Ministru kabineta noteikumi Nr.383

Rīgā 2005.gada 31.maijā (prot. Nr.32 39.§)

Veterinārās prasības, kas jāievēro, veicot cūku un zirgu liemeņu trihinelozes pārbaudi

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 1. un 4.punktu

1.Noteikumi nosaka veterinārās prasības, kas jāievēro, veicot cūku un zirgu liemeņu trihinelozes pārbaudi (turpmāk – pārbaude).

2.Šo noteikumu prasību izpildi uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests).

3.Lai noteiktu trihinelozes klātbūtni cūku un zirgu liemeņos, paraugus no Latvijā nokautām mājas cūkām un zirgiem ņem veterinārās ekspertīzes laikā un nosūta pārbaudei uz akreditētu vai dienesta pilnvarotu laboratoriju. Paraugus no meža cūkām mednieks, komersants, dienesta inspektors vai veterinārārsts ņem tūlīt pēc cūkas nogalināšanas un nosūta uz akreditētu vai dienesta pilnvarotu laboratoriju.

4.Veicot trihinelozes ierosinātāja klātbūtnes pārbaudi mājas cūku un meža cūku gaļā, izmanto vienu no šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5. vai 6.pielikumā minētajām trihinelozes izmeklēšanas metodēm, izņemot trihineloskopisko (kompresijas) metodi.

5.Veicot zirgu gaļas pārbaudi, ievēro šādus nosacījumus:

5.1.ņem vismaz 10g paraugu no mēles muskuļa vai žokļa muskuļa vai, ja mēles vai žokļa muskuļa nav, – no diafragmas kājiņas pārejas vietā uz cīpslaino daļu. Muskulī nedrīkst būt saistaudi un tauki;

5.2.ņem 5g paraugu, ja lieto kopparaugu mākslīgās sagremošanas metodi saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.pielikumu. Kopīgais pārbaudāmā muskuļa svars katram gremošanas šķidrumam nedrīkst pārsniegt 100g, ja lieto šo noteikumu 2., 3., 4. un 5.pielikumā minēto metodi, vai 35g, ja lieto šo noteikumu 6.pielikumā minēto metodi;

5.3.ja tiek konstatēts trihinelozes ierosinātājs, papildus ņem 10g paraugu un veic atkārtotu pārbaudi. Ja zirgu gaļas paraugā tiek konstatētas trihinellas, gaļu sasaldē saskaņā ar vienu no šo noteikumu 9.pielikumā minētajiem paņēmieniem.

6.Latvijā no trešās valsts (valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) drīkst ievest skeleta muskuļus (šķērssvītrotos muskuļus) saturošu svaigu gaļu (veselu liemeni, liemeņa pusi, ceturtdaļu vai gabalu), ja gaļa ir:

6.1.pārbaudīta attiecīgās valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, izmantojot vienu no trihinelozes izmeklēšanas metodēm (1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.pielikums), un tai ir izsniegts veterinārais (veselības) sertifikāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanu;

6.2.marķēta ar veselības marķējumu, kā arī marķējumu, kas apliecina, ka gaļai ir veikta trihinelozes pārbaude (8.pielikums);

6.3.sadalīta Eiropas Savienības atzītā gaļas sadalīšanas uzņēmumā.

7.Dienests var atļaut ievest no noteiktām trešajām valstīm vai to daļām svaigu mājas cūku gaļu, kurai nav veikta trihinelozes pārbaude, ja tā Eiropas Savienības atzītā gaļas sadalīšanas uzņēmumā ir sasaldēta atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumā minētajām prasībām un pilnvarotais veterinārārsts to ir apliecinājis uz gaļai izsniegtā veterinārā (veselības) sertifikāta.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1)Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/433/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu;

2)Padomes 1976.gada 21.decembra Direktīvas 77/96/EEK par trihinellu (Trichinella spiralis) pārbaudi, importējot no trešajām valstīm svaigu mājas cūku gaļu;

3)Padomes 1992.gada 16.jūnija Direktīvas 92/45/EEK par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas sais­tītas ar medījamo dzīvnieku nogalināšanu un to gaļas laišanu tirgū.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 4.jūniju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.383

Mākslīgās sagremošanas metode

1.Aparatūra un materiāli:

1.1.nazis paraugu ņemšanai;

1.2.mazi, numurēti, aizverami trauciņi paraugu uzglabāšanai (ja nepieciešamas atkārtotas pārbaudes);

1.3.inkubators;

1.4.2–3 litru stikla piltuve ar statīvu, gumijas savienotājšļūtene, skavas savienotājšļūtenes nostiprināšanai;

1.5.plastmasas siets apmēram 18cm diametrā ar aptuveni 1mm lieliem caurumiem;

1.6.marle;

1.7.maza konusveida caurulīte ar noslēgtu galu;

1.8.liels stikla šķīvis;

1.9.gaļasmašīna ar 2mm lieliem caurumiem;

1.10.stereomikroskops (palielinājums 15 līdz 40reizes) ar piemērotu gaismas avotu;

1.11.gremošanas fermenta šķīdums, kuru sagatavo, vienā litrā krāna ūdens izšķīdinot 10g pepsīna (80FIP (Starptautiskā farmācijas federācija) vienības vienā gramā) un 5 ml HCl (vismaz 37%).

2.Paraugu ņemšana:

2.1.ņem vismaz 20g paraugu no vesela liemeņa diafragmas kājiņas vietā, kur ir pāreja uz cīpslaino daļu;

2.2.ja nav diafragmas kājiņu, ņem vismaz 20g paraugu no diafragmas ribu daļas vai krūšu kaula daļas, mēles muskuļa, žokļa muskuļa vai vēdera muskuļiem;

2.3.gaļas gabaliem ņem vismaz 20g skeleta muskuļu, kas satur maz tauku (ja iespējams, blakus kauliem vai cīpslām).

3.Metode:

3.1.lai pārbaudītu 10cūku kopparaugus, no katra individuālā 20g parauga ņem 10g. Atlikušos 10g patur papildu pārbaudei, ja tā varētu būt nepieciešama;

3.2.100g (pa 10g no 10paraugiem) samaļ gaļasmašīnā un brīvi saliek sietā, kas izklāts ar marli. Sietu ievieto piltuvē, kuru gumijas šļūtene savieno ar mazu konusveida caurulīti ar slēgtu galu. Piltuvi piepilda ar gremošanas šķīdumu, lejot to gar piltuves malu, līdz analizējamais materiāls ir pilnīgi pārklāts. Analizējamā materiāla attiecība pret gremošanas šķīdumu ir aptuveni
1 : 20 līdz 1 : 30;

3.3.pēc 18 līdz 20stundu inkubēšanas 37 līdz 39°C temperatūrā mazo konusveida caurulīti atvieno un noņem. Uzmanīgi nolejot virspusē esošo šķidrumu, caurulītes galā esošās nogulsnes rūpīgi skalo uz šķīvja. Tad ar stereomikroskopu (palielinājums 20 līdz 40reizes) pārbauda, vai nav trihinellu (Trichinella spiralis);

3.4.ja kopparauga pārbaudē ir iegūts pozitīvs vai šaubīgs rezultāts, tad no katra liemeņa ņem vēl 20g paraugu saskaņā ar šī pielikuma 2.punktu. Attiecīgos paraugus pārbauda individuāli, izmantojot iepriekš aprakstīto metodi.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.383

Kopparaugu mākslīgās sagremošanas metode

1.Aparatūra un reaģenti:

1.1.nazis un pincete paraugu ņemšanai;

1.2.ierīce gaļas sasmalcināšanai ar 2–3mm lieliem caurumiem;

1.3.3litru Erlenmeijera kolba ar gumijas vai vates aizbāzni;

1.4.2litru koniskā dalāmā piltuve;

1.5.parastais statīvs ar A pamatni, apmēram 28cm garš ar 80cm garu kātu;

1.6.statīva riņķis (diametrs – apmēram 10–11cm);

1.7.statīva skava ar plakanām skrūvspīlēm (23×40mm), kuras var piestiprināt statīvam ar dubultuzmavu;

1.8.siets (ārējais diametrs– 11cm, pinuma caurumu izmērs– 177mik­roni), kam pierīkots misiņa vai nerūsējoša tērauda stieplīšu pinums;

1.9.piltuve (iekšējais diametrs – vismaz 12cm);

1.10.100 ml stikla mērcilindrs;

1.11.stereomikroskops (palielinājums 15 līdz 40reizes) ar piemērotu gaismas avotu vai trihineloskops ar horizontālu galdiņu kompresoram un piemērotu gaismas avotu;

1.12.kāpuru skaitīšanas kamera (ja izmanto trihineloskopu), kas izgatavota no 3mm biezām akrila plātnēm un atbilst šādiem izmēriem:

1.12.1.kameras pamatne ir 180 × 40 mm, un tā ir sadalīta kvadrātos;

1.12.2.malu izmēri ir 230 × 20 mm;

1.12.3.galu izmēri ir 40 × 20 mm. Pamatne un gali ir ieliekami starp malām, tādējādi veidojot kameru ar diviem maziem rokturīšiem katrā galā. Pamatnes augšējā mala atrodas 7 līdz 9 mm augstāk par malu un galu veidotā karkasa apakšpusi. Detaļas sastiprina ar materiālam piemērotu līmi;

1.13.vairākas Petri plates 9cm diametrā (ja tiek izmantots stereo­mikroskops), kuru apakšdaļa, izmantojot smailu priekšmetu, sadalīta 10×10mm kvadrātos;

1.14.vairākas 10litru atkritumu tvertnes, kas izmantojamas piederumu attīrīšanai (piemēram, ar formalīnu), kā arī iekārtu un atlikušā hidrolizāta uzglabāšanai, ja tiek iegūti pozitīvi rezultāti;

1.15.koncentrēta sālsskābe (37%);

1.16.pepsīns koncentrācijā 1:10000NF (ASV Nacionālais formulārs), kas atbilst 1:12500BP (British Pharmacopoea), kā arī 2000FIP (Starptautiskā Farmācijas federācija);

1.17.vairākas paplātes, kas piemērotas 50paraugu novietošanai (katrs paraugs ir apmēram 2g);

1.18.svari ar precizitāti līdz 0,1g.

2.Paraugu ņemšana:

2.1.ņem apmēram 2g paraugu no vesela liemeņa diafragmas kājiņu pārejas no muskuļainās daļas cīpslainajā daļā;

2.2.ja diafragmas kājiņas nav, tad ņem tāda paša lieluma paraugu no diafragmas ribu daļas vai krūšu kaula daļas, mēles muskuļiem, košļāšanas muskuļiem vai vēdera muskuļiem;

2.3.gaļas gabaliem ņem apmēram 2g paraugu no šķērssvītrotā muskuļa, kurā ir maz tauku un kurš atrodas iespējami tuvāk kauliem vai cīpslām.

3.Metode:

3.1.pilnas paraugu grupas (apvienoti 100paraugi) izmeklēšana:

3.1.1.no 100atsevišķiem paraugiem ņem apmēram 1g no katra;

3.1.2.kopparaugu samaļ gaļas smalcināšanas ierīcē;

3.1.3.sasmalcināto gaļu ievieto 3litru Erlenmeijera kolbā, pievieno 7g pepsīna, apmēram 2litrus krāna ūdens, kas sasildīts apmēram līdz 40–41°C temperatūrai, un 25ml koncentrētas sālsskābes. Maisījumu sakrata, lai izšķīdinātu pepsīnu. Nosaka šķīduma pH vērtību (tai vajadzētu atbilst apmēram no 1,5 līdz 2);

3.1.4.lai notiktu sagremošana (jeb fermentatīva hidrolīze), Erlenmeijera kolbu apmēram četras stundas inkubē 40–41°C temperatūrā. Inkubācijas laikā kolbu regulāri sakrata vismaz divas reizes stundā;

3.1.5.hidrolizātu izfiltrē cauri sietam koniskajā 2litru dalāmajā piltuvē un atstāj mierīgi stāvam statīvā vēl vismaz stundu;

3.1.6.mērcilindrā pavisam ielej apmēram 45ml šķidruma un sadala pa trim Petri platēm, kuru pamatne sadalīta kvadrātos, t.i., 15ml katrai platei;

3.1.7.katru Petri plati rūpīgi pārbauda zem stereomikroskopa, meklējot trihinellu kāpurus;

3.1.8.izmantojot kāpuru skaitīšanas kameras, šos 45ml sadala pa divām kāpuru skaitīšanas kamerām un pārbauda ar trihineloskopu;

3.1.9.kāpuri parādās nogulsnēs kā identificējami organismi, turklāt remdenā ūdenī bieži var novērot spirālveida satīšanās un attīšanās kustības;

3.1.10.hidrolizātu pārbauda, tiklīdz tas ir gatavs. Pārbaudi nekādā gadījumā nevajadzētu atlikt līdz nākamajai dienai;

3.1.11.ja hidrolizāts nav dzidrs vai netiek pārbaudīts 30minūtēs pēc tā sagatavošanas, to dzidrina šādi: 45 ml parauga ielej mērcilindrā un nostādina 10minūtes. Pēc 10minūtēm no virsslāņa atsūc 30ml un atlikušos 15ml papildina ar krāna ūdeni līdz 45ml. Vēl pēc 10minūšu nostādināšanas no virsslāņa atsūc 30ml un atlikušos 15ml izlej uz Petri plates vai kāpuru skaitīšanas kamerā, lai pārbaudītu. Mērcilindru izskalo ar 10 ml krāna ūdens, un skalojamo ūdeni pievieno pārbaudāmajam paraugam uz Petri plates vai kāpuru skaitīšanas kamerā;

3.2.paraugu grupas izmeklēšana, ja tajā ir mazāk par 100paraugiem:

3.2.1.ja atsevišķo paraugu skaits nepārsniedz 15, tos var pievienot kopparaugam, kurā ir 100paraugu, un pārbaudīt kopā;

3.2.2.ja pārbaudāmo paraugu skaits pārsniedz 15, bet ir mazāks par 100, fermentatīvās hidrolīzes šķīdumu proporcionāli samazina;

3.3.ja rezultāts, kas iegūts, pārbaudot kopparaugu, ir pozitīvs vai šaubīgs, no katra liemeņa ņem vēl 20 g paraugu saskaņā ar šī pielikuma 2.punktu. 20g paraugus, kas ņemti no piecu cūku liemeņiem, apvieno vienā paraugā un pārbauda atbilstoši iepriekš aprakstītajai metodei. Šādā veidā pārbauda 20kopparaugus, kuros katrā apvienoti piecu cūku liemeņu paraugi. Atklājot trihinellas piecu cūku liemeņu kopparaugā, no attiecīgās grupas liemeņiem ņem vēl 20g paraugus, kurus pārbauda individuāli, izmantojot iepriekš aprakstīto metodi.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.383

Mehāniski veicinātā kopparaugu fermentatīvās hidrolīzes metode (sedimentācijas metode)

1.Aparatūra un reaģenti:

1.1.nazis vai šķēres paraugu nogriešanai;

1.2.paplātes, kas sadalītas 50kvadrātos, uz kuriem iespējams novietot apmēram 2 g lielus gaļas paraugus;

1.3.homogenizators Stomacher Lab-blender, modelis 3500 Thermo;

1.4.homogenizatoram Stomacher Lab-blender piemēroti plastmasas maisiņi;

1.5.2litru koniskā dalāmā piltuve, vēlams ar teflona aizbāzni drošībai;

1.6.statīvi, statīva riņķi un skavas;

1.7.stiepļu pinuma sieti no nerūsējoša tērauda ar pinuma caurumu izmēru 177mikroni un ārējo diametru 11cm;

1.8.sietu ielikšanai paredzētas piltuves ar vismaz 12cm iekšējo diametru;

1.9.100 ml stikla mērcilindri;

1.10.25 ml dozators;

1.11.3litru tilpuma vārglāzes;

1.12.karotīte vai stikla stienītis fermentatīvās hidrolīzes šķīduma samaisīšanai vārglāzē;

1.13.atsūkšanai paredzēta plastmasas šļirce un caurulīte;

1.14.6g mērkarote;

1.15.termometrs ar precizitāti līdz 0,5°C un mērīšanas diapazonu no 1līdz 100°C;

1.16.vibrators, piemēram, elektriskais skuveklis ar noņemtu uzgali;

1.17.relejs, kas ieslēdzas un izslēdzas ar vienas minūtes intervālu;

1.18.trihineloskops ar horizontālu galdiņu vai stereomikroskops ar piemērotu gaismas avotu;

1.19.kāpuru skaitīšanas kamera (ja izmanto trihineloskopu), kas izgatavota no 3 mm biezām akrila plātnēm un atbilst šādiem izmēriem:

1.19.1.kameras pamatne ir 180 × 40 mm, un tā ir sadalīta kvadrātos;

1.19.2.malu izmēri ir 230 × 20 mm;

1.19.3.galu izmēri ir 40 × 20 mm. Pamatne un gali ir ieliekami starp malām, tādējādi veidojot kameru ar diviem maziem rokturīšiem katrā galā. Pamatnes augšējā mala atrodas 7 līdz 9 mm augstāk par malu un galu veidotā karkasa apakšpusi. Detaļas sastiprina ar materiālam piemērotu līmi;

1.20.vairākas 9cm diametra Petri plates (ja tiek izmantots stereomikro­skops), kuru apakšdaļa, izmantojot smailu priekšmetu, sadalīta 10×10mm kvadrātos;

1.21.17,5% sālsskābes šķīdums;

1.22.pepsīns koncentrācijā 1 : 10 000 NF (ASV Nacionālais formulārs), kas atbilst 1:12500 BP (British Pharmacopoea), kā arī 2000 FIP (Starptautiskā Farmācijas federācija);

1.23.vairākas 10 litru atkritumu tvertnes, kas izmantojamas piederumu attīrīšanai (piemēram, ar formalīnu), kā arī iekārtu un atlikušā hidrolizāta uzglabāšanai, ja tiek iegūti pozitīvi rezultāti;

1.24.svari ar precizitāti līdz 0,1 g.

2.Paraugu ņemšana:

2.1.ņem apmēram 2g paraugu no veselu liemeņu diafragmas kājiņām pārejā no muskuļainās daļas cīpslainajā daļā;

2.2.ja diafragmas kājiņas nav, ņem tāda paša lieluma paraugu no diafragmas ribu daļas vai krūšu kaula daļas, mēles muskuļiem, košļāšanas muskuļiem vai vēdera muskuļiem;

2.3.gaļas gabaliem ņem apmēram 2g paraugu no šķērssvītrotā muskuļa, kurā ir maz tauku un kurš atrodas iespējami tuvu kauliem vai cīpslām.

3.Metode:

3.1.fermentatīvās hidrolīzes metode:

3.1.1.pilnas paraugu grupas (apvienoti 100 paraugi) izmeklēšanu veic šādā secībā:

3.1.1.1.Stomacher Lab-blender 3500 homogenizatorā ieliek dubultu plastmasas maisiņu un temperatūras kontrolierīci noregulē uz 40–41°C temperatūru;

3.1.1.2.iekšējā plastmasas maisiņā ielej 1,5litru ūdens, kas sasildīts apmēram līdz 32–35°C temperatūrai, un ūdeni sakarsē līdz 40–41°C temperatūrai;

3.1.1.3.ūdenim stomaherā pievieno 25 ml 17,5% sālsskābes;

3.1.1.4.pievieno 100paraugus (katrs apmēram 1g, temperatūra
25–30°C), kas paņemti no katra atsevišķā parauga saskaņā ar šī pielikuma 2.punktu;

3.1.1.5.pievieno 6 g pepsīna. Stingri ievēro šo pievienošanas secību, lai novērstu pepsīna sadalīšanos;

3.1.1.6.maisiņa saturu apstrādā stomaherā 25 minūtes;

3.1.1.7.plastmasas maisiņu izņem no stomahera, un fermentatīvās hidrolīzes šķidrumu izfiltrē cauri sietam 3litru vārglāzē;

3.1.1.8.plastmasas maisiņu izskalo ar apmēram 100ml ūdens, ko pēc tam izmanto sieta noskalošanai, un beigās pievieno filtrātam vārglāzē;

3.1.2.paraugu grupas izmeklēšana, kurā ir mazāk par 100paraugiem. Ja atsevišķo paraugu skaits nepārsniedz 15, tos var pievienot 100paraugu kop­paraugam un pārbaudīt kopā ar to. Ja pārbaudāmo paraugu skaits pārsniedz 15, bet ir mazāks par 100:

3.1.2.1.Stomacher Lab-blender 3500 homogenizatorā ieliek dubultu plastmasas maisiņu un temperatūras kontrolierīci noregulē uz 40–41°C temperatūru;

3.1.2.2.sagatavo fermentatīvās hidrolīzes šķīdumu, sajaucot 1,5litru ūdens ar 25 ml 17,5% sālsskābes. Pievieno 6 g pepsīna un visu kopā samaisa 40 līdz 41°C temperatūrā. Stingri ievēro šo pievienošanas secību, lai novērstu pepsīna sadalīšanos;

3.1.2.3.no fermentatīvās hidrolīzes šķīduma paņem daudzumu, kas atbilst 15 ml uz katru parauga gramu (piemēram, 30 paraugiem nepieciešamais tilpums ir 30 × 15ml jeb 450ml), un ielej iekšējā plastmasas maisiņā, pievienojot apmēram 1g lielus gaļas paraugus (25 līdz 30°C temperatūrā), kas ņemti no katra atsevišķā parauga saskaņā ar šī pielikuma 2.punktu;

3.1.2.4.ārējā maisiņā ielej ūdeni, kura temperatūra ir apmēram 41°C, tā, lai abu maisiņu kopējais tilpums būtu 1,5litri;

3.1.2.5.maisiņa saturu apstrādā stomaherā 25 minūtes;

3.1.2.6.plastmasas maisiņu izņem no stomahera, un hidrolizātu izfiltrē cauri sietam 3litru vārglāzē;

3.1.2.7.plastmasas maisiņu izskalo ar apmēram 100ml ūdens, ko pēc tam izmanto sieta noskalošanai un beigās pievieno filtrātam vārglāzē;

3.2. kāpuru izolēšana ar sedimentāciju:

3.2.1.fermentatīvās hidrolīzes šķīdumam pievieno 300 līdz 400g ledus (pārslu, pulvera vai sadrupinātā veidā), palielinot tā tilpumu līdz apmēram diviem litriem. Tad fermentatīvās hidrolīzes šķīdumu maisa, līdz ledus ir izkusis. Mazākam paraugu apjomam (šī pielikuma 3.1.2.apakšpunkts) ledus daudzumu attiecīgi samazina;

3.2.2.atdzesēto fermentatīvās hidrolīzes šķīdumu ielej 2litru dalāmajā piltuvē, kurai ar īpašu skavu pievienots vibrators;

3.2.3.30 minūtes notiek sedimentācija, kuras laikā sedimentācijas piltuvi pārmaiņus pakļauj vibrācijām, t.i., vienai vibrāciju minūtei seko vienu minūti ilga pauze;

3.2.4.pēc 30minūtēm 60ml nogulšņu ātri ielej 100ml mērcilindrā. Piltuvi pēc lietošanas izskalo ar tīrīšanas līdzekļa šķīdumu;

3.2.5.60ml paraugu nostādina vismaz 10minūtes, pēc nostādināšanas nosūc virsslāni, atstājot 15 ml nogulšņu, kurās pārbauda kāpuru esību;

3.2.6.atsūkšanai drīkst izmantot vienreizējās lietošanas šļirci, kam pielikta plastmasas caurulīte. Caurulītei jābūt tik garai, lai 15ml paliktu mērcilindrā, šļirces sānu izvirzījumiem balstoties uz mērcilindra malām;

3.2.7.atlikušos 15ml ielej kāpuru skaitīšanas kamerā vai uz divām Petri platēm un pārbauda, attiecīgi izmantojot trihineloskopu vai stereomikroskopu;

3.2.8.hidrolizātu pārbauda, tiklīdz tas ir gatavs. Pārbaudi nekādā gadījumā nevajadzētu atlikt līdz nākamajai dienai;

3.2.9.ja hidrolizāts nav dzidrs vai netiek pārbaudīts 30minūtēs pēc tā sagatavošanas, to dzidrina šādi: 60ml parauga ielej mērcilindrā un nostādina 10minūtes. Pēc 10minūtēm no virsslāņa atsūc 45ml un atlikušos 15ml ar krāna ūdeni papildina līdz 45ml. Vēl pēc 10minūšu nostādināšanas no virsslāņa atsūc 30ml un atlikušos 15ml izlej uz Petri plates vai ielej kāpuru skaitīšanas kamerā, lai pārbaudītu. Mērcilindru izskalo ar 10ml krāna ūdens un skalojamo ūdeni pievieno pārbaudāmajam paraugam uz Petri plates vai kāpuru skaitīšanas kamerā;

3.3.ja rezultāts, kas iegūts, pārbaudot kopparaugu, ir pozitīvs vai šaubīgs, no katras cūkas ņem vēl 20 g paraugu saskaņā ar šī pielikuma 2.punktu. 20g paraugus, kas ņemti no piecu cūku liemeņiem, apvieno vienā paraugā un pārbauda atbilstoši iepriekš aprakstītajai metodei. Šādā veidā pārbauda 20paraugus, kuros katrā apvienoti piecu cūku liemeņu paraugi. Atklājot trihinellas piecu cūku liemeņu kopparaugā, no attiecīgās grupas cūku liemeņiem ņem vēl 20g paraugus, kurus pārbauda individuāli, izmantojot iepriekš aprakstīto metodi.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.383

Mehāniski veicinātā kopparaugu fermentatīvās hidrolīzes metode (izolācijas metode ar filtra palīdzību)

1.Aparatūra un reaģenti (papildus šo noteikumu 3.pielikuma 1.punktā minētajam nepieciešamas vēl šādas iekārtas):

1.1.1litra Gelmana piltuve ar filtra turētāju (diametrs 45 mm);

1.2.filtrēšanas diski, kuri sastāv no:

1.2.1.apaļas formas nerūsējoša tērauda stieplīšu pinuma, kura acojums ir 35mikroni (diska diametrs – 45mm);

1.2.2.diviem gumijas gredzeniem, kas izgatavoti no 1mm biezas gumijas (ārējais diametrs 45 mm un iekšējais diametrs 38 mm). Apaļo sietu ievieto starp abiem gumijas gredzeniem un nostiprina, izmantojot divkomponenšu līmi, kas piemērota divu materiālu salīmēšanai;

1.3.3litru Erlenmeijera kolba, kurai sānos pierīkota atsūkšanas caurulīte;

1.4.filtra sūknis;

1.5.plastmasas maisiņi, kuru tilpums nav mazāks par 80 ml;

1.6.ierīce plastmasas maisiņu aizkausēšanai;

1.7.himozīns pirmajā stipruma pakāpē – 150000soksleta vienību uz gramu.

2.Paraugus ņem saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma 2.punktu.

3.Metode:

3.1.fermentatīvās hidrolīzes metode (šo noteikumu 3.pielikuma 3.1.apakšpunkts);

3.2.kāpuru izolēšana ar filtrāciju:

3.2.1.fermentatīvās hidrolīzes šķīdumam pievieno 300 līdz 400g ledus (pārslu, pulvera vai sadrupinātā veidā), palielinot tā tilpumu apmēram līdz 2litriem. Mazākam paraugu skaitam ledus daudzumu attiecīgi samazina;

3.2.2.fermentatīvās hidrolīzes šķīdumu maisa, līdz ledus ir izkusis. Tad atdzesētajam šķīdumam ļauj vismaz trīs minūtes nostāvēties, lai kāpuri varētu satīties;

3.2.3.uz Erlenmeijera kolbas, kurai pievienots filtra sūknis, uzmontē Gelmana piltuvi ar filtra turētāju un filtrēšanas disku;

3.2.4.fermentatīvās hidrolīzes šķīdumu ielej Gelmana piltuvē un izfiltrē. Filtrācijas beigās šķīduma izplūšanu cauri filtram var veicināt ar atsūkšanu, izmantojot filtra sūkni. Atsūkšanu pārtrauc, pirms filtrs kļuvis sauss, t.i., kad piltuvē vēl palikuši 2 līdz 5 ml šķidruma;

3.2.5.kad izfiltrēts viss fermentatīvās hidrolīzes šķīdums, filtrēšanas disku noņem un ievieto 80 ml plastmasas maisiņā, pievienojot 15 līdz 20ml himozīna šķīduma. Himozīna šķīdumu sagatavo, 2 g himozīna pievienojot 100 ml krāna ūdens;

3.2.6.plastmasas maisiņu divreiz aizkausē un ievieto stomaherā starp iekšējo un ārējo maisiņu;

3.2.7.stomaheru darbina trīs minūtes;

3.2.8.pēc trim minūtēm plastmasas maisiņu ar filtrēšanas disku un himozīna šķīdumu izņem no stomahera un atgriež ar šķērēm. Šķidro saturu izlej kāpuru skaitīšanas kamerā vai uz Petri plates. Maisiņu izskalo ar 5 līdz 10ml ūdens, ko pielej kāpuru skaitīšanas kameras saturam, lai pārbaudītu ar trihineloskopu, vai uzlej uz Petri plates, lai pārbaudītu ar stereomikroskopu;

3.2.9.hidrolizātu pārbauda, tiklīdz tas ir gatavs. Pārbaudi nekādā gadījumā nevajadzētu atlikt līdz nākamajai dienai (nekādā ziņā nevajadzētu izmantot filtrēšanas diskus, kas nav pilnīgi tīri. Netīriem diskiem nekādā ziņā nedrīkst ļaut izkalst. Filtrēšanas diskus var notīrīt, pa nakti atstājot tos himozīna šķīdumā. Pirms lietošanas tos nomazgā svaigā himozīna šķīdumā, izmantojot stomaheru);

3.3.ja rezultāts, kas iegūts, pārbaudot kopparaugu, ir pozitīvs vai šaubīgs, no katras cūkas ņem vēl 20g paraugu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma 2.punktu. 20g paraugus, kas ņemti no piecu cūku liemeņiem, apvieno vienā paraugā un pārbauda atbilstoši iepriekš aprakstītajai metodei. Šādā veidā pārbauda 20paraugus, kuros katrā apvienoti piecu cūku liemeņu parau­gi. Atklājot trihinellas piecu cūku liemeņu kopparaugā, no attiecīgās grupas cūku liemeņiem ņem vēl 20g paraugus, kurus pārbauda individuāli, izmantojot iepriekš aprakstīto metodi.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.383

Kopparaugu fermentatīvās hidrolīzes magnētiskās maisīšanas metode

1.Aparatūra un reaģenti:

1.1.nazis un pincete paraugu nogriešanai;

1.2.paplātes, kas sadalītas 50kvadrātveida laukumos, uz kuriem iespējams novietot apmēram 2g gaļas paraugus;

1.3.homogenizators Moulinette;

1.4.magnētiskais maisītājs ar sildplāksni, ko iespējams regulēt ar termostatu, apmēram ar 5cm gariem, ar teflonu pārklātiem maisīšanas ķermenīšiem;

1.5.statīvi, statīva riņķi un skavas;

1.6.nerūsējoša tērauda stiepļu pinuma sieti, kuru pinuma caurumu izmērs ir 177 mikroni, ārējais diametrs – 11 cm;

1.7.piltuves ar vismaz 12cm iekšējo diametru (paredzētas sietu ielikšanai);

1.8.3litru vārglāze;

1.9.mērcilindri apmēram ar 50ml tilpumu vai centrifūgas stobriņi;

1.10.trihineloskops ar horizontālu galdiņu vai stereomikroskops ar piemērotu gaismas avotu;

1.11.kāpuru skaitīšanas kamera (ja izmanto trihineloskopu), kas izgatavota no 3 mm biezām akrila plātnēm un atbilst šādiem izmēriem:

1.11.1.kameras pamatne ir 180 × 40 mm, un tā ir sadalīta kvadrātos;

1.11.2.malu izmēri ir 230 × 20 mm;

1.11.3.galu izmēri ir 40 × 20 mm. Pamatnei un galiem jābūt ieliekamiem starp malām, tādējādi veidojot divus rokturīšus katrā galā. Pamatnes augšējai malai jāatrodas 7 līdz 9 mm augstāk par malu un galu veidotā karkasa apakšpusi. Detaļas jāsastiprina ar materiālam piemērotu līmi;

1.12.vairākas Petri plates 9 cm diametrā (ja tiek izmantots stereomikro­skops), kuru apakšdaļa, izmantojot smailu priekšmetu, sadalīta 10×10mm kvadrātos;

1.13.alumīnija folija,

1.14.25% sālsskābe;

1.15.pepsīns koncentrācijā 1 : 10000 NF (ASV Nacionālais formulārs), kas atbilst 1 : 12500 BP (British Pharmacopoea), kā arī 2000 FIP (Starptautiskā Farmācijas federācija);

1.16.krāna ūdens, kas uzsildīts līdz 46–48°C temperatūrai;

1.17.vairākas 10litru atkritumu tvertnes, kas izmantojamas piederumu attīrīšanai, piemēram, ar formalīnu, kā arī iekārtu un atlikušā hidrolizāta uzglabāšanai, ja tiek iegūti pozitīvi rezultāti;

1.18.svari ar precizitāti līdz 0,1 g;

1.19.2litru koniskās dalāmās piltuves.

2.Paraugu ņemšana:

2.1.ņem apmēram 2g paraugu no veselu liemeņu diafragmas kājiņām pārejā no muskuļainās daļas cīpslainajā daļā;

2.2.ja diafragmas kājiņas nav, ņem tāda paša lieluma paraugu no diafragmas ribu daļas vai krūšu kaula daļas, mēles muskuļiem, košļāšanas muskuļiem vai vēdera muskuļiem;

2.3.gaļas gabaliem ņem apmēram 2g paraugu no šķērssvītrotā muskuļa, kurā ir maz tauku un kurš atrodas iespējami tuvāk kauliem vai cīpslām.

3.Metode:

3.1.pilnas paraugu grupas (apvienoti 100 paraugi) izmeklēšana:

3.1.1.100paraugus (katrs apmēram 1 g, ņemts saskaņā ar šī pielikuma 2.punktu) sasmalcina Moulinette homogenizatorā. Homogenizatoru darbina trīs līdz četras reizes, katru reizi apmēram sekundi;

3.1.2.sasmalcināto gaļu ieliek 3litru vārglāzē un apsmidzina ar 10g pepsīna. Vārglāzē ielej 2litrus krāna ūdens, kas sasildīts līdz 46–48°C temperatūrai, un pievieno 16ml sālsskābes;

3.1.3.Moulinette homogenizatora smalcinātājieliktni atkārtoti iegremdē vārglāzē esošajā fermentatīvās hidrolīzes šķīdumā, lai atdalītu gaļas paliekas;

3.1.4.maisīšanas ķermenīti ievieto vārglāzē, kuru pārsedz ar alumīnija foliju;

3.1.5.vārglāzi novieto uz iepriekš sasildītas magnētiskā maisītāja sildvirsmas un sāk maisīšanas procesu. Pirms maisīšanas procesa sākšanas magnētiskais maisītājs jānoregulē tā, lai tas visu darbības laiku spētu uzturēt konstantu temperatūru 44–46 °C. Maisīšanas procesā fermentatīvās hidrolīzes šķīdumam jāgriežas pietiekami lielā ātrumā, lai radītu dziļus virpuļus bez šļakstīšanās;

3.1.6.fermentatīvās hidrolīzes šķīdumu turpina maisīt 30 minūtes. Pēc tam maisītāju izslēdz un fermentatīvās hidrolīzes šķīdumu cauri sietam ielej sedimentācijas piltuvē;

3.1.7.fermentatīvās hidrolīzes šķīdumam ļauj nostāvēties piltuvē 30minūtes;

3.1.8.pēc 30minūtēm 40 ml fermentatīvās hidrolīzes šķīduma parauga ātri ielej mērcilindrā vai centrifūgas stobriņā;

3.1.9.paraugu (40ml) nostādina 10 minūtes. Pēc nostādināšanas no virsslāņa atsūc 30 ml, atstājot 10 ml;

3.1.10.atlikušos 10 ml nogulšņu parauga ielej kāpuru skaitīšanas kamerā vai uzlej uz Petri plates;

3.1.11.mērcilindru vai centrifūgas stobriņu izskalo ar apmēram 10 ml krāna ūdens, ko pievieno paraugam kāpuru skaitīšanas kamerā vai uz Petri plates. Pēc tam paraugu pārbauda ar trihineloskopu vai stereomikroskopu;

3.1.12.hidrolizātu pārbauda, tiklīdz tas ir gatavs. Pārbaudi nekādā gadījumā nevajadzētu atlikt līdz nākamajai dienai;

3.1.13.ja hidrolizāts netiek pārbaudīts 30 minūtēs pēc tā sagatavošanas, to dzidrina šādi: apmēram 40 ml parauga ielej mērcilindrā un ļauj tam nostāvēties 10 minūtes. Pēc tam atdala 30 ml no nostādināšanas virsslāņa šķidruma, atstājot 10 ml. Šo tilpumu papildina ar krāna ūdeni līdz 40 ml. Pēc 10 minūtēm no virsslāņa atsūc 30 ml, atstājot 10 ml, ko uzlej uz Petri plates vai ielej kāpuru skaitīšanas kamerā. Mērtrauku izskalo ar 10 ml krāna ūdens, un skalojamo ūdeni pievieno pārbaudāmajam paraugam uz Petri plates vai kāpuru skaitīšanas kamerā;

3.1.14.ja pārbaudes laikā konstatē, ka nosēdumi nav dzidri, paraugu ielej mērcilindrā un papildina ar krāna ūdeni līdz 40 ml, pēc tam atkārto iepriekšminēto procedūru;

3.2.paraugu grupas izmeklēšana, ja tajā ir mazāk par 100 paraugiem:

3.2.1.ja nepieciešams, kopējai 100 parau­gu grupai var pievienot ne vairāk par 15 paraugiem (katrs paraugs – 1 g) un pārbaudīt tos kopā atbilstoši šī pielikuma 3.1.apakšpunktam;

3.2.2.ja paraugu skaits pārsniedz 15, tos pārbauda kā pilnu paraugu grupu. Ja paraugu grupā ir 50 vai mazāk paraugu, fermentatīvās hidrolīzes šķīdumu var samazināt līdz vienam litram;

3.3.ja rezultāts, kas iegūts, pārbaudot apvienoto paraugu, ir pozitīvs vai apšaubāms, no katras cūkas liemeņa ņem vēl 20g saskaņā ar šī pielikuma 2.punktu. Parau­gus, kas ņemti no piecu cūku liemeņiem (par 20 g), apvieno kopējā paraugā un pārbauda atbilstoši iepriekš aprakstītajai metodei. Šādā veidā pārbauda paraugus no 20 grupām, kas paņemti no piecām cūkām. Atklājot trihinellas piecu cūku liemeņu kopparaugā, no atsevišķiem cūku liemeņiem paņem vēl 20 g paraugus, ko pārbauda individuāli, izmantojot iepriekš aprakstīto metodi.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.383

Fermentatīvās hidrolīzes automātiskā metode kopparaugiem, kas sver ne vairāk kā 35 g

1.Aparatūra un reaģenti:

1.1.nazis vai šķēres paraugu nogriešanai;

1.2.paplātes, kas sadalītas 50 kvadrātveida laukumos, uz kuriem iespējams novietot apmēram 2 g lielus gaļas paraugus;

1.3.Trichomatic 35 maisītājs ar filtrācijas starpliku;

1.4.sālsskābes šķīdums, 8,5 % ± 0,5 svara;

1.5.caurspīdīgi polikarbonāta membrānfiltri ar 50mm diametru un 14mikronus lielu poru izmēru;

1.6.pepsīns koncentrācijā 1 : 10000 NF (ASV Nacionālais formulārs), kas atbilst 1 : 12500 BP (Britu farmakopeja), kā arī 2000 FIP (Starptautiskā Farmācijas federācija);

1.7.svari ar precizitāti līdz 0,1 g;

1.8.pincetes ar plakaniem galiem;

1.9.vairāki mikroskopa priekšmetstikliņi ar sānu garumu vismaz 5 cm vai vairākas vismaz 6 cm diametra Petri plates, kuru apakšdaļa, izmantojot smailu instrumentu, ir sadalīta 10 × 10 mm lielos kvadrātos;

1.10.mikroskops ar atstarotu gaismu (stereomikroskops) (15 līdz 60 reižu lielu palielinājumu) vai trihineloskops ar horizontālu galdiņu;

1.11.tvertne šķidro atkritumu savākšanai;

1.12.vairākas 10 litru atkritumu tvertnes, kas izmantojamas piederumu attīrīšanai (piemēram, ar formalīnu), kā arī iekārtu un atlikušā hidrolizāta uzglabāšanai, ja tiek iegūti pozitīvi rezultāti.

2.Paraugu ņemšana:

2.1.ņem apmēram 2 g paraugu no veselu liemeņu diafragmas kājiņas pārejā no muskuļainās daļas cīpslainajā daļā;

2.2.ja diafragmas kājiņu nav, ņem tāda paša lieluma paraugu no diafragmas ribu daļas vai no krūšu kaula daļas, košļāšanas muskuļa vai vēdera muskuļa;

2.3.gaļas gabaliem ņem apmēram 2g paraugu no šķērssvītrotā muskuļa, kurā ir maz tauku un kurš atrodas iespējami tuvu kauliem vai cīpslām.

3.Metode:

3.1.fermentatīvās hidrolīzes metode:

3.1.1.ievieto maisītājā filtrācijas starp­liku, pievieno atkritumu cauruli, kuru novada uz atkritumu tvertni;

3.1.2.ja maisītājs ir ieslēgts, sāksies uzkarsēšana;

3.1.3.pirms darba sākšanas jāatver un jāaizver apakšējais vārsts, kas atrodas zem reakcijas kameras;

3.1.4.pievieno ne vairāk par 35 parau­giem (katrs – apmēram 1 g, kas paņemts saskaņā ar šī pielikuma 2.punktu, temperatūra 25–30°C). Pārliecinās, vai lielākie stiegru gabali ir izņemti, jo tie var iesprūst membrānfiltrā;

3.1.5.ielej ūdeni līdz šķidruma kameras malām, kas ir savienota ar maisītāju (aptuveni 400 ml);

3.1.6.ielej apmēram 30 ml sālsskābes (8,5 %) līdz mazākās šķidruma kameras malām;

3.1.7.novieto membrānfiltru zem rupjā filtra starplikas filtra turētājā;

3.1.8.pievieno 7 g pepsīna. Pievienošanas secība ir stingri jāievēro, lai novērstu pepsīna sadalīšanos;

3.1.9.noslēdz reakcijas un šķidruma kameru vākus;

3.1.10.izvēlas fermentatīvās hidrolīzes ilgumu – neilgu fermentatīvo hidrolīzi (5 minūtes) cūkām parastā kaušanas vecumā un ilgāku fermentatīvo hidrolīzi (8 minūtes) citiem paraugiem. Automātiskā izsmidzināšana sākas, nospiežot maisītāja iedarbināšanas pogu. Pēc tam automātiski notiek fermentatīvā hidrolīze, kam seko filtrācija. Pēc 10 līdz 13 minūtēm process ir beidzies (automātiski);

3.1.11.reakcijas kameras vāku atver pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai kamera ir tukša. Ja kamerā ir putas vai fermentatīvās hidrolīzes šķidruma atliekas, atkārto procedūru saskaņā ar šī pielikuma 3.4.apakšpunktu;

3.2.kāpuru izolēšana:

3.2.1.noņem filtra turētāju un noliek membrānfiltru uz priekšmetstikliņa vai Petri plates;

3.2.2.membrānfiltru apskata ar mikroskopu vai trihineloskopu;

3.3.iekārtas tīrīšana:

3.3.1.ja rezultāts ir pozitīvs, 2/3 maisītāja reakcijas kameras piepilda ar verdošu ūdeni. Pievienotajā šķidruma kamerā ielej parastu krāna ūdeni, līdz apakšējā līmeņa sensors ir zem ūdens. Veic automātisko tīrīšanu. Attīra filtra turētāju un pārējās iekārtas (piemēram, apstrādājot ar formalīnu);

3.3.2.pēc vienas dienas darba ielej maisītāja šķidruma kamerā ūdeni un veic darbības atbilstoši standarta programmai;

3.4.membrānfiltru izmantošana – katru polikarbonāta membrānfiltru var izmantot ne vairāk kā piecas reizes. Filtru starp lietošanas reizēm apgriež. Pēc katras lietošanas filtru pārbauda, vai nav kādi bojājumi, kas to varētu padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai;

3.5.ja fermentatīvā hidrolīze ir nepilnīga un tādēļ nevar veikt filtrāciju, izmanto citu metodi. Pēc automātiskā procesa beigām (veikts saskaņā ar šī pielikuma 3.1.apakšpunktu) atver reakcijas kameras vāku un pārbauda, vai kamerā ir palikušas putas vai šķidrums. Tādā gadījumā veic šādu procedūru:

3.5.1.aiztaisa apakšējo vārstu, kas atrodas pirms reakcijas kameras;

3.5.2.noņem filtra turētāju un noliek membrānfiltru uz priekšmetstikliņa vai Petri plates;

3.5.3.ieliek filtra turētājā jaunu membrānfiltru un novieto filtra turētāju atpakaļ;

3.5.4.lej maisītāja šķidruma kamerā ūdeni, līdz apakšējā līmeņa sensors ir zem ūdens;

3.5.5.veic automātisko tīrīšanu;

3.5.6.pēc tīrīšanas programmas pabeigšanas atver reakcijas kameras vāku un pārbauda, vai tur nav vēl palicis šķidrums;

3.5.7.ja kamera ir tukša, noņem filtra turētāju un ar pinceti noliek membrānfiltru uz priekšmetstikliņa vai Petri plates;

3.5.8.abus membrānfiltrus pārbauda saskaņā ar šī pielikuma 3.2.apakšpunktu. Ja filtrus nevar pārbaudīt, atkārto visu fermentatīvās hidrolīzes procesu ar ilgāku fermentatīvo hidrolīzi saskaņā ar šī pielikuma 3.1.apakšpunktu;

3.6.ja rezultāts, kas iegūts, pārbaudot kopparaugu, ir pozitīvs vai apšaubāms, no katras cūkas liemeņa ņem vēl 20g paraugu saskaņā ar šī pielikuma 2.punktu. Šos paraugus pārbauda atsevišķi saskaņā ar iepriekš minēto metodi.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

7.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.383

Trihineloskopiskā (kompresijas) metode

1.Aparatūra un materiāli:

1.1.kvēlspuldzes trihineloskops (ar 50 un 80–100 reižu palielinājumu), kas atbilst šādiem kritērijiem:

1.1.1.vienkārša darbība;

1.1.2.augsta gaismas intensitāte:

1.1.2.1.precīzus rezultātus iegūst arī tad, ja telpa nav pilnīgi tumša;

1.1.2.2.par gaismas avotu izmanto 100 W (12 V) projektora spuldzi;

1.1.3.piemērots palielinājums:

1.1.3.1.parasts darba palielinājums – 50 reizes;

1.1.3.2.80–100 reižu palielinājums precīzākai to objektu novērtēšanai, kas nav skaidri identificējami normālā darba palielinājumā;

1.1.4.jauda – katrā palielinājumā iegūst skaidru un asu, labi nosakāmas krāsas attēlu;

1.1.5.slēdža mehānisms – pēc katras palielinājuma maiņas automātiski noregulē attēla spilgtumu;

1.1.6.kontrasta palielināšana:

1.1.6.1.kondensatoram ir īrisa diafrag­ma, kas rada iespēju palielināt kontrastu sarežģītāko gadījumu pamatīgākai pārbaudei;

1.1.6.2.īrisa diafragma ir viegli darbināma (piemēram, kontrolsvira uz trihineloskopa platformas);

1.1.7.viegla fokusēšana:

1.1.7.1.ātra fokusēšana, izmantojot regulējamo gredzenu;

1.1.7.2.precīza fokusēšana, izmantojot kontrolsviru;

1.1.8.sprieguma regulēšana (asumu var noregulēt atbilstoši vajadzībām);

1.1.9.vienvirziena kompresora kustība– automātiskais bloķēšanas mehānisms no­drošina kompresora kustību tikai vienā virzienā, lai novērstu nejaušu pārvietošanos;

1.1.10.brīvi redzams projektora ekrāns (diametrs ir vismaz 54 cm), augsta atstarošanas spēja, izturīgs un viegli tīrāms;

1.2.kompresors, kas sastāv no divām stikla plātnēm (viena no tām ir sadalīta vienādos laukumos);

1.3.mazas izliektas šķērītes;

1.4.mazas ķirurģiskās knaibles;

1.5.nazis paraugu nogriešanai;

1.6.mazi numurēti trauciņi paraugu atsevišķai uzglabāšanai;

1.7.pilināmā pipete;

1.8.glāze etiķskābes un glāze kālija hidroksīda šķīduma sacietējumu mīkstināšanai vai atūdeņotas gaļas mīkstināšanai.

2.Paraugu ņemšana:

2.1.no veseliem liemeņiem:

2.1.1.ņem vismaz pa vienam paraugam lazdu rieksta lielumā no abām diafragmas kājiņām pārejā no muskuļainās daļas uz cīpslaino daļu;

2.1.2.ja ir tikai viena diafragmas kājiņa, ņem vienu paraugu divu lazdu riekstu lielumā;

2.1.3.ja nav nevienas diafragmas kājiņas, ņem divus lazdu rieksta lieluma paraugus no diafragmas ribu daļas vai krūšu kaula daļas, vai no mēles muskuļa, vai žokļu muskuļa, vai vēdera muskuļiem;

2.2.no katra gaļas gabala ņem trīs paraugus:

2.2.1.no skeleta muskuļiem, kam ir maz tauku, ja iespējams, – lazdu rieksta lielumā;

2.2.2.no dažādām vietām, ja iespējams, – blakus kauliem vai cīpslām.

3.Metode:

3.1.preparātu sagatavošana trihineloskopijai:

3.1.1.ja ir abas diafragmas kājiņas, tad no abiem paraugiem nogriež 7 auzu grauda lieluma gabaliņus, t.i., kopā 14 gabaliņus;

3.1.2.ja ir tikai viena diafragmas kājiņa, tad nogriež 14 gabaliņus no dažādām vietām un, ja iespējams, – no vietas, kur ir pāreja uz cīpslaino daļu;

3.1.3.ja paraugi ir ņemti no diafragmas ribu daļas vai krūšu kaula daļas, mēles muskuļa, žokļa muskuļa vai vēdera muskuļiem, tad nogriež 14 auzu grauda lieluma gabaliņus no katra parauga, t.i., kopā 28 gabaliņus;

3.1.4.no katra gaļas gabala parauga nogriež 4 auzu grauda lieluma gabaliņus, t.i., kopā 12 gabaliņus;

3.2.ja pārbaudāmā gaļa ir sažuvusi un veca, preparātus pirms saspiešanas 10–20 minūtes mīkstina šķīdumā, kas sastāv no vienas daļas kālija hidroksīda šķīduma un divām daļām ūdens;

3.3.visus gabaliņus stingri saspiež starp kompresora stikla plātnēm;

3.4.katru preparātu lēni un rūpīgi izpēta. Ja atklāj aizdomīgas zonas, kuras nav skaidri nosakāmas pat ar vislielāko trihineloskopa palielinājumu, tās pārbauda ar mikroskopu. Mikroskopisko pārbaudi veic tā, lai katru preparātu lēni un rūpīgi izpētītu 30 līdz 40 reižu palielinājumā;

3.5.ja iznākums ir neskaidrs, pārbaudi turpina ar citiem paraugiem un preparātiem, ja nepieciešams, arī ar lielāku palielinājumu, kamēr tiek iegūta nepieciešamā informācija;

3.6.pārbaudi veic vismaz trīs minūtes. Ja aizvietotājparaugi tiek ņemti no diafragmas ribu daļas vai krūšu kaula daļas, mēles muskuļa, žokļa muskuļa vai vēdera muskuļiem, trihineloskopisko pārbaudi veic vismaz sešas minūtes. Pārbaudei noteiktais minimālais laiks neietver paraugu ņemšanai un preparātu sagatavošanai nepieciešamo laiku. Trihineloskopiskās pārbaudes veicējs dienā pārbauda līdz 840 gabaliem (izņēmuma gadījumā – līdz 1050 gabaliem).

Zemkopības ministrs M.Roze

 

8.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.383

Pārbaudītās gaļas marķēšana

1.Gaļu, kurai veikta trihinelozes pārbaude, marķē pilnvarotā veterinār­ārsta uzraudzībā. Pilnvarotajam veterinārārstam ir:

1.1.marķēšanai paredzētie instrumenti, ko viņš drīkst nodot palīgperso­nālam tikai marķēšanas laikā un tikai uz šī darba veikšanai nepieciešamo laiku;

1.2.šī pielikuma 5.punktā minētais marķējums. Marķējumu pieprasītajā skaitā nodod palīgpersonālam tad, kad tas ir jāizmanto.

2.Marķējums ir apaļš, un tā diametrs ir 2,5cm. Uz marķējuma ir šāda skaidri salasāma informācija:

2.1.centrā ir burts “T”, kura augšsvītra ir 1 cm gara un 0,2cm plata;

2.2.zem burta “T” ir viena no šādām burtu kopām – CEE, EEG, EWG, EØF, EOK, EEC, ETY, EHS, EMŰ, EEK, EEB, EGK, KEE vai EGS. Burti ir 0,4cm augsti.

3.Liemeņus marķē ar metilvio­letu krāsvielu vai iededzina zīmi gurnu iekšpusē.

4.Galvas marķē ar metilvioletu krāsvielu vai iededzina šī pielikuma 2.punktā noteiktajām prasībām atbilstošu zīmi.

5.Marķēt var arī ar apaļu etiķeti. Etiķete ir vienreiz lietojama, pagatavota no izturīgiem materiāliem, un tā atbilst visām higiēnas prasībām. Etiķeti piestiprina kat­ram gaļas gabalam vai katram lieme­nim. Uz etiķetes ir šāda skaidri salasāma informācija:

5.1.centrā ir burts “T”;

5.2.zem burta “T” ir viena no šādām burtu kopām – CEE, EEG, EWG, EØF, EOK, EEC, ETY, EHS, EMŰ, EEK, EEB, EGK, KEE vai EGS. Burti ir 0,2 cm augsti.

6.Uz iepakojuma ir skaidri redzama etiķete ar skaidri salasāmu marķējumu atbilstoši šī pielikuma 2.punktam un veselības marķējumu.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

9.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.383

Gaļas saldēšanas paņēmieni

1.Pirmais paņēmiens:

1.1.gaļu, kas jau ir sasaldēta, saglabā sasaldētu;

1.2.saldēšanas telpas aprīkojums un enerģijas apgāde ir tāda, lai nodro­šinātu, ka šī pielikuma 1.6.apakšpunktā minēto temperatūru sasniedz ļoti ātri un uztur visā telpā un visā gaļā;

1.3.izolējošo iesaiņojumu pirms saldēšanas noņem, izņemot gaļu, kura pirms ievietošanas saldētavā jau ir sasaldēta šī pielikuma 1.6.apakšpunktā minētajā temperatūrā;

1.4.atsevišķus sūtījumus saldēšanas telpā glabā atsevišķi un ieslēgtus;

1.5.reģistrē katra sūtījuma ievietošanas datumu un laiku saldēšanas telpā;

1.6.saldētavā ir vismaz mīnus 25°C temperatūra. Temperatūru mēra ar kalibrētiem termoelektriskiem instrumentiem un pastāvīgi reģistrē. To nevar mērīt tieši aukstā gaisa plūsmā. Instrumentus glabā slēgtā vietā. Tabulās iekļauj būtiskus skaitļus no gaļas pārbaudes reģistra, piemēram, datumu un laiku, kad saldēšana ir sākta un pabeigta. Tabulas glabā gadu pēc to sastādīšanas;

1.7.gaļu, kuras diametrs vai biezums ir līdz 25cm, nepārtraukti saldē vismaz 240 stundas, bet gaļu, kuras diametrs vai biezums ir starp 25 un 50cm, nepārtraukti saldē vismaz 480 stundas. Šo saldēšanas procesu nevar piemērot gaļai, kurai ir lielāks diametrs vai kura ir biezāka. Saldēšanas laiku rēķina no brīža, kad saldētavā ir sasniegta šī pielikuma 1.6.apakšpunktā minētā temperatūra.

2.Otrais paņēmiens. Veic šī pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5.apakš­punktā minētās darbības, kā arī:

2.1.gaļu, kuras diametrs vai biezums ir līdz 15 cm, saldē, ievērojot šādus nosacījumus:

2.1.1.20 dienas – mīnus 15°C temperatūrā;

2.1.2.10 dienas – mīnus 23°C temperatūrā;

2.1.3.6 dienas – mīnus 29°C temperatūrā;

2.2.gaļu, kuras diametrs vai biezums ir no 15 cm līdz 50 cm, saldē, ievērojot šādus nosacījumus:

2.2.1.30 dienas – mīnus 15°C temperatūrā;

2.2.2.20 dienas – mīnus 25°C temperatūrā;

2.2.3.12 dienas – mīnus 29°C temperatūrā;

2.3.temperatūra saldētavā nedrīkst būt augstāka par izvēlēto inaktivācijas temperatūru. Temperatūru mēra ar kalibrētiem termoelektriskiem instrumentiem un pastāvīgi reģistrē. To nevar mērīt tieši aukstā gaisa plūsmā. Instrumentus glabā slēgtā vietā. Tabulās iekļauj būtiskus skaitļus no gaļas pārbaudes reģistra, piemēram, datumu un laiku, kad saldēšana ir sākta un pabeigta. Tabulas glabā gadu pēc to sastādīšanas.

3.Trešais paņēmiens:

3.1.gaļu saldē, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1.1.106 stundas – mīnus 18°C temperatūrā;

3.1.2.82 stundas – mīnus 21°C temperatūrā;

3.1.3.63 stundas – mīnus 23,5°C temperatūrā;

3.1.4.48 stundas – mīnus 26°C temperatūrā;

3.1.5.35 stundas – mīnus 29°C temperatūrā;

3.1.6.22 stundas – mīnus 32°C temperatūrā;

3.1.7.8 stundas – mīnus 35°C temperatūrā;

3.1.8.stundu – mīnus 37°C temperatūrā;

3.2.gaļu, kas jau ir sasaldēta, saglabā sasaldētu;

3.3.atsevišķus sūtījumus saldēšanas telpā glabā atsevišķi un ieslēgtus;

3.4.reģistrē katra sūtījuma ievietošanas datumu un laiku saldēšanas telpā;

3.5.saldēšanas telpas aprīkojums un enerģijas apgāde ir tāda, lai nodrošinātu, ka šī pielikuma 3.1.apakšpunktā minēto temperatūru sasniedz ļoti ātri un uztur visā telpā un visā gaļā;

3.6.temperatūru mēra ar kalibrētiem termoelektriskiem instrumentiem un nepārtraukti reģistrē. Termometra zondi ievieto kalibrētā gaļas gabala vidū, kas nav mazāks par biezāko saldējamo gabalu. Šo kalibrēto gaļas gabalu novieto visnelabvēlīgākajā saldēšanas telpas vietā, bet ne dzesēšanas iekārtas tuvumā vai tieši aukstā gaisa plūsmā. Instrumentus glabā slēgtā vietā. Tabulās iekļauj būtiskus skaitļus no gaļas pārbaudes reģistra, piemēram, datumu un laiku, kad saldēšana ir sākta un pabeigta. Tabulas glabā gadu pēc to sastādīšanas.

Zemkopības ministrs M.Roze