Noziedzīgie militāristi iekarotajā zemē

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Turpinājums. Sākums “LV”, 27.05.2005.

LPSR iekšlietu komisāra A.Eglīša ziņojums par Sarkanās armijas militārpersonu izdarītajiem noziegumiem

Pilnīgi slepeni Rīgā
1945.g. 11.septembrī
Nr.1/452 ps

VK(b)CK Latvijas biroja
priekšsēdētājam biedram Šataļinam  Latvijas K(b)P Centrālās komitejas sekretāram
biedram Kalnbērziņam
Latvijas PSR TKP priekšsēdētājam
biedram Lācim

Gandrīz jebkurā komunistu saietā centrā tika nolikti militāristi, rādot armijas un tautas vienotību. Kā bija patiesībā, atklāj šie dokumenti Foto no “Saglabāt sudrabā”, Jumava, 1999.

Paziņoju, ka kriminālnoziegumi, kurus Latvijas PSR teritorijā izdarījušas militārpersonas, neraugoties uz kara apgabala pavēlnieka š.g. 10.augustā sasaukto speciālo apspriedi šajā jautājumā, nav samazinājušies, bet pieaug tā dēļ, ka kara apgabala ieteiktos pasākumus karaspēka daļu komandieri, garnizonu priekšnieki, kara komandanti un politdarbinieki īsteno vāji, tā dēļ pienācīga lūzuma līdz šim nav. Noziegumu pieaugumu, kurus izdarījušas militārpersonas, raksturo šādi dati:
Maijā un jūnijā no kopējā IeTK atklāto 36 noziegumu skaita, kurus izdarījušas militārpersonas, raksturīgākie ir šādi: slepkavības – 3, bruņotas laupīšanas – 12, zādzības – 3, pārējie dažāda rakstura noziegumi – 18.
Jūlijā no 43 atklātajiem militārpersonu izdarītajiem noziegumiem slepkavības ir 3, bruņotas laupīšanas – 17, zādzības – 18, pārējie dažāda rakstura noziegumi – 5.
Augustā no 106 IeTK atklātajiem militārpersonu izdarītajiem noziegumiem slepkavības ir 24, bruņotas laupīšanas – 19, zādzības – 30, cita veida noziegumi – 33.
Par visiem izdarītajiem noziegumiem es ar specziņojumiem periodiski esmu informējis attiecīgos frontu pavēlniekus, bet pēdējā laikā – Baltijas kara apgabala pavēlnieku biedru Bagramjanu.
No 39 augustā izdarītajiem noziegumiem uz Rīgu attiecas:
a) slepkavības – 8, no tām:
1. Š.g. 2.augustā, aizturot noziedznieku grupu, kura bija izdarījusi pilsones M.A.Normanes, kura dzīvo Dzirnavu ielā 102, dz.11, bruņotu aplaupīšanu, tika nogalināts Rīgas pilsētas 7.milicijas nodaļas operatīvais pilnvarotais Konstantins Jakova dēls Rjabovs, krievs, dzimis 1903.gadā Rēzeknē, VK(b)P biedrs.
Ar pieņemtajiem mēriem noziedznieki tika aizturēti. Tie bija:
1) Baltijas kara apgabala politsastāva rezerves vecākais leitnants Ivans Andreja dēls Vengovskis, dzimis 1923.gadā Poltavas apgabalā, VK(b)P biedrs no 1943.gada;
2) Baltijas kara apgabala politsastāva rezerves jaunākais leitnants Mihails Vasilija dēls Krasovs, dzimis 1924.gadā Burjatijas–Mongolijas APSR, VK(b)P biedra kandidāts, agrāk sodīts par zādzību, no Daugavpils cietuma atbrīvots sakarā ar PSRS Augstākās padomes Prezidija 1945.gada 7.jūlija dekrētu.
Ir noskaidrots, ka I.A.Vengovskis un M.V.Krasovs 1945.gada 2.augustā Rīgas pilsētā ir izdarījuši divas bruņotas laupīšanas.
2. 1945.g. 6.augustā tika arestēts sarkanflotietis A.N.Svirskis, dzimis 1918.g. UPSR Žitomiras apgabalā, š.g. maijā dezertējis no karaspēka daļas, lauka pasta Nr.90614, un uz greizsirdības pamata š.g. 26.VII Ķīšezera rajonā nogalināja pilsoni K.O.Kelleri, kura dzīvoja Rīgā, Sarkanarmijas ielā 20, dz.1a.
3. 1945.gada 13.augustā Baložu ielā iepretī mājai Nr.20a ar šāvienu tika nogalināts karaspēka daļas l.p.2163 kareivis Hudjakovs.
Tajā pašā dienā mēs slepkavu aizturējām, kurš izrādījās karaspēka daļas l.p.2452 jefreitors A.G.Rentovs.
4. 1945.gada 17.augustā Rīgā, Priežu ielā 2, dz.43, tika atrasti divi līķi – dzīvokļa saimniece Bukaldere un militārpersona Lišinkevičs. Izmeklēšanā noskaidrots, ka Bukalderes slepkavību izdarījis 145.rezerves strēlnieku pulka karavīrs Lišinkevičs, kurš pēc tam izdarīja pašnāvību.
5. Š.g. 19.augustā Ķīšezera rajonā, Jaunciemā, tika atrasts 1904.g. dzimušā J.K.Miklava līķis, kura apskatē tika konstatēts, ka viņš nošauts. Meklēšanas rezultātā slepkavas tika aizturēti. Tie bija:
1) 1924.gadā Uraļskā dzimušais jaunākais leitnants J.V.Koņkovs, VĻKJS biedrs;
2) 1914.gadā Kurskas apgabalā dzimušais jaunākais leitnants A.P.Kabanovs, karaspēka daļas l.p.1052 karavīrs.
6. 1945.gada 26.augustā nezināmi noziedznieki, kuri bija ģērbušies karavīru formās, no sava dzīvokļa loga izmeta 1926.gadā Daugavpils apriņķī dzimušo, Krišjāņa Barona ielā 89/91, dz.6, dzīvojušo pilsoni R.A.Zavadsku.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka slepkavību izdarījuši:
1) 1924.gadā dzimušais vecākais seržants N.I.Jegorovs (..)
7. 1945.gada 31.augustā pulksten 4 no rīta savā dzīvoklī tika nogalināta pilsone V.J.Ginters, dzimusi 1915.gadā. Viņa strādāja par Rīgas pilsētas 5.bērnudārza vadītāju un dzīvoja Kuldīgas ielā 18, dz.6. Tajā pašā dienā slepkava tika aizturēts. Tas bija 43.gvardes latviešu strēlnieku divīzijas 123. strēlnieku pulka leitnants Kemnišs.
8. 1945.gada 12.augustā pulksten 12 dienā (..) savā dzīvoklī tika atrasts pilsoņa Pavļutkeviča līķis, bet dzīvoklis bija aplaupīts.
Noskaidrots, ka slepkavību izdarījusi nogalinātā māsa Zihmane kopā ar divām militārpersonām – seržantu un staršinu, kuri, nozaguši mantas, aizbēga;
b) bruņotas laupīšanas – 7, no tām:
1. 1945.gada 10.augustā pie Rīgas pilsētas milicijas pārvaldes jūras karaspēka daļas l.p. 90155 militārpersonu grupa, skaitā 5 cilvēki, uzbruka milicijas pārvaldes darbiniekam Bočarovam, piekāva viņu un atņēmuši “TT” sistēmas pistoli, mēģināja aizbēgt. Divi no viņiem aizturēti, tie izrādījās: A.M.Bondarenko un G.G.Čuprovs.
2. Š.g. 16.augustā tika aizturētas militārpersonas:
1) kapteinis V.F.Titorenko, dzimis 1914.gadā Molotovas apgabalā, dienēja 7. tanku brigādē, un
2) vecākais seržants Gelprohims Jusupovs, dzimis Molotovas apgabalā, dienēja 36.rezerves autopulkā.
Viņi abi š.g. 10.augustā dezertējuši no karaspēka daļas kopā ar citām militārpersonām, kuru personas nav noskaidrotas, izdarīja pilsones J.P.Kromanes, kura dzīvo Bauskas apriņķa (pagasta nosaukums – nesalasāms – J.R.) “Gals–Ratnieku” mājās. Nozaguši mantas par 35 000 rubļu, noziedznieki aizbēga.
3. Š.g. 19.augustā pulksten 20 militārpersonu sarkanflotiešu grupa izdarīja alus kioska aplaupīšanu, kurš atrodas Rīgā, Tiltu ielā. Mēģinot aizbēgt ar nolaupīto naudu, noziedznieki tika aizturēti, tie izrādījās:
1) N.N.Ļebedevs, 51. Ķīmiskās aizsardzības atsevišķā bataljona karavīrs, un
2) P.F.Šamalņevs – ar Suvorova ordeni apbalvotās 70.tanku brigādes karavīrs.
4. Š.g. 4.augustā kāda nepazīstama militārpersona, iegājusi iebraucamajā vietā Rīgā, Vienības gatvē 29, pavēlēja pilsonim Taumaram, kurš dzīvo Bauskas apriņķa “Niedru” mājās, sekot viņam uz milicijas nodaļu. Izejot uz Robežu ielas, nepazīstamais iesita Taumaram pa galvu, izvilka viņam no kabatas kabatas portfeli ar dokumentiem un naudu un aizbēga.
5. Š.g. 7.augustā pilsoņa Kuliņa prombūtnes laikā, kurš dzīvo Kauguru ielā 2, dz.12, ieradās militārpersonu grupa, 5 cilvēki, no tiem viens piegāja pie mājās esošās vecenītes, iesita viņai pa galvu, aizsēja acis un dzīvokli aplaupīja.
(Tālāk seko zādzību un citu noziegumu plašs uzskaitījums – J.R.)
Latvijas PSR apriņķos IeTK orgāni augustā ir atklājuši 67 militārpersonu noziegumus, no tiem:
a) Slepkavības – 16, no tām:
1. Š.g. 1.augustā Liepājas apriņķa Vaiņodē ar revolvera šāvienu tika nogalināta pilsone Elizabete Jāņa meita Strauta, dzimusi 1904.gadā. Slepkava izrādījās karaspēka daļas l.p.15948 leitnants Ivans Kirila dēls Titovs. Noziedznieks ir aizturēts. Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka Titovs slepkavību izdarījis par atteikšanos viņam dot degvīnu.
2. Š.g. 6.augustā netālu no Daugavpils tirgus tika atrasts nezināma sarkanarmieša līķis, kurš bija nogalināts ar 23 naža dūrieniem. Par šo slepkavību aizdomās tiek turēti arestētie:
1) karaspēka daļas l.p. 1078 karavīrs Nikolajs Nikolaja dēls Bratņevs un 2) Anatolijs Ivana dēls Kuļikovs.
3. Š.g. 7.augustā Kuldīgas apriņķa Skrundas pagasta Smiltenieku mājās militārpersonas nogalināja šā pagasta iznīcinātāju bataljona kaujinieku Ernestu Hartmani. Ar meklēšanas pasākumiem noziedznieki tika aizturēti. Tie izrādījās:
1) karaspēka daļas l.p.48209 dezinfekcijas rotas karavīrs S.K.Popovs un
2) tās pašas karaspēka daļas karavīrs P.A.Takmanovs.
4. Š.g. Ventspils apriņķa Puzes pagasta Zižu mājās karavīru formās ģērbušies noziedznieki laupīšanas nolūkā nogalināja Bumgarita ģimeni, kurā bija 3 cilvēki. Pēc meklēšanas noziedznieks tika aizturēts. Tas izrādījās 59. strēlnieku pulka karavīrs Tuhtalsuns Mansurovs.
5. Š.g. 12.augustā Liepājas apriņķa Embūtes pagasta Ozoliņu mājās nezināmas militārpersonas nogalināja mājas saimnieku Vilhelmu Prenslavu un Annu Prenslavu, pēc tam noziedznieki, izdarījuši aplaupīšanu, aizbēga.
6. Š.g. 14.augustā Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā, aizturot militārpersonu grupu, kura bija aplaupījusi zemnieku Ruicenu, iznīcinātāju bataljona kaujinieki nošāva karaspēka daļas l.p.92530 staršinu Rudajevu un aizturēja sarkanarmieti Korostiļevu.
7. Š.g. 16.augustā 62. kilometrā no Rīgas, 200 metrus no šosejas Rīga–Daugavpils, tika atrasts nepazīstamas sievietes līķis, kura bija nogalināta ar diviem šāvieniem. Slepkavību izdarīja kara šoferis, kura uzvārds un karaspēka daļas numurs nav noskaidrots. (..)
8. Š.g. 25.jūlijā Talsu apriņķa Stendes pagasta Dzidranku mājās nezināmu noziedznieku grupa, skaitā 6 cilvēki, kuri bija ģērbušies karavīru formās un ieradušies ar automašīnu, nogalināja zemnieku E.J.Grindalu. Pilnīgi izlaupījuši viensētu un visu sakrāvuši automašīnā, noziedznieki aizbēga Tukuma virzienā.
9. Š.g. 4.augustā karavīru formās ģērbušos nezināmu noziedznieku grupa laupīšanas nolūkā nogalināja zemnieka Bērziņa ģimeni, kura dzīvoja Jēkabpils apriņķa Krustpils pagasta Kaktu Sada mājās. Nozaguši daudz apģērba un mājturības mantu, noziedznieki aizbēga.
10. Š.g. 12.augustā Liepājas apriņķa Gramzdas pagasta Miežu mājās divi nepazīstami karavīru formās ģērbušies noziedznieki laupīšanas nolūkā nogalināja pilsoni Jēkabu Mednieku un viņa sievu Valeriānu Mednieci, bet pēc tam ar nolaupītajām mantām aizbēga.
11. Š.g. 24.augustā militārpersonu grupa, skaitā 4 cilvēki, laupīšanas nolūkā nogalināja pilsoni Žani Dzērvi un ievainoja pilsoni Frici Dzērvi un Kopštālu, kuri dzīvoja Liepājas apriņķa Kalētu pagasta Klaigļu mājās. Nozaguši mantas, noziedznieki aizbēga.
12. Š.g. naktī uz 3.augustu Ogresgala pagasta Vilunšu mājās militārpersonas, kuras ārstējās hospitālī Nr.459, staršina Jevgeņijs Maksima dēls Ignatjevs un jefreitors Nikolajs Vasilija dēls Anfilatovs laupīšanas nolūkā nogalināja pilsoni Jāni Jāņa dēlu Pabērzu un ievainoja pilsoni Viktoriju Veikmani. Nozaguši mantas, noziedznieki aizbēga. Pēc meklēšanas noziedznieki ir aizturēti.
13. Š.g. 28.jūlijā Jelgavā, Vidus ielā 10, divi nezināmi karavīru formās ģērbušies noziedznieki nogalināja pilsoni Silionovu. Nolaupījuši mantas, noziedznieki devās Dobeles virzienā.
14. Š.g. 3.augustā trīs karavīru formās ģērbušies noziedznieki nogalināja Kārli Šnori un ievainoja viņa meitu Annu Balodi, kuri dzīvoja Jelgavas apriņķa Vircavas pagasta Dzidrumu mājās (..)
(Tālāk seko ziņas par militārpersonu izdarītajām 13 bruņotajām laupīšanām, 18 zādzībām, kā arī citu 21 noziegumu – J.R.)
Galvenie iemesli, kas ir radījuši iepriekš minētos noziegumus, ir šādi:
1. Izvietoto karaspēka daļu pienācīgās kārtības un režīma trūkums, jo vēl līdz šim laikam nelielās Pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas atrodas atsevišķās mājās, viensētās, dārzos un citās vietās bez virsnieku sastāva klātbūtnes un attiecīgas apmācības. Pēc saviem ieskatiem izvietotās karaspēka un jūras kara karaspēka daļas Jūrmalā, Mežaparkā un citos vasarnīcu rajonos atsevišķās vasarnīcās, bet Rīgas pilsētā galvenokārt pilsētas centrā, privātajās mājās, atsevišķos dzīvokļos un istabās, tā vietā lai tās sakoncentrētu speciālās kara pilsētiņās pilsētas nomalēs, nedod iespēju nodibināt pienācīgo režīmu un uzturēt vajadzīgo disciplīnu un kārtību.
2. Pienācīgā dienas režīma un mācību trūkums, sevišķi rezerves karaspēka daļās un Pretgaisa aizsardzības apakšvienībās rada nesodāmas patvaļīgas prombūtnes faktus, kā ierindas, tā virsnieku sastāva bezmērķīgu klaiņošanu un laika pavadīšanu pēc saviem ieskatiem.
3. Militāro patruļu trūkums gandrīz visās sabiedriskajās vietās (teātros, kino, restorānos, uz ielām, tirgos, stacijās un citur), kurām būtu jānovēro militārpersonu uzvedība un ārējais izskats, kā arī jāveic dokumentu pārbaude, rada bruņotu militārpersonu grupu, kā arī atsevišķu militārpersonu nekontrolētu staigāšanu pa pilsētām, tirgiem un lauku apdzīvotajām vietām, kā arī braukāšanu ar automašīnām.
4. Pienācīgas ieroču un kaujas piederumu uzskaites un režīma trūkums (..) veicina bezmērķīgu šaudīšanos, kā arī ieroču lietošanu.
5. Vairākus iepriekš minētos noziegumus ir izdarījuši tie ierindnieki, seržanti un virsnieki, kuri ārstējas kara hospitāļos, jo var ne tikai no hospitāļa iziet bez kontroles, bet arī nesāt ieročus (..). Tikai Rīgas pilsētā vien viņi vienatnē vai grupās ir izdarījuši 12 dažāda veida noziegumus, ieskaitot slepkavības un bruņotas laupīšanas.
6. Autotransporta un degvielas uzskaites trūkums karaspēka daļās, mašīnu izlaišana bez ceļazīmēm. Kontroles posteņu trūkums, kas pārbaudītu karaspēka daļu automašīnas un to vestās kravas.
7. Garnizonu priekšnieki, apakšvienību un karaspēka daļu komandieri un politdarbinieki, hospitāļu un citu iestāžu priekšnieki neizpilda nolikumu prasības, kara apgabala pavēlnieka norādījumus un neveic iedarbīgus pasākumus, lai cīnītos ar šo ļaunumu, un pats bēdīgākais ir tas, ka noziegumus galvenokārt izdara seržanti, staršinas un virsnieki, kuru pienākums ir audzināt visu karaspēka daļu sastāvu.
Visi minētie iemesli veicina disciplīnas graušanu un veicina žūpošanu, slepkavības, bruņotas laupīšanas, zagšanu, huligānismu, kā arī citus noziegumus un amorālas uzvedības faktus.
Ziņojot par iepriekš minēto, es uzskatu par nepieciešamu veikt turpmāk minētos pasākumus:
1. No atbildīgiem CK, Tautas komisāru padomes un Baltijas kara apgabala darbiniekiem izveidot autoritatīvu komisiju, kurai uzdot pārbaudīt visas nekazarmu tipa telpas, kuras ir aizņēmušas karaspēka daļas, jūras–kara karaspēka daļas un iestādes un izlemt jautājumu, vai ir lietderīgi atstāt tām republikas centrā aizņemtās telpas vai tās jāpārceļ uz pilsētas nomalēm, izveidojot speciālas kara pilsētiņas un pārvietojot dažas karaspēka daļas uz citām pilsētām, kurās atrodas neaizņemtas kazarmas.
2. Nodibināt karaspēka daļās militāro nolikumu noteikto režīmu un dienas kārtību, kā arī ieroču kaujas piederumu, autotransporta un degvielas uzskaiti un no karaspēka daļu komandieriem, garnizonu priekšniekiem un kara komandieriem stingri prasīt to izpildi.
3. Garnizonu priekšniekiem un kara komandantiem nodrošināt pilsētās visas sabiedriskās vietas ar nepieciešamo militāro patruļu skaitu, lai pārbaudītu dokumentus un sekotu militārpersonu uzvedībai un ārējam izskatam.

Latvijas PSR iekšlietu tautas komisārs ģenerālmajors A.Eglītis

LVA, PA–101.f., 8.apr., 9.l., 176., 177., 178., 179., 181., 182., 183., 188., 189.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas