas iekārtām un to aprīkojuma skaidri norāda maksimālo paceļamās kravas svaru;

70.4. pacelšanas iekārtas un to aprīkojumu atļauts izmantot tikai tiem darbiem, kam tie paredzēti.

71. Prasības rakšanas darbiem un grunts pārvietošanai:

71.1. transportlīdzekļus materiālu pārvietošanai un zemes darbiem paredzētos mehānismus:

71.1.1. konstruē atbilstoši darba drošības prasībām, būvē un aprīko, pēc iespējas ņemot vērā ergonomikas prasības;

71.1.2. uztur darba kārtībā;

71.1.3. lieto tikai tiem darbiem, kam tie paredzēti;

71.2. transportlīdzekļu vadītāji un mehānismu operatori ir speciāli apmācīti;

71.3. tiek veikti attiecīgi drošības pasākumi, lai nepieļautu transportlīdzekļu un mehānismu iekrišanu izraktajās būvbedrēs, tranšejās vai ūdenī;

71.4. ja nepieciešams, transportlīdzekļus un mehānismus aprīko ar speciālām konstrukcijām, kas, tiem gāžoties, pasargātu apkalpojošo personālu no saspiešanas, kā arī no krītošiem priekšmetiem.

72. Prasības instalācijām, iekārtām un instrumentiem:

72.1. instalācijas, iekārtas un instrumentus, tai skaitā rokas instrumentus (darbināmus gan ar elektropiedziņu, gan bez elektropiedziņas):

72.1.1. konstruē un izgatavo, pēc iespējas ņemot vērā ergonomikas prasības;

72.1.2. uztur darba kārtībā;

72.1.3. lieto tikai tiem darbiem, kam tie paredzēti;

72.2. darbinieki, kas izmanto instalācijas, iekārtas un instrumentus, tai skaitā rokas instrumentus (darbināmus gan ar elektropiedziņu, gan bez elektropiedziņas), ir speciāli apmācīti to lietošanā;

72.3. instalācijas un iekārtas, kas darbojas paaugstināta spiediena apstākļos, pakļauj regulārām pārbaudēm un testiem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

73. Prasības zemes un pazemes darbiem, kā arī darbiem akās un tuneļos:

73.1. strādājot akās, tuneļos vai pazemē, veic atbilstošus aizsardzības pasākumus:

73.1.1. izmanto piemērotus balstus vai nostiprina malas, sienas vai nogāzes;

73.1.2. novērš risku, kas saistīts ar darbinieku, materiālu vai objektu krišanu, kā arī applūšanu;

73.1.3. nodrošina pietiekamu ventilāciju visās darba vietās, lai gaiss darba vidē nav bīstams un kaitīgs darbinieku veselībai;

73.1.4. nodrošina iespēju darbiniekiem nokļūt drošībā ugunsgrēka vai ūdens noplūdes gadījumā, kā arī citās bīstamās situācijās;

73.2. pirms rakšanas darbu sākuma veic pasākumus, lai noteiktu un līdz minimumam samazinātu risku, kas saistās ar pazemes kabeļiem un citām sadales sistēmām;

73.3. ierīko drošus ceļus, kas ieved izraktajās vietās un izved ārā no tām;

73.4. izraktā grunts, būvmateriāli un transportlīdzekļi atrodas drošā attālumā no būvbedres un, ja nepieciešams, atdalīti ar atbilstošu aizsargnožogojumu.

74. Ja būves vai konstrukciju demontāža (nojaukšana) var būt bīstama:

74.1. veic atbilstošus drošības pasākumus un izmanto attiecīgus darba paņēmienus;

74.2. darbus plāno un veic tikai atbildīgās personas uzraudzībā.

75. Prasības darbam ar metāla vai betona karkasiem, veidņiem un smagām saliekamām būvdetaļām:

75.1. metāla vai betona karkasus un to sastāvdaļas, veidņus, gatavās būvdetaļas vai pagaidu balstus un balstu konstrukcijas uzstāda un nojauc tikai kompetentas personas uzraudzībā;

75.2. veic atbilstošus drošības pasākumus, lai pasargātu darbiniekus no riska, ko rada konstrukcijas nestabilitāte vai nepietiekama stiprība;

75.3. veidņu, pagaidu balstu un balstu konstrukcijas izgatavo, uzstāda un uztur tā, lai tie droši izturētu darba procesā paredzētās slodzes un deformācijas.

76. Prasības kesonu lietošanai:

76.1. visiem kesoniem jābūt:

76.1.1. pienācīgi izgatavotiem no atbilstošiem, izturīgiem piemērota stipruma materiāliem;

76.1.2. atbilstoši aprīkotiem, lai darbinieki varētu tajos patverties, ja noplūdis ūdens vai materiāli;

76.2. kesonus izgatavo, uzstāda, pārbūvē un nojauc tikai kompetentas personas uzraudzībā;

76.3. visus kesonus periodiski pārbauda atbildīgā persona.

77. Prasības darbam uz jumtiem:

77.1. ja jumta augstums vai slīpums pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās normas, lieto kolektīvos aizsardzības līdzekļus, lai novērstu darbinieku, materiālu, darbarīku vai citu priekšmetu krišanu;

77.2. ja darbinieki strādā uz jumta (vai pie tā) vai kādas citas virsmas, kas gatavota no trausliem materiāliem, kam ir iespējams izkrist cauri, veic drošības pasākumus, lai izvairītos no kritiena vai netīšas uzkāpšanas uz neizturīgajām virsmām.

IX. Citu personu pienākumi

78. Citu personu (pašnodarbināto, uzraudzības un kontroles dienestu) pienākumi ir:

78.1. pirms darbu vai darbības uzsākšanas būvlaukumā informēt projekta izpildes koordinatoru vai citas atbildīgās personas par savu darbības veidu, kā arī koordinēt savu darbību darba drošības un veselības aizsardzības jomā;

78.2. ievērot normatīvos aktus par darba aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu.

X. Noslēguma jautājums

79. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.augustu.  

Ministru prezidents A.Bērziņš 

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

Pielikums
Ministru kabineta
2000. gada 19.septembra
noteikumiem Nr. 318

Iepriekšējs paziņojums par būvdarbu veikšanu

 

Labklājības ministrs A.Požarnovs