Ministru kabineta noteikumi Nr.321

Rīgā 2000.gada 19.septembrī (prot. Nr.44, 7.§)

Reliģisko lietu pārvaldes nolikums

Izdoti saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 5.1 panta pirmo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Reliģisko lietu pārvalde (turpmāk — pārvalde) ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros nodrošina valsts politikas realizāciju un koordināciju reliģijas lietās, pārzina ar valsts un reliģisko organizāciju savstarpējām attiecībām saistītos jautājumus, seko valsts tiesiskā regulējuma efektivitātei reliģijas praktizēšanā un izsaka priekšlikumus par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajos līgumos reliģijas jomā garantēto cilvēktiesību pārkāpumus un tos veicinošos apstākļus.

II. Pārvaldes tiesības

2. Pārvaldei ir šādas tiesības:

2.1. savas kompetences ietvaros pieņemt lēmumus;

2.2. izdot ieteikumus un metodiskos norādījumus par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācijai nepieciešamo dokumentu noformēšanas un iesniegšanas kārtību;

2.3. pieprasīt un saņemt no reliģiskajām organizācijām un to iestādēm normatīvajos aktos noteiktās ziņas un dokumentus;

2.4. ja nepieciešams, pieprasīt papildinformāciju, lai pārliecinātos par reģistrēto un nereģistrēto reliģisko organizāciju un to iestāžu sniegtās informācijas patiesīgumu un lojalitāti pret Latvijas valsti;

2.5. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm pārvaldes darbam nepieciešamo informāciju, kā arī saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem pieprasīt un saņemt informāciju no citām valstīm;

2.6. pārbaudīt reliģisko organizāciju un to iestāžu dibināšanas un darbības dokumentu atbilstību likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un faktiskajam stāvoklim;

2.7. plānot pārvaldes darbam nepieciešamos resursus un pasākumus;

2.8. patstāvīgi un sadarbībā ar citām valsts institūcijām sagatavot un iesniegt tieslietu ministram ziņojumus par Latvijas Republikas Satversmes 99.panta pārkāpumiem, kā arī citu cilvēktiesības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem un attiecīgos likumpārkāpumus veicinošo apstākļu analīzi;

2.9. sekot valsts tiesiskā regulējuma darbības efektivitātei reliģijas jomā, kā arī izstrādāt un iesniegt Tieslietu ministrijā priekšlikumus un normatīvo aktu projektus reliģijas jomā;

2.10. piedalīties ar reliģisko organizāciju darbības reglamentāciju saistīto normatīvo aktu projektu izstrādē;

2.11. pārstāvēt Latviju ārvalstu organizāciju rīkotajos forumos, konferencēs un sanāksmēs, kas saistītas ar reliģisko organizāciju darbības jautājumiem un apziņas brīvības realizāciju;

2.12. analizēt un apkopot ārvalstu pieredzi reliģisko jautājumu risināšanā, kā arī sadarboties ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām;

2.13. ja nepieciešams, pieaicināt ekspertus un speciālistus ar pārvaldes darbību saistītu uzdevumu veikšanai un noslēgt ar viņiem darba līgumus;

2.14. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā celt prasību tiesā par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu.

III. Pārvaldes struktūra un amatpersonas

3. Pārvaldes pamatstruktūrvienības ir daļas, kas darbojas saskaņā ar pārvaldes priekšnieka apstiprinātajiem nolikumiem.

4. Pārvaldes amatpersonas ir pārvaldes priekšnieks, priekšnieka vietnieks un daļu vadītāji.

5. Pārvaldes priekšnieks:

5.1. nodrošina pārvaldes funkciju izpildi un vada pārvaldes darbu;

5.2. izveido, reorganizē un likvidē pārvaldes struktūrvienības, kā arī apstiprina to nolikumus;

5.3. apstiprina pārvaldes štatu sarakstu valsts budžetā noteiktā darba samaksas fonda un štata vienību skaita ietvaros;

5.4. apstiprina pārvaldes amatpersonu amatu aprakstus;

5.5. ieceļ amatā, atbrīvo no amata un pārceļ citā amatā valsts civildienesta ierēdņus (ierēdņu kandidātus), kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba citus pārvaldes darbiniekus;

5.6. slēdz darba līgumus;

5.7. nosaka pakļautībā esošo darbinieku darba samaksu atbilstoši tiesību aktiem un pārvaldei valsts budžetā apstiprinātā darba samaksas fonda ietvaros;

5.8. nodrošina pārvaldes personāla vadību;

5.9. organizē pārvaldē strādājošo izglītošanu un profesionālās kvalifikācijas celšanu;

5.10. koordinē un stratēģiski vada pārvaldes daļu darbu;

5.11. nodrošina pārvaldes finansu vadību un grāmatvedības uzskaiti;

5.12. nodrošina pārvaldes mantas apsaimniekošanu un pārvaldes iekšējās kontroles un audita sistēmu;

5.13. izskata iesniegumus un sūdzības par pārvaldes amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem vai izdotajiem rīkojumiem un, ja nepieciešams, izdara grozījumus tajos vai atceļ tos;

5.14. savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus;

5.15. izdod pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem saistošus rīkojumus;

5.16. izveido darba grupas un konsultatīvās padomes pārvaldes kompetencē esošo jautājumu risināšanai;

5.17. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv pārvaldi;

5.18. atbild par pārvaldei piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu likumā noteiktajā kārtībā;

5.19. pārvaldes vārdā slēdz līgumus.

6. Pārvaldes priekšniekam var būt vietnieks, kas veic amata aprakstā noteiktos uzdevumus. Pārvaldes priekšnieka vietnieks ir valsts civildienesta ierēdnis vai ierēdņa kandidāts.

7. Pārvaldes daļas vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis vai ierēdņa kandidāts, kurš vada attiecīgās struktūrvienības darbu un ir tieši pakļauts pārvaldes priekšniekam.

8. Pārvaldes daļas vadītājs:

8.1. nodrošina daļas funkciju izpildi;

8.2. atbild par daļas vadību un darba kvalitāti;

8.3. savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, izdod rīkojumus un norādījumus pakļautībā esošajiem darbiniekiem.

9. Pārvaldes amatpersonu un darbinieku amata pienākumus nosaka amatu aprakstos un darba līgumos.

IV. Pārvaldes finansu resursi

10. Pārvaldes finansu līdzekļus veido:

10.1. pārvaldei piešķirtie valsts budžeta līdzekļi;

10.2. ziedojumi un dāvinājumi.  

Ministru prezidents A.Bērziņš 

Tieslietu ministre I.Labucka