Lai Latvijā būtu mājas un sirds

Par desmittūkstošā Latvijas pilsonības pretendenta iesniegumu

Vakar, 21. septembra rītā, LR Naturalizācijas pārvaldes (NP) Rīgas Vidzemes un Latgales priekšpilsētas nodaļā valdīja patīkams satraukums un rosība, jo sakarā ar desmittūkstošā Latvijas pilsonības pretendenta iesnieguma pieņemšanu tika rīkota atvērto durvju diena.

Zinot to, ka 29 NP reģionālajās nodaļās un to filiālēs no 1995. gada 1. februāra līdz šā gada 31. augustam kopumā ir saņemti 38 340 naturalizācijas iesniegumi, jāatzīst: 10 000 iesniegumu pieņemšana vienā nodaļā ir liels sasniegums. Šis nozīmīgais skaitlis sasniegts ne vien tādēļ, ka NP Rīgas Vidzemes un Latgales priekšpilsētas nodaļa ir lielākā un aptver divus rajonus ar augstu cittautiešu īpatsvaru iedzīvotāju vidū, bet arī tādēļ, ka tā ir viena no profesionālākajām un sakārtotākajām NP nodaļām. Tas ir gan nodaļas vadītājas Ausmas Kuļikovskas, gan visu pārējo darbinieku nopelns.

Kaut arī šī ir īpaša diena nodaļas dzīvē, darbs ne uz mirkli netiek pārtraukts. Kā katru otrdienu un ceturtdienu, plānotā laikā ierodas desmit līdz divpadsmit cilvēku grupa, lai parakstītu uzticības solījumu Latvijas Republikai. Ik reizi uzticības solījumu parakstot ap piecdesmit cilvēku. Ikvienu grupu uzrunā nodaļas vadītāja Ausma Kuļikovska, atgādinot — katram pilsonības pretendentam jāveic pieci soļi naturalizācijas procesā. Pirmais un svarīgākais ir pieņemt lēmumu kļūt par Latvijas pilsoni. Otrais — dokumentu sagatavošana un iesniegšana Naturalizācijas pārvaldē. Trešais solis liek daudziem izsvīst baiļu sviedrus, jo tas ir pārbaudījumu laiks. Tomēr uztraukumam nav pamata, jo statistika liecina, ka ar pirmo reizi latviešu valodas pārbaudi nokārto ap 95%, bet vēstures pārbaudi — 97% pilsonības pretendentu. Kad pārbaudījumu drudzis aiz muguras, tad veicams ceturtais solis — uzticības solījuma parakstīšana. To pavada nodaļas vadītājas vēlējums: "Lai, Latvijā dzīvojot un strādājot, jūs katrs varētu teikt — te ir manas mājas, un man šeit ir labi." Pamatojoties uz parakstītajiem solījumiem, NP sastāda Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu, kur kopā ar solījumu parakstījušajiem tiek ierakstīti viņu nepilngadīgie bērni, kas arī iegūst pilsonību. Paiet aptuveni divi mēneši, līdz veiktas visas pārbaudes un rīkojumu projekts apstiprināts Ministru kabinetā (MK). Kad MK rīkojums publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", cilvēks kļūst par Latvijas pilsoni. Tad atliek veikt pēdējo soli — Naturalizācijas pārvaldē saņemt rīkojuma norakstu un doties uz savas priekšpilsētas pasu daļu.

Ar katru gadu pieaug Latvijas pilsonībā uzņemto personu skaits — no nepilna tūkstoša naturalizācijas pirmajā gadā līdz vairāk nekā vienpadsmit tūkstošiem šā gada astoņos mēnešos. A.Kuļikovska pastāstīja, ka pēdējā laikā pieaug ieinteresēto jauniešu un inteliģences pārstāvju skaits. Visi pilsonības pretendenti ir labvēlīgi noskaņoti un toleranti. Pilsonību ieguvušie, iepriecināti par gaisotni un personāla pretimnākošo attieksmi, ved uz šo nodaļu savus ģimenes locekļus, radus, draugus. Pilsonības iegūšana daudziem ir ne vien nepieciešamība, bet arī goda un pašapziņas stiprināšanas jautājums.

Kā pašsaprotamu lietu pilsonības iegūšanu uztver arī šīs dienas pārsteigtā "gaviļniece" Ņina Jurenoka, no kuras saņemtais iesniegums bija desmittūkstošais. Dzimusi Tallinā, bet kopš divu gadu vecuma dzīvo Latvijā. Te beigusi skolas, nodibinājusi ģimeni un visu mūžu, izņemot trīs gadus, kad darba gaitas aizveda uz Alžīriju, strādā par stomatoloģi. Ņ.Jurenoka apgalvo, ka allaž jutusies kā Latvijas pilsone, bet veselības problēmu dēļ nav varējusi agrāk nokārtot šīs saistības ar valsti. Viņas vīrs jau ir Latvijas pilsonis, drīz pieteikumu iesniegšot arī divdesmit sešus gadus vecais dēls. Uztraukumu par pārbaudījumiem viņai nav, jo diendienā nākas gan runāt latviski ar pacientiem, gan latviešu valodā aizpildīt dokumentus. Kādu nedēļu pārskatīšot Latvijas vēsturi, Satversmi, un tad nākšot uz pārbaudījumiem. Te vietā piebilst, ka Ņ. Jurenokai kā desmittūkstošajai pilsonības pretendentei NP Rīgas Vidzemes un Latgales priekšpilsētas nodaļā tiek piešķirta privilēģija izvēlēties eksāmenu kārtošanas laiku, tādējādi saīsinot ap pusgadu ilgstošo naturalizācijas procesu par mēnesi — tik ilgi parasti jāgaida, līdz tiek dota iespēja kārtot pārbaudījumus.

NP Vidzemes un Latgales nodaļā pilsonību ieguvušas vairākas sabiedrībā labi pazīstamas personas, piemēram, bijušais Nacionālās operas solists Aleksandrs Kolbins, Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, dziedātāja Marija Naumova, Svetlana Paula un citi. Bet vienlīdz liels prieks nodaļas darbiniekiem ir par katru, kurš veiksmīgi iztur visus pārbaudījumus un kļūst par Latvijas pilsoni.

Marika Līdaka,"LV" iekšlietu redaktor

Naturalizācijas nodaļas vadītāja Ausma Kuļikovska

10 000. Latvijas pilsonības pretendente Ņina Jurenoka

Uzticības solījumu Latvijas Republikai paraksta: Natālija Kirijeva, Renata Šepavalova un Irīna Salna

Foto: Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"