• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005. gada 31. maija rīkojums Nr. 359 "Par koncepciju "Par meklēšanas un glābšanas spēju attīstību un pilnveidošanu, izmantojot helikopterus"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.2005., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/ta/id/109653

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.360

Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2005.gadam

Vēl šajā numurā

03.06.2005., Nr. 88

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 359

Pieņemts: 31.05.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.359

Rīgā 2005.gada 31.maijā (prot. Nr.32 40.§)

Par koncepciju “Par meklēšanas un glābšanas spēju attīstību un pilnveidošanu, izmantojot helikopterus”

 

1.Atbalstīt koncepcijas “Par meklēšanas un glābšanas spēju attīstību un pilnveidošanu, izmantojot helikopterus” (turpmāk– koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma III variantu.

2.Noteikt Aizsardzības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3.Aizsardzības ministrijai izstrādāt un aizsardzības ministram līdz 2006.gada 31.martam iesniegt Ministru kabinetā rīcības plānu koncepcijas ieviešanai.

4.Iesaistītajām ministrijām pasākumus koncepcijas īstenošanai veikt tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

5.Aizsardzības ministrijai reizi gadā līdz 1.aprīlim (sākot ar 2007.gadu) iesniegt Ministru kabinetā pārskatu par koncepcijas īstenošanu.

6.Aizsardzības ministrijai koncepcijas kopsavilkuma II nodaļā minētos pasākumus veikt ārpus koncepcijas ietvariem, piesaistot attiecīgo ministriju pārstāvjus.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Aizsardzības ministrs E.Repše

 

(Ministru kabineta 2005.gada 31.maija rīkojums Nr.359)

Koncepcijas “Par meklēšanas un glābšanas spēju attīstību un pilnveidošanu, izmantojot helikopterus” kopsavilkums

Koncepcija izstrādāta, lai uzlabotu cilvēku meklēšanas un glābšanas spējas Latvijā un tās teritoriālajos ūdeņos, izmantojot helikopterus.

Kārtību, kādā, iesaistot helikopterus cilvēku meklēšanā un glābšanā, sadarbojas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki un Valsts robežsardze, atbalstot Katastrofu medicīnas centru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citas institūcijas, nosaka Operatīvās rīcības plāns cilvēku meklēšanai un glābšanai un savstarpējās sadarbības līgumi.

I. Risinājuma varianti

Ivariants (pašreizējā situācija)– dežūra postenī, kas atrodas Lielvārdes lidlaukā.

Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku rīcībā ir četri helikopteri Mi-8 MTV1. Pašlaik divi helikopteri nodrošina dežūras glābšanas darbu veikšanai, viens helikopters atrodas remontā, otrs tiek aprīkots pēc iegādes. Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku rīcībā ir arī trīs helikopteri Mi-2 (no tiem divi ir darba kārtībā), bet Valsts robežsardzes rīcībā ir viens helikopters AugustaBell-206. Ar Mi-8 MTV1 helikopteriem var veikt cilvēku meklēšanu un glābšanu gan uz ūdens, gan uz sauszemes, kā arī var nodrošināt vienlaicīgu vairāku cietušo pārvadāšanu (līdz 30 cilvēkiem). Ar Mi-2 un Augusta Bell-206 helikopteriem var veikt vizuālo meklēšanu dienā, kā arī pārvadāt viegli cietušos un nogādāt ārstu brigādes notikuma vietā.

Diennakts režīmā dežūru nodrošina divas apkalpes ar gatavības laiku 40minūtes darba laikā un 1 stunda 30 minūtes brīvajā laikā. Spējas neatbilst prasībām sniegt palīdzību cietušajiem jūras negadījumos, jo palīdzības ierašanās laiks ievērojami pārsniedz cilvēka izdzīvošanas laiku, tam nokļūstot ūdenī.

Saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas prasībām patruļlidmašīnu lidojumu meklēšanas un glābšanas nodrošinājumam nepieciešams sasniegt 15minūšu lidojuma gatavību. Helikoptera komandierim ir tiesības palielināt šo laiku, lai iegūtu pilnīgu informāciju par laikapstākļiem un rezerves lidlaukiem un pieņemtu lēmumu drošai lidojuma veikšanai. Ziemeļatlantijas līguma organizā­cijai nav vienotu prasību par helikopteru gatavības laiku izlidot glābšanas darbu veikšanai, bet katrai valstij ir savas nacionālās drošības prasības glābšanas jomā, kas nepārsniedz 15 minūšu lidojuma gatavību.

Lai minimāli nodrošinātu minēto prasību izpildi, helikopteru dežūras Latvijas teritorijā nepieciešams organizēt ne mazāk kā trijos posteņos:

1)Ventspils lidostā, kurā Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki nodrošina jūras teritorijas pārraudzību;

2)Lielvārdes lidlaukā, kurā Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki nodrošina jūras un sauszemes teritoriju pārraudzību;

3)Ludzas helikopteru lidlaukā, kurā Valsts robežsardze nodrošina sauszemes teritorijas– valsts Austrumu pierobežas– pārraudzību.

Tiek nodrošināts ierašanās laiks notikuma vietā pēc 30–45 minūtēm no izsaukuma saņemšanas brīža. Pašreizējās izmaksas I variantam ir 2000000 latu, kas sadalās šādi: 1400000 latu– stāvokļa uzlabošanai (helikopteru aprīkojums, angārs) un 600000latu– sasniegtā stāvokļa uzturēšanai.

II variants– daļējs pārklājums ar ierašanās zonām 60 minūšu laikā– dežūra pirmajā postenī (Ventspilī) diennakts (24 stundu) gatavības režīmā. Pārējos divos posteņos dežūras tiek veiktas iespēju robežās darba laikā.

II variantam paredzētās izmaksas– 3680000 latu, kas sadalās šādi: 2780000 latu– vienreizējās izmaksas (nepieciešamās papildu tehnikas iegāde un personāla apmācība) un 900000 latu– ikgadējās uzturēšanas izmaksas (tehnikas apkope un personāla uzturēšana).

II variants sasniedzams divu gadu laikā.

III variants– pilns pārklājums ar ierašanās zonām 60 minūšu laikā– dežūras visos trijos posteņos diennakts (24 stundu) gatavības režīmā.

III variantā paredzētais pārklājums pilnīgi nosedz glābšanas atbildības rajonus jūrā un uz sauszemes, un ierašanās laiks glābšanas rajonā jebkurā valsts teritorijas daļā nepārsniedz 40 minūtes no izsaukuma saņemšanas brīža (vidējais rādītājs).

IIIvariantā dežūru nodrošināšanai Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēkiem ir nepieciešami seši helikopteri Mi-8MTV vai līdzvērtīgi (tajā skaitā četri helikopteri, kas aprīkoti ar optisko elektronisko sistēmu (FLIR)), kā arī 10helikopteru Mi-8MTV apkalpes. Valsts robežsardze dežūru nodrošināšanai uztur četrus vieglos un vienu vidējās klases helikopteru.

III variantam paredzētās izmaksas– 10100000 latu, kas sadalās šādi: 7500000 latu– vienreizējās izmaksas (nepieciešamās papildu tehnikas iegāde un personāla apmācība) un 600000 latu– ikgadējās uzturēšanas izmaksas (tehnikas apkope un personāla uzturēšana).

III variants sasniedzams astoņu līdz 10 gadu laikā.

IV variants– daļējs pārklājums ar ierašanās zonām 30 minūšu laikā.

Lai sasniegtu daļēju pārklājumu ar ierašanās zonām 30 minūšu laikā, papildus iepriekšējā variantā plānotajiem helikopteru posteņiem nepieciešams izveidot vēl divus helikopteru posteņus (tajā skaitā Tukumā) bez infrastruktūras.

IV variantam paredzētās izmaksas– 16000000 latu, kas sadalās šādi: 10800000 latu– vienreizējās izmaksas (nepieciešamās papildu tehnikas iegāde un personāla apmācība) un 5200000 latu– ikgadējās uzturēšanas izmaksas (tehnikas apkope un personāla uzturēšana).

IV variants sasniedzams 15 gadu laikā.

V variants– pilns pārklājums ar ierašanās zonām 30 minūšu laikā.

Lai sasniegtu pārklājumu ar ierašanās zonām 30 minūšu laikā, papildus IIIvariantā plānotajiem helikopteru posteņiem nepieciešams izveidot vēl trīs helikopteru posteņus (tajā skaitā divās vietās– Valmierā un Jēkabpilī– bez infrastruktūras).

V variantam paredzētās izmaksas– 19500000 latu, kas sadalās šādi: 14000000 latu– vienreizējās izmaksas (nepieciešamās papildu tehnikas iegāde un personāla apmācība) un 5500000 latu– ikgadējās uzturēšanas izmaksas (tehnikas apkope un personāla uzturēšana).

V variants sasniedzams 15 gadu laikā.

Aizsardzības ministrija atbalsta risinājuma III variantu. Lai to īstenotu, nepieciešams šāds aprīkojums:

1) seši helikopteri Mi-8MTV vai līdzvērtīgi (tajā skaitā četri helikopteri, kas aprīkoti ar optisko elektronisko sistēmu (FLIR));

2) 10 helikopteru Mi-8MTV apkalpes;

3) aprīkotas telpas personālam katrā postenī;

4) angārs (nojume) helikopteram katrā postenī.

Koncepcijas projektā ietverto variantu salīdzinošā tabula

I variants

II variants

III variants

IV variants

V variants

Ieviešanas termiņš gados

Pašlaik

2–3 gadi

8–10 gadi

15 gadi

15 gadi

Kopējās izmaksas

2000000 latu– 2005.gadam

3680000 latu

10100000 latu

16000000 latu

19500000 latu. Ja Mi-8/Mi-38 vietā iegādātos Eurocopter,– 22500000 latu

Vienreizējās izmaksas (nepieciešamās papildu tehnikas iegāde un personāla apmācība)

1400000 latu

2780000 latu

7500000 latu

10800000 latu

14000000 latu

Ikgadējās uzturēšanas izmaksas (tehnikas apkope un personāla uzturēšana)

600000 latu

900000 latu

2600000 latu

5200000 latu

5500000 latu

Sagaidāmais rezultāts

Spējas neatbilst prasībām laikus sniegt palīdzību cietušajiem jūras negadījumos

Palīdzības sniegšana cietušajiem jūras negadījumos nepārsniedz 60minūtes

Palīdzības sniegšana cietušajiem negadījumos visā teritorijā nepārsniedz 60minūtes

Palīdzības sniegšana cietušajiem jūras negadījumos nepārsniedz 30minūtes

Palīdzības sniegšana cietušajiem negadījumos visā teritorijā nepārsniedz 30minūtes

II. Priekšlikumi par nepieciešamajiem pasākumiem

1. Aizsardzības ministrijai:

1.1.sadarbībā ar Satiksmes ministriju izveidot apvienotu jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru;

1.2.sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju izveidot vienotu sakaru tīklu helikopteru sadarbībai ar atbalstāmajām institūcijām– Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Katastrofu medicīnas centru un Valsts policiju– un apvienoto jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru;

1.3.attīstīt Lielvārdes lidlauku kā galveno glābšanas helikopteru bāzes vietu ar angāru helikopteru izvietošanai un apkopei, aprīkotām telpām personāla nakts dežūrām, vizuālo un instrumentālo navigācijas aprīkojumu lidojumu nodrošināšanai visu diennakti dažādos laikapstākļos;

1.4.uzsākt glābšanas helikopteru posteņa izveidi Ventspils lidlaukā ar aprīkotām telpām personāla diennakts dežūrām un angāru helikoptera izvietošanai;

1.5.sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju uzsākt mērķtiecīgu programmu aviācijas speciālistu sagatavošanai;

1.6.veikt Valsts robežsardzes helikopteru apkalpju apmācību meklēšanas un glābšanas darbu veikšanas un taktisko paņēmienu jomā, kā arī noteikt sadarbības kārtību starp Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku un Valsts robežsardzes helikopteru apkalpēm;

1.7.noslēgt ar Igaunijas Republiku starptautisku sadarbības līgumu par cilvēku meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumā (pašlaik ir noslēgti starptautiskie sadarbības līgumi ar Lietuvas Republiku un Zviedrijas Karalisti).

2.Vides ministrijai sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Satiksmes ministriju izveidot valstī meteoroloģisko novērojumu tīklu, lai veiktu pilnvērtīgus laikapstākļu novērojumus lidojumu navigācijas nodrošināšanai un nodrošinātu šīs informācijas nepārtrauktu pieejamību helikopteru apkalpēm.

3.Satiksmes ministrijai:

3.1.attīstīt Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidlauku spējas, lai nodrošinātu instrumentālas pieejas un nosēšanās iespējas visu diennakti un izmantotu tos meklēšanas un glābšanas darbos, nodrošinot glābšanas helikopteru uzpildi ar degvielu;

3.2.sadarbībā ar Valsts zemes dienestu veikt liela augstuma objektu (sākot no 46 metru augstuma to atrašanās vietā) uzskaiti, uzturēt datu bāzi un publicēt datus izmantošanai lidojumu navigācijas drošībai, attēlot liela augstuma objektus lidojumu navigācijas kartēs, kā arī noteikt, ka liela augstuma režģu konstrukciju marķēšanu nepieciešams veikt, sākot no 30 metru augstuma to atrašanās vietā.

4.Veselības ministrijai sadarbībā ar attiecīgajām pašvaldībām un ārstniecības iestāžu vadītājiem apzināt iespējas izveidot helikopteru nosēšanās laukumus (vietas) pie reģionālajām daudzprofilu slimnīcām cietušo (saslimušo) ātrākai nogādāšanai ārstniecības iestādēs un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

Lai īstenotu minētos pasākumus, paredzēts, ka Aizsardzības ministrija izstrādās un līdz 2006.gada 31.martam iesniegs Minis­tru kabinetā attiecīgu rīcības plānu.

III. Prognoze sekām, ja problēmas netiks atrisinātas

1.Ja netiks izveidots apvienots jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, tad netiks panākta efektīva glābšanas helikopteru koordinācija un vadība to izmantošanai aviācijas un jūras negadījumos, atbalstot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Katastrofu medicīnas centru un pārējās ieinteresētās institūcijas.

Apvienota jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra izveidošana ir mūsdienīga prasība, to veic vairākums Eiropas valstu, jo arī jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centros ir nepieciešami atbilstoši aviācijas speciālisti, kas var novērtēt helikopteru izmantošanas iespējas un koordinēt to lidojumus, ievērojot lidojumu drošības prasības.

2.Ja netiks izveidots meteoroloģisko novērojumu tīkls, tad ievērojami samazināsies palīdzības saņemšanas iespēja cietušajiem nelaimes gadījumos, ja lidojums jāveic nelabvēlīgos un mainīgos laik­apstākļos.

Pilots nedrīkst uzsākt lidojumu, kamēr viņam nav pilnvērtīgas informā­cijas par to, ka laikapstākļi lidojuma maršrutā, plānotajā lidlaukā un rezerves lidlaukos atbilst drošai lidojumu veikšanai nepieciešamajiem meteoroloģiska­jiem rādītājiem.

Lidojumu veikšana tiek ierobežota ar stabiliem laikapstākļiem, kad mākoņi nav zemāki par 150 m dienā (450 m naktī) un redzamība nav mazāka par 1500 m dienā (5000 m naktī).

3.Neveicot režģu konstrukciju (šķēršļu) marķēšanu, sākot jau no 30 m augstuma, ievērojami samazinās palīdzības saņemšanas iespēja cietušajiem nelaimes gadījumos, ja lidojums jāveic nelabvēlīgos laikapstākļos mazā augstumā (pat 15 m augstumā no virsmas) zem mākoņiem un sliktā redzamībā (atbilstoši Civilās aviācijas administrācijas 2002.gada 2.jūlijā apstiprināto Lidojumu noteikumu 4.1. un 4.6.apakšpunktam). Pilots nedrīkst veikt lidojumu šādos apstākļos, ja tam nav iespējams laikus ievērot šķēršļus un izvairīties no sadursmes ar tiem. Antenu masti bez marķējuma šādos apstākļos nav pamanāmi.

Lidojumu veikšana tiek ierobežota ar laikapstākļiem, kad mākoņi nav zemāki par 150 m dienā (200 m naktī) un redzamība nav mazāka par 1500 m dienā (3000 m naktī).

4.Nenodrošinot lidlauku spēju attīstību uzņemt gaisa kuģus jebkurā diennakts laikā un instrumentālos meteoroloģiskajos apstākļos (IMC), ievērojami samazinās palīdzības saņemšanas iespēja cietušajiem nelaimes gadījumos, ja lidojums jāveic nelabvēlīgos un mainīgos laikapstākļos.

Pilots nedrīkst uzsākt instrumentālu lidojumu, kamēr viņam nav pieejams nosēšanās un rezerves lidlauks ar nosēšanās veikšanai piemērotiem laikapstākļiem. Veicot lidojumu nelabvēlīgos un mainīgos laikapstākļos, pilotam vienmēr jābūt gatavam pāriet no vizuāla lidojuma uz instrumentālu, jo jebkurā laikā redzamība var kritiski samazināties un neļaut turpināt lidojumu vizuāli.

Vēlams sasniegt lidlauku spējas uzņemt gaisa kuģus ar lēmuma pieņem­šanas augstumu (DH) 60 m. Minimālās pieņemamās lidlauka spējas, nodrošinot glābšanas darbus, atbilst DH, kas nav augstāks par 100 m.

Lidojumu veikšana tiek ierobežota ar stabiliem laikapstākļiem, kad mākoņi nav zemāki par 150 m dienā (450 m naktī) un redzamība nav mazāka par 1500 m dienā (5000 m naktī).

Neīstenojot minētos pasākumus, netiks uzlabotas cilvēku meklēšanas un glābšanas spējas Latvijā un tās teritoriālajos ūdeņos.

IV. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Aizsardzības ministrija reizi gadā līdz 1.aprīlim iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par koncepcijas īstenošanu.

Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Vides ministrija un Veselības ministrija atbilstoši kompetencei reizi gadā līdz 1.februārim iesniedz Aizsardzības ministrijā pārskatu par jautājumu risināšanu attiecīgajā jomā.

Aizsardzības ministrs E.Repše

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!