1991.gada 22.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemsim vietas un turpināsim darbu plenārsēdē. Apspriežam likumprojektu “Par Latvijas Republikas likuma “Par zemes nodokli” 4. un 6.panta grozīšanu”.

Vārds deputātam Leonīdam Alksnim.

L.Alksnis: Godātie kolēģi! Man ir tas pienākums vadīt darba grupu, kura izstrādāja likumu par pilsētu un ciematu zemi. Sākot darbu pie šā likuma, mēs nonācām pie slēdziena, ka mums ir jāgatavo vēl viens likums, kas sauksies “Zemes reforma pilsētās un ciematos”, jo sapratām, ka tās ir divas atšķirīgas lietas un ka tajā pamatlikumā mēs nevaram nonākt pie vēlamā rezultāta, nereglamentējot mūsu zemes lietošanas un zemes īpašuma attiecības. Tieši šīs zemes reformas laikā, kas mums stāv priekšā sakarā ar mūsu noteikto un apstiprināto valsts īpašuma konversiju, kas mums stāv priekšā ar valsts īpašuma privatizāciju, kā arī netaisni nacionalizēto īpašumu denacionalizāciju. Īsāk sakot, mums stāv priekšā visu līdzšinējo zemes attiecību sagraušana un jaunu attiecību būvēšana. Mēs savā likumā pieskarsimies šim jautājumam un mums būs vesela nodaļa par zemes kadastrālo vērtību pilsētās un ciematos.

Šodien, runājot par pilsētu zemes un ciemata zemes likumu, jāteic, ka es jau arī darba grupā centos iegalvot un iestāstīt, ka vajadzētu šīs zemes nodokļu likmes nosaukt par pagaidu likmēm, lai gan tajā momentā es arī nevarēju pateikt, kādas šīs likmes varētu būt, jo pasaulē pastāv tāda prakse, ka šo zemes nodokli par pilsētu un tai pielīdzināmo apdzīvoto vietu zemes nodokli nosaka zināmā proporcijā ar šīs zemes vērtību. Un šī proporcija vidēji ir robežā starp vienu un diviem procentiem. Ja mēs tagad paskatītos mūsu noteikto zemes nodokļa likmi un, kā saka, parēķinātu atpakaļ, cik tad šī zeme pilsētās varētu maksāt, tad, ja mūsu zemes nodoklis par hektāru ir 20 tūkstoši rubļu gadā, šī hektāra vērtība atbilstoši mūsu noteiktai nodokļa likmei iznāk 2 miljoni rubļu. Man liekas, ka šī likme ir par lielu, bet es domāju, ka tā nebūtu lielākā nelaime. Jo, kā jau Kodoliņš teica, mēs pakāpeniski nonāksim pie patiesības, un jūs jau zināt, ka mums vēl jāizstrādā likums par metodoloģiju, kā noteiksim šo zemes vērtību. Mēs esam vismaz to paredzējuši savā īpašuma konversijas programmā, un pie šī jautājuma strādāsim.

Jāsaka, ka Jūrmalā savas pilsētas kārtību esam noteikuši, pateicoties mūsu tautieša Dzelzskalna-Dzelzskalēja palīdzībai. Uzreiz gribu teikt, ka tā nav konstanta vērtība, vērtība ir atšķirīga katrā vietā, šī vērtība ir dažāda, ņemot vērā zemes atrašanās vietu, šīs zemes inženiersagatavotību, tās labiekārtošanas līmeni. Turklāt šī vērtība pilsētā noteikti mainās. Es domāju, ka tas pats arī notiek ar lauku zemi atkarībā no tā, kā to kopj, kā to sagatavo, kā to veido un kādas ir tās bagātības nešanas iespējas. Tātad tas ir mainīgs lielums. Mēs nekad savā likumā nevarēsim noteikt kaut kādu konstantu lielumu. Bet tas būs pamatlielums, no kura vadoties pirmajā pakāpē pilsētu zemi nodosim īpašumā vai pārdosim īpašumā. Tālāko šīs zemes vērtību noteiks tirgus attiecības. Ja kāds vēlēsies iegādāties zemi, viņam būs jāpiemērojas tirgus konjunktūrai un jāmaksā tik, cik prasīs, lai iegūtu šo zemi savā privātīpašumā. Tātad es gribu teikt, ka mūsu pilsētas un ciemata zemes likumā būs šāda nodaļa, kuru esam jau faktiski uzrakstījuši un kurā esam mēģinājuši izstrādāt šo zemes vērtības noteikšanu un citas attiecības, teiksim, nodokļu attiecības, kuras izriet no šīs vērtības.

Ko es gribētu teikt? Kāds ir mans konkrētais priekšlikums? Mēs jau redzam, kādās īpašuma kategorijās šodien varētu šo zemi dalīt, mēs redzam, ka šī zeme ir valsts zeme jeb zeme, kas ir valsts īpašums. To esam savā Konstitūcijā pasludinājuši. Pēc tam nākamā pakāpe mums ir tā sauktais pašvaldību jeb municipālais īpašums, kur zeme arī ir īpašums. Nākamās grupas ir juridisko personu īpašums un fizisko personu īpašums.

Manā skatījumā šajā likumprojektā, ko mēs šodien apspriežam, attiecībā uz pilsētu zemi – par to arī Salīša kungs runāja, un es principā viņu atbalstu – varētu ierakstīt, ka pagaidām to atbrīvojam no zemes nodokļa. Es tūlīt nolasīšu to redakciju, kādā uzrakstīts: “Atbrīvot no zemes nodokļa valsts un pašvaldību īpašumā esošo ēku, būvju, ražotņu un citu tamlīdzīgu objektu zemi.” Vārdu sakot, to zemi, uz kuras atrodas šie objekti, kas dod labumu valsts aspektā, nacionālā aspektā, jo prasīt zemes nodokli šādas zemes izmantošanai būtu šā nodokļa pārlikšana no vienas kabatas otrā. Es domāju, ka tādā veidā mēs varētu no šīs situācijas iziet. Un pagaidām šajā likumā par zemes nodokli mūsu republikā, ko jau faktiski esam pieņēmuši, ierakstīt šādu piezīmi: “Pašvaldībām patiešām būtu pašām tiesības skatīties”, jo mēs taču neņemsim zemes nodokli no tādiem mūsu valsts zemes īpašumiem kā lidlaukiem, dzelzceļiem, kā tramvaju depo, jo ir tie valsts īpašumi, kuri lieto zemi valstiskā un pašvaldību aspektā. Es ceru, ka jūs saprotat, ko es gribu teikt. Nodoklis mums ir ņemams tad, ja valsts savu īpašumu nodod kādas citas personas lietojumā, kura gūst peļņu no šā valsts īpašuma, tad, lūk, mēs ņemam zemes nodokli un arī visus citus nodokļus. Bet, kamēr šie īpašumi paliek valsts jeb mūsu nacionālā bagātība – gan zeme, gan objekti uz tiem, mēs nodokli nedrīkstam ņemt un to esam savā zemes likumā definējuši. Es negribu jūs aizkavēt, runājot par to, kas ir valsts īpašums un kas ir municipālais īpašums, pie tā mēs vēl nonāksim. Šis jautājums vēl jāizstrādā darba grupā. Varbūt tagad var ierakstīt labojumu, ka pilsētu un ciematu robežās esošos valstiska rakstura zemes lietotājus pagaidām neaplikt ar šiem lielajiem zemes nodokļiem, jo tiešām šie zemes nodokļi pēc mūsu tagadējās likmes ir lieli. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Seile.

A.Seile: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi zālē! Pārāk bieži jau negadās, ka mēs pārskatām savus pieņemtos likumus. Bet, manuprāt, šoreiz tas ir jādara. Kādēļ? Vai mums tomēr nevajadzētu uzmanīgāk ieklausīties visos šajos trijos lasījumos, tos apspriežot, un visiem tiem cilvēkiem, kuri pārstāv attiecīgās iedzīvotāju grupas, apsvērt, vai tomēr nevajag kaut ko šajā likumā mainīt apspriešanas gaitā? Es to nekādā ziņā nevaru attiecināt uz Salīša kungu, jo viņš tiešām iebilda, bet mēs nenobalsojām par viņa priekšlikumu. Bet uzmanīgāk vajadzētu. Es saprotu, ka var būt šāds pārpratums: pārāk lielas likmes tāpēc, ka Salīša iestādei ir jāmaksā pusotrs miljons nodokļa. Tas ir, protams, tikai piemērs. Varbūt tas ir noticis tādēļ, ka attiecībā uz pilsētām mēs rīkojāmies mazliet citādi nekā uz lauku apvidus zemi. Laukos mēs vispirms pieņēmām likumu par zemes reformu, par īpašuma attiecību maiņu laukos, bet ar pilsētas zemi tā nav, mēs vēl neesam galīgi izsprieduši un šādu zemes reformu pilsētu teritorijās pieņēmuši. Bet nevaram arī ilgi un gari atlikt šā nodokļa pieņemšanu. Manuprāt, tomēr budžets mums ir jāveido un nodokļi jāmaksā, ja mēs gribam būt patstāvīga valsts. Un tomēr mums vajadzētu visiem kopā šobrīd apsvērt pilnīgi visu, lai mēs to likumu varētu ātrāk pieņemt un tādu, lai tas visiem būtu pieņemams.

Es pilnīgi atbalstu Salīša kunga priekšlikumu, ka ostu teritorijas nevajadzētu aplikt ar nodokli. Bet vienlaikus es gribu brīdināt, ka šiem zvejnieku kolhoziem un varbūt arī šai pašai ostai ir lieka platība, par kuru viņiem nemaz nevajadzētu maksāt un kuru nevajadzētu paturēt. Un šajā aspektā es nevaru piekrist Salīša kunga ierosinājumam, ka Ministru padome nosaka šo ostu robežas. Tas ir jādara pašpārvaldei vai saskaņā ar pašpārvaldi. Varbūt vēl kādu kaktiņu var izbrīvēt, kurš nemaz šim Salīša kungam nav vajadzīgs un ko varētu atdot municipalitātei.

Runājot par likmēm, mazliet jāpieskaras vēsturei, kā šīs likmes tika veidotas. Tajā variantā, kuru, ilgi un rūpīgi apsverot, bija sagatavojis zinātnieks Boruka kungs, likme Rīgas pilsētā bija rublis par kvadrātmetru. Jaunajā variantā, kas radās starp otro un trešo lasījumu, šī likme pēkšņi uzkāpa līdz diviem rubļiem. Vai te bija kārtīgs ekonomisks pamatojums – tam negribu īsti ticēt. Bet mēs neiedziļinoties iebalsojām šo likmi – divi rubļi par kvadrātmetru. Tas ir 20000 par hektāru. Šādu likmi maksās arī visi tie, kas darbojas ar lauksaimniecības jautājumiem Rīgas pilsētas komitejā, jo nekādas atrunas nav par to, ka šī likme neattiektos uz lauksaimniecisko darbību. Manuprāt, tas tomēr ir mazliet par daudz. Un ja nu, piemēram, es tā sadūšotos un tad, kad notiks Saeimas vēlēšanas, negribētu strādāt par deputāti – varbūt mani arī tauta neievēlētu – un gribētu paņemt kā uzņēmumu, kurā es nodarbotos ar uzņēmējdarbību, Rīgas zooloģisko dārzu vai kādu citu teritoriju Rīgā? Parēķiniet, kas tā būtu par maksu man un visam manam uzņēmumam. Vai es to varētu nomaksāt? Šobrīd Brīvdabas muzejs ir republikas budžeta iestāde, tāpēc uz to šis nodoklis laikam neattieksies, bet ja kāds uzņēmīgs cilvēks atpūtas teritoriju gribēs paņemt... Manuprāt, šī maksa – divi rubļi par kvadrātmetru – ir nepamatoti augsta.

Un vēl es gribēju teikt, ka mums varbūt daudz vieglāk būtu strādāt, ja mūsu komisijās piedalītos arī pretējās frakcijas deputāti. Ja, piemēram, Stroganova un Kurdjumova kungs, kur tas laiks, kā nenāk uz mūsu komisijas sēdēm, bet viņi varētu būt tieši tie, kas aizstāv citu tautību cilvēku intereses, viņi varētu piedalīties šajā apspriešanā, bet izrādās, ka viņiem svarīgāk liekas tagad sekot, kur darbojas OMON, un izteikt savu attieksmi pret OMON vīru sievām, nevis darboties komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs vēl ir pierakstījies deputāts Freimanis. Viņš vēlas izteikties par zemes nodokli. Lūdzu.

J.Freimanis: Kolēģi! Es ļoti atvainojos, ka mana uzstāšanās varbūt iznāca spontāna, bet tā ir viena lieta, kuru mēs grasāmies palaist garām. Es ļoti labi saprotu deputāta Salīša iniciatīvu, un tā visnotaļ ir atbalstāma visos veidos. Bet izlasiet, lūdzu, kārtīgi 4.panta 1.punktu, kas tiek likts priekšā. Tas nozīmē tikai to, ka mēs lūdzam zināmu taisnīgumu vai pretimnākšanu, sauksim to, kā gribēsim. Bet, mīļie draugi, pašreizējā momentā mēs neesam visu to platību saimnieki, kas mums šeit ir. Ja mēs ņemam šo redakciju, es nerunāju par to, cik tas ir reāls vai nereāls priekšlikums, bet padomāsim politiski. Tātad visa Liepājas osta. Visa Liepājas osta ir līdz 95 procentiem pilnīgi zem PSRS zābaka. Dzelzceļš ar visām dzelzceļa būvēm, kur mums ir, tā sakot, tik daudz teikšanas, cik vien maz var būt. Ventspils osta nav mūsu osta. Un ārkārtīgi daudz ir tādu teritoriju, komunikāciju, zemes, ostas un tā tālāk, kuras faktiski nav mūsu un kuras tā vai citādi mūsu likumdošanas dēļ nav ieinteresētas būt mūsu. Ja mēs pieņemam šo redakciju, ievērojot šo varbūtību, tas nozīmē, ka mēs gan dodam zināmu taisnīgumu varbūt paši saviem zvejnieku kolhoziem, kuri ir mūsu, un tas viss ir ļoti labi. Bet tajā pašā laikā mēs palaižam pilnīgi bez jebkādām materiālām reparācijām mūsu vajadzības.

Es ierosinu mūsu redakcijas komisijai, tā kā tas ir tikai pirmais lasījums, šādu variantu: “zemi, kuru aizņem Latvijas Republikas pakļautībā esošie” un tā tālāk. Tādā gadījumā mēs skaidri un gaiši pasakām, ka mēs varam no šā nodokļa atbrīvot savā pārziņā esošos uzņēmumus, bet visi pārējie, kas nāk, tā sakot, koloniālā kārtībā, lai ir laipni un maksā. Tātad man būtu redakcijas komisijai šāds priekšlikums, ko es arī iesniedzu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, vairāk neviens nav pieteicies debatēs par zemes nodokļa labojumiem, tātad par grozījumiem 4. un 6.pantā par zemes nodokli. Es lūgšu ziņotāju rezumēt debates, un pēc tam izlemsim, kā balsot. Lūdzu.

V.Strīķis: Man tā uzreiz grūti pateikt, kā būtu labāk darīt, bet faktiski šodien mēs varam lemt tikai par tiem jautājumiem, kuri bija iesniegti un izdalīti visiem deputātiem. Par tiem priekšlikumiem, kurus šodien izteicām, mēs, Lauksaimniecības komisija, nevaram dot kādu slēdzienu. Tāpēc vai nu mēs par tiem priekšlikumiem, kurus pašreiz iesniedza, balsojam vai arī pašreiz pārtraucam apspriest šos priekšlikumus. To desmit dienu laikā mēs apkoposim, dosim savu slēdzienu, izdalīsim visiem deputātiem šo slēdzienu un tad apspriedīsim plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir ierosinājums akceptēt pirmajā lasījumā. Mums ir pirmais lasījums, un pirmajā lasījumā ir divi varianti – vai nu akceptēt, vai neakceptēt, jo tas ir likums. Vienīgi tad, ja otrajā lasījumā pēc tiem labojumiem nebūs jauni papildinājumi, mēs varēsim izlemt otrajā lasījumā par tā pieņemšanu. Tas ir likums par grozījumiem likumā, jo likumu var grozīt tikai ar likumu.

Vai vēl kāds vēlas izteikties? Lūdzu, Kodoliņa kungs, pie trešā mik­rofona.

A.Kodoliņš: Te tomēr izskanēja ļoti daudz dažādu viedokļu, un, manuprāt, pilnīgi skaidrs bija tas, ka viena no nelaimēm, lai mēs varētu pieņemt pareizu lēmumu, ir tā, ka šis likumprojekts nav pietiekami plaši izskatīts dažādās komisijās. Piemēram, Ekonomikas komisijā, kas tomēr ir nodarbojusies ar visu likumprojektu paketi, nebija izskatīts iepriekšējais. Tāpēc mans priekšlikums būtu šodien tomēr nepieņemt lēmumu par šo likumprojektu, bet nodot to starpkomisiju izskatīšanai, kurā noteikti piedalītos pašvaldības likumu iesniedzēji, kāds no Zemes komisijas, kāds no Lauksaimniecības komisijas un kāds no Ekonomikas komisijas, jo ir jāvienojas par vairākiem jautājumiem, kuri skaidri rāda, ka mēs nevaram pieiet viennozīmīgi – tā vai tā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

B.Salītis: Protams, es piekrītu, ka šāda grupa jāizveido. Bet jāteic gan, ka šis likumprojekts jau sen bija izsniegts visiem deputātiem un pilnīgi bija iespējams visiem ar to iepazīties. Un es arī lūdzu tad, kad to izskatīs, arī mani pieaicināt, jo es kā nekā esmu autors. Mans priekšlikums ir pieņemt pirmajā lasījumā un pēc tam izskatīt visus priekšlikumus, un otrajā lasījumā papildināt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi priekšlikumi: viens – akceptēt pirmajā lasījumā, otrs – pārtraukt pirmo lasījumu, vēl piestrādāt un pirmo lasījumu turpināt citā plenārsēdē, jo arī tāda prakse mums ir bijusi. Tātad pirmais laikam bija arī tas, ko izteica komisija, respektīvi, darba grupa, tas ir, akceptēt, un otrs – turpināt pirmo lasījumu un pagaidām vēl pastrādāt komisijās.

Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie kolēģi! Lūdzu rezultātu: 91 deputāts ir reģistrējies. Un tagad balsosim. Pirmais balsojums būs par akceptēšanu. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Seile: Es, jūtot noskaņojumu zālē, nojaušu, ka varbūt pirmajā lasījumā nebūs akceptēts šis likumprojekts. Un tāpēc es ierosinu, ka vajadzētu darba grupu, kas izskatīs šo nodokļa likumprojektu, papildināt ar vismaz trijiem deputātiem. Un ierosinu viņus šādā veidā...

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, varbūt šo jautājumu lemsim, ja likumprojekts netiks akceptēts.

A.Seile: Bet tad būs par vēlu...

Priekšsēdētājs: Nebūs gan par vēlu, jo tad mēs balsosim par to, ka pirmais lasījums vienkārši tiek pārtraukts un to turpinās pēc piestrādāšanas darba komisijā. Tā ka varbūt vispirms balsosim. Un pēc tam lemsim par uzvārdiem, vārdiem un amatiem. Tātad pirmais balsojums būs par šā likumprojektu akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Tātad likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā, un Seiles kundzes bažām, izrādījās, nebija pamata. Paldies.

Godājamie kolēģi! Nākamais mūsu darba kārtības jautājums bija strīdīgs – par sociālā nodokļa grozīšanu. Izskanēja domas, ka tas varbūt vēl nav gatavs. Kādi ir komisijas ierosinājumi par nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanu? Lūdzu pie pirmā mikrofona.

E.E.Jurševics: Sociālās nodrošināšanas komisijas vārdā es lūdzu tomēr neizskatīt, jo arī Platā kungs, kurš piedalījās šā sociālā nodokļa veidošanā, tikai šodien uzzināja par šo pārskatīšanu un diemžēl nevarēja ierasties. Arī mūsu komisijā nebija iesniegts šis grozījuma variants. Tā ka mēs šodien faktiski tikai to uzzinājām, tāpēc komisija iesaka tomēr neizskatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs neizskatām ceturto darba kārtības punktu, jo komisija nav gatava pat ziņot. Tā ka mēs izskatīt nevaram, jo tam laikam nebūtu nekādas jēgas.

Tālāk mums ir paredzēta 23.janvāra darba kārtība. Tie ir likumprojekti par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, un otrais darba kārtības punkts – likumprojekts par noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī juridisko personu vainas dēļ cietušo pilsoņu ārstēšanai patērēto līdzekļu atlīdzināšanu (otrajā lasījumā). Divi šādi likumprojekti. Varbūt atbildīgie par šiem likumprojektiem varētu izteikties par iespēju skatīt tos šodien, varbūt kāds var piedāvāt arī citus jautājumus, kas mums šodien noteikti būtu jāizskata plenārsēdē. Lūdzu pie otrā mikrofona.

A.Endziņš: Diemžēl šis materiāls vēl nav pavairots un izdalīts deputātiem. Kuru katru brīdi būs. Tā ka likumprojektus varēs skatīt tikai rīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Dzintra Pededze arī saka, ka tie tīri tehniski nav gatavi. Lūdzu pie trešā mikrofona.

Z.Ziediņš: Likums par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir viens no pamatlikumiem visai mūsu uzņēmumu darbībai. Es ierosinu šodien tik tiešām visām komisijām godīgi aiziet uz savām telpām, vēlreiz pārlasīt šos likumus un noskaidrot savu komisiju viedokli, bet šodien plenārsēdi pārtraukt.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, Ziediņa kungs, man te ir ārkārtīgi svarīgas ziņas.

Godājamie kolēģi! Es atvainojos jūsu priekšā, jo es iepriekš tiku baidīts, tāpēc ka nebija īsti skaidrs, vai prezidenta pārvalde nāk vai Tamaņas divīzija mums virsū, un mēs gatavojāmies aizstāvēties. Bet tie ir tikai tādi pieņēmumi. Panikai nav vietas. Mums vēl nav ne prezidenta pārvaldes, ne arī kādas citas briesmīgas problēmas. Tā ka mēs varam mierīgi turpināt savu tālāko gaitu, jo te bija paredzēti dažādi ārkārtēji pasākumi. Es varu informēt, lai nebūtu, kā saka, baumu līmenī.

Sakarā ar to, kā šī informācija nāk, es atcerējos bērnību, kad mēs spēlējām tādu spēli – “Sabojātais telefons”. Lai tā nebūtu: pirmā informācija. Latvijas radio šodien pulksten 15.00 pārraidīja: “Programma TSN 14.00 paziņoja: “Šodien pēc Gorbačova sarunas ar Latvijas vadītājiem acīmredzot tiks ieviesta prezidenta pārvalde”, – un solīja šajā sakarībā pārraidi no Latvijas”. Tas ir TSN. Tātad radio stāstīja, ko ir teicis TSN. Tālāk – pulksten 15.00 BBC: “Ir notikušas sarunas ar Gorbačovu un Gorbunovu, kur piedalījās arī Latvijas KP priekšsēdētājs… (KP – nezinu, kontrolpunkts laikam.) Nav vēl paziņots sarunu rezultāts”. Preses centrs: 1991.gada 22.janvārī pulksten 14.00 saņemta informācija pa telefonu: “Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam jau ir notikusi saruna ar PSRS prezidentu Gorbačovu. Gorbunovs ir saņēmis aicinājumu tūdaļ pat piedalīties PSRS Augstākās padomes Prezidija sēdē, kurā arī notikšot saruna par situāciju Baltijā. Ja Gorbunovs piedalīsies šajā PSRS Augstākās padomes Prezidija sēdē, tad informācija par abām sarunām būs gaidāma tikai vakara pusē, kad Latvijas Republikas Ministru padomes pastāvīgajā pārstāvniecībā Maskavā viņš organizēs preses konferenci par savu tikšanos ar PSRS prezidentu.” Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Un es domāju, nekādu paniku pagaidām necelsim. Un, ja šeit atnāks TSN brigāde, kura jau esot ieradusies, tad mēs viņiem izstāstīsim, ka mums tā prezidenta pārvalde nemaz nepatīk un ka mēs nemaz netaisāmies par to arī runāt. Domāju, ka jābūt objektīviem.

Un tagad, godājamie kolēģi, turpināsim darbu! Kinnas kungs vēlas pie pirmā mikrofona kaut ko teikt.

J.Kinna: Tātad ir vēl viena informācija par Daini Īvānu. Šovakar pulksten 22.45 pēc mūsu laika ir Daiņa Īvāna tikšanās ar Beikeru. Vispirms ar Beikeru.

Priekšsēdētājs: Un visai drīz ir iespējama tikšanās ar Bušu. Kā man ziņoja pāri “dīķim” agri no rīta, pamodinot mani pussešos, kad es tik tikko laidos miegā, – ka Amerikas Savienotās Valstis apsverot šo pozitīvo Kanādas piemēru un domājot, ka varētu tomēr nedot tik daudz ēdamo Maskavai, lai apdomājas. Bet to mēs redzēsim, protams, pēc šīs sarunas rezultātiem.

Vēl viena informācija, kolēģi! Tātad saņemta informācija pa telefonu no Latvijas Republikas Prokuratūras. Vakar Latvijā no PSRS Prokuratūras ieradies tās uzziņu un izmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Derjugins. Ne tikai uzziņu, bet izziņas. Viņš ir ieradies Latvijas PSR Prokuratūrā, kuru, kā zināms, vada Valentīns Daukšis. Šorīt ar Derjuginu kontaktējies Latvijas Republikas prokurora vietnieks Ancāns un izvirzījis viņam kategorisku prasību, ka Latvijas Republikas Prokuratūra ir gatava sadarboties ar viņu, kopīgi izmeklējot OMON noziegumus 20.janvārī pie Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas, tikai tad, ja šajā izmeklēšanā nepiedalās LPSR Prokuratūra, jo ir pierādījumi, ka LPSR Prokuratūra arī ir iesaistīta tās nakts notikumos un no turienes ir raidīti šāvieni. PSRS Prokuratūras komandētais darbinieks Derjugins ar Latvijas Republikas Prokuratūru līdz šim brīdim nav kontaktējies. Lūk, šāda informācija. Šos papīrus es tomēr atstāšu pie sevis un ielikšu vākos, jo tad man ir pierādījumi, ka es neesmu no galvas izdomājis informāciju, bet man to ir devušas oficiālas amatpersonas.

Godājamie kolēģi! Es ļoti atvainojos Ziediņa kungam, bet mani tik ļoti sabaidīja ar šiem notikumiem, kas es īsti neuztvēru domu, kādā veidā mums vajadzētu turpināt darbu. Ja jūs būtu tik laipns un divos vārdos atkārtotu, es būtu ļoti pateicīgs.

Z.Ziediņš: Es lūdzu rītdien trešajā lasījumā izskatāmo ļoti svarīgo likumprojektu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību tagad apskatīt komisijās, ņemot vērā, ka tikai šodien mēs to saņēmām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Ziediņa kungs ierosina strādāt tagad komisijās līdz pulksten 16.30. Vēl Dineviča kungs vēlas kaut ko teikt. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

J.Dinevičs: Cienījami kolēģi! Lagzdiņa kungs ir iesniedzis vēl vienu projektu, par kuru viņš lūdz izteikt mūsu attieksmi – bet nevis kā plenārsēdē, bet kā frakcijā. Runa ir par pretējās frakcijas šīsdienas paziņojumiem un stilu, kādā veidā viņi mēģināja diktēt savus noteikumus. Lagzdiņa kungs ir sagatavojis arī lēmuma projektu. Ja mēs piekrītam to skatīt, tad mums vajadzētu tūlīt sanākt 10–15 minūšu garā frakcijas sēdē, kurā Lagzdiņa kungs varētu šo dokumentu nolasīt, un tad mēs izvērtētu, vai tas ir tādā formā pieņemams vai nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es redzu, ka nekādu ierosinājumu par plenārsēdes turpināšanu šobrīd nav. Kaut gan, godājamie kolēģi, lai cik mēs būtu optimistiski, tomēr mums jāskatās arī, kas Maskavā šodien notiks. Es domāju, ka mums ir jābūt gataviem jebkurā brīdī sapulcēties kopā uz plenārsēdi. Un pārāk tālu neizklīst, varbūt kādu laiku var iziet izvēdināt galvu, bet tomēr jābūt gataviem. Varbūt nevajadzēs, bet varbūt tomēr vajadzēs pulcēties plenārsēdē.

Patlaban mēs darbu plenārsēdē varam beigt. Un, ja Dinēviča kungs būtu tik laipns un nāktu Prezidijā, tad mēs momentāni varētu uzsākt frakcijas sēdes darbu.

(Sēdes stenogrammas beigas)