Latvijas valsts — novadu zeme. Ar Sabiles novadu

Velga Krekovska, Sabiles novada domes priekšsēdētāja, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

2000.gada 15. augustā Ministru kabinets (MK) saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta trešo daļu pieņēma noteikumus par Talsu rajona Sabiles pilsētas un Abavas pagasta apvienošanos, izveidojot Talsu rajona Sabiles novadu ar administratīvo centru Sabiles pilsētu un saglabājot teritoriālās vienības Sabiles pilsētu un Abavas pagastu. MK noteikumi nosaka, ka Valsts kase atbilstoši finansēšanas plānam no 2000.gada valsts budžetā Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei paredzētajiem līdzekļiem pārskaita Talsu rajona Sabiles novada pašvaldībai vienreizēju dotāciju 17 249 latus.

Jāatgādina, ka šajā pašā laikā tika pieņemti noteikumi par Cēsu rajona Amatas novada un Ludzas rajona Ciblas novada izveidošanu. Ar Amatas novadu "Latvijas Vēstnesis" iepazīstināja 2000. gada 28.jūnija laidienā. (Nr.242/243 (2153/2154)), bet par Ciblas novada veidošanu "Latvijas Vēstnesim" 2000. gada 18.augusta laidienā (Nr.292/295 (2203/2206)) stāstīja Ciblas novada domes priekšsēdētājs Arturs Trukšāns.

— Vēl šā gada sākumā izskanēja viedoklis par Abavas pagasta iespējamo pievienošanos Kandavas novadam. Kā tomēr nonācāt pie tā, ka jābūt Sabiles novadam? Jau 1998. gadā Sabiles pilsētas dome pieņēma lēmumu, kurā bija pausta gatavība apvienoties ar Abavas pagastu. Kāpēc šis process risinājās tik ilgi?

— Sarunas par apvienošanos sākās jau 1992.gadā, kad Abavas pagasta priekšsēdētāja Ruta Akmeņlauka ieteica teritorijas apvienot. Labvēlīga bija ģeogrāfiskā situācija, kopīgi izmantota un uzturēta infrastruktūra, vēsturiskā saikne. Iedzīvotāji bija pret apvienošanos ar Kandavu. Kandavas vēlme pievienot Abavas pagastu paātrināja iedzīvotāju vēlmi apvienoties ar Sabili, jo iedzīvotāji nevēlējās apvienoties ar Kandavu. Ļoti daudz ir atkarīgs no pašvaldības priekšsēdētāja viedokļa, nostājas.

— Uz kādiem apsvērumiem balstījāties nosaukuma "Sabiles novads" izvēlē?

— Tāda ir pati vieta — ar senu kultūru, vēsturi. Ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā, minēta rakstu ruļļos jau 1253.gadā. Abavas pagasts izveidojies tikai 70.—80.gados. Sabiles novada nosaukumu atbalstīja visi deputāti.

— Kāda loma lēmumā par apvienošanos bija iedzīvotājiem?

— Visnoteicošākā. Iedzīvotāji saņem pakalpojumus teritorijas centrā, nav jādala īpašumi, kuri daudziem iedzīvotājiem, īpaši jau zemniekiem, atrodas abu pašvaldību teritorijās.

— Pašvaldības, kuras jau veikušas reformu, ieteikušas pēc iespējas vairāk informēt iedzīvotājus par reformas mērķiem, ieguvumiem un zaudējumiem. Kā ar apvienošanās ieceri tika iepazīstināti Sabiles pilsētas un Abavas pagasta iedzīvotāji, un kāda bija viņu reakcija uz gaidāmajām reformām?

— Lauku iedzīvotājiem nepatīk reformas, viņi baidās, ka pēc tām būs sliktāk, jo jau tagad ir slikti. Sarīkojām aptauju, bija publikācijas vietējos un rajonu laikrakstos, kas ne vienmēr pauda vienādus uzskatus, bet, iespējams, paātrināja reformu norisi. Iedzīvotāju aptauja tika veikta, un tajā iedzīvotāji it kā piekrita reformām, bet pamatīgas izpratnes par reformas ieguvumiem viņiem tomēr nav.

Ar informēšanu var palīdzēt raksti laikrakstos, jo uz sapulci un tikšanos jau reti kurš atnāk. Jau minēju, ka reformas netieši paātrināja Kandavas novada priekšsēdētājs Dainis Rozenfelds, jo daudzi pagasta iedzīvotāji negribēja pievienoties Kandavas novadam, lai nepaliktu dzīvot nomalē, līdz ar to pasliktinātos viņu situācija, jo, piemēram, sociālās palīdzības centrs atrodas tālu. Katram pakalpojumus gribas saņemt pēc iespējas tuvāk. Es kā iedzīvotāja nevēlētos dzīvot milzīgā novadā, kuram ir daudz kredītsaistību, kas jāatmaksā. Kredītprocenti ir lieli, un kredītus ir ļoti grūti atdot. Vairākas reizes esmu Kandavas novada domes priekšsēdētājam teikusi, ka šodien nedrīkst dzīvot ar tik plašu vērienu un tikai ņemt un ņemt. Man, redzot šo situāciju, rodas sajūta, ka Kandavas novads citas pašvaldības vēlas piesaistīt, lai kredītus nākotnē varētu atdot, ko gan apstrīd pats Dainis Rozenfelds. Iedzīvotāji par to domā. Ir ieteikts iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu centrus izvietot apmēram 15—20 kilometru attālumā no dzīvesvietas. Sabiles novadā šis priekšnoteikums ir ņemts vērā, jo ģeogrāfiski Sabile atrodas novada teritorijas vidū un apkārt ir Abavas pagasts. Likumā noteikts, ka varam apvienoties ar tām teritorijām, ar kurām mums ir tiešās robežas. Jau vēsturiski un ģeogrāfiski teritorijas ir bijušas saistītas.

— Vai piekrītat, ka reformas iedzīvotājam nozīmē tikai attāluma maiņu līdz pakalpojuma vietai un būtībā viņu ikdienas dzīves līmenis nemainīsies? Kāda tādā gadījumā ir reformas dziļākā jēga?

— Es gribu uzsvērt galveno: pakalpojumi būs ērtāk pieejami, un mēs par tiem maksāsim kopīgi. Samaksai par pakalpojumiem ir jābūt samērīgai un godīgai pret tiem, kas pakalpojumus sniedz. Mani argumenti iedzīvotājiem ir šādi — ja mums ir 8 vai 9 iestādes uz 1800 iedzīvotājiem, tad jāmaksā ir visiem. Visu laiku ir bijis tā, ka par lielāko daļu infrastruktūras maksāja pilsēta, kaut izmantoja arī pagasta iedzīvotāji, par to nemaksājot. Viņu budžeta nauda palika citiem mērķiem. Tagad mēs kopīgi varēsim izvēlēties pakalpojumus, kas visvairāk nepieciešami novada iedzīvotājiem, un par tiem kopīgi arī maksāsim.

Pamatdoma visām darbībām ir tāda: tie pakalpojumi, kas iedzīvotājam nepieciešami, jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai ar iespējami zemākām izmaksām. Vēl pirms apvienošanās pakalpojumus izmantoja arī pagasta iedzīvotāji, tāpēc es varu teikt, ka sadarbība ar pagastu ir bijusi ilga un cieša, tikai tagad oficiāli viss ir salikts pa plauktiņiem. Vēl pirms Kandavas novada veidošanās šeit bija doma par apvienošanos, taču 90. gadu sākumā baidīja nesakārtotā Latvijas likumdošana, kas skāra tolaik visu jauno — zemes reformas, privatizāciju, kredītu sistēmas veidošanos. Turpmākajos gados daudz bija atkarīgs no pašvaldību vadītāju uzskatiem. Ir jāizvērtē, vai tagad 3,6 tūkstošiem iedzīvotāju nepieciešams saglabāt visas iestādes. Mēs kopā ar iedzīvotājiem un darbiniekiem ar laiku izskatīsim, kuri pakalpojumi kurā vietā būtu jāsaglabā. Es kā novada vadītāja to nevaru pateikt, bet kopīgiem spēkiem iespējams rast racionālāko risinājumu, kur ietaupītos nauda un būtu iespējams to ieguldīt citās sfērās. Ja pamazām reorganizēsim savas iestādes, tad redzams būs galvenais — kopīgi maksāsim par to, kas tiek izmantots.

— Lai reformas būtu veiksmīgas, kādi būtu jūsu ieteikumi valsts pārvaldes iestādēm, varbūt arī citām pašvaldībām, kas nākotnē iecerējušas reformēties? Vai no valsts esat saņēmuši pietiekamu atbalstu un atsaucību?

— Ja vien pašvaldības vēlas, informāciju var saņemt, arī mācību semināru ir pietiekami daudz. Vairāk jāuzklausa tās pašvaldības, kas reformas jau veikušas. Tikai jāatzīst, ka dzirdēt ir viens, bet pašam darīt — pavisam kas cits. Arī mūsu novada veidošanā bija nepieciešama atšķirīga pieeja nekā jau izveidoto pašvaldību pieredzētais. Katrai teritorijai ir citas iespējas, citas vajadzības. Kaut kādi vienoti reformas kritēriji teritorijās valstij ir jānosaka — termiņi, skaitļi, bet katrai teritorijai jādod iespēja pieņemt sev raksturīgāko, labāko, piemērotāko.

Daudz ir palīdzējuši Pašvaldību lietu pārvaldes darbinieki, Administratīvi teritoriālās reformas īpašu uzdevumu grupa. Ja runājam par kādu no Eiropas valstīm, tad jāmin Holande, kur mūsu sadarbības pilsētā Heino arī notiek reformas, apvienojoties ar blakusesošo pilsētu Rālti. Oktobrī viņu pašvaldību apvienība slēgs līgumu ar Sabiles novadu, ko arī varētu dēvēt par zināma veida pieredzes apmaiņu. Iedzīvotājiem iespējams redzēt, ka reformas notiek ne tikai mūsu valstī vien, bet arī citur pasaulē.

— Kāda ir Sabiles novada administratīvā struktūra?

— Mēs izveidojām un apstiprinājām finansu nodaļas četrus darbiniekus. Strādā arī kanceleja, iedzīvotāju reģistrs un dzimtsarakstu nodaļa, kā arī bāriņtiesa un sekretāre. Uzskatu, ka pēc Sabiles novada izveidošanas ļoti daudz ir paveikts. Neviens darbinieks bez darba nav palicis — tiem, kuri varēja un gribēja palikt darbā, tas arī ir nodrošināts. Tiek nodalītas arī izpildvara un lēmējvara, kas agrāk bija viena cilvēka rokās. Vietnieks ir neatbrīvots — no Abavas pagasta deputātiem par manu vietnieku strādās Gedimins Lubiņš.

— Kas mainījās pašvaldības sniedzamo pakalpojumu nodrošināšanā?

— Skolās pagaidām izmaiņas nenotiks, jo sācies jauns mācību gads. Pagastā paliek viens administratīvais darbinieks. Ja redzēsim, ka viņa darbs ir nepieciešams pagastā dzīvojošajiem apmēram 400 iedzīvotājiem, tad šis cilvēks līdzīgi kā Kandavas novadā strādās tur pastāvīgi. Ja nebūs nepieciešams pastāvīgs darbinieks, tad domāsim par izbraukumiem, piemēram, reizi nedēļā. Domāsim par to, kas vajadzīgs cilvēkiem.

— Vai esat ieviesuši vai varbūt gatavojaties ieviest savā novadā ko līdzīgu no jau izveidotajos novados esošā? Kā, piemēram, Amatas novadam sociālo aprūpi īsteno mobilā mājas aprūpes vienība, bet Kandavā ir izveidotas iedzīvotāju konsultatīvās padomes, kur iedzīvotājiem ir iespējams izteikt savu viedokli vienā vai otrā svarīgā jautājumā?

— Katrā vietā ir kaut kas atšķirīgs. Jau no 1995.gada sākuma Sabiles sociālo aprūpi izmantoja arī pagasta iedzīvotāji. No 2000. gada 1.jūnija visā novada teritorijā strādā viens sociālais darbinieks. Konsultatīvās padomes, kādas tās ir Kandavā, mums laikam tomēr nav vajadzīgas, jo teritorija nav tik liela. Tagad septiņi deputāti ir gan no pagasta, gan pilsētas. Mums ir vienāds deputātu skaits atšķirībā no Kandavas novada, kur no pagastiem tika pārstāvēti arī mazāk cilvēku. Tādā gadījumā padomes nepieciešamas. Gatavojoties vēlēšanām, sarakstos arī netiks iekļauti tikai Sabiles deputāti, tāpēc līdzsvars izveidojas jebkurā gadījumā.

— Vai Sabiles pilsētas un Abavas pagasta apvienošanās izpētes projekts ir palīdzējis veidoties Sabiles novadam? Vai, pēc jūsu domām, šādi izpētes projekti vispār ir nepieciešami?

— Projektu katra pašvaldība varētu uzrakstīt, ja tām ir vienots skatījums nākotnē. Tā kā mums sākotnēji nebija saskaņas par apvienošanās nepieciešamību, tad projekts mums palīdzēja un bija nepieciešams. Projekta nepieciešamību var noteikt individuāli katrai pašvaldību grupai.

— Varbūt tomēr ir bijis kāds traucējošs apstāklis, kas reformas kavējis?

— Varbūt var minēt vienīgi to, ka iedzīvotāji baidās no pārmaiņām un darbinieki — no darba zaudēšanas. Tas savukārt nozīmē neizlēmību. Valstij vajadzētu vairāk materiāli atbalstīt reformētās pašvaldības, kaut vai ar projektu atbalstīšanu un kredītprocentu atvieglošanu. Tas arī citur varētu veicināt pašvaldību apvienošanos.

— Parasti pašvaldības kā vienu no apvienošanās ieguvumiem min budžetu apvienošanu, kas dod lielākas iespējas investīciju piesaistei, attīstībai. Kā palielinājušās Sabiles novada budžeta iespējas?

— Jā, mēs ceram, ka budžets palielināsies. Esam jau nolēmuši celt kopīgu sporta bāzi. Mūsu teritorija ir īpaši atbalstāmo reģionu vidū, un mēs ļoti vēlētos izmantot iespēju, ka tiktu "atlaisti" kredīta procenti. Negatīvi ir tas, ka valsts prioritātes nesakrīt ar mūsu prioritātēm un kredītprocenti, kas domāti reģionu attīstībai, tiek atlaisti tikai uzņēmējiem. Mēs gribētu, lai iecerētajā zālē varētu sportot gan bērni, gan pieaugušie. Skolas sporta zālē visiem nepietiek vietas. Domājam arī, ka varētu celt baseinu. Tas ir tas, kas mums ļoti vajadzīgs, bet kredītu — apmēram 200 tūkstošus — mēs varētu paņemt, ja procenti tiktu atlaisti kā īpaši atbalstāmām teritorijām. Mēs gājām uz pašvaldību apvienošanos, un turklāt tuvojas vēlēšanas, gribētos, lai arī mums valdība ar kredītu politiku panāktu solīti pretī. Vajadzīgs kāds, kas aizstāvētu apvienotās teritorijas — tā varētu būt gan Pašvaldību lietu pārvalde, gan Latvijas Pašvaldību savienība. Mēs savā pašvaldībā labi zinām, kas mums ir visvairāk nepieciešams. Nevar būt tā, ka valstī ir noteiktas prioritātes, uz kurām tiek balstīta visa kredītu politika. Katrā pašvaldībā situācija ir atšķirīga, un jāņem vērā pašvaldību prioritātes. Uzskatu, ka mūsu gadījums ir īpašs, jo mēs nekad neesam kredītus ņēmuši, esam bijuši rajona nomalē.

— Kādas būs investīciju prioritātes apvienotajā pašvaldībā?

— Investīciju iestrādes jau ir— prioritāte mums ir energoprojekti. Jau no 1992. gada Sabiles pašvaldība sadarbojas ar Heino pašvaldību Holandē. Šogad pārstāvji no mūsu pašvaldības bija Holandē, lai mācītos energoprojektus izstrādāt. Mūsu pašvaldības projektu sastādītāja iesniegusi investīciju projektu ministrijā.

— Jūsu novads saņems vienreizējo mērķdotāciju 17 249 latus. Kur to domājat izlietot?

— Jau sen pirms apvienošanās bijām izlēmuši, ka nauda jāizmanto administratīvās ēkas iekārtošanai. Šobrīd dome ir izvietota šaurās privātās telpās. Lai visi novada domes darbinieki varētu strādāt vienās telpās, telpas ir jāpaplašina, un tam jau ir iegādāts zemes īpašums, atrasta piemērota ēka. Vienreizējā dotācija tiks novirzīta remontam, telpu labiekārtošanai. Protams, labāk būtu uzbūvēt jaunu ēku, nevis atjaunot bijušo ražotni, bet esošo atjaunot ir lētāk.

— Vai jūs neuztrauc 2001.gada 11. martā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, jo dzirdēts arguments, ka pašvaldības nogaida, lai pēc vēlēšanām pieņemtu nepopulāros lēmumus — tajā skaitā arī par reformu?

— Pašvaldību vadītājam ir jābūt gatavam savu krēslu zaudēt. Teikšu godīgi — esmu tam gatava. Tam biju gatava arī iepriekšējās vēlēšanās, jo arī Sabiles pilsētas domei bija sava opozīcija, kas nav šodien mainījusi nostāju par vēlmi pievienoties Kandavas novadam pretēji iedzīvotāju vairākuma uzskatiem. Arī pirms novada domes priekšsēdētāja vēlēšanām es nezināju, kāds būs rezultāts, un opozīcija savus uzskatus atklāti parādīja. Viņiem uz to ir tiesības, jo tās ir vēlēšanas, un uzskati drīkst būt demokrātiski. Esmu gatava tam, ka iedzīvotāji varētu nebalsot par mani. Pagasta iedzīvotāji pirms apvienošanās varēja just to, ka par pakalpojumiem nav jāmaksā, un līdz ar to naudas palika vairāk, piemēram, siltumizmaksu dotācijām. Es uzskatu, ka par saņemtajiem pakalpojumiem ir jāmaksā visiem, kas, raugoties no šāda viedokļa, nerunā man par labu. Domāju — pēc laika pagasta iedzīvotāji sapratīs, ka nedrīkstam dzīvot pēc padomju laika principiem. Protams, ja visu laiku ir bijusi iespēja nemaksāt, ja var ņemt tāpat... Arī Sabilē pirms laika bija tieši tas pats — privātās mājas īpašnieks dzīvoja daudz taupīgāk nekā tas, kurš, piemēram, par saņemto siltumu maksāja ļoti maz. Kad mainījās apkures sistēma Sabilē, cilvēki gribēja mani pārliecināt, ka viņiem pienākas. Es atbildēju, ka pienākas siltums, bet par to ir jāmaksā. Sabiles iedzīvotāji tagad to ir sapratuši. Tāda ir šodienas tirgus sistēma, un tās principi ir jāizprot. Es esmu pārliecināta, ka šīs teritorijas bija jāapvieno, kaut arī tas daudziem šķiet nepopulārs lēmums. Ja šāds politisks lēmums ir pieņemts, tad šim deputātu sasaukumam bija jābūt gatavam arī lēmuma ieviešanai dzīvē. Jaunam deputātu sasaukumam, kuri nebūs iepriekš strādājuši mūsu pašvaldībā, tas būs vēl grūtāk, jo, piemēram, man 11 darba gadu laikā ir pilnīgi skaidrs, kas nepieciešams teritorijas attīstībai, kā reformas veicamas. Es zinu, kā un kas jādara, un esmu gatava to darīt. Šobrīd ir gandarījums, ka visi mūsu darbinieki ir saprotoši un strādā centīgi — nedēļas laikā esam pieņēmuši novada nolikumu, novada nolikumu izpilddirektoram, apstiprinājuši administrāciju, bāriņtiesas darbiniekus. Ja iedzīvotāji mani atbalstīs, esmu gatava turpināt aizsāktos darbus.

—Vai nākotnē iecerēts paplašināt novada teritoriju, pievienojot blakusesošos pagastus?

— Par paplašināšanos pagaidām nopietni neesam runājuši. Varētu būt runa par sadarbību ar kaimiņu pašvaldībām.

— Ļoti daudzi pašvaldību vadītāji ir teikuši, ka neatbalsta piespiedu apvienošanu, un uzsver: reformām jānotiek tikai brīvprātīgi. Bet daudzi speciālisti spriež, ka līdz Administratīvi teritoriālās reformas likumā noteiktajam termiņam pašvaldību brīvprātīga apvienošanās nenotiks un arī pieredze citās valstīs rāda — veiksmīgāka ir piespiedu pašvaldību apvienošana.

— Arī pašvaldību vadītāji bieži baidās no reformām, no lielākas atbildības un no iespējas zaudēt darbu. Tas ir cilvēcīgi. Ja "no augšas" var pierādīt ekonomisko efektu — to, ka apvienošanās gadījumā tiešām visi iegūs, tad apvienošanu varētu veikt piespiedu kārtā. Ja ļoti nepieciešams, tad visu var pierādīt. Arī Sabiles novada veidošanās gadījumā apvienošanās nepieciešamību varēja pierādīt, un faktiski tas ar izpētes projektu tika izdarīts.

— Kādu prognozējat Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) nākotni Latvijā?

— Nogaidošu. Arī pēc vēlēšanām tie, kas būs ievēlēti, gribēs strādāt un nevēlēsies riskēt ar savu krēslu. Nedomāju, ka jaunievēlētie pašvaldību priekšsēdētāji reformēs savas pašvaldības, jo kādam jau tādā gadījumā būs arī jāpaliek bez savas izcīnītās vietas. Grūti pateikt, kāda tieši būs reforma, bet liekas, ja administratīvā kārtā nenotiks teritoriju apvienošana, nekas nemainīsies. Ja pašvaldības vēlas apvienoties, nav nepārvaramu šķēršļu. Bieži vien pašvaldības pašas šādus reformas traucējošus apstākļus sameklē.

— Ko jūs ieteiktu darīt citādi tām pašvaldībām, kas tikai sāks sarunas par reformām?

— Vispirms ir jāizrunā esošā situācija. Mēs, piemēram, veicām SVID analīzi (stiprās, vājās puses, iespējas un draudi). Ir tikai jāsāk strādāt un jāgrib strādāt. Arī dzīvē ir tieši tāpat.

— Kādas jūs gribētu redzēt reģionālās pašvaldības nākotnē un kādu prognozējat reģionālās reformas nākotni?

— Uzskatu, ka reģionu līmenī noteikti ir jātaupa nauda, ja vietējās pašvaldības to visu laiku cenšas ievērot. Jo vairāk reģionu, jo sadrumstalotāka ir ierēdniecība. Manuprāt, loģiski būtu izveidot mazāk reģionu, tādējādi tiktu iztērēts mazāk līdzekļu. Esmu par to, lai arī valsts līmenī tiktu taupīti budžeta līdzekļi. Būs vieglāk strādāt, ja katrs jautājums nebūs jāsaskaņo vairākās iestādēs. Esmu par 4+1 modeli.

— Vai Sabiles novads būtu gatavs uzņemties rajona funkcijas?

— Mums ir visas funkcijas, no rajona nav vairs ko pārņemt. Ja rajona nebūtu, Sabiles novadā nekas nemainītos.

— Vai pašvaldību sadarbības apvienības, jūsuprāt, ir reforma? Dzirdēts uzskats, ka 1% vienreizējās mērķdotācijas piešķiršana pašvaldību sadarbības apvienībām ir līdzekļu izšķērdēšana…

— Es vienmēr atbalstu to, ka pašvaldībām piešķir līdzekļus. Pašvaldībām jau gadiem ilgi budžets ticis samazināts. Esmu pārliecināta, ka pašvaldībā, kura saprātīgi izlieto naudu, arī viens procents dos labumu iedzīvotājiem. Sadarbības apvienības tomēr nav reforma. Tā ir viena no sadarbības formām, iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu uzlabošanas forma, varbūt pirmais solis uz apvienošanos. Lai viņiem veicas, jo arī mēs novadā veidojam sadarbību ar citām pašvaldībām.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore