Ministru kabineta noteikumi Nr.387
Rīgā 2005.gada 31.maijā (prot. Nr.32 51.§)
Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 35.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka valsts vērtspapīru (Latvijas valsts īstermiņa parādzīmju, vidēja termiņa un ilgtermiņa obligāciju) izlaišanas kārtību Latvijas Republikā.
2. Valsts vērtspapīru emitents ir finanšu ministrs. Finanšu ministrs Latvijas valsts vārdā izlaiž valsts vērtspapīrus, uzņemas saistības samaksāt kārtējos maksājumus un dzēst valsts vērtspapīrus noteiktajos termiņos. Darbības, kas saistītas ar valsts vērtspapīru izlaišanu, sākotnējo izvietošanu un dzēšanu, veic Valsts kase.
3. Valsts vērtspapīrus izlaiž dematerializētā formā. Katrai valsts vērtspapīru emisijai piešķir atsevišķu starptautisko vērtspapīru identifikācijas (ISIN) kodu.
4. Visus valsts vērtspapīrus reģistrē Latvijas Centrālajā depozitārijā.
5. Valsts vērtspapīrus var iekļaut regulētos tirgos saskaņā ar vienošanos starp Valsts kasi un atbilstošo regulētā tirgus organizētāju.
6. Valsts vērtspapīrus izlaiž, pamatojoties uz Valsts kases izdotu rīkojumu par valsts vērtspapīru izlaišanu. Minētais rīkojums ir valsts vērtspapīru piedāvājuma paziņojums un satur šādu informāciju par valsts vērtspapīru emisijas piedāvājumu:
6.1. emisijas numurs;
6.2. emisijas norēķinu un dzēšanas datums;
6.3. viena valsts vērtspapīra vērtība, kura tiks samaksāta valsts vērtspapīra dzēšanas dienā (turpmāk – nominālā vērtība);
6.4. emisijas apjoms;
6.5. fiksētā ienākuma izmaksu datumi (vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijām).
7. Valsts kasei ir tiesības izsludināt papildu valsts vērtspapīru emisijas apjoma izlaišanu, kā arī valsts vērtspapīru emisijas pilnīgu vai daļēju dzēšanu pirms termiņa saskaņā ar atsevišķu rīkojumu (turpmāk – pirmstermiņa dzēšana) atbilstoši šo noteikumu 31.punktā minētajiem nosacījumiem.
II. Valsts vērtspapīru veidi
8. Latvijas valstī izlaistajiem vērtspapīriem piešķir unikālu valsts vērtspapīru emisijas kārtas trīs ciparu numuru (XXX) un kontrolciparu (K), kuru aprēķina pēc ISIN standartā definētās sistēmas.
9. Latvijas valsts īstermiņa parādzīmes ir īstermiņa valsts vērtspapīri (ar dzēšanas termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot)), kas tiek izlaisti par zemāku cenu nekā valsts vērtspapīra nominālā vērtība un dzēsti dzēšanas dienā par to nominālo vērtību. Tiek izlaistas šādas Latvijas valsts īstermiņa parādzīmes:
9.1. ar dzēšanas termiņu līdz vienam mēnesim (ISIN kods – LV000051XXXK);
9.2. ar dzēšanas termiņu līdz trim mēnešiem (ISIN kods – LV000052XXXK);
9.3. ar dzēšanas termiņu līdz sešiem mēnešiem (ISIN kods – LV000053XXXK);
9.4. ar dzēšanas termiņu līdz 12 mēnešiem (ISIN kods – LV000054XXXK).
10. Latvijas valsts vidēja termiņa obligācijas ir vidēja termiņa valsts vērtspapīri (ar dzēšanas termiņu no viena līdz pieciem gadiem (ieskaitot)), kas tiek izlaisti ar fiksētu vai mainīgu procentu likmi, apliecina īpašnieka tiesības noteiktajos termiņos saņemt fiksētu ienākumu un tiek dzēsti dzēšanas dienā par to nominālo vērtību. Tiek izlaistas šādas Latvijas valsts vidēja termiņa obligācijas:
10.1. ar dzēšanas termiņu līdz diviem gadiem (ISIN kods – LV000055XXXK);
10.2. ar dzēšanas termiņu līdz trim gadiem (ISIN kods – LV000056XXXK);
10.3. ar dzēšanas termiņu līdz pieciem gadiem (ISIN kods – LV000057XXXK).
11. Latvijas valsts ilgtermiņa obligācijas ir ilgtermiņa valsts vērtspapīri (ar dzēšanas termiņu virs pieciem gadiem), kas tiek izlaisti ar fiksētu vai mainīgu procentu likmi, apliecina īpašnieka tiesības noteiktajos termiņos saņemt fiksētu ienākumu un tiek dzēsti dzēšanas dienā par to nominālo vērtību. Tiek izlaistas šādas Latvijas valsts ilgtermiņa obligācijas:
11.1. ar dzēšanas termiņu līdz 10 gadiem (ISIN kods – LV000058XXXK);
11.2. ar dzēšanas termiņu virs 10 gadiem (ISIN kods – LV000059XXXK).
III. Valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošana
12. Valsts vērtspapīru sākotnējai izvietošanai izmanto:
12.1. konkurējošas daudzcenu izsoles metodi;
12.2. fiksētas likmes apjoma (nekonkurējošas) izsoles metodi;
12.3. tiešās pārdošanas metodi.
13. Finanšu ministram ir tiesības līdz valsts vērtspapīru publiskā piedāvājuma izteikšanai mainīt valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas metodes, nosacījumus un atkāpties no parastā publisko piedāvājumu modeļa.
14. Valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu var veikt ar finanšu ministra apstiprinātu finanšu institūciju (turpmāk – finanšu aģents) starpniecību. Kritērijus finanšu aģenta izvēlei apstiprina finanšu ministrs. Finanšu aģenta funkcijas un pienākumus nosaka līgums starp Valsts kasi un finanšu aģentu.
15. Valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu ar finanšu aģenta starpniecību regulē finanšu aģenta apstiprināti un ar Valsts kasi saskaņoti noteikumi par valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu. Ja finanšu aģenta pakalpojumi netiek izmantoti, valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas noteikumus apstiprina finanšu ministrs.
16. Valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu konkurējošā daudzcenu izsolē veic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
16.1. personai, kura iesniedz piedāvājumu pirkt noteiktu valsts vērtspapīru daudzumu pašas vārdā vai citu vārdā (turpmāk – sākotnējās izvietošanas dalībnieks), šajā piedāvājumā jānorāda valsts vērtspapīru nominālvērtību apjoms un valsts vērtspapīra pirkšanas peļņas likme. Iesniegtais piedāvājums sākotnējās izvietošanas dalībniekam ir saistošs;
16.2. ja Valsts kases rīkojumā par valsts vērtspapīru izlaišanu valsts vērtspapīru emisijas fiksētā ienākuma likme netiek noteikta, fiksētā ienākuma likmi nosaka kā vidējo svērto peļņas likmi no izsolē apstiprinātajiem valsts vērtspapīru uzdevumiem, kas noapaļota uz leju līdz tuvākajai 1/8 viena procenta likmes daļai;
16.3. Valsts kase nosaka maksimāli pieļaujamo peļņas likmi katrai valsts vērtspapīru emisijai;
16.4. valsts vērtspapīru piedāvājuma solis konkurējošā daudzcenu izsolē ir 0,001%.
17. Valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu fiksētas likmes apjoma (nekonkurējošā) izsolē veic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
17.1. valsts vērtspapīru emisijas peļņas likmi un viena valsts vērtspapīra pirkšanas cenu nosaka atbilstoši šīs emisijas pēdējā konkurējošā daudzcenu izsolē noteiktajai vidējai peļņas likmei un šai likmei atbilstošajai viena vērtspapīra pirkšanas cenai;
17.2. vidēja termiņa un ilgtermiņa obligāciju emisijas fiksētā ienākuma likmi nosaka atbilstoši attiecīgās valsts vērtspapīru emisijas fiksētā ienākuma likmei, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 16.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
18. Valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā ar tiešās pārdošanas metodi valsts vērtspapīru emisijas peļņas likmi un cenu, kā arī – attiecībā uz jaunas vērtspapīru emisijas sākotnējo izvietošanu – fiksētā ienākuma likmi (vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijām) nosaka Valsts kase.
19. Valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas rezultātus, kā arī citu ar valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu saistīto informāciju publicē Valsts kases mājas lapā internetā, finanšu aģenta mājas lapā internetā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
20. Valsts vērtspapīru piedāvājuma apjomu sākotnējā izvietošanā nosaka ar atsevišķiem Valsts kases rīkojumiem par valsts vērtspapīru emisiju.
21. Ja sākotnējā izvietošanā piedāvātais valsts vērtspapīru emisijas apjoms netiek pārdots, atlikušo šīs valsts vērtspapīru emisijas apjomu var piedāvāt atkārtoti līdz tās pilnīgai pārdošanai.
22. Valsts kasei ir tiesības noteikt apgrozībā esošas valsts vērtspapīru emisijas apjoma palielināšanu ar papildu emisiju.
23. Valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā var piedalīties tikai juridiskas personas, kas ir Latvijas Centrālā depozitārija dalībnieces vai ir noslēgušas līgumu ar Latvijas Centrālā depozitārija akceptētu personu, kura var un apņemas nodrošināt vērtspapīru norēķinus par dalībnieka noslēgtajiem darījumiem, un ir noslēgušas līgumu ar Latvijas Centrālā depozitārija akceptētu personu, kura var un apņemas nodrošināt naudas norēķinus par dalībnieka noslēgtajiem darījumiem.
24. Ja valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu veic ar finanšu aģenta starpniecību, tajā var piedalīties tikai juridiskas personas, kuras ir tiesīgas piedalīties sākotnējā izvietošanā saskaņā ar finanšu aģenta apstiprinātajiem un ar Valsts kasi saskaņotajiem noteikumiem, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 23.punktā minētajiem nosacījumiem.
25. Papildus šo noteikumu 23. un 24.punktā minētajiem nosacījumiem finanšu aģents pēc saskaņošanas ar Valsts kasi valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu regulējošajos noteikumos var iekļaut un apstiprināt papildu nosacījumus dalībai valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā, paredzot sākotnējās izvietošanas dalībnieku tiesības un pienākumus.
26. Finanšu un kapitāla tirgus komisija Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus var ieguldīt valsts vērtspapīros to sākotnējā izvietošanā tikai saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Valsts kasi, un Valsts kases rīkojumu par pēdējā konkurējošā daudzcenu izsolē piedāvātas valsts vērtspapīru emisijas apjoma palielināšanu ar papildu emisiju. Papildu emisijas likmi nosaka atbilstoši šīs emisijas pēdējās izsoles vidējai svērtai peļņas likmei vai, ja valsts vērtspapīru emisijai vidējā svērtā peļņas likme netiek noteikta, atbilstoši Valsts kases noteiktajai maksimāli pieļaujamai šīs valsts vērtspapīru emisijas peļņas likmei.
27. Valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas kalendārs un norēķinu kārtība:
27.1. valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošana notiek Valsts kases rīkojumā noteiktajos datumos;
27.2. norēķins par valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā izlaistajiem vērtspapīriem notiek Valsts kases rīkojumā noteiktajos norēķinu datumos.
IV. Valsts vērtspapīru otrreizējā apgrozība
28. Valsts vērtspapīru otrreizējā apgrozība var notikt regulētā tirgū un ārpus tā, pamatojoties uz Finanšu instrumentu tirgus likumu un ievērojot Latvijas Bankas, regulētā tirgus organizētāja un Latvijas Centrālā depozitārija noteikumus.
29. Valsts vērtspapīru otrreizējās apgrozības kalendārs:
29.1. valsts vērtspapīri ir apgrozībā, sākot ar valsts vērtspapīru norēķinu dienu, līdz dienai, kas ir divas dienas pirms konkrētās valsts vērtspapīru emisijas dzēšanas datuma;
29.2. fiksētā ienākuma maksājumus par vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijām veic pēc vērtspapīru kontu stāvokļa fiksētā ienākuma izmaksas dienas sākumā.
30. Valsts kase var veikt valsts vērtspapīru emisijas pilnīgu vai daļēju atpirkšanu, rīkojot izsoles vai tiešā veidā piedāvājot atpirkt valsts vērtspapīrus no finanšu tirgus dalībniekiem par Valsts kases rīkojumā iepriekš noteiktu vērtspapīru cenu vai likmi.
31. Valsts kase var veikt valsts vērtspapīru emisijas pilnīgu vai daļēju pirmstermiņa dzēšanu tikai attiecībā uz valsts vērtspapīriem, kurus Valsts kase ir atpirkusi saskaņā ar šo noteikumu 30.punktā minētajiem nosacījumiem, ja šie valsts vērtspapīri nav nekādā veidā apgrūtināti.
V. Valsts vērtspapīru norēķinu sistēma
32. Naudas norēķini par valsts vērtspapīriem notiek Latvijas Bankā.
33. Norēķinus par valsts vērtspapīriem nodrošina Latvijas Centrālais depozitārijs un Latvijas Banka saskaņā ar principu “vērtspapīru piegāde pret samaksu”, kā arī ievērojot finanšu aģenta apstiprinātos noteikumus par norēķinu veikšanu (ja vērtspapīru sākotnējo izvietošanu veic ar finanšu aģenta starpniecību).
34. Ja valsts vērtspapīru dzēšanas vai fiksētā ienākuma apmaksas datums ir dienā, kas nav bankas darba diena, samaksa vai dzēšana notiek nākamajā bankas darba dienā. Fiksēto ienākumu par šīm dienām neaprēķina.
35. Komisijas un darījumu izmaksas norēķinos ar valsts vērtspapīriem:
35.1. veicot valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu, finanšu aģents pēc vienošanās ar Valsts kasi var noteikt komisijas maksu, kuru samaksā valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas dalībnieki;
35.2. valsts vērtspapīru otrreizējās apgrozības darījumu izmaksas sedz valsts vērtspapīru otrreizējās apgrozības dalībnieki.
VI. Valsts vērtspapīru cenas, uzkrātās peļņas, fiksētā ienākuma un peļņas likmes aprēķins
36. Saskaņā ar Starptautiskās vērtspapīru tirgus asociācijas (ISMA) standartu gada bāze īstermiņa parādzīmju cenas un peļņas aprēķinam ir Act/360 (aprēķinā lieto faktisko dienu skaitu, par bāzi izmantojot 360 dienas), bet vidēja un ilgtermiņa obligāciju cenas, uzkrātās peļņas, fiksētā ienākuma un peļņas aprēķinam – Act/Act (aprēķinā lieto faktisko dienu skaitu, par bāzi izmantojot faktisko dienu skaitu gadā). Obligāciju emisijām, kuras ir laistas apgrozībā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, bet kuru papildu emisijas apjomi tiek emitēti pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, piemēro bāzi 30E/360 (aprēķinā katru kalendāra mēnesi uzskata par 1/12 daļu no 360 dienām gadā vai 30 dienām, un laikposmu no mēneša konkrētā datuma līdz nākamā mēneša attiecīgajam datumam uzskata par 30 dienām).
37. Valsts vērtspapīru cenas, peļņas likmes, uzkrātās peļņas un fiksētā ienākuma aprēķina metodes un noteikumus regulē valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas noteikumi.
VII. Noslēguma jautājums
38. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūliju.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Finanšu ministrs O.Spurdziņš
