Kā vērtējam savu materiālo stāvokli

Pērn salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš nedaudz samazinājies to mājsaimniecību skaits, kas sevi uzskata par trūcīgām. Vienlaikus vairāk mājsaimniecību atzīst, ka dzīvo labi. Tomēr kopumā liela daļa atzīst, ka to ekonomiskais stāvoklis aizvadītajā gadā ir pasliktinājies.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) apkopojusi Mājsaimniecību budžetu pētījuma 2004.gada provizoriskos datus par mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumiem. Vairāk nekā puse mājsaimniecību savu materiālo stāvokli novērtē kā “ne bagātas, ne nabadzīgas”. Speciālisti gan uzsver, ka pašnovērtējumi jāuztver kā subjektīvs raksturlielums.
Aptuveni ceturtā daļa mājsaimniecību (27 procenti) uzskata, ka atrodas uz nabadzības sliekšņa, bet 6,9 procenti – ka ir nabadzīgas.
Pērn nedaudz palielinājies to mājsaimniecību skaits, kas savu materiālo stāvokli vērtē kā labu, – 9,2 procenti. Pavisam maz (0,1 procents) mājsaimniecību uzskata sevi par turīgām.
Kopumā mājsaimniecību materiāla stāvokļa pašnovērtējumi ir kļuvuši pozitīvāki. Gan laukos, gan pilsētās pieaudzis to mājsaimniecību skaits, kas uzskata, ka nav bagāti, bet dzīvo labi, kā arī nedaudz samazinājies to mājsaimniecību skaits, kas sevi uzskata par nabadzīgām.
Atšķirīgs pašnovērtējums ir dažādos Latvijas reģionos. Latgalē katra devītā mājsaimniecība vērtē sevi kā nabadzīgu, bet katra trešā uzskata, ka atrodas uz nabadzības sliekšņa. Savukārt Rīgā par nabadzīgām sevi uzskata 7,5 procenti mājsaimniecību, lai gan ienākumu analīze liecina, ka tieši galvaspilsētā ir vislielākie ienākumi. CSP to skaidro ar salīdzinoši lielāku nevienlīdzību ienākumu sadalē Rīgas mājsaimniecībās.
Labāk nekā citas sociālekonomiskās grupas savu materiālo stāvokli vērtē uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, bet negatīvāk – mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu, kā arī pensionāru mājsaimniecības.
Mājsaimniecību budžetu pētījumā respondentiem vajadzēja atbildēt arī uz šādu jautājumu: “Kāda vismazākā naudas summa mēnesī Jūsu mājsaimniecībai ir vajadzīga, lai nejustos trūcīgi (varētu “savilkt galus kopā”)? Atbildot uz šo jautājumu, mājsaimniecības atzīst, ka vidēji būtu nepieciešams 130 latu uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Atgādinām, ka pilnā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība vidēji pērn bija 98,78 lati mēnesī.
Jautājot mājsaimniecībām par to ekonomisko situāciju, kā tā ir mainījusies pēdējā gada laikā, 14 procentu mājsaimniecību atzīst, ka tā ir kļuvusi labāka. Bez izmaiņām savu ekonomisko situāciju vērtē 45 procenti mājsaimniecību, bet 41 procents uzskata, ka viņu ekonomiskais stāvoklis ir kļuvis sliktāks.

“LV” informācija