Latvija saka “jā” konstitucionālajam līgumam

Neņemot vērā Francijas un Nīderlandes referenduma negatīvos rezultātus, vakar, 2. jūnijā, Saeima galīgā lasījumā ratificēja Eiropas Savienības (ES) konstitucionālo līgumu. Par to balsoja 71 deputāts, pret bija pieci, bet atturējās seši. Lai šo dokumentu apstiprinātu, vajadzēja vismaz divu trešdaļu jeb 67 deputātu balsis.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Iespēja būt pirmajiem

Pirms izšķirošā balsojuma ārlietu ministrs Artis Pabriks aicināja deputātus atbalstīt konstitucionālā līguma ratifikāciju galīgajā lasījumā. Viņš norādīja, ka Latvijai skaidri jāpauž savs viedoklis. “Mums nav jāskatās, ko sociāli vai baiļu nomākti vēlētāji domā kādā citā ES valstī.”
A.Pabriks pauda viedokli, ka balsojums par šo dokumentu nav iezīmējis būtiskas pretrunas veco un jauno ES dalībvalstu starpā. “Vecās dalībvalstis ir pagurušas,” tās saskaras ar labklājības problēmām, un tām ir bail no jaunas ES paplašināšanās, pārliecināts ārlietu ministrs. Uzrunu beidzot, A.Pabriks teica, ka nevēlas gaidīt, kad citi izlems mūsu vietā. Viņš teica, ka šī ir Latvijai lieliska iespēja būt pirmajai labajai ziņai Eiropā pēc Francijas un Nīderlandes noraidošā balsojuma, kas satricināja visu Eiropu.

Bez debatēm

Likumprojektam nebija iesniegts neviens priekšlikums, tāpēc pirms svarīgā līguma ratifikācijas debašu nebija. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins, neraugoties uz komisijas atbalstu līguma ratifikācijai, pauda pretēju viedokli, uzsverot, ka nepieciešams nogaidīt. Viņš ieteica konstitucionālā līguma pieņemšanu atlikt līdz rudenim. Tā kā Francija un Nīderlande līgumu noraidījušas, aktuāls ir jautājums par tā tālāko likteni. “Stāstīt, ka konstitūcija šādā veidā var pastāvēt, ir nepatiesi. Dokumentu nevar pieņemt 23 valstis, nepieciešams visu atbalsts.”
A.Kiršteinam no Saeimas tribīnes jāpauž nevis savs, bet gan komisijas viedoklis, uz to norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Tā kā Ārlietu komisija atbalstīja konstitucionālo līgumu, I.Ūdre aicināja A.Kiršteinu informēt kolēģus par komisijas lēmumu.

Amatpersonas apsveic Saeimas lēmumu

Drīz pēc Saeimas balsojuma gan Ministru prezidents Aigars Kalvītis, gan ārlietu ministrs apsveica deputātu lēmumu (skat. A33.lpp.). Ārlietu ministrs konstitūcijas ratifikāciju nodēvējis par Eiropas nākotnes balsojumu, “kas skaidri parāda, kādu mēs redzam Latvijas vietu ES un Eiropas vietu pasaulē. (..) Mēs respektējam divu ES dibinātājvalstu iedzīvotāju izvēli teikt “nē” konstitucionālajam līgumam, tomēr vienlaikus uzskatām, ka divas valstis nevar izlemt nākotni visas Eiropas vārdā”.
A.Kalvītis savukārt aicina arī citas Eiropas valstis sekot Latvijas piemēram. Viņš norāda, ka “Latvija šajā līgumā saskata garantiju ES nākotnes attīstībai”.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Kāpēc līgums bija nepieciešams?

Līgums padarīs ES vieglāk saprotamu tās pilsoņiem. Pagaidām, lai noskaidrotu, kāda ES izskatās šodien, ir jāizlasa daudzi un dažādi līgumi. ES sagatavotajā skaidrojošajā dokumentā teikts, ka pēdējos piecpadsmit gadus Savienības vēsturē atrodami vairāki Eiropas līgumu grozījumi, kas būtiski mainījuši šīs organizācijas būtību. Tāpat jāatceras, ka laika gaitā ES pievienojušās daudzas jaunas valstis. Sākotnēji ES veidoja mazāk nekā desmit valstis, bet šobrīd tās sastāvā darbojas jau 25 valstis, tajā skaitā arī Latvija. Līdz ar to kļuva aktuāli pārskatīt ES institucionālo uzbūvi - panākt, lai Savienība spētu sekmīgi funkcionēt arī turpmāk.

Kas rakstīts līgumā?

Viens no galvenajiem mērķiem ir panākt, lai ES kļūtu vieglāk izprotama un līdz ar to arī tuvāka tās pilsoņiem. Tomēr kopumā konstitucionālā līguma teksts ir sarežģīts, un, visticamāk, lielākā daļa ES pilsoņu to neizlasīs un niansēs neiedziļināsies.
Caurskatot līguma tekstu, redzams, ka tas ievieš izmaiņas.
Līdz ar konstitūcijas spēkā stāšanos ES tiks atzīta par juridisku personu. Līdz šim šajā jautājumā nebija īstas vienotības. Sarunvalodā lielākoties tika izmantots termins “ES”, kamēr, līgumus slēdzot, visur tiek minētas “Eiropas Kopienas”. Tātad šajā jautājumā līgums ieviesīs vienprātību un lielāku skaidrību.
Līdz šim bieži tika runāts par trīs pīlāru Eiropu. Konstitūcija paredz tos apvienot, tomēr tiks saglabātas īpašas procedūras ārpolitikas, drošības un aizsardzības jautājumos.
Līguma tekstā iekļauta arī Eiropas pamattiesību harta. Konstitūcijā tiek skaidri apliecinātas arī ES vērtības, mērķi un principi, pēc kuriem darbojas Savienība.
Konstitūcijā precizēta un uzlabota arī kompetenču sadale starp dažādām ES institūcijām. Precīzāk definēts, kas par ko atbildīgs un kādas ir atbildības robežas. Kā svarīgāko institucionālo jautājumu var minēt Eiropas ārlietu amata izveidi. Tā uzdevums būs pārstāvēt ES starptautiskā līmenī.

Kā tiks pieņemti lēmumi?

Attiecībā uz lēmumu pieņemšanu būtiskākie konstitūcijā ir jautājumi par balsu svaru Padomē un Komisijas darbības principiem.
Galīgā vienošanās par kvalificētā vairākuma balsojumu Padomē ir šāda: katrai valstij viena balss; lēmums pieņemts, ja “par” nobalso 55% valstu, kas pārstāv 65% Savienības iedzīvotāju. Jāatzīmē, ka šāda attiecība netiek uzskatīta par izdevīgu mazajām valstīm, tajā skaitā arī Latvijai. Tomēr, kompensējot zaudējumu šajā frontē, lielās valstis piekrita konstitūcijā iekļaut mazajām valstīm izdevīgāku formulējumu par Eiropas Komisijas nākotni. Konstitūcijā paredzēts, ka vēl divus sasaukuma termiņus Komisijā būs pa komisāram no katras dalībvalsts. Savukārt pēc 2014.gada EK darbosies tāds locekļu skaits, kas atbilst divām trešdaļām dalībvalstu skaita, ja vien ES Padome, vienbalsīgi balsojot, nelems citādi. Tas nozīmē, ka vēl pirms 2014.gada Komisijas sastāvs tiks pārskatīts. Līdz ar to Latvijai un citām valstīm nav zudusi cerība uz pastāvīgu komisāra posteni arī pēc 2014.gada.