Turpinās domu kaujas par reģioniem

Valsts vara, ko pārstāv Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) un lielo pilsētu pašvaldības, kuras savukārt pārstāv Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), pēc tikšanās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski pauž atšķirīgu viedokli par reģionālo reformu. LLPA aizstāv uzskatu, ka Latvijā būtu jāveido deviņi reģioni, savukārt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir par piecu reģionu izveidi.

Trešais atšķirīgais viedoklis ir lielākajai pašvaldību interešu aizstāvības organizācijai – Latvijas Pašvaldību savienībai, kas šajā sarunā nepiedalījās, bet reģionu izveidi balsta uz tieši vēlētām reģionālajām pašvaldībām, kuru skaits varētu līdzināties līdzšinējo rajonu skaitam.
Lai gan sarunā ar ministru lielo pilsētu domju priekšsēdētāji iespējamos reģionu centrus nav nosaukuši, nav grūti secināt, ka LLPA deviņu reģionu modelis balstīts uz deviņām pilsētām, kas ir asociācijas biedres un dalībnieces. Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils pretendē uz reģiona centra statusu. Savukārt piecu reģionu modelis būtu četri Latvijas vēsturiskie novadi – Kurzeme, Vidzeme, Latgale un Zemgale plus Rīga. Kā preses konferencē norādīja LLPA un RAPLM, tālākā vienošanās ir panākama diskusiju ceļā.
Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji uzskata, ka viņu piedāvātais modelis ir pamatots ar vēsturisko situāciju, esošo komunikāciju tīklu, ceļu infrastruktūru un attīstītajiem pakalpojumu centriem. Viņi norādīja, ka reģioniem nav vajadzīga institūcija, kas no ārienes izdomās un uzbūvēs kaut ko jaunu. Tādēļ RAPLM piedāvātā modeļa efektivitāte, pēc lielo pilsētu pārstāvju domām, būtu neliela.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis, tiekoties ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem, atzina, ka reģionālās reformas rezultātā valstī būtu jāparedz tikai viena līmeņa vēlētas pašvaldības, vienlaikus izskatot iespējas stiprināt reģionālo attīstības aģentūru kapacitāti. “Tik mazā valstī kā Latvijā divu līmeņu pašvaldības nebūtu vajadzīgas. Turklāt, ja otrā līmeņa pašvaldības būtu vēlētas, tajās svarīgu lomu iegūtu pilsētas ar lielāku iedzīvotāju skaitu,” teica A.Kalvītis.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv