Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Latvija reģionālās un Eiropas integrācijas procesā

Uzruna Norvēģijas Ekonomikas un biznesa vadības augstskolā Bergenē 2000.gada 21.septembrī

Jūsu majestātes, premjerministra kungs, mēra kungs, ekselences, dāmas un kungi!

Man ir liels prieks būt šeit, Bergenē, vienā no skaistākajām un viesmīlīgākajām Norvēģijas pilsētām. Es ar prieku apsveicu Norvēģijas ļaudis un jo īpaši Bergenes iedzīvotājus sakarā ar godu, kas parādīts šai pilsētai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai.

Gan Bergenes, gan Rīgas attīstība gadsimtu gaitā ir bijusi līdzīga. Hanzas savienības laikos kā Bergene, tā Rīga centās kļūt par nozīmīgām ostas pilsētām un tirdzniecības centriem. Tādas tās ir arī mūsdienās.

Rīgas pilsētas emblēma joprojām redzama Bergenē kā taustāms pierādījums ciešajām saitēm, kas vieno abas pilsētas.

Mana vizīte ir pirmā Latvijas valsts galvas vizīte jūsu zemē, kopš karalis Haralds un karaliene Sonja pirms diviem gadiem apmeklēja Latviju. Šīs vizītes izceļ mūsu valstu attiecību augošo kvalitāti un dinamismu un apliecina, ka vecais Latvijas un Norvēģijas draudzības gars ir ievērojami stiprinājies pēc tam, kad Latvija kļuva neatkarīga no Padomju Savienības.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas un Norvēģijas tautsaimnieciskie sakari ir kļuvuši jo cieši, un mūsdienās Norvēģija ir Latvijas galveno investoru desmitniekā. "Statoil", "Rimi", "Narvesen" un "Cubus" ir vārdi, ko Latvija bieži lieto ikdienā. Norvēģis, apciemojot Latviju, varētu justies gluži kā mājās.

Norvēģu kompānijas Latvijā ir izveidojušas vairāk nekā 100 kopuzņēmumu, un to klātbūtne mūsu valstī ir jūtama ik uz soļa.

Latvijai un Norvēģijai ir ciešas saites arī izglītībā. Es esmu īpaši laimīga, ka varu paziņot: pateicoties Vilhelmsena fonda stipendijām, Latvijas studentiem tagad būs jauna iespēja studēt Norvēģijas Ekonomikas un biznesa vadības augstskolā. Patlaban trīs Latvijas studenti ir ieskaitīti šajā mācību iestādē. Nākotnē šis skaits varētu būt lielāks, jo aptuveni 5000 latviešu jau ir ieguvuši zināšanas norvēģu valodā. Šie iespaidīgie skaitļi liecina, ka cilvēkiem manā zemē ir liela interese par Norvēģiju.

Mūsu informācijas laikmetā labi izglītoti cilvēki ir ļoti būtisks nosacījums ikvienas valsts attīstībai un biznesa panākumiem nākotnē.

Tas, ka Norvēģijā ir spēcīga ekonomika ar starptautiskiem sakariem, ko citi var vienīgi apskaust, ir arī Norvēģijas izcilās izglītības sistēmas nopelns. Tas ir sasniegums, ko mēs apbrīnojam un uz ko tiecamies.

Latvijas ekonomikas attīstība

Latvija lepojas ar ievērojamiem sasniegumiem neilgā desmit gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas. Latvija ir atjaunojusi un konsolidējusi demokrātisku politisko sistēmu, kā arī atjaunojusi pilnībā funkcionējošu tirgus ekonomiku. Tas nav maz valstij, kas pirms desmit gadiem bija tikai daļa no padomju impērijas, impērijas ar totalitāru valdīšanas sistēmu un bankrotējušu ekonomiku.

Latvija ir izpelnījusies plašu starptautisko atzinību par to, ka tā ievēro cilvēktiesības, respektē un aizsargā mazākumtautības un ievēro tiesiskuma principus, kā to var gaidīt no valsts, kas tiecas iestāties Eiropas Savienībā un NATO.

Mēs priecājamies, ka virkne lielu Norvēģijas kompāniju jau izmanto ārzemju ieguldītājiem labvēlīgās Latvijas investīciju vides iespējas un darbojas šeit ar lieliem panākumiem.

Šīs kompānijas nenobijās no pagaidu lejupslīdes, kuru Latvija piedzīvoja pēc Krievijas finansu krīzes 1998. gadā un no kuras patlaban tā ir lielā mērā atguvusies. Latvijā un tās Baltijas kaimiņvalstīs nacionālā kopprodukta pieauguma temps atkal ir viens no labākajiem Eiropā.

Latvijā ir arī viens no Viduseiropā un Austrumeiropā zemākajiem inflācijas pieauguma tempiem — tikai 2,4% gadā. Līdztekus tam ir zems valsts parāds un nacionālā valūta, kas ir stabila jau sešus gadus, pateicoties Latvijas Bankas stingrajai monetārajai politikai un lata piesaistei fiksētajam SDR valūtu groza kursam.

Šie ekonomikas sasniegumi līdz ar Latvijas valdības noteikto un tālredzīgo ekonomisko politiku ir radījuši apstākļus, lai pieaugtu ārvalstu investoru uzticība. Vairākus gadus ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā (777 ASV dolāri uz iedzīvotāju) ir viens no augstākajiem Viduseiropā un Austrumeiropā, un starptautiskās kredītreitingu aģentūras Latvijai ir piešķīrušas labvēlīgus reitingus, kas ir vieni no labākajiem reģionā.

Investīcijām labvēlīgais klimats Latvijā turpina uzlaboties, patecoties arī produktīvajam Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes dialogam. Īpaši aktīva loma šajā padomē ir Norvēģijas investoriem. Kopš esmu Latvijas prezidenta amatā, esmu stingri iestājusies par izpildinstitūciju ātru rīcību, novēršot juridiskus un birokrātiskus šķēršļus ārzemju uzņēmējdarbībai valstī.

Integrācija un sadarbība Eiropā

Dāmas un kungi!

Latvija un tās Baltijas kaimiņvalstis vēlas tālāk nostiprināt un dažādot sadarbību ar Norvēģiju, kā arī tās partneriem EEA un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Visām mūsu valstīm ir kopīgi mērķi un vērtības. Mēs visi vēlamies konsolidēt stabilu, drošu, pārtikušu un vienotu kontinentu, kam pamatā būtu brīvā tirgus ekonomikas principi, demokrātiskas institūcijas, cilvēktiesību ievērošana un tiesiskums.

Pēc Latvijas domām, sadarbību un stabilitāti Eiropā var stiprināt:

• veicinot reģionālo ekonomisko sadarbību, īpaši Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā;

• pastiprinot Eiropas Savienības iesaisti Ziemeļeiropā;

• sekmējot gan Eiropas Savienības, gan NATO paplašināšanos.

Lai arī Norvēģija nav ES dalībvalsts, tai ir ļoti ciešas saiknes ar vairākām ES dalībvalstīm. Norvēģija ir arī pilntiesīga NATO dalībvalsts.

Latvija uzskata, ka ES un NATO paplašināšanās un Baltijas jūras reģiona sadarbība ir abpusēji papildinošs process, kas nodrošinās ilglaicīgu labklājību un stabilitāti Eiropā.

Latvijas cer pievienoties gan ES, gan NATO un kopš pagājušā gada Helsinku lēmuma par iestāšanās sarunu sākšanu ar īpašu centību turpina iepriekš uzsāktās iekšējās reformas. Mēs ceram pabeigt sarunas ar Eiropas Komisiju līdz 2002. gada beigām un drīz pēc tām kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Bet neapšaubāmi šis process lielā mērā atkarīgs arī no pašas ES spējas un politiskās gribas uzņemt jaunas dalībvalstis.

Arī Krievijas Federācija ir iesaistīta Eiropas un reģionālajā sadarbībā, un Latvija cer uz Eiropas vērtību nostiprināšanos šajā valstī.

Mēs esam uzņēmušies attīstīt uzsāktās konstruktīvās attiecības ar mūsu austrumu kaimiņu. Latvija varētu kļūt par lielisku tiltu, pa kuru Krievija varētu ciešāk integrēties Rietumu ekonomikā. Mēs esam gatavi uzņemties savu lomu šajā sakarā. Tā kā Latvija ir topošā Eiropas Savienības dalībvalsts, mūsu valsts turpmākais dialogs ar Krieviju lielā mērā ietekmēs arī Kremļa attiecības ar šo starptautisko organizāciju.

Reģionālā attīstība un savstarpējā atkarība

Dāmas un kungi!

Mūsdienu starptautiskajā sistēmā reģionālā sadarbība veicina katras valsts spēju integrēties globālajā ekonomikā. Tādējādi Baltijas jūras reģiona attīstībai būs nozīmīga loma visas Eiropas nākotnē.

Ir fakti, kas liecina par to, ka ciešāka integrācija Ziemeļeiropā un Baltijas jūras reģionā padarīs šo reģionu par vienu no dinamiskākajiem un attīstītākajiem Eiropas reģioniem. Jau pašreizējie aprēķini liecina, ka tuvākajā laikā ekonomiskais pieaugums Baltijas valstīs un Polijā būs vidēji 4–5 procenti.

Aptuveni divas trešdaļas no pašreizējās Latvijas ārējās tirdzniecības notiek ar Rietumeiropu, galvenokārt Vāciju, Lielbritāniju un Ziemeļvalstīm. Arī Baltijas banku sektora attīstība ir "ļoti veselīga", lielā mērā pateicoties tieši Skandināvijas un Vācijas kapitālieguldījumiem mūsu bankās.

Reģionālā sadarbība vienmēr bijis viens no Latvijas ārpolitikas pamatelementiem, un mēs no visas sirds atbalstām 8 valstu sadarbības modeli un ciešāku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu integrāciju. Reģionālā sadarbība var būt lielisks līdzeklis plašākai Eiropas valstu integrācijai. Turklāt mūsu kopējais vērtību mantojums, tāpat kā kopējie mērķi un centieni, šo sadarbību padarīs īpaši vieglu un dabisku.

Baltijas jūras valstu padome ir organizācija ar ievērojamu neizmantoto potenciālu, kurā ietilpst Vācija ar Eiropā lielāko ekonomiku un Krievija ar milzīgu attīstības potenciālu. Jau tagad Latvija sniedz ievērojamu ieguldījumu reģionālas sadarbības attīstīšanā, iesniedzot konkrētus projektus un idejas ES radītā "Ziemeļu dimensijas" projekta ietvaros.

Baltijas jūras reģionā ir saskatāmi vairāki sektori, kas gūst ievērojamu labumu no reģionālās sadarbības un arvien augošajām Norvēģijas investīcijām. Tie ir: transports, enerģētika, informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas, dabas bagātības, dabas un kodoldrošība, finansu serviss un pārrobežu tirdzniecība.

Enerģētikas industrija ir īpaši labs piemērs tam, kā vēršas plašumā reģionālā sadarbība. Latvijas ostas un transporta tīkls ar naftas un gāzes cauruļvadiem ir tieši saistīti ar Austrumiem. Te jāmin arī lielās pazemes gāzes krātuves un enerģijas piegādes tīkls. Latvija aktīvi līdzdarbojas gāzes un naftas tranzīta koridoru projektu attīstībā un līdzdarbojas Ziemeļrietumu, Viduseiropas un Austrumeiropas elektroenerģijas piegādes sistēmas apvienošanā. Latvija un Norvēģija jau pašlaik sadarbojas Ziemeļu gāzes vadu tīkla ietvaros, tiek analizētas iespējas par Baltijas gāzes vadu tīkla integrāciju kopējā Ziemeļeiropas gāzes vadu sistēmā.

Šim nolūkam Latvijai ir ideāls ģeogrāfiskais stāvoklis, kā arī unikālas gāzes glabātavas, kas lieliski apmierina starptautiskās vajadzības. Pilnvērtīgi attīstot šos līdzekļus un integrējot tos kopējā sistēmā, Latvija varētu kalpot par sezonālu regulatoru dabasgāzes piegādei Krievijas rietumu daļai un vairākām Baltijas jūras valstīm.

Integrējot Latvijas gāzes glabātavas kopējā Krievijas un Eiropas gāzes pārvades sistēmā, ieguvēja būs ikviena valsts šajā reģionā.

Latvijas ceļi un dzelzceļi iegūst arvien lielāku nozīmi Eiropas transporta tīkla sistēmā. Tāpēc Baltijas valstu reģionu infrastruktūras attīstība ir ļoti svarīga. Ir nepieciešams reģionāli plašs skatījums, lai izvairītos no nevajadzīgas sacensības un pārklāšanās starp kaimiņvalstīm. "VIA Baltica" ceļu tīkla projekts, kas stiepsies no Varšavas līdz Helsinkiem, ir piemērs veiksmīgai starptautiskai sadarbībai.

Īsi sakot, lai garantētu pastāvīgu enerģijas piegādi, nodrošinātu satiksmes infrastruktūru un piemērotu vides aizsardzību, būs nepieciešama kopīga rīcība un cieša sadarbība politiskajā, ekonomiskajā un tiesiskajā sfērā starp Baltijas reģiona valstīm.

Dāmas un kungi!

Tas nav noslēpums, ka globalizācija ir novedusi pie pieaugošas savstarpējās pasaules valstu atkarības, kurai ir redzamas gan pozitīvas, gan negatīvas tendences. Par pozitīvo runājot — globalizācija ved pie vienotas vērtību sistēmas, sapratnes par valsts lomu un indivīda tiesību un pienākumu veidošanās. Vienota uzskata izplatībai ir nostiprinošs spēks.

Globalizācija ir radījusi jaunas, aizraujošas iespējas un devusi iespēju īstenot nozīmīgus starptautiskus projektus, kā, piemēram, nesen atklāto tiltu starp Zviedriju un Dāniju. Šādi projekti palīdz visām iesaistītajām pusēm un saved kopā dažādu valstu cilvēkus.

Laikam jau visapbrīnojamākā un straujākā izaugsme saskatāma informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Globalizācija atver jaunu tirgu IT jomā, izglītotiem IT profesionāļiem nodrošina pieeju visai pasaulei, rāda ceļu jaunām investīciju iespējām. Latvija reizē ar sava IT servisa straujo attīstību gribētu piesaistīt ārvalstu investīcijas un ļoti labprāt uzņemtu norvēģu investīcijas. Latvijas valdība piemēro īpašus līdzekļus, kas ietver būtiskas nodokļu atlaides investoriem, lai Latviju padarītu par spēcīgu programmatiskā nodrošinājuma valsti ar augsti attīstītu industriju reģionos. Latvija jau ir IT pakalpojumu tīkla eksportētāja un ir gatava attīstīties. Esmu ļoti gandarīta, ka viens no Latvijas veiksmīgākā šīs jomas uzņēmuma "Dati" pārstāvjiem pavada mani šajā vizītē.

Starptautisko robežu caurspīdīgumam globalizācijas rezultātā parādās savas negatīvas puses.

Gandrīz katra valsts uz šīs planētas ir pieredzējusi organizētās noziedzības un terorisma izaicinājumu, kur vecie paņēmieni tiek īstenoti kopā ar modernās tehnoloģijas iespējām veidā, ko nespēj kontrolēt tikai viena valsts savas teritorijas robežās. Apkārtējās vides stāvokļa pasliktināšanās ir vēl viena problēma pāri vienas valsts robežām, kas prasa koncentrētu starptautisko sadarbību. Esmu pārliecināta, ka ar pastiprinātu reģionālo sadarbību vismaz "karstie punkti" apkārt Baltijas jūrai varētu tikt attīrīti tuvākajā laikā. Esmu pārliecināta arī par to, ka mēs atradīsim vienotu pieeju pārrobežu sadarbībai piesārņojuma likvidēšanā un kodoldrošības stiprināšanā. Pastiprināta iespēja īstenoties kādam no šiem draudiem prasa jaunu pieeju problēmu nopietnības izpratnei un labāku koordināciju pāri nacionālajām robežām. Līdz ar pieaugošo globālo savstarpējo atkarību rodas jauni uzdevumi, un tie ir tikai daži izaicinājumi, ar ko sastopamies jaunās tūkstošgades priekšvakarā.

Nobeigumā es gribētu atkārtot, ka ir vairākas iespējas paplašināt sadarbību starp mūsu valstīm, pilsētām un uzņēmējiem dažādos jautājumos. Abām mūsu valstīm ir ilga sadarbības vēsture un — kā mazām piejūras valstīm — līdzīga vēsture pielāgošanās spējas un izdzīvošanas spējas pārbaudījumos okupācijas jūgā.

Latvija līdzīgi Norvēģijai vēlētos maksimāli izmantot savas stiprās puses, parādīt savas labās īpašības. Latvijas stratēģiskā ģeogrāfiskā atrašanās vieta svarīgajā Rietumu un Austrumu krustpunktā kopā ar tās modernajām ostām un neaizsalstošo jūru, ar labi attīstīto infrastruktūru ir jau kļuvusi par vienu no svarīgākajiem tranzītreģioniem Baltijas jūras piekrastē. Rīga ir kļuvusi par svarīgu finansiālo un komerciālo aktivitāšu centru Ziemeļeiropā.

2001.gadā Rīga svinēs savu astoņsimtgadi. Rīgā, kas nozīmēta arī par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tiks rīkoti vairāki īpaši pasākumi. Es jūs visus aicinu ierasties Latvijā. Es esmu pārliecināta, ka attiecības starp mūsu pilsētām un institūcijām turpinās attīstīties jaunā kvalitātē, kas būs patīkamas, stimulējošas, bagātinošas, abpusēji derīgas.

"Latvijas Vēstneša"

(Juris Afremovičs, Artis Nīgals,

Kristīne Valdniece)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas