Vai konstitūcija jau mirusi?

Pāris dienu pēc noraidošā referenduma Francijā arī Nīderlandes iedzīvotāji teikuši skaidru “nē” Eiropas Savienības (ES) konstitucionālajam līgumam.

Nīderlandes premjers Jans Peters Balkenende: “Nīderlandes tauta ir runājusi. Dabiski, ka esmu ļoti satriekts.” Foto: EPA/A.F.I.

Skaidrs “nē”

Pēc provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, pret Eiropas konstitūciju bija balsojuši 61,6 procenti, bet par – 38,4 procenti balsstiesīgo. Vēlētāju aktivitāte referendumā bijusi liela. Pie vēlēšanu urnām devušies 63 procenti balsstiesīgo. Lai gan tautas nobalsošanai Nīderlandē ir tikai konsultatīvs raksturs, politiķi teic, ka ņems vērā sabiedrības vairākuma gribu.
Prese Rietumeiropā lēš, ka tauta teikusi “nē” ne tikai konstitūcijai un ES supervalstij, bet arī premjera Jana Petera Balkenendes valdībai. Cilvēki ir neapmierināti ar ekonomisko situāciju, turklāt Nīderlandē tāpat kā Francijā satraukumu iedzīvotājos izraisa iespējamā Turcijas dalība ES.

Politiķi satraukti

Šāds referenduma rezultāts, lai gan prognozēts iepriekš, var teikt, ir izraisījis apvērsumu Nīderlandes politikā. Līdz šim Nīderlande tikusi uzskatīta par aktīvu ES dalībnieci. Tā bijusi ES dibinātājvalsts un arī aktīvi aizstāvējusi dziļāku ES integrāciju.
Premjers teicis, ka tautas balsojums viņam ir liela vilšanās, bet atzinis, ka tas ir “nepārprotams signāls”. Viņš uzskata, ka tautas balsojums nozīmē sabiedrības rūpes par Nīderlandes suverenitātes zaudēšanu, raizes par dinamisko ES, kā arī bažas par valsts ieguldījumiem ES budžetā, kas pārsniedz apjomus, ko varētu uzskatīt par taisnīgiem.

Kas var būt tālāk

Situācijā, kad “nē” svarīgajam dokumentam teikusi tauta divos referendumos, ne tikai mediju pārstāvji, bet arī daudzu valstu politiķi jautā, kas notiks tālāk. Dānijas valdības vadītājs Anderss Fogs Rasmusens domā, ka ES Padomei, kas sanāks pēc pāris nedēļām, būtu jālemj, ko darīt tālāk. Tā kā arī Dānijā tiks rīkots referendums, A.F.Rasmusens grib zināt skaidru lēmumu, ka process turpināsies un 27.septembrī gaidāmā tautas nobalsošana nebūs velta.
Šonedēļ notikušajā lekcijā ES Padomes Vizīšu un sabiedrisko pasākumu nodaļas vadītājs profesors Hariss Ksirohakiss gan teica, ka gadījumā, ja arī Nīderlande nobalsos pret konstitūciju, dokumenta pašreizējā redakcija tiks noņemta no dienaskārtības. “Mēs saprotam, ko eiropieši grib mums teikt, mēs to pieņemam un attiecīgi rīkosimies,” skaidroja profesors (sk. “LV” 1.06.2005. “Vai Eiropa uzsākusi šķiršanās procesu?”).
Līdz šim izskanējušie ES augstāko amatpersonu viedokļi par to, kā rīkoties tālāk, ir atšķirīgi. Savienības prezidējošās valsts Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers norādījis, ka ratifikācijas procesam jāturpinās. Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu atzinis, ka nepieciešams ieturēt nelielu pauzi un ES sammitā, kas gaidāms 16.un 17.jūnijā, lemt par tālāko rīcību.

Eira ir drošībā

Satraucošie referenduma rezultāti ietekmējuši arī naudas pasauli. Pēdējās dienās dolārs attiecībā pret eiru kļuvis vērtīgāks. Vai negatīvie referenduma rezultāti nozīmē eiras vērtības samazināšanos un rada draudus arī eiras zonai? Situāciju sarežģītāku dara arī tas, ka vācu presē parādījušās ziņas par šonedēļ notikušo Vācijas finanšu ministra tikšanos ar privātā sektora pārstāvjiem, kuras laikā izskanējusi arī iespēja izstāties no Eiropas Monetārās savienības (EMS).
Vācu ekonomisti apgalvo, ka eira ir drošībā. “EMS sabrukums nav reāls scenārijs,” portālam EUObserver teicis vācu ekonomists Kristofs Balcs. Viņš norādījis, ka pašreizējās tirgus svārstības ir saistītas ar “karstajām ziņām”, bet jau tuvākajā nākotnē situācija atkal stabilizēsies. Viņa viedoklim piekrituši arī vairāki citi aptaujātie eksperti gan no valsts, gan nevalstiskā sektora. Līdzīgu viedokli vairāki ekonomisti pauduši arī telekanālam CNN. Bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents atzinis, ka tuvākajās dienās eira atgūs savu spēku, pateicoties Eiropas kopējam ekonomiskajam spēkam. Negatīvās izmaiņas ir niecīgas, un tās būs jūtamas tikai īstermiņā.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv