Ministru kabineta 2005.gada 31.maija sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Likumprojekts paredz papildināt kodeksu ar pantu, kas nosaka atbildību par aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizskaršanu.
Par tādu nelegālu sistēmu ražošanu, importēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu vai pārdošanu, kā arī uzstādīšanu, ierīkošanu, instalāciju vai izmantošanu komerciāliem mērķiem, kas paredzētas vai pielāgotas tam, lai piekļūtu aizsargātam pakalpojumam, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nelegālās sistēmas vai bez konfiskācijas.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot nelegālās sistēmas.

Pieņemti “Noteikumi par mātes piena aizstājēju sastāva obligātajām nekaitīguma prasībām, to marķējuma un reklāmas prasībām, kā arī reklāmas izvērtēšanas kārtību”.
Noteikumi nosaka atsevišķai patērētāju grupai – zīdaiņiem (bērni līdz 12 mēnešu vecumam) – paredzēto mātes piena aizstājēju sastāva obligātās nekaitīguma prasības, to marķējuma un reklāmas prasības, kā arī reklāmas izvērtēšanas kārtību un maksas apmēru par reklāmas novērtēšanu.
Mātes piena aizstājēji to specifiskā sastāva vai īpašā ražošanas procesa dēļ ir skaidri atšķirami no cita veida pārtikas un ir piemēroti veselu zīdaiņu barošanai, ja viņus nav iespējams barot ar mātes pienu. Izplatot mātes piena aizstājējus, norāda to piemērotību attiecīgajai patērētāju grupai.
Atbilstoši lietošanas mērķim mātes piena aizstājējus iedala šādās grupās: maisījumi, kas pilnībā apmierina pirmo četru līdz sešu mēnešu vecuma zīdaiņu uztura prasības; maisījumi, kas paredzēti zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma un veido galveno šķidruma daļu šī vecuma zīdaiņu uzturā.
Eksportējot mātes piena aizstājējus, ievēro šajos noteikumos noteiktās prasības mātes piena aizstājēju sastāvam un marķējumam. Mātes piena aizstājējus marķē attiecīgās valsts valodā un tādā veidā, lai novērstu risku sajaukt maisījumus, kas paredzēti zīdaiņiem pirmo četru līdz sešu mēnešu vecumā, ar maisījumiem zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma.
Mazumtirdzniecībā mātes piena aizstājējus izplata tikai fasētā veidā.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumos Nr.40 “Kārtība, kādā izsniedz speciālās caurlaides pasta un inkasācijas transportlīdzekļiem””.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Valsts kancelejas nolikums” Valsts kanceleja organizē un nodrošina Ministru kabineta sēžu sagatavošanu un norisi. Ministru kabineta kārtības rullis noteic, ka Valsts kanceleja pirms Ministru kabineta sēdes Ministru kabineta locekļiem nosūta darba kārtību un tajā iekļautos politikas dokumentu projektus, tiesību aktu projektus un informatīvos ziņojumus kopā ar attiecīgajiem materiāliem (tai skaitā fizisko personu, nevalstisko organizāciju un citu institūciju vēstules par projektu).
Lai nodrošinātu minēto funkciju savlaicīgu izpildīšanu (īpaši tas attiecināms uz politikas plānošanas dokumentu projektiem, tiesību aktu projektiem un informatīvajiem ziņojumiem, kurus virza izskatīšanai kā steidzamus, kā arī uz dokumentiem, kuri satur valsts noslēpuma objektus un Eiropas Savienības un NATO klasificēto informāciju), Valsts kanceleja kā pasta transportlīdzekļus izmanto Valsts kancelejas dienesta automobiļus.
Ievērojot izvietotās ceļa zīmes un aktīvo satiksmi Rīgas ielās, Valsts kancelejas dienesta automobiļu šoferi ir sastapušies ar grūtībām transportlīdzekļu novietošanā pie adresāta (ministrijas) telpām, jo visas vietas, kurās ir pieļaujama transportlīdzekļu stāvēšana vai apstāšanās, dienas laikā ir aizņemtas, līdz ar to tiek apdraudēta savlaicīga attiecīgu dokumentu nogādāšana.
Lai atrisinātu šo problēmu, ir sagatavoti grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumos Nr.40 “Kārtība, kādā izsniedz speciālās caurlaides pasta un inkasācijas transportlīdzekļiem””. Grozījumi noteikumos paredz iespēju Valsts kancelejai dienesta automobiļiem, kuri pilda pasta transportlīdzekļu funkcijas, saņemt speciālās caurlaides, kuras piešķir tiesības darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī ceļa zīmju “Braukt aizliegts”, “Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts” un “Kravas automobiļiem braukt aizliegts” prasības.

Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām BALTOPSLatvijas teritorijā 2005.gadā”.
BALTOPS ir ikgadējas starptautiskas mācības Baltijas jūrā, kuru virsvadītājs ir Amerikas Savienoto Valstu Virspavēlniecība Eiropā un mācību vadītājs ir ASV Jūras spēku komandieris Eiropā. 2005.gadā Latvija ir apņēmusies veikt līdzuzņēmējas valsts funkcijas.
Mācības BALTOPS plānots rīkot no 2005.gada 6. līdz 22.jūnijam Baltijas jūrā, un Latvijas Nacionālie bruņotie spēki nodrošinās kuģu un zemūdeņu, kas piedalīsies mācībās, pietauvošanos Latvijas ostās un mācību organizēšanu Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos. Mācībās piedalīsies vienpadsmit valstis: ASV, Lietuva, Igaunija, Polija, Vācija, Dānija, Lielbritānija, Zviedrija, Somija, Krievija un Latvija. Kopumā mācībās piedalīsies ap 2000 ārvalstu militārpersonu.
BALTOPS mācību mērķis ir pilnveidot militāro gatavību un stiprināt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un programmas “Partnerattiecības mieram” valstu savstarpējo sadarbību un gatavību kopīgu procedūru veikšanai.
ASV ir uzņēmušās mācību organizēšanu un finansēšanu, tādējādi Latvijas pusei būs jāsniedz vienīgi administratīvs atbalsts mācību plānošanā un jānodrošina atbalsts teritorijas izmantošanā.

Pieņemts rīkojums “Par Privatizācijas aģentūras papildu uzdevumiem”.
Pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kā arī uz Ministru kabineta 2005.gada 12.aprīļa noteikumiem Nr.258 “Kārtība, kādā veicami atskaitījumi Privatizācijas aģentūrai par valsts īpašuma objektu privatizāciju, valsts kapitāla daļu atsavināšanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, izveidojams un izlietojams rezerves fonds un veicami maksājumi valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos un valsts budžetā”, Privatizācijas aģentūrai uzdots no līdzekļu atlikuma, kuri, izpildot Ministru kabineta 2000.gada 16.februāra rīkojumu Nr.78 “Par Privatizācijas aģentūras papildu uzdevumiem 2000.gadā”, ieskaitīti Privatizācijas aģentūras norēķinu kontā Valsts kasē, segt izdevumus, kas saistīti ar privatizācijas sertifikātu dzēšanu, īstenojot likuma “Par privatizācijas sertifikātiem”, likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un likumā “Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu” noteiktās tiesības.
Privatizācijas aģentūrai uzdots norēķinus par dzēstajiem sertifikātiem veikt atbilstoši: Ministru kabineta 1997.gada 20.maija noteikumiem Nr.187 “Kārtība, kādā izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos piešķirtos zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus”; Ministru kabineta 2000.gada 18.janvāra noteikumiem Nr.29 “Kārtība, kādā politiski represētām personām, dzēšot privatizācijas sertifikātus, izmaksā kompensāciju naudā”; Ministru kabineta 2004.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.579 “Kompensācijas izmaksas kārtība, dzēšot īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas piešķirti par administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām atņemto mantu”.

Pieņemts rīkojums “Par Tirgus uzraudzības padomi”.
Saskaņā ar Preču un pakalpojumu drošuma likumu valdība apstiprināja Tirgus uzraudzības padomi.
Par padomes priekšsēdētāju iecelts Anrijs Matīss – Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, par padomes priekšsēdētāja vietnieci – Baiba Vītoliņa – Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore.
Par padomes locekļiem iecelti: A.Bukavs – Valsts darba inspekcijas direktora vietnieks, Tirgus uzraudzības daļas vadītājs; J.Bundulis – Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors; E.Harasimjuks – Valsts sanitārās inspekcijas direktors; M.Heislere – Satiksmes ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamenta Bīstamo kravu pārvadāšanas un
vides aizsardzības nodaļas vadītāja; L.Jākobsons – Valsts būvinspekcijas priekšnieks; Ģ.Kaņeps – Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes Uzraudzības daļas priekšnieks; K.Klints – Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšnieka vietnieks; E.Lavendelis – Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras direktors; M.Mudelis – Valsts farmācijas inspekcijas vadītāja vietnieks; M.Reinsone – Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba aizsardzības politikas nodaļas vecākā referente; A.Roska – Valsts vides dienesta Atļauju un tehnisko noteikumu departamenta direktors; I.Stipinas – Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas Atļauju uzraudzības nodaļas priekšniece; I.Sviķe – Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece; I.Šice-Trēde – Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas priekšniece; E.Zaķe-Kļaviņa – Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes nodaļas vecākā referente.
Par spēku zaudējušu atzīts Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra rīkojums Nr.618 “Par Tirgus uzraudzības padomi”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 41.pants reglamentē vispārēju atbildību par darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Pašreizējais APK 41.panta regulējums neparedz administratīvo sodu par atkārtoti izdarītiem minētā panta pārkāpumiem, tādēļ nepieciešams noteikt administratīvo atbildību par atkārtotu 41.pantā noteikto pārkāpumu izdarīšanu.
Lai pastiprinātu to darba devēju atbildību, kas sistemātiski pārkāpj darba tiesisko attiecību un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības, nepieciešams minēto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu papildināt ar attiecīgu normu.
Likumprojekts paredz iestrādāt jaunu tiesību normu, kas paredz administratīvo atbildību par tādas personas, ar kuru nav noslēgts darba līgums, nodarbināšanu. Par tādas personas nodarbināšanu, ar kuru nav noslēgts darba līgums, uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.
Likumprojektā noteikts, ka par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.
Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – līdz septiņsimt piecdesmit latiem.
Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai ir iestājusies viņa nāve, uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem.
Likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu atkārtotas pārkāpšanas gadījumā, diferencējot naudas soda apmēru par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pantā noteiktajiem pārkāpumiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”.
Pašlaik esošā pretterorisma sistēma Latvijā neveicina ne vienotas pretterorisma politikas izstrādi, ne arī saskaņotu tās ieviešanu. Terorisma apkarošanas funkcijas ir sadalītas starp vairākām institūcijām, bet nav nodrošināta to integrēta un saskaņota darbība un esošo resursu efektīva izmantošana.
Likumprojekts paredz papildināt Valsts drošības iestāžu likumu, deleģējot Drošības policijai papildu uzdevumu – veikt visu valstī pretterorisma darbībās iesaistīto institūciju pretterorisma darbības koordināciju, kā arī analizēt valsts politikas realizāciju pretterorisma jomā.

Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.
Saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts: Bauskas pilsētas 2.vidusskolas direktorei Verai Grigorjevai par nozīmīgu ieguldījumu valsts izglītības attīstībā un sabiedrības integrācijas procesa veicināšanā; Rīgas 33.vidusskolas direktorei Marijai Kovaļčukai par nozīmīgu ieguldījumu valsts izglītības attīstībā un mazākumtautību izglītības programmu izveidē; Rīgas 84.vidusskolas direktorei Vinetai Misgirdai par nozīmīgu ieguldījumu valsts izglītības politikas attīstībā un sabiedrības integrācijas procesa veicināšanā; Rīgas 16.vidusskolas direktorei Gaļinai Melnei par nozīmīgu ieguldījumu valsts izglītības politikas attīstībā un skolēnu interešu izglītības sistēmas pilnveidošanā; Daugavpils 3.vidusskolas direktoram Vitālijam Azarevičam par nozīmīgu ieguldījumu valsts izglītības politikas attīstībā un mazākumtautību izglītības programmu kvalitātes pilnveidošanā; Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktorei Broņislavai Aldonai Treijai par nozīmīgu ieguldījumu valsts izglītības politikas attīstībā un starpvalstu sadarbības veicināšanā; Rīgas 92.vidusskolas direktorei Natālijai Švolmanei par nozīmīgu ieguldījumu valsts izglītības politikas attīstībā un pieaugušo tālākizglītības sistēmas pilnveidošanā, kā arī Rīgas ostas kapteinim Eduardam Delverim par nozīmīgu ieguldījumu kuģu satiksmes organizācijā.
Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu V.Grigorjevai, M.Kovaļčukai, V.Misgirdai, G.Melnei, V.Azarevičam, B.A.Treijai un N.Švolmanei pasniedz izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, bet E.Delverim – satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Pieņemti noteikumi “Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi”.
Noteikumi nosaka valsts vērtspapīru (Latvijas valsts īstermiņa parādzīmju, vidēja termiņa un ilgtermiņa obligāciju) izlaišanas kārtību Latvijas Republikā.
Valsts vērtspapīru emitents ir finanšu ministrs. Finanšu ministrs Latvijas valsts vārdā izlaiž valsts vērtspapīrus, uzņemas saistības samaksāt kārtējos maksājumus un dzēst valsts vērtspapīrus noteiktajos termiņos. Darbības, kas saistītas ar valsts vērtspapīru izlaišanu, sākotnējo izvietošanu un dzēšanu, veic Valsts kase.
Valsts vērtspapīrus izlaiž dematerializētā formā. Katrai valsts vērtspapīru emisijai piešķir atsevišķu starptautisko vērtspapīru identifikācijas (ISIN) kodu.
Visus valsts vērtspapīrus reģistrē Latvijas Centrālajā depozitārijā.
Valsts vērtspapīrus var iekļaut regulētos tirgos saskaņā ar vienošanos starp Valsts kasi un atbilstošo regulētā tirgus organizētāju.
Valsts vērtspapīrus izlaiž, pamatojoties uz Valsts kases izdotu rīkojumu par valsts vērtspapīru izlaišanu. Minētais rīkojums ir valsts vērtspapīru piedāvājuma paziņojums un satur šādu informāciju par valsts vērtspapīru emisijas piedāvājumu: emisijas numurs; emisijas norēķinu un dzēšanas datums; viena valsts vērtspapīra vērtība, kura tiks samaksāta valsts vērtspapīra dzēšanas dienā (nominālā vērtība); emisijas apjoms; fiksētā ienākuma izmaksu datumi (vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijām).
Valsts kasei ir tiesības izsludināt papildu valsts vērtspapīru emisijas apjoma izlaišanu, kā arī valsts vērtspapīru emisijas pilnīgu vai daļēju dzēšanu pirms termiņa saskaņā ar atsevišķu rīkojumu (pirmstermiņa dzēšana) atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem.

Pieņemts rīkojums “Par V.Egli”.
Saskaņā ar Valsts civildienesta likumu un pamatojoties uz Valsts civildienesta pārvaldes 2005.gada 23.maija lēmumu “Par disciplinārsoda piemērošanu V.Eglem, J.Krakopam un H.Kaņepei”, izglītības un zinātnes ministram uzdots atbrīvot Valdi Egli no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra amata, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta i)apakšpunktu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs