Ārzemju presē

Vācu “Die Welt”: “ES institūcijas nav vienisprātis, kā rīkoties, ja konstitūciju neratificēs vairākas Savienības dalībvalstis. Taču patiesībā juridiskais stāvoklis ir viennozīmīgs – ES līgums valdībām jāpieņem vienbalsīgi un jāratificē visās dalībvalstīs. Stingri raugoties, plāns B nozīmētu tikai to, ka ES turpmāk būtu jābalstās uz Nicas līgumu. Ar nosaukumu “Nica plus” diskutētais variants varētu nozīmēt to, ka konstitūcijas galvenie elementi – balsošanas modelis, kas paredz lēmumu pieņemšanu ar dubulto vairākumu, vai Eiropas ārlietu ministra amats – ES tiesībās varētu tikt iekļauti ar papildu vienošanos vai īpašu līgumu, tādējādi nodrošinot Savienības spēju funkcionēt.”

•

Parīzē izdotais “The International Herald Tribune”: “Eiropas valstu un valdību vadītāji norāda, ka ES konstitucionālā līguma ratifikācijas procesam jāturpinās, un viņi ir atteikušies atzīt konstitūciju par izgāzušos. Analītiķi un diplomāti domā, ja valstu vadītāji jūnija tikšanās laikā nevienosies pasludināt beigas konstitūcijai, tie, visticamāk, atliks ratifikācijas procesu. Tas dotu Francijai un Nīderlandei iespēju vēlreiz likt konstitūciju priekšā saviem vēlētājiem, iespējams, ar labojumiem, pirms pārējās valstis turpina ratifikācijas procesu. Tikšanās uzdevums būs izlemt, kā lai turpina ratifikācijas procesu, tai pašā laikā darot zināmu Francijas un Nīderlandes iedzīvotājiem, ka to balsis ir ņemtas vērā.”

•

Angļu “The Guardian”: “Iespējams, ka Lielbritānija var piedāvāt Eiropai programmu tās problēmu atrisināšanai. Drošākais veids, kā panākt, lai Eiropa to nepieņemtu, ir ļaut Tonijam Blēram to likt priekšā un aizstāvēt, ko pierādīja Francijas un Nīderlandes referendumi, kuros vēlētāji balsoja arī pret pārāk “britisku” un “pārāk liberālu” konstitūciju un “britisku” Eiropu.”

•

Vācijā izdotais “Financial Times Deutschland”: “Pēc tam, kad vēl viena ES dibinātājvalsts ir noraidījusi konstitūciju, tā ir kļuvusi par papīru kaudzi, kuras pārstrādāšana prasīs daudz laika un pūļu, lai gan formāli referendums valdībai nav saistošs. Taču vēl svarīgāk Eiropas nākotnei ir tas, ka nīderlandiešu veto var novest līdz principiālām izmaiņām Savienībā, proti, līdz pārliecībai, ka kopā ir labāk nekā atsevišķi.”

•

Austrijas “Die Presse”: “Francijas prezidents Žaks Širaks otrdien par jauno valdības vadītāju iecēla līdzšinējo iekšlietu ministru Dominiku de Vilpēnu. Širaks priekšroku viņam varēja dot arī dēļ negatīvā iznākuma referendumā par ES konstitūciju. “Nē” ļoti lielā mērā ietekmēja bailes, ka liberālā Eiropa varētu apdraudēt franču “sociālo modeli”. Kamēr Sarkozi neslēpj, ka ir liberālās ekonomikas piekritējs, Vilpēns tiek uzskatīts par sociālo tradīciju piekritēju. Sarkozi, kurš varētu kļūt par ministru Vilpēna jaunajā valdībā, atbalsta neortodoksālās metodes – arī attiecībā uz neaizskaramo “sociālo modeli ? la fran?aise”. Turpretī Vilpēnu uzskata par pārliecinātu eksistējošā sociālā tīkla aizstāvi.”

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem