Ministru kabineta noteikumi Nr. 323

Rīgā 2000.gada 19.septembrī (prot. Nr.44, 11.§)

Ģenētiski modificēto organismu izmantošanas un izplatīšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka vispārīgās prasības ģenētiski modificēto organismu (turpmāk — modificētie organismi) vai to komponentu ierobežotajai izmantošanai, apzinātai izplatīšanai vidē un izplatīšanai tirgū, lai aizkavētu un novērstu jebkādu kaitējumu cilvēku veselībai, dzīvniekiem, bioloģiskajai daudzveidībai, īpašumam vai videi, ko var izraisīt modificēto organismu izmantošana un izplatīšana.

2. Modificētie organismi ir organismi (arī mikroorganismi, ieskaitot vīrusus, viroīdus, dzīvnieku un augu šūnu kultūras), kuros ģenētiskais materiāls ir pārveidots citādā veidā, nekā tas notiek dabiski — dzimumvairošanās vai rekombinācijas rezultātā.

3. Organismu ģenētiskā modifikācija notiek, ja izmanto šādas modificēšanas metodes:

3.1. nukleīnskābju rekombinācijas metodes, kas ietver jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošanu, ārpus organisma ar dažādiem līdzekļiem ievadot nukleīnskābju fragmentus vīrusā, baktēriju plazmīdā vai citā vektorsistēmā, kā arī ietver tādu nukleīnskābju nogādāšanu šūnās, kuras tajās dabiski neveidojas, taču spēj turpināt vairošanos;

3.2. metodes, kuras ietver iedzimtības materiāla tiešu ievadīšanu šūnās, ieskaitot mikroinjekciju, mikroinkapsulāciju, ballistisko transformāciju;

3.3. šūnu sapludināšanas vai hibridizācijas metodes — šūnas ar jaunām ģenētiskā materiāla kombinācijām tiek veidotas, sapludinot divas vai vairākas šūnas no sistemātiski attālām organismu grupām un izmantojot paņēmienus, kas nav sastopami dabā.

4. Šie noteikumi neattiecas uz:

4.1. ģenētisko modifikāciju, kas notiek, piemērojot kādu no šādām metodēm (ja tajās neizmanto rekombinantas nukleīnskābju molekulas vai modificētos organismus, kas iegūti saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšpunktu):

4.1.1. mutaģenēzi;

4.1.2. dažādu prokariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, kuras rezultātā notiek ģenētiskā materiāla apmaiņa;

4.1.3. dažādu eikariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, ieskaitot hibridomu un augu šūnu hibrīdu iegūšanu;

4.1.4. pašklonēšanu, kuras rezultātā iegūstamie organismi nav bīstami cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem un nevar izraisīt to slimības, — nukleīnskābes izdalīšanu no šādu organismu šūnām, pēc kuras seko vai neseko visas attiecīgās nukleīnskābes, tās daļas vai tās sintētiskā ekvivalenta enzimātiska vai mehāniska apstrāde, lai izraisītu ģenētiskā materiāla modifikāciju, un iegūtā ģenētiskā materiāla ievadīšana tās pašas sugas vai filoģenētiski tuvu saistītu sugu organismu šūnās, ar kurām ģenētiskās informācijas apmaiņa ir iespējama arī dabiskos fizioloģiskos apstākļos. Pašklonēšanā var izmantot rekombinantus vektorus, par kuru drošu izmantošanu konkrētajā šūnu sistēmā ir pietiekami ilgstoša pieredze;

4.2. modificēto organismu pārvadāšanu pa dzelzceļu, autoceļiem, iekšzemes ūdensceļiem, jūru vai gaisu, izņemot šo noteikumu 19.5., 19.6.1.10. un 19.7.1.11.apakšpunktā paredzētos gadījumus.

5. Aizliegts modificētos organismus ierobežoti izmantot, apzināti izplatīt vidē un izplatīt tirgū, ja nav saņemta attiecīga atļauja. Atļauju modificēto organismu ierobežotajai izmantošanai un izplatīšanai tirgū izsniedz Labklājības ministrija. Atļauju modificēto organismu apzinātai izplatīšanai vidē izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pamatojoties uz rakstisku pieteikumu, ko Ministru kabineta izveidotajā koordinējošajā un konsultatīvajā institūcijā — Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomē (turpmāk — padome) — iesniedz fiziskā vai juridiskā persona, kas ir atbildīga par modificēto organismu izmantošanu vai izplatīšanu (turpmāk — pieteicējs), kā arī pamatojoties uz padomes ieteikumu, atļauja tiek izsniegta šādos termiņos:

5.1. 90 dienu laikā kopš pieteikuma saņemšanas modificēto organismu ierobežotajai izmantošanai, apzinātai izplatīšanai vidē vai izplatīšanai tirgū, izņemot šo noteikumu 5.2. un 5.3.apakšpunktā minētos gadījumus. Ja padome ir pieprasījusi, lai pieteicējs iesniegtu papildu informāciju, vai veikusi papildu konsultācijas, papildu informācijas sniegšanai vai konsultācijām nepieciešamais laiks netiek ieskaitīts minētajā termiņā;

5.2. 30 dienu laikā kopš pieteikuma saņemšanas par modificēto organismu pirmās kategorijas apzinātu izplatīšanu vidē, ja nav nepieciešams organizēt starptautisku informācijas apmaiņu;

5.3. 45 dienu laikā kopš pieteikuma saņemšanas par modificēto organismu ierobežoto izmantošanu.

6. Ja modificētie organismi vai to komponenti izmantošanas vai izplatīšanas laikā tiek pārmainīti tā, ka tie var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi, vai arī ja pieteikuma izskatīšanas laikā iegūta jauna informācija par šādu negatīvu ietekmi, pieteicējs:

6.1. veic papildu pasākumus, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi;

6.2. nekavējoties (nedēļas laikā) informē padomi par šo organismu vai to komponentu pārmaiņām;

6.3. sagatavo un iesniedz padomē jaunu pieteikumu.

7. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 5.punktā minētā pieteikuma izskatīšanu, pieteicējs sedz saskaņā ar labklājības ministra apstiprinātajiem maksājumu tarifiem. Samaksu par šo pakalpojumu saņem Latvijas Pārtikas centrs.

8. Modificēto organismu ierobežotās izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē un izplatīšanas tirgū uzraudzību koordinē un patērētājus par modificēto organismu apriti informē padome.

II. Riska noteikšana, veicot darbības ar modificētajiem organismiem

9. Pieteicējs, novērtējot modificēto organismu iespējamos draudus ekosistēmai, ņem vērā šādus risku palielinošus faktorus:

9.1. patogenitāti cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem, ieskaitot alerģisku vai toksisku iedarbību;

9.2. spēju radīt traucējumus profilaktisku vai terapeitisku darbību norisei;

9.3. iedarbību uz populācijas genotipa dinamiku vidē, kur paredzēts izplatīt modificēto organismu;

9.4. iedarbību uz ģeoķīmiju;

9.5. modificēto organismu neierobežotu izplatīšanos;

9.6. sekas, kas rodas, ja ģenētiskais materiāls neierobežoti pārvietojas uz citiem organismiem;

9.7. modificēto organismu fenotipisko un ģenētisko nestabilitāti.

10. Pēc risku palielinošu faktoru analīzes pieteicējs sagatavo novērtējumu, kurā norāda:

10.1. nemodificētā organisma (recipienta) raksturojumu;

10.2. modifikācijā izmantoto ģenētisko materiālu, ieskaitot vektormolekulas;

10.3. donora organismu, kas nodod ģenētisko materiālu, — kamēr šo organismu izmanto darbībās ar modificētajiem organismiem;

10.4. metodes, ar kurām iegūta ģenētiskā modifikācija;

10.5. modificēto organismu veidojot, iegūto jauno iezīmju raksturojumu;

10.6. modificēto organismu paredzētās lietošanas raksturojumu;

10.7. tās ekosistēmas raksturojumu, kurā modificētais organisms tiek izplatīts;

10.8. modificēto organismu un ekosistēmas mijiedarbības iespējas.

11. Nosakot risku atbilstoši šo noteikumu 9. un 10.punktā minētajām prasībām, rodas iespēja noteikt kontroles līmeni, kas piemērojams, veicot darbības ar konkrēto modificēto organismu. Kontroles un drošības pasākumus izvēlas, ievērojot riska pakāpi.

III. Modificēto organismu ierobežotā izmantošana

12. Modificēto organismu ierobežotā izmantošana ir jebkura darbība, kuru veicot organismus ģenētiski modificē un modificētos organismus kultivē, uzglabā, pārvieto, iznīcina, no tiem atbrīvojas vai tos izmanto jebkurā citā veidā, lietojot īpašus norobežošanas līdzekļus, lai kavētu šo organismu saskarsmi ar ekosistēmu un aizsargātu cilvēku veselību un vidi.

13. Pieteikumā saskaņā ar šiem noteikumiem pieteicējs norāda paredzamo modificētā organisma ierobežotās izmantošanas klasi.

14. Modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu iedala četrās drošības klasēs, kurām atbilst attiecīgie kontroles līmeņi (1.pielikums).

15. Ja rodas pamatotas šaubas par to, kura modificēto organismu ierobežotās izmantošanas klase ir piemērota paredzētajai izmantošanai, uz to attiecina augstākos kontroles līmeņus, ja padome šo noteikumu 5.punktā minētajā ieteikumā nav norādījusi, ka var piemērot zemāku kontroles līmeni.

16. Uz modificēto organismu pirmās klases ierobežoto izmantošanu attiecina modificētos organismus, kuri ir raksturojami šādi:

16.1. ir novērsta vai samazināta nemodificētā organisma vai modificētā organisma šūnu nelabvēlīgā ietekme uz vidi;

16.2. vektora un no jauna ievadītā ģenētiskā materiāla daba ir tāda, ka nerodas tādas modificētā organisma īpašības, kuras varētu izraisīt cilvēku, dzīvnieku vai augu slimības vai nelabvēlīgi ietekmēt vidi.

17. Modificēto organismu pirmās klases ierobežotās izmantošanas pieteicējs darbības ar modificētajiem organismiem drīkst uzsākt nekavējoties pēc pieteikuma iesniegšanas padomē, negaidot padomes lēmumu un uzņemoties pilnu atbildību par iespējamo kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, bioloģiskajai daudzveidībai un videi.

18. Atkarībā no modificētā organisma ierobežotās izmantošanas kontroles līmeņa pieteikumā atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam paredz periodiski izvērtēt piemērotos kontroles un drošības pasākumus:

18.1. veicot pirmās klases ierobežoto izmantošanu, — reizi trijos gados;

18.2. veicot otrās klases ierobežoto izmantošanu, — reizi divos gados;

18.3. veicot trešās un ceturtās klases ierobežoto izmantošanu, — reizi gadā;

18.4. piemērotie kontroles un drošības pasākumi novērtējami nekavējoties, ja:

18.4.1. tie vairs nav atbilstoši vai modificētā organisma ierobežotā izmantošana vairs neatbilst noteiktajai drošības klasei;

18.4.2. ir pamats uzskatīt, ka kontroles un drošības pasākumu novērtējums vairs neatbilst jaunākajām zinātnes vai tehnikas atziņām.

19. Pieteicēja pienākumi ir šādi:

19.1. pirms pieteikuma iesniegšanas noteikt iespējamo risku saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu;

19.2. aprakstīt vispārīgo darba kārtību un kontroles un drošības pasākumus atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam un modificēto organismu ierobežotās izmantošanas klasei, lai garantētu drošību un modificēto organismu viszemāko realizējamo piesārņojuma līmeni darba vietā un apkārtējā vidē;

19.3. ja telpas modificēto organismu ierobežotajai izmantošanai lieto pirmoreiz, pirms to izmantošanas iesniegt padomē pieteikumu, kurā norādāma šāda informācija:

19.3.1. lietotāja (organizācijas) nosaukums un par uzraudzību un drošības pasākumiem atbildīgo personu uzvārdi;

19.3.2. informācija par to cilvēku apmācību un kvalifikāciju, kuri ir atbildīgi par uzraudzību un drošības pasākumiem;

19.3.3. telpu adrese un vispārīgs apraksts;

19.3.4. veicamā darba apraksts;

19.3.5. riska novērtējums atbilstoši šo noteikumu 9. un 10.punktam un paredzamā modificēto organismu ierobežotās izmantošanas klase;

19.3.6. ja paredzēta modificēto organismu pirmās klases ierobežotā izmantošana, — kontroles un drošības pasākumu novērtējuma kopsavilkums un informācija par atkritumu apsaimniekošanu;

19.4. divu nedēļu laikā informēt padomi, ja iegūta jauna informācija, kas attiecināma uz kontroles režīmu vai arī ja ievērojami pārveidoti modificēto organismu ierobežotās izmantošanas nosacījumi;

19.5. izstrādāt avārijas plānu gadījumiem, kad tiek konstatēti modificēto organismu ierobežotās izmantošanas kārtības pārkāpumi. Plāns iesniedzams padomē un institūcijās, kuru darbību avārija var ietekmēt;

19.6. piemērojot modificētajiem organismiem otrās klases ierobežoto izmantošanu:

19.6.1. ja modificēto organismu otrās klases ierobežotā izmantošana paredzēta pirmoreiz, iesniegt pieteikumu, kurā ietverama šāda informācija:

19.6.1.1. pieteikuma iesniegšanas datums;

19.6.1.2. par uzraudzību un drošības pasākumiem atbildīgo personu uzvārdi un informācija par šo personu apmācību un kvalifikāciju;

19.6.1.3. izmantojamais recipients, donora vai vecāku organismi un izmantotās vektora sistēmas;

19.6.1.4. modifikācijā iesaistītā ģenētiskā materiāla avots un paredzētās funkcijas;

19.6.1.5. modificēto organismu identitāte un raksturojums;

19.6.1.6. modificēto organismu ierobežotās izmantošanas mērķis, ieskaitot paredzamos rezultātus;

19.6.1.7. izmantošanai paredzētās kultūras daudzums;

19.6.1.8. kontroles un izmantojamo aizsarglīdzekļu apraksts, ieskaitot informāciju par atkritumu savākšanu, apstrādāšanu, galīgo veidu un deponēšanu;

19.6.1.9. kontroles un drošības pasākumu novērtējuma kopsavilkums;

19.6.1.10. nepieciešamā informācija, lai novērtētu jebkurus negadījumus un to novēršanas plānu;

19.6.2. modificēto organismu otrās klases ierobežotās izmantošanas pieteicējs darbības ar modificētajiem organismiem drīkst turpināt nekavējoties pēc pieteikuma iesniegšanas, ja telpas, kurās paredzēta modificēto organismu otrās vai augstākas klases ierobežotā izmantošana, ir izmantotas saskaņā ar iepriekš iesniegtajiem pieteikumiem un ir nodrošināta atbilstošu prasību izpilde;

19.7. piemērojot modificētajiem organismiem trešās vai ceturtās klases ierobežoto izmantošanu:

19.7.1. ja telpas modificēto organismu trešās vai ceturtās klases ierobežotajai izmantošanai lieto pirmoreiz, pirms to izmantošanas iesniegt padomē pieteikumu, kurā norādāma šāda informācija:

19.7.1.1. pieteikuma iesniegšanas datums;

19.7.1.2. par uzraudzību un drošības pasākumiem atbildīgo personu uzvārdi un informācija par šo personu apmācību un kvalifikāciju;

19.7.1.3. izmantojamais recipients vai vecāku organismi;

19.7.1.4. izmantojamā recipienta — vektora — sistēmas (ja nepieciešams);

19.7.1.5. modifikācijā iesaistīto ģenētisko materiālu avoti un paredzētās funkcijas;

19.7.1.6. modificēto organismu identitāte un raksturojums;

19.7.1.7. izmantošanai paredzētās kultūras daudzums;

19.7.1.8. kontroles un izmantojamo aizsarglīdzekļu apraksts, ieskaitot informāciju par atkritumu savākšanu, apstrādāšanu, galīgo veidu un deponēšanu;

19.7.1.9. modificēto organismu ierobežotās izmantošanas mērķis, ieskaitot paredzamos rezultātus;

19.7.1.10. laboratorijas aprīkojuma un iekārtojuma apraksts;

19.7.1.11. informācija par negadījuma seku novēršanas plānu, ja šāds negadījums var rasties;

19.7.1.12. laboratoriskā novērtējuma kopija, ja tāds ir veikts;

19.8. iesniegt jaunu pieteikumu, ja tiek mainīta modificēto organismu ierobežotās izmantošanas klase.

20. Modificēto organismu ierobežotās izmantošanas pieteicējs nodrošina šādu darba drošības un higiēnas prasību ievērošanu:

20.1. nodrošina, lai darba vietas un modificēto organismu iedarbība uz vidi būtu pieļaujamā riska līmenī;

20.2. ar speciālu ierīču palīdzību fiziski norobežo modificēto organismu no saskarsmes ar personālu, izmantojot personāla aizsardzībai atbilstošu apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus;

20.3. pārbauda un uztur darba kārtībā kontroles līdzekļus un iekārtas;

20.4. kontrolē dzīvotspējīgo organismu klātbūtni ārpus telpas, kura fiziski norobežo modificētos organismus;

20.5. apmāca personālu;

20.6. izstrādā īpašus darba drošības noteikumus, kas personālam jāievēro, strādājot ar modificētajiem organismiem;

20.7. izvieto zīmes, kas norāda par bioloģisko apdraudējumu;

20.8. ierīko personāla dezinfekcijas un dušas telpas;

20.9. precīzi uzskaita un protokolē darbības, kas veiktas ar modificētajiem organismiem;

20.10. aizliedz personālam darba vietā ēst, dzert, smēķēt, lietot kosmētiku vai glabāt pārtiku;

20.11. aizliedz personālam, strādājot ar pipeti, izmantot muti;

20.12. izstrādā rakstiskas instrukcijas, kas jāievēro, veicot atsevišķas bīstamākās darba operācijas ar modificētajiem organismiem;

20.13. nodrošina telpas ar efektīviem dezinfekcijas līdzekļiem un izstrādā īpašas dezinfekcijas procedūras lokāla modificēto organismu piesārņojuma gadījumos;

20.14. veic pasākumus drošai un izolētai piesārņoto laboratorijas iekārtu un materiālu uzglabāšanai.

IV. Apzināta modificēto organismu izplatīšana vidē

21. Apzināta modificēto organismu izplatīšana vidē ir modificēto organismu vai to komponentu apzināta ievadīšana apkārtējā vidē, neizmantojot fiziskus norobežojumus vai kombinācijas ar ķīmiskajiem vai bioloģiskajiem ierobežojumiem, kas tiek izmantoti, lai ierobežotu modificēto organismu saskarsmi ar ekosistēmu.

22. Modificēto organismu izplatīšanu vidē iedala divās kategorijās:

22.1. pirmās kategorijas izplatīšanu raksturo šādi kritēriji:

22.1.1. ir labi zināma nemodificētā organisma (recipienta) taksonomiskā piederība un bioloģija (piemēram, reprodukcijas un apputeksnēšanās veids, spēja krustoties ar radniecīgām sugām);

22.1.2. ir iegūtas zināšanas par cilvēku veselības un vides drošību, izplatot nemodificēto organismu (recipientu);

22.1.3. modificētie organismi eksperimentālas izplatīšanas apstākļos patogenitātes, alergēniskuma un toksiskuma ziņā nav spējuši nodarīt lielāku kaitējumu cilvēku veselībai vai videi kā atbilstošie nemodificētie organismi. Modificēto organismu spēja izplatīties vidē, iekļūt citās ekosistēmās un pārnest ģenētisko materiālu uz citiem organismiem nav iemesls, lai prognozētu jebkāda veida kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi;

22.1.4. paredzamajā izplatīšanas veidā izmanto tādas modificēto organismu izplatīšanas metodes, kas ir analogas citiem izplatīšanas veidiem, kuru izmantošanai jau izsniegta atļauja, un iegūtie rezultāti neliecina, ka paredzamais kaitējums cilvēku veselībai un videi būtu iespējams;

22.2. otrās kategorijas izplatīšanai atbilst pārējie šo organismu izplatīšanas veidi.

23. Pieteicējs norāda pieteikumā informāciju saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, kā arī novērtē modificēto organismu paredzētā lietojuma iespējamo risku atbilstoši šo noteikumu 9. un 10.punktā minētajām prasībām.

V. Modificēto organismu un tos saturošo produktu izplatīšana tirgū

24. Pirms modificēto organismu un tos saturošo produktu izplatīšanas tirgū (izplatīšana vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā) pieteicējs pieteikumā norāda:

24.1. šo noteikumu 2. un 3.pielikumā minēto informāciju;

24.2. modificēto organismu, to komponentus vai kombinācijas saturošo produktu (turpmāk — produkti) paredzētā lietojuma iespējamā riska novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 9. un 10.punktā minētajām prasībām;

24.3. nosacījumus produktu piedāvājumam tirgū, ieskaitot īpašos izmantošanas un uzglabāšanas apstākļus;

24.4. detalizētu pastāvīgas uzraudzības (monitoringa) plānu, lai identificētu jebkuru tiešu, netiešu, tūlītēju vai novēlotu piedāvātā modificētā organisma ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, ņemot vērā šādus apsvērumus:

24.4.1. modificētā organisma ietekmi uz cilvēku veselību:

24.4.1.1. iespējamo patogēnisko, toksisko vai alerģisko iedarbību;

24.4.1.2. spēju kolonizēt, t.i., neierobežoti izplatīties un nostiprināties cilvēka organismā;

24.4.1.3. spēju traucēt terapeitisku, profilaktisku vai diagnosticējošu darbību;

24.4.2. modificētā organisma ietekmi uz vidi:

24.4.2.1. spēju dzīvot un izplatīties vidē;

24.4.2.2. spēju mijiedarboties ar mērķa vai citiem organismiem;

24.4.2.3. spēju ietekmēt populācijas dinamiku;

24.4.3. ietekmi, kas varētu rasties, ja ir iespējama horizontālā gēnu pārnešana;

24.4.4. fenotipisko un ģenētisko stabilitāti;

24.5. priekšlikumus marķēšanai un iesaiņošanai atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma 3.punktā minētajām prasībām, lai informētu patērētāju par modificētā organisma klātbūtni produktā;

24.6. informāciju par analogu iepriekš pieteikto modificēto organismu vai to komponentu izplatīšanas datiem un rezultātiem Latvijā un citās Eiropas valstīs;

24.7. pieteicējs var arī atsaukties uz iepriekš iesniegto pieteikumu datiem vai rezultātiem, ko ieguvuši citi lietotāji, ja saņemta viņu rakstiska piekrišana.

25. Atļauju modificēto organismu vai to produktu izplatīšanai tirgū izsniedz uz septiņiem gadiem.

26. Produktus drīkst izplatīt tirgū ne agrāk kā divas nedēļas pēc attiecīgās atļaujas saņemšanas.

27. Lai atjaunotu atļauju, pieteicējs vismaz 12 mēnešus pirms atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz padomē pieteikumu kopā ar iepriekš izsniegtās atļaujas kopiju, norādot:

27.1. veiktās pastāvīgās uzraudzības (monitoringa) datus, kas iegūti saskaņā ar šo noteikumu 24.4.apakšpunktu;

27.2. jebkuru citu jaunāko informāciju, kura ir pieejama un attiecas uz produktu iespējamo kaitējumu cilvēku veselībai vai videi.

VI. Kontrole un uzraudzība

28. Šo noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli atbilstoši savai kompetencei nodrošina Valsts sanitārā inspekcija, Vides valsts inspekcija, Valsts augu aizsardzības dienests vai Valsts farmācijas inspekcija, ja nepieciešams, izmantojot kompetentu testēšanas laboratoriju veiktās analīzes.

VII. Noslēguma jautājums

29. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 15.oktobri.

30. Atļauja izplatīšanai tirgū apgrozībā esošajiem produktiem jāsaņem līdz 2001.gada 1.jūlijam.

 

Ministru prezidents A.Bērziņš 

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 19 .septembra
noteikumiem Nr. 323

Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas drošības pasākumi

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 19 .septembra
noteikumiem Nr. 323

Pieteikumā ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai vidē un izplatīšanai tirgū norādāmā informācija

1. Vispārīgie jautājumi

1. Šī pielikuma 2.nodaļa attiecas uz visu tipu ģenētiski modificēto organismu (turpmāk — modificētie organismi) apzinātu izplatīšanu vidē un izplatīšanu tirgū, izņemot ģenētiski modificēto augstāko augu (turpmāk — augstākie augi) izplatīšanu.

2. Šī pielikuma 3.nodaļa attiecas uz augstāko augu apzinātu izplatīšanu vidē un izplatīšanu tirgū.

3. Augstākie augi šo noteikumu izpratnē — augi, kuri pieder pie segsēkļu ( Gymnospermae ) un kailsēkļu ( Angiospermae ) taksonomiskajām grupām.

4. Pieteikumā ne vienmēr ietveramas visas šajā pielikumā minētās prasības. Konkrētā pieteikuma saturs saskaņojams ar Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomi, ņemot vērā katram atsevišķajam gadījumam atbilstošus apsvērumus.

2. Pieteikums modificēto organismu (izņemot augstākos augus) izplatīšanai

2.1. Vispārīgā informācija

5. Pieteicēja (sabiedrības vai institūcijas) nosaukums un juridiskā adrese.

6. Atbildīgā zinātnieka uzvārds, kvalifikācija un pieredze.

7. Projekta nosaukums.

2.2. Informācija, kas attiecas uz modificēto organismu

8. Donora, recipienta vai (ja nepieciešams) vecāku organisma raksturojums:

8.1. zinātniskais nosaukums;

8.2. taksonomiskā piederība;

8.3. citi nosaukumi (piemēram, vispārpieņemtais nosaukums, šķirnes nosaukums);

8.4. fenotipiskie un ģenētiskie rādītāji;

8.5. donora un recipienta radniecības pakāpe vai radniecības pakāpe ar vecāku organismiem;

8.6. modificēto organismu noteikšanas un identifikācijas metožu apraksts;

8.7. modificēto organismu noteikšanas un identifikācijas metožu jutīgums, ticamība (kvantitatīvā nozīmē) un specifiskums;

8.8. modificēto organismu ģeogrāfiskās izplatības un dabiskās vides apraksts, ietverot informāciju par dabiskajiem ienaidniekiem, barības objektiem, parazītiem un sāncenšiem, simbiontiem un saimniekorganismiem;

8.9. potenciāls ģenētiskās informācijas pārnesei un apmaiņai ar citiem organismiem;

8.10. organismu ģenētiskās stabilitātes un to ietekmējošo faktoru pārbaude;

8.11. patoloģiskās, ekoloģiskās un fizioloģiskās īpašības:

8.11.1. bīstamības klasifikācija;

8.11.2. dzīves ilgums dabiskajās ekosistēmās, dzimumvairošanās un bezdzimumvairošanās cikli;

8.11.3. informācija par izdzīvošanas spēju, ieskaitot piemērošanos klimata maiņām un spēju veidot struktūras, kas nepieciešamas dzīvības saglabāšanai nelabvēlīgos vides apstākļos, piemēram, sēklas, sporas, sklerocijus;

8.11.4. patogenitāte: inficēšana, toksiskums, virulence, alergēniskums, patogēna pārnesējs (vektors), iespējamie vektori, saimniekorganismu loks, ieskaitot fakultatīvos saimniekorganismus. Latento vīrusu (provīrusu) iespējamā aktivācija. Spēja kolonizēt citus organismus;

8.11.5. pretantibiotiku rezistence un iespējamā attiecīgo antibiotisko vielu izmantošana cilvēku un mājdzīvnieku profilaksē un terapijā;

8.11.6. līdzdalība apkārtējās vides procesos, piemēram, primārajā producēšanā, barības vielu apritē, organisko vielu sadalīšanās procesā, elpošanā;

8.12. modificēto organismu veidošanā izmantoto vektoru raksturojums:

8.12.1. nukleotīdu secība;

8.12.2. mobilizācijas biežums;

8.12.3. specifiskums;

8.12.4. pretantibiotiku un citu rezistences gēnu klātbūtne;

8.13. informācija par agrāk izdarītajām ģenētiskajām modifikācijām.

9. Vektora raksturojums:

9.1. vektora uzbūve un izcelsme;

9.2. transpozonu, vektoru un citu ģenētiskās informācijas fragmentu secība, kuri lietoti, lai attiecīgajā modificētajā organismā izveidotu pārnesošā vektora nogādāto jauno iedzimtības materiālu;

9.3. izmantotā vektora ģenētiskās mobilizācijas biežums vai ģenētiskās pārnešanas spējas un to noteikšanas metodes;

9.4. informācija par paredzamajai funkcijai nepieciešamo minimālo vektora DNS struktūras daļu.

10. Modificētā organisma raksturojums:

10.1. informācija, kas attiecas uz ģenētisko modifikāciju:

10.1.1. ģenētiskajā modifikācijā izmantotās metodes;

10.1.2. metodes, kas izmantotas, lai izveidotu un nogādātu recipientā insertu vai lai izraisītu DNS nukleotīdu secības delēciju;

10.1.3. inserta vai vektora uzbūves apraksts;

10.1.4. nezināmu nukleotīdu secību klātbūtnes iespēja inserta struktūrā un informācija par paredzamajai funkcijai nepieciešamo minimālo vektora DNS struktūras daļu;

10.1.5. attiecīgo pārveidoto, iestarpināto vai likvidēto nukleīnskābju fragmentu nukleotīdu secība, funkcionālā identitāte un atrašanās vieta genomā, īpaši saistībā ar modificēto organismu jebkādu iespējamo bīstamību;

10.2. informācija par iegūto modificēto organismu:

10.2.1. ģenētisko iezīmju vai fenotipisko īpašību apraksts, īpaši to jauno iezīmju un īpašību apraksts, kuras modificētajā organismā var izpausties vai kuru izpausme nav iespējama;

10.2.2. jebkura vektora vai donora nukleīnskābes struktūra un daudzums, kas saglabājas modificētā organisma galīgajā uzbūvē;

10.2.3. organisma ģenētiskā stabilitāte;

10.2.4. jaunā ģenētiskā materiāla ekspresijas intensitāte un līmenis. Mērījuma metode un jutīgums;

10.2.5. sintezēto proteīnu (olbaltumvielu) aktivitāte;

10.2.6. izolēšanas un identificēšanas metožu apraksts, ieskaitot paņēmienus inserta un vektora identificēšanai un izolēšanai;

10.2.7. izolēšanas un identificēšanas metožu jutīgums, ticamība (kvantitatīvā nozīmē) un specifika;

10.2.8. informācija par iepriekš modificētu organismu izplatīšanu vai lietojumu;

10.2.9. ar veselības jautājumiem saistītie apsvērumi:

10.2.9.1. nedzīvo modificēto organismu vai to metabolisko produktu toksiskā un alerģiskā iedarbība;

10.2.9.2. modificēto organismu un tos saturošo produktu bīstamība;

10.2.9.3. modificētā organisma salīdzinājums ar donoru, recipientu vai (ja nepieciešams) ar vecāku organismu attiecībā uz patogenitāti;

110.2.9.4. kolonizācijas spēja;

10.2.9.5. ja organisms ir patogēns cilvēkiem ar normālu imūno sistēmu:

10.2.9.5.1 izraisāmās slimības un to patoģenēzes mehānisms, ieskaitot invazivitāti un virulenci;

10.2.9.5.2. infekciozitāte;

10.2.9.5.3. inficējošā deva;

10.2.9.5.4. saimniekorganismu loks un tā pārmaiņu iespējas;

10.2.9.5.5. izdzīvošanas iespēja ārpus cilvēka organisma;

10.2.9.5.6. pārnesēju esamība vai citu izplatīšanās veidu iespējas;

10.2.9.5.7. bioloģiskā stabilitāte;

10.2.9.5.8. pretantibiotiku rezistences spektrs;

10.2.9.5.9. alergēniskums;

10.2.9.5.10. atbilstošu terapijas metožu pieejamība.

2.3. Modificēto organismu izplatīšanas apstākļi un vide

11. Informācija par izplatīšanu:

11.1. ieplānotās apzinātās izplatīšanas apraksts, ieskaitot tās mērķi un iegūstamos produktus;

11.2. paredzamie izplatīšanas datumi un eksperimentam plānotais laiks, ieskaitot izplatīšanas biežumu un ilgumu;

11.3. izplatīšanas vietas sākotnējā sagatavošana;

11.4. izplatīšanas vietas izmēri;

11.5. izplatīšanā izmantojamās metodes;

11.6. izplatāmo modificēto organismu kvantitāte;

11.7. paredzētās pārmaiņas izplatīšanas vietā (apstrādāšanas veids un metode, augsnes sastāva modifikācija, apūdeņošana vai citas darbības);

11.8. izplatīšanas laikā veicamie darbinieku aizsardzības pasākumi;

11.9. izplatīšanas vietas apstrāde pēc tam, kad darbības ar modificēto organismu tiks pabeigtas;

11.10. modificēto organismu likvidēšana vai ar tiem veicamo darbību pārtraukšana eksperimenta beigās;

11.11. iepriekšējie modificēto organismu izplatīšanas rezultāti un informācija par tiem, it īpaši informācija par to izplatīšanu dažādā daudzumā un dažādās ekosistēmās.

12. Informācija par vidi (gan par izplatīšanas vietu, gan plašāko apkārtni):

12.1. izplatīšanas vietas ģeogrāfiskais izvietojums un koordinātas (pieteikumā par modificēto organismu izplatīšanu tirgū izplatīšanas vieta ir produkta lietošanai paredzētā platība);

12.2. fiziskā un bioloģiskā saistība ar cilvēku, floru un faunu;

12.3. attālums līdz biotopiem vai aizsargājamajām teritorijām;

12.4. iedzīvotāju skaits;

12.5. iedzīvotāju saimnieciskā darbība, kas pamatojas uz attiecīgā apgabala dabiskajiem resursiem;

12.6. attālums līdz tuvākajām aizsargātajām dzeramā ūdens ņemšanas vietām un īpaši aizsargājamajām teritorijām;

12.7. tā rajona klimatiskais raksturojums, kurš varētu tikt ietekmēts;

12.8. ģeogrāfiskais, ģeoloģiskais un augsnes raksturojums;

12.9. flora un fauna, ieskaitot labību, mājlopus un migrējošās sugas;

12.10. mērķa un papildu ekosistēmas, kuras var tikt ietekmētas;

12.11. saimniekorganisma dabiskās dzīvesvietas un izplatīšanas vietas salīdzinājums;

12.12. jebkāda zināma vai plānota attīstība vai pārmaiņas zemes lietošanā modificēto organismu izplatīšanas vietā, kas varētu ietekmēt to izplatīšanas vietas vidi.

2.4. Modificēto organismu un vides mijiedarbība

13. To apstākļu raksturojums, kuri ietekmē modificēto organismu spēju izdzīvot, vairoties un izplatīties:

13.1. bioloģiskās iezīmes, kas ietekmē modificēto organismu izdzīvošanu, vairošanu un izplatīšanu;

13.2. zināmi vai paredzami vides apstākļi, kas var ietekmēt modificēto organismu izdzīvošanu, vairošanu un izplatību (piemēram, vējš, ūdens, augsne, temperatūra, pH);

13.3. jutīgums pret īpašiem iedarbības faktoriem.

14. Iedarbība uz vidi:

14.1. paredzētā modificēto organismu izplatīšanas vieta;

14.2. pētījumi par modificēto organismu izturēšanos, īpašībām un to ekoloģisko ietekmi, kas veikti nevis dabiskā vidē, bet, piemēram, klimata kamerās, audzēšanas telpās, siltumnīcās.

15. Ģenētiskās pārneses iespējas:

15.1. ģenētiskā materiāla vēlāka (pēc izplatīšanas) pārnese no modificētā organisma uz citiem attiecīgās ekosistēmas organismiem;

15.2. ģenētiskā materiāla vēlāka (pēc izplatīšanas) pārnese no vietējiem organismiem uz modificēto organismu;

15.3. varbūtība, ka pēc modificēto organismu izplatīšanas dabiskā izlase var izraisīt negaidītu vai nevēlamu īpašību izpausmi modificētajā organismā;

15.4. pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu un pierādītu ģenētisko stabilitāti. To ģenētisko iezīmju apraksts, kuras var aizkavēt vai samazināt ģenētiskā materiāla izplatīšanos. Metodes, kas izmantotas, lai pierādītu ģenētisko stabilitāti;

15.5. bioloģiskās izplatīšanās ceļi, zināmie vai iespējamie mijiedarbības veidi un izplatīšanos sekmējošie faktori, ieskaitot, piemēram, ieelpošanu, uzņemšanu ar barību, virsmas kontaktu;

15.6. to ekosistēmu apraksts, kurās modificētie organismi varētu būt izplatīti.

16. Modificēto organismu iespējamā iedarbība uz vidi:

16.1. pārmērīgi lielu populāciju veidošanās iespēja;

16.2. modificēto organismu priekšrocības konkurences cīņā ar nemodificētiem recipientiem vai vecāku organismiem;

16.3. mērķa organismu identifikācija un apraksts;

16.4. modificēto organismu un mērķa organismu paredzētās mijiedarbības mehānisms un iespējamais rezultāts;

16.5. to organismu identifikācija un apraksts, kuri var tikt nejauši ietekmēti;

16.6. pēc modificēto organismu izplatīšanas iespējamās pārmaiņas bioloģiskajās mijiedarbībās vai nesējorganismu lokā;

16.7. zināma vai paredzama iedarbība uz citiem organismiem vidē, ietekme uz konkurentu populācijas līmeņiem: upuriem, nesējorganismiem, simbiontiem, plēsoņām, parazītiem un patogēniem;

16.8. zināma vai paredzama iesaistīšanās bioķīmiskajos procesos;

16.9. cita iespējami nozīmīga modificēto organismu iedarbība uz vidi.

2.5. Modificēto organismu vai to komponentu otrās kategorijas izplatīšanas gadījumā - informācija par uzraudzības pasākumiem (monitoringu), kontroles, atkritumu apstrādes plāniem un darbību kritiskos gadījumos

17. Uzraudzības metodes:

17.1. modificēto organismu izplatīšanās un to izraisītās iedarbības analīzes un uzraudzības metodes;

17.2. uzraudzības metožu specifiskums, jutīgums un ticamība, lai identificētu modificēto organismu un atšķirtu to no donora, recipienta vai no vecāku organismiem;

17.3. paņēmieni, lai atklātu modificētā ģenētiskā materiāla pārnešanu uz citiem organismiem;

17.4. uzraudzības ilgums un kontroles pasākumu biežums.

18. Modificēto organismu izplatīšanas kontrole:

18.1. paņēmieni un metodes, lai novērstu vai samazinātu modificēto organismu izplatību ārpus to izplatīšanas vietas vai noteiktā lietošanas laukuma;

18.2. paņēmieni un metodes, lai aizsargātu modificēto organismu izplatīšanas vietu un tajā neiekļūtu nepiederošas personas;

18.3. paņēmieni un metodes, lai novērstu citu nevēlamu organismu iekļūšanu.

19. Atkritumu apstrāde:

19.1. atkritumu veids;

19.2. paredzētais atkritumu daudzums;

19.3. iespējamie riska faktori;

19.4. paredzētās atkritumu apstrādes apraksts.

20. Rīcība trauksmes gadījumos:

20.1. metodes un procedūras, kas izmantojamas modificēto organismu kontrolei, ja notiek to nekontrolēta izplatīšanās;

20.2. metodes izmantoto platību rekultivācijai un atjaunošanai;

20.3. metodes modificēto organismu izplatīšanas laikā vai pēc tās, lai aizvāktu vai sanitāri apstrādātu iedarbībai pakļautos augus, dzīvniekus, augsni u.tml.;

20.4. metodes tās platības izolācijai, kurā notikusi modificēto organismu izplatīšanās;

20.5. cilvēku veselības un vides aizsardzības pasākumu plāns gadījumā, ja modificēto organismu izplatīšanas laikā rodas nevēlamas sekas.

3. Pieteikums augstāko augu izplatīšanai

3.1. Vispārīgā informācija

21. Pieteicēja uzvārds (sabiedrība vai institūcija) un juridiskā adrese.

22. Atbildīgā zinātnieka uzvārds, kvalifikācija un pieredze.

23. Projekta nosaukums.

3.2. Informācija, kas attiecas uz recipientu vai (ja nepieciešams) vecāku augiem

24. Pilns nosaukums: dzimtas, ģints, sugas, pasugas, kultivāra/šķirnes un vispārpieņemtais nosaukums.

25. Attiecīgā informācija par reprodukciju:

25.1. vairošanās veids;

25.2. īpaši vairošanos ietekmējoši faktori, ja tādi ir;

25.3. ģenerācijas laiks;

25.4. spēja krustoties ar citām kultivētām vai savvaļas augu sugām.

26. Izdzīvošanas spēja:

26.1. spēja veidot izdzīvošanas vai pārziemošanas struktūras;

26.2. īpaši izdzīvošanu ietekmējoši faktori, ja tādi ir.

27. Izsēšanās:

27.1. izsēšanās veidi un daudzums;

27.2. īpaši izsēšanos ietekmējoši faktori, ja tādi ir.

28. Augstākā auga ģeogrāfiskā izplatība.

29. Ja attiecīgās sugas augstākie augi netiek audzēti dalībvalstī, kur paredzēta modificēto organismu izplatīšana, auga dabiskās izplatības vietas apraksts, ieskaitot informāciju par dabiskajiem ienaidniekiem, parazītiem, konkurentiem un simbiontiem.

30. Augstākā auga iespējamās nozīmīgās mijiedarbības ar citiem organismiem ekosistēmā, kur tas parasti aug, ieskaitot informāciju par toksisko iedarbību uz cilvēkiem, dzīvniekiem un citiem organismiem.

3.3. Informācija, kas raksturo ģenētisko modifikāciju

31. Ģenētiskās modifikācijas metožu apraksts.

32. Lietotā vektora veids un izcelsme.

33. Donora organisma izmēri, izcelsme, taksonomiskā piederība (nosaukums), modifikācijā pārvietojamā genoma sastāvdaļa un tās funkcija.

3.4. Informācija, kas raksturo augstāko augu

34. Iestarpināto vai pārveidoto īpašību apraksts.

35. Informācija par iestarpinātām vai likvidētām nukleotīdu secībām:

35.1. insercijas vai delēcijas izmērs un struktūra, kā arī modifikācijā izmantotās metodes, ieskaitot informāciju par ģenētiski modificēto augu hibrīdu veidošanā izmantoto vektoru vai arī par kāda cita vektora molekulu daļu saglabāšanu modificētajā augā;

35.2. ja ir veikta delēcija, — izgrieztā fragmenta izmērs un funkcija;

35.3. insercijas vietas atrašanās augu šūnās (integrēts hromosomās, hloroplastu, mitohondriju DNS vai saglabāts neintegrētā formā), kā arī tās noteikšanas metodes;

35.4. iestarpināto kopiju skaits.

36. Informācija par iestarpinātās ģenētiskās informācijas izpausmi:

36.1. informācija par inserta izpausmes veidu un tās raksturošanas metodēm;

36.2. augstākā auga daļas, kurās inserts izpaužas (piemēram, saknes, stumbrs, putekšņi).

37. Augstākā auga atšķirība no recipienta auga, ņemot vērā:

37.1. vairošanās veidu vai intensitāti;

37.2. izsēšanās spēju;

37.3. izdzīvošanas spēju.

38. Inserta ģenētiskā stabilitāte.

39. Iespēja ģenētiskā materiāla pārnesei no augstākā auga uz citiem organismiem.

40. Informācija par jebkādu toksisku vai kaitīgu iedarbību uz cilvēku veselību un vidi, kas rodas ģenētiskās modificēšanas procesā.

41. Ja iespējams, raksturot augstākā auga un mērķa organisma mijiedarbības mehānismu.

42. Iespējami nozīmīgas mijiedarbības ar citiem organismiem.

43. Augstāko augu noteikšanas un identifikācijas metožu apraksts.

44. Informācija par līdzīgu augstāko augu izplatīšanas pieredzi, ja tāda ir.

3.5. Informācija par augstāko augu izplatīšanas vietu (tikai attiecībā uz pieteikumiem modificēto organismu apzinātai izplatīšanai vidē)

45. Izplatīšanas vietas izvietojums un izmērs.

46. Izplatīšanas vietas ekosistēmas apraksts, ieskaitot klimata, floras un faunas aprakstu.

47. Tādu radniecīgu savvaļas augu sugu vai kultivētu augu sugu klātbūtne, kas spējīgi krustoties ar konkrēto modificēto organismu.

48. Attālums līdz aizsargātajiem biotopiem vai apgabaliem, kuri var tikt ietekmēti modificēto organismu izplatīšanas dēļ.

3.6. Informācija, kas attiecas uz augstāko augu izplatīšanu (tikai attiecībā uz pieteikumiem modificēto organismu apzinātai izplatīšanai vidē)

49. Izplatīšanas nolūks.

50. Izplatīšanai paredzētais datums un ilgums.

51. Metode, ar kuras palīdzību ģenētiski pārveidotie augi tiks izplatīti.

52. Metode izplatīšanas vietas sagatavošanai un kontrolei — pirms izplatīšanas, tās laikā un pēc tās, ieskaitot kultivāciju un ražas novākšanas metodes.

53. Aptuvens augstāko augu skaits (vai augu skaits uz kvadrātmetru).

3.7. Kontroles un uzraudzības pasākumi pēc augstāko augu izplatīšanas un atkritumu apstrādes (tikai attiecībā uz pieteikumiem modificēto organismu apzinātai izplatīšanai vidē)

54. Piesardzības pasākumi:

54.1. attāluma noteikšana līdz biotopiem, kur sastopamas ar attiecīgo augstāko augu krustoties spējīgas sugas;

54.2. jebkādi pasākumi, lai samazinātu vai novērstu augstāko augu putekšņu vai sēklu izplatību.

55. Vietas apstrādei pēc augstāko augu izplatīšanas izmantojamo metožu apraksts.

56. Augstāko augu materiāla (ieskaitot atkritumus) apstrādei izmantojamo metožu apraksts (pēc to izplatīšanas).

57. Uzraudzības pasākumu (monitoringa) apraksts.

58. Avārijas pasākumu apraksts.

3.8. Izplatāmo modificēto organismu iespējamā ietekme uz vidi

59. Iespējamība, ka lauksaimnieciskajā izplatības vidē augstākais augs kļūst stabilāks nekā recipients vai vecāku augs vai iegūst papildu izplatīšanās spējas dabiskajā vidē.

60. Jebkura selektīva priekšrocība vai traucējums, ko var radīt ģenētiskā materiāla pārnese no augstākā auga uz citām krustoties spējīgām augu sugām.

61. Ja nepieciešams, — augstāko augu un mērķa organismu mijiedarbības iespējamā ietekme uz vidi.

62. Augstāko augu un citu organismu mijiedarbības iespējamā ietekme uz vidi.  

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 19.septembra
noteikumiem Nr. 323

Pieteikumā ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū norādāmā papildu informācija

1. Pieteikumā ģenētiski modificēto organismu (turpmāk — modificētie organismi) izplatīšanai tirgū papildus šo noteikumu 2.pielikumā minētajai informācijai norādāma šāda informācija:

1.1. attiecīgā produkta nosaukums un tajā ietverto modificēto organismu nosaukumi;

1.2. ražotāja vai izplatītāja uzvārds vai nosaukums un juridiskā adrese;

1.3. produkta specifiskums, precīzi lietošanas nosacījumi, norādot, kuros gadījumos tie jāievēro, kā arī norādot vides vai ģeogrāfiskā apgabala tipu, kuram produkts ir piemērots;

1.4. paredzētās lietošanas veids: rūpniecībā, lauksaimniecībā, specifiska tirdzniecība vai neierobežota izplatīšana mazumtirdzniecībā.

2. Papildus šī pielikuma 1.punktā minētajai informācijai, ja nepieciešams, ietverama šāda informācija:

2.1. aizsardzības pasākumi nekontrolētas vai kļūdainas modificēto organismu izplatīšanas gadījumos;

2.2. īpašas instrukcijas vai ieteikumi modificēto organismu uzglabāšanai un citām darbībām ar tiem;

2.3. aptuvens tirgū apgrozībā esošo attiecīgo produktu daudzums vai uz citām valstīm eksportējamo produktu daudzums;

2.4. paredzētais iesaiņojuma veids. Iesaiņojumam jābūt tādam, lai nepieļautu modificēto organismu netīšu izplatīšanos to uzglabāšanas un izplatīšanas laikā;

2.5. paredzētā marķēšana. Marķējumā vismaz konspektīvi jāietver šī pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētā informācija.

3. Pārtikas produktu marķēšanas prasības regulē Ministru kabineta noteikumi par pārtikas preču marķēšanu. Īpašas prasības modificētos organismus vai to komponentus saturošu citu produktu marķēšanai ir šādas:

3.1. visiem produktiem, kuru sastāvā ir modificētie organismi vai to komponenti, etiķetē vai pavaddokumentā obligāti jānorāda "Šī produkta sastāvā ir ģenētiski modificētie organismi";

3.2. visiem produktiem, kuru sastāvā atkarībā no izmantotajām izejvielām var būt, bet ne vienmēr ir modificētie organismi vai to komponenti, vai arī ja modificēto organismu klātbūtne produktā ir iespējama, bet nav pierādīta, etiķetē vai pavaddokumentā obligāti jānorāda "Šī produkta sastāvā var būt ģenētiski modificētie organismi".  

Labklājības ministrs A.Požarnovs